skolēnu uzņemšana
kalendārs
Pasākumos var notikt fotogrāfēšana vai filmēšana, fotogrāfijas var tikt izmantotas izglītības iestādes publicitātes pasākumiem.

17.06.
Sākas vasaras atvaļinājums.
skolēniem
vecākiem
skolotājiem

10. Izlaidums – Gita Līdaka

Skolas laika šarms

Dzīve mani ir aizvilinājusi prom no bērnības vietas – Madlienas, bet brīžos, kad tur ciemojos, uzbraucot „darbnīcas kalnā” un paverot skatu pa kreisi, mana sirds pielīst ar siltumu, kas liek justies kā murrājošam runcim uz silta mūrīša.

Sveika, skola! Paldies par iespēju tikties ar Tevi un pakavēties atmiņās!

Tas bija laiks ar visdažādākajām sajūtu gammām, kā jau dzīvei pienākas. Neizzināsi, kas ir slikti, nespēsi novērtēt, kas ir labi.

Untitled

Mans ceļš uz skolu sākās 1973. gada 1. septembrī, esmu 1984. gada absolvente (10. izlaidums). Salīdzinot ar bērnudārzu, skola bija lielāka, ar daudziem un dažādiem kabinetiem, klasēm un milzīgu sporta zāli.

Tā nu sagadījās, ka abi ar brāli skolas gaitas uzsākām pie savas mammas, skolotājas Dainas Līdakas, bet tas nenozīmēja, ka bijām priviliģētā statusā, gluži otrādi. Viņai bija stingras prasības pret mūsu disciplīnu un mācībām.

Vēlāk, 4. klasē, nokļuvām audzināšanā pie jaunās skolotājas Silvijas Tutānes. Klasē nebijām nekādi rātnie bērni, tomēr jāatzīst, ka mūs visus vienoja tāda ģimeniska saikne. Nezinu, vai tam varētu būt nozīme, ka bijām dvīņu, māsīcu un brālēnu klase. Mēs bijām par kopā būšanu un kopīgu lietu darīšanu – dziedāšanu, dejošanu, sportošanu, dalību konkursos, kā arī kopīgu brīvā laika pavadīšanu.

Liels paldies klases audzinātājai par to, ka spēja uzklausīt, saprast, runāt, pārliecināt mūs, pusaudžus, kuri paši īsti nesaprata, kas ar viņiem notiek. Tanī brīdī mēs vēl neapzinājāmies, kādas prasmes varam iegūt un kas noderēs tālākajā dzīvē. Kopā būšana un kopā darīšana ļāva apjaust komandas spēku un jēgu. Mums tie bija braucieni uz teātri, kartupeļu un biešu talkas, lai par nopelnīto naudu varētu ceļot.

Paldies ķīmijas skolotājam Mārim Siliņam, kas prata savaldzināt un ievest ķīmijas pasaules burvībā ar savu tik brīvo un radošo stāstījumu. Jāpateicas fizikas skolotājam Andrim Karasevam, kas atvēra logu uz fizikas pasauli un skaidroja to saprotamā valodā. Tāpat uzskatu, ka bijām priviliģētā statusā ģeometrijā, algebrā, kur visu tik izsmeļoši prata pastāstīt skolotāja Aina Šrādere. Paldies viņai arī par raitā dejas soļa mācīšanu. Dejotprieku esmu saglabājusi vēl līdz šim brīdim. Tā gan vairs nav latviešu tautas deja, bet spāņu flamenco.

Par to, ka vēl līdz šim brīdim dzīvoju ar devīzi „Veselā miesā – vesels gars!”, jāpateicas fizkultūras skolotājiem Andrim Šrāderam un Jevgēnijam Liepam. Vienmēr esmu bijusi lepna par to, ka skolas laikā varēju gan izslēpoties, gan peldēt, nodarboties ar vieglatlētiku arī ziemas sezonā, spēlēt basketbolu.
Vārdu sakot, fiziski vispusīgi attīstīties.

Pateicoties ieaudzinātajam sportiskajam raksturam un neatlaidībai, esmu tur, kur esmu pašreiz. Dzīvē pieņēmu izaicinājumus, kas likuši krasi mainīt darbības sfēras, bet to nekad neesmu nožēlojusi. Interese par ķīmiju mani aizveda uz Rīgas Medicīnas institūtu, kur apguvu farmaceites profesiju. Esmu strādājusi kā vecākā farmaceite Ogres aptiekā un homeopātiskā aptiekā Rīgā. Deviņdesmito gadu pārmaiņu laikos nokļuvu privātā biznesa vidē, kas deva savu artavu jaunu prasmju apguvē. No turienes mans darba ceļš aizveda līdz apdrošināšanas kompānijai, kur vajadzēja vadīt 30 nodaļu budžetus. Paralēli Latvijas Universitātē beidzu maģistra studijas vadībzinībās. Vienmēr esmu pieņēmusi jaunus izaicinājumus. Uzskatu, ka katram cilvēkam tiek dota iespēja, bet jautājums, vai viņš to izmanto vai nē. Pašlaik esmu atgriezusies farmācijā, atbildu par kvalitātes sistēmu lieltirgotavā.

Liktenis man bija lēmis izveidot ģimeni jau tuvu pie četrdesmit, bet tas neliedza kļūt par divu jauku bērnu – Paula (10) un Sofijas (6) mammu. Viņi liek justies jaunai un enerģijas pilnai. Protams, tas prasa laiku un ir cita atbildība nekā tad, kad biju viena. Tagad vairāk jāplāno laiks, lai varētu būt darbā un ģimenē. Jāatrod balanss, un, protams, nekad nedrīkst aizmirst par kādu savu hobiju. Vienmēr jāatstāj stūrītis sev.

Mīļā skola, ko vēlēt Tev? Lai Tu būtu arī pēc 100 gadiem tur, kalna galā, ne tukša, bet piepildīta ar bērnu čalām un jaukiem skolotājiem, kas motivēti MĀCĪT bērnus, ne izpildīt MK noteikumu prasības! Visam skolotāju kolektīvam vēlu radošu, profesionālu darbošanos un neapstāties pie sasniegtā. Raiņa vārdiem sakot: „Pastāvēs, kas pārvērtīsies!”

Gita Ikvilde (Līdaka)

stundu saraksts
informācija
sveicam!
Madlienas vidusskolas
Darbības mērķis: ⇅

Uzdevumi: ⇅

Prioritātes: ⇅

rakstu arhīvs