kalendārs
Pasākumos var notikt fotogrāfēšana vai filmēšana, fotogrāfijas var tikt izmantotas izglītības iestādes publicitātes pasākumiem.

11. - 15.11.
Izstāde „Savai valstij un tautai” (I. stāva foajē). Izglītojoša lekcija.

11. - 24.11.
Skola piedalās konkursā „Bebrs”.

15.11.
Valsts svētku pasākums (plkst. 13:00, skolas Aktu zālē).

Pagasta pārvalde sveic iepriekšējā mācību gadā sekmēs veiksmīgākos skolēnus.

20.11.
Pasākums „Skolēns. Pētnieks. Pilsētnieks” 6. klasei kopā ar jaunajiem arhitektiem.

DECEMBRIS: ⇅

visi pasākumi
vecākiem
skolotājiem


Mūsu dzimtene ir maza valstiņa pie Baltijas jūras – ar savu vēsturi, kultūru un tradīcijām. Sīksta un lepna tauta te dzīvo, kas darba nebaidās, kas savu senču gudrības mantojusi, kas svētkos māk skanīgi dziedāt un raiti dejot. Latvija – tās ir mūsu mājas. Te saule mīlīgāk silda, te vēji maigāk žūžo, te baltākās ziemas, jaukākie pavasari, smaržīgākās vasaras un krāsainākie rudeņi. Cik labi ir vakarā atgriezties mājās, kur mūs sagaida savējie – mamma un tētis, māsas un brāļi, vecmāmiņa un vectētiņš! Ielūkosimies Madlienas vidusskolas skolēnu pārdomās par savu Latviju, kura sākas ar mūsu mājām! Ilustrācijas – variācijas par latviskajiem ornamentiem – veidojuši 7. klases audzēkņi.

Madlienas vidusskolas skolotāja Zinta Saulīte

Manas mājas atrodas Zādzenē,svaigs, tīrs gaiss. Ap mājām aug stalti un stipri koki. Kad pienācis ziedēšanas laiks, visur virmo brīnumainas smaržas. Rudenī, pūšot maigajam vējam, var redzēt, kā košās lapas lidinās pa gaisu. No rītiem pamostos un priecājos par skaisto sauli, kas iespīd sejā. Esmu laimīga, jo dzīvoju Latvijā. Šeit ir skaisti. Te dzīvo mana mīļā māmiņa, tētis, māsas un brāļi, un mēs nebrauksim prom uz Angliju.

Krista Streile, 4. kl.

Kopā ar ģimeni dzīvoju „Atvaros”. Mājai ir ap 40 gadu. To uzbūvēja mans vectētiņš. Mājām ir skaists pagalms, kurā ir lielas šūpoles un jauka smilšu kaste. Ap ēkām aug vairākas ābeles, varens ozols, kupla kļava, bērzs un lazda. Mums ir savs sakņu dārzs, vislabāk man garšo pašu audzētās zemenes.

Krišs Bičevskis, 4. kl.

Es dzīvoju Madlienas „Jaunbirzniekos”. Te vasarā skaisti zied puķes. Glīti izskatās, kad ir nopļauts mauriņš. Ap mājām aug daudz ābeļu, kas rudeņos ir pilnas ar garšīgiem āboliem. Tad mēs tos salasām un spiežam sulu. Rudenī priecājos par krāsainajām koku lapām. Kad uzsnieg sniegs, es labprāt slēpoju un slidoju. Pavasarī, laikam paliekot aizvien siltākam, atlido putni, saplaukst koki. Es savā dzimtenē jūtos vislabāk.

Edgars Mežajevs, 4. kl.

Manas mājas ir Ogres novada Taurupes pagastā. Blakus ēkām ir daudz koku, un īpaši skaistas ir ābeles. Kad dodos pāri pļavai, tad redzu lazdas, liepas, ozolus, vecās šūpoles, reizēm var manīt arī čūsku, kas guļ, saritinājusies saulītē. Netālu ir dīķītis, kurā makšķerēju, te peld arī pīlītes. Piekalnītē skaistas aug meža zemenītes. Kad būšu liels, noteikti dzīvošu laukos, jo man te patīk.

Elvis Veinbergs, 4. kl.

Es dzīvoju Lauberē, tas ir lauku ciemats. Man šeit patīk. Vasarā es peldos, makšķerēju, sauļojos, spēlēju futbolu, florbolu. Rudenī labprāt grābju lapas, lasu ābolus, braucu ar kvadraciklu. Ziemā ir tik jauki braukt ar slēpēm un ragavām, slidot, spēlēt hokeju, pikoties un celt sniegavīrus. Kad ir atnācis pavasaris, es spēlējos, braucu ar velosipēdu, peldos un dodos makšķerēt.

Ralfs Kriškāns, 4. kl.

Mana dzimtā vieta ir Lauberes pagasta „Kavenčos”. Mājas ir vecas, tām ir vairāk nekā 70 gadu, netālu ir divi dīķi un tālumā mežs. Ap mājām ir skaista apkārtne – glīts rožu dārzs, te aug gan ķirši, gan ābeles, gan avenes. Kad no rītiem izeju ārā, man uzpūš maigs vējiņš un sejā iespīd saules siltie stariņi. Manu suni sauc Unna, bet kaķus – par Pūciņu un Česi. Mājas man ir ļoti mīļas.

Zenta Vītola, 4. kl.

Latvija vienmēr būs ieslēgta dziļi manā sirdī un domās. Te ir manas mājas, kurās jūtos droši, gaidīta un mīlēta. Sajūtas, ieejot mājās, ir vienreizējas. Maizes smarža, siltums un saticība… nekas cits nav vajadzīgs. Es Latviju cienu un godāju. Kā dārgumu, kas vienmēr mirdz. Mums visiem jāsaka liels paldies tiem cilvēkiem, kas, nedomādami par sevi, aizstāvēja mūsu mājas, lai mums, jaunatnei, būtu, kur atgriezties, un būtu, ko saukt par mājām.

Megija Veselova, 10. kl.

Es mīlu Latviju – zemi, kurā dzīvoju. Mīlu šos mežus, vēja šalkoņu un reizēm tik skarbos laika apstākļus. Manā dzimtenē ir dažādi dzīvnieki. Visu gadu
trallina putni, kas piepilda mūsu dzīvi ar skanīgām dziesmām. Es vienmēr palikšu Latvijā, cienīšu un mīlēšu to, jo, kā sacījis J.Jaunsudrabiņš, zaudējis Latviju, tu zudīsi pats”.

Aiga Pīķe, 10. kl.

Latvija ir manas mājas. Latviešu valoda ir mana dzimtā valoda. Mūsu valsts ir bagāta ar tradīcijām un tikai latviešiem raksturīgajiem svētkiem. Es varu būt lepns par Latviju, jo manā dzimtenē ir daudzi godalgoti sportisti, kas guvuši slavu visā pasaulē. Piemēram, Māris Štrombergs izcīnīja 1.vietu BMX riteņbraukšanā. Volejbolisti Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš ieguva medaļas volejbolā. Latvijai ir sava himna, savs karogs, un tā ir ieguvusi neatkarību, tas nebija viegli. Man pašam patīk šeit dzīvot, jo te ir manas mājas, draugi un ģimene.

Edgars Sprukts, 10. kl.

Es Latviju uzskatu par savām mājām, jo esmu šeit piedzimis un joprojām dzīvoju. Ļoti svarīgi ir nenonicināt savu tēvzemi un vienmēr runāt par to tikai labu. Nepiegružot Latvijas dabu, bet gan to kopt un saudzēt, lai pašam prieks iziet svaigā gaisā un jauki atpūsties. Es priecājos, ka Latvijā ir daudz lielisku un jauku sportistu. Ja vajadzētu pārstāvēt Latviju kādā pasākumā, tad es to darītu ar lielāko prieku, jo Latvija ir manas mājas.

Normunds Puriņš, 10. kl.

Latvijā esmu piedzimusi, uzaugusi un savu mūžu nodzīvošu. Te ir mana dzimtene, mājas, ģimene un draugi. Šobrīd Latvija ir brīva valsts, un par to mēs
varam pateikties mūsu senčiem, kuri karā lēja savas asinis par mūsu zemi, lai tā būtu brīva. Tādēļ godāsim un pieminēsim šos cilvēkus un Latviju! Katram
savas mājas ir vismīļākās, un man tā ir Latvija.

Liene Leitāne, 10. kl.

Es lepojos, ka dzīvoju Latvijā. Te ir skaista daba, brīnišķīgas tradīcijas un svētki. Visjaukākās sajūtas mani pārņem Dziesmu un deju svētkos. Lai gan tajos neesmu piedalījusies, bet ceru, ka man dzīvē būs tāda iespēja, lai pēc tam varētu dalīties ar neaizmirstamām atmiņām. Es mīlu savu zemi un ieteiktu to darīt arī citiem, jo nekur nav tik labi kā mājās – Latvijā.

Dita Žurēviča, 10. kl.

Latvija vienmēr paliks manas īstās mājas – neatkarīgi no tā, kur nākotnē es dzīvošu, jo dzīves apstākļi šeit ir ne visai labvēlīgi. Par patriotu sevi neuzskatu, bet domāju, ka vienīgā vieta pasaulē, kur pa īstam jūtos kā mājās, ir mana dzimtene, kurā esmu dzimis un audzis. Mājās ir vienmēr prieks atgriezties, īpaši no ilgas prombūtnes, jo savas dzimtenes vienmēr pietrūkst. Latvija ir manas mājas un ceru, ka te pavadīšu visu savu dzīvi.

Edvards Jēkabsons, 10. kl.

Latvija ir mana dzimtene. Lai kurp es dotos, tēvzeme tāpat būs manas mājas neatkarīgi no tā, vai labāk sokas citur vai šeit. Es pat nevēlos pamest Latviju, varbūt tikai uz pāris dienām, lai apciemotu savus tuviniekus, bet ilgāk vai uz palikšanu nekādā gadījumā. Es ļoti ceru, ka man dzīvē nenāksies pamest dzimteni, lai dzīvotu un strādātu ārpus tās.

Evija Dišlere, 10. kl.

Latviju īpašu padara mūsu veidotā vēsture. Tas, kā mūsu senči ir cīnījušies par brīvību, padzenot svešās tautas, iznīcinot citu valstu kundzību. Mēs esam maza un ļoti sīksta valsts, kas mūs visus padara īpašus. Vēsture mūsos ir atstājusi cīņas sparu un veido mūsu katra raksturu un dzīves izpratni.

Toms Balodis, 12. kl.


Latvija ir maza un neliela valsts Baltijas jūras krastā, taču tik krāšņa visos gada- laikos. Pavasarī putnu treļļu piedziedāta, vasarā pļavas ziedu izrotāta, rudenī lapu dzīparos savīta un ziemā baltu seģeni pārklāta. Latvija – tās ir manas mājas. Te māmiņas mīlīgais smaids, tēva drošais balsts, vecmāmiņas gādīgās rokas un vectētiņa gudrais padoms. Mājas ir manas māsas un brāļi. Tās ir manas palaidnības un draiskulības, prieki un asaras, smiekli un laimes sajūta. Māja no rīta pamāj sveicienus un novēl labu dienu, bet vakaros nogurušu un piekusušu sagaida, lai samīļotu, sasildītu un bēdas uzklausītu. Cik labi, ja ir mājas – mans patvērums un vieta, kur jūtos visvislabāk! Arī Mad- lienas vidusskolas 1.–4. klases skolēniem ir daudz laba, ko teikt par savām mājām.

Madlienas vidusskolas skolotāja Zinta Saulīte

Mana ģimene ir lieliska, mēs viens otram darām labu. Gatavojam ēst, kopīgi ejam uz dārzu. Mēs darām mīļus darbus.

Kristianna Vjatere, 1. kl.

Manas mājas sauc „Vanagi”. Ir jauki ārā, jo tad var šūpoties. Man patīk sava māja. Mamma ir visjaukākā, jo mīļi mani sagaida.

Toms Eglājs, 1. kl.

Mana māja ir vislabākā. Mamma un tētis ir vismīļākie. Brālis ir labs un foršs. Viņi mani mājās sagaida. Man patīk sava istaba, jo tur ir daudz mantu. Ieva Rābe, 1. kl. Manas mājas ir vismīļākās. Tur ir silti un skaisti. Ap tām ir patīkams un svaigs gaiss.

Undīne Dzene, 1. kl.

Man patīk mana māja. Tajā dzīvo ļoti labi kaimiņi. Viņi rūpējas par mūsu pagalmu, sakopj visu. Es ļoti priecājos par savu augšstāva kaimiņieni Ramonu. Viņa izveidoja rotaļu laukumu, kurā es spēlējos ar saviem draugiem. Man patīk kaimiņiem palīdzēt grābt lapas un ziemā tīrīt taciņas.

Alise Trence, 2. kl.

Manas mājas nosaukums ir „Jaunliepiņas”. Māja ir veca, un mēs par to rūpējamies, grābjot lapas, apkopjot. Es lepojos ar savu māju, jo tā ir skaista. Tajā dzīvo 6 cilvēki, 2 suņi un 4 kaķi. Mājas man nozīmē ģimenes vēsturi, jo tur dzīvoja manas omes ģimene.

Keita Lamberte, 2. kl.

Manu māju uzbūvēja, kad mammai bija 6 gadi. Es te dzīvoju kopš dzimšanas. Ap māju ir liels pagalms, koki un skaists dārzs. Mums ir kaķis, ko sauc par Mikausi. Kaimiņi ir jauki un izpalīdzīgi.

Krišs Bičevskis, 3. kl.

Cilvēkam ir svarīgs mājoklis, un katrs grib dzīvot skaistumā. Mūsu māja vienmēr ir sakopta, tāpēc ir jārūpējas par kārtību un tīrību. Mājas apkārtne ir jāveido tāda, lai pašiem patiktu.

Elīza Megija Linde, 3. kl.

Mūsu māja atrodas skaistā vietā kalna galā. Pie mājas aug ābeles, ķirši, upenes, te ir glītas puķu dobes. Vasarā mēs visi kopā strādājam – pļaujam zāli, ravējam dārzu, kopjam siltumnīcu. Mājās mums katram ir sava istaba – man, brālim, mammai un tētim. Visvairāk mēs mitināmies viesistabā un te visbiežāk esam kopā.

Krists Reinards Zariņš, 3. kl.

Manas mājas ir tik mīļas kā māsa. Tās dod man siltumu. Kas var būt labāks par mājām? Kad pārnāku no skolas, mājas manī ienes prieku. Es nevarētu iedomāties savu dzīvi bez mājām. Maksis Gustavs Kuzņecovs, 3. kl. Manu māju sauc „Jaun- birznieki”, tā ir celta 1925. gadā. Te ir dzīvojuši mūsu senči paaudžu paaudzēs. Mājās vienmēr ir silti un labi. Apkārt ir pļavas, te nav pilsētas burz- mas un trokšņa, gaiss ir svaigs un smaržīgs. Manas mājas ir vislabākās uz pasaules.

Edgars Mežajevs, 3. kl.

Es dzīvoju Taurupes pagasta „Kalējos”. Man te patīk vasarās, kad zied puķes. Pagalmā ir ba­ tuts, lai jautrāk un interesantāk. Ziemā patīk, kad var no kalniņa braukt ar ragaviņām.

Morics Ločmelis, 3. kl.

Mājas – tā ir mana ģimene. Mammas ēdieni ir ļoti garšīgi. Mājās jūtos vislabāk – vai esmu priecīga, vai arī skumīga un dusmīga. Mājas dod daudz prieka, te mēs ar draugiem spēlējamies. Mājās viss ir tik zināms un viegli atrodams.

Alta Siliņa, 4. kl.

Man patīk, ka manas mājas ir laukos. Es varu izskrieties pa pļavām un mežiem. No rītiem un vakaros dzirdu putnu līksmo čivināšanu. Dažreiz varu ieraudzīt kādu dzīvnieku mežā.

Elmārs Ziemelis, 4. kl.

Mājas ir vieta, kur es jūtos ļoti labi. Te var atpūsties, strādāt, priecāties. Te ir mana ģimene. Manas mājas ir ļoti jaukas. Tās atrodas laukos, blakus ir skaista ozolu aleja. Man mājas ir vismīļākā vieta.

Linda Smilškalne, 4. kl.

Man māja nozīmē visu, te es sāku pirmo reizi staigāt un runāt. Man mājas ir pirmajā vietā. Es savas mājas nekad nepametīšu. Te ir mana paradīze.

Reinis Jurka, 4. kl.

Es savās mājās jūtos ļoti labi. Te ir priecīgi, jautri un omulīgi. Es mājās vienmēr esmu un būšu gaidīta. Māju sajūtu radu es pati un mani ģimenes locekļi.

Kristīne Jankava, 4. kl.


Novembris ir Latvijas dzimšanas dienas mēnesis. Kaut mūsu valsts ir maza, tajā nav neparastu kalnu un dziļu ieleju, tomēr Latvija ir īpaša. Tikai te pļavas tā neparastāk iekrāsojas ziedēšanas laikā, meži uzpošas zaļi zilganos mētelīšos un ūdeņi čalodami iemirdzas sudraba vizulīšos. Latvietis lepojas ar dabas skaistumu, mums ir tik daudz gudru un talantīgu cilvēku, kuri godam spodrina Latvijas vārdu pasaulē. Katrs jau visvairāk priecājas par savu dzimto vietu, kur uzaudzis, kur bērnībā taku taciņas izskraidījis, kur priecājies par saulstaru pielietajiem rītiem un dzestrajiem vakariem… Ielūkosimies Madlienas vidusskolas 8.– 11. klašu skolēnu pārdomās par savu Latviju!

Latviešu valodas skolotāja
Zinta Saulīte

Es lepojos ar Latvijas dabu. Mums ir kārtīgas ziemas ar aukstumu un biezu sniega segu. Vasarās varam nosauļoties brūni, un nemaz nav jābrauc uz ārzemēm. Ir iespēja izpeldēties Baltijas jūrā. Meži dod svaigu gaisu. Es lepojos ar Gaiziņu – augstāko Latvijas kalnu, Daugavu – likteņupi, kura kā josta ar saviem līkumiem rotā mūsu valsti. Mīlēsim savu dzimteni un nepiesārņosim to!

Elfa Bukša, 8.a kl.

Tikai Latvijā ir skanīgākās putnu dziesmas. Te aug lepni un diži koki. Rudens nāk ar krāsu dažādību. Palūko nokritušu lapiņu, tajā ir neparasti zīmējumi! Pavasaros ābeļdārzi atver simtiem ziediņu. Katrai ābelei tie ir citā krāsā. Vasarā acis priecē zaļais tonis. Lauki, pļavas un meži – visi ielīksmo ar mierīgo zaļumu.

Iveta Streile, 8.a kl.

Latvijā ir skaista daba. Kad līst lietus, pasaule paliek pelēka un drūma. Uzspīdot saulei, viss iekrāsojas zeltā un sudrabā. Mūsu dzimtenes daba būs skaista, ja mēs to nepiesārņosim, kopsim un saudzēsim. Atpūšoties pie dabas, mūsos ienāk prieks un optimisms.

Santa Liepiņa, 8.a kl.

Visvairāk es lepojos ar Latvijas krāšņo un mainīgo dabu. Mums ir viszaļākie un bagātākie meži, viszilākie un dzidrākie ezeri. Mēs varam izbaudīt visus četrus gadalaikus. Es priecājos, ka Latvijas zaļā rota – meži – tiek saudzēti un aizsargāti, ierīkojot dabas parkus. Mūsu zilie ezeri ir tīri un dzidri, īpaši jau Latgalē.

Madara Praliča, 9. kl.

Latvijas daba ir viena no skaistākajām uz pasaules. Tikai te ir smaržpilns pavasaris, kad viss mostas no sniega un atdzīvojas, kad pļavas ir pilnas dzeltenām māllēpēm un baltām pīpenēm. Skaistas ir Latvijas vasaras ar visgarākajām dienām un visīsākajām naktīm. Īpaši ir Jāņi ar ugunskuriem, sieru un alu. Spilgts ir rudens ar krāsu daudzveidību un ražas bagātību. Zeme iekrāsojas gan sarkanīga, gan zeltaina, gan sirmi balta.

Laura Jēgere, 10. kl.

Latvijā nav augstu, sniegotu kalnu, dziļu ieleju, bet mums ir skaistākie meži, kuri rudenī krāsojas zeltainos un bronzas toņos. Latvijā ir krāšņākās upju ielejas. Kad brauc ar laivu, var redzēt neparasti izskalotās klintis – īpaši Gaujas upē. Skaistais ir visur, tikai jāprot to saskatīt un ieraudzīt.

Toms Piternieks, 10. kl.

Latvijā ir daudz dabas parku un rezervātu. Īpaši skaists un sakopts ir Tērvetes dabas parks, kura teritorijā ir reti sastopams priežu meža tips. Te priedes sasniedz pat 270 gadu vecumu. Interesants ir Grīņu dabas rezervāts, kuru izveidoja, lai aizsargātu reti sastopamu augu – Grīņu sārteni. Daudzveidīgs ir Gaujas Nacionālais parks. Te var aplūkot Gaujas senleju un priecāties par dabas krāšņumu visos gadalaikos.

Signe Volkopa, 11. kl.

Latvija ir diezgan maza valsts, taču tā man ir īpaša un neatkārtojama. Katrs no mums var pielikt roku Latvijas attīstībā. Veidojot Koknesē Likteņdārzu, arī es aizvedu tumši pelēku laukakmeni kā apliecinājumu latviešu tautas un manas dzimtas pagātnes spēkam nākotnei. Likteņdārzs klusi un neuzkrītoši liek katram latvietim saprast, ka tikai kopā mēs esam neuzvarami un stipri. Īpaša ir mana Madliena, kas atrodas pašā Latvijas viducī. Te ir neparasta un gaiša aura, jo manas dzimtas cilvēki šeit dzīvo jau paaudžu paaudzēs. Uzkāpjot kādā Madlienas paugurā, pa­ veras skaists skats un sirdī ielīst siltums, miera un mājas sajūta. Madliena ir manas sirds māja.

Gunda Pozņakova, 11. kl.

Es lepojos ar Latvijas skanīgajām dziesmām, kuru ir tik daudz, ka varētu dziedāt mūžīgi. Latvieši tās izpilda tik atraktīvi, ka pat ārzemnieks, neizprotot dziesmu tekstus, ir gatavs dziedāt līdzi. Skaisti un nozīmīgi ir dziesmu svētki. Es lepojos, ka latviešus sauc par dziedātājtautu.

Elīna Strazdiņa, 9. kl.

Es lepojos ar Latvijas cilvēkiem. Mārtiņu Freimani – mūziķi, aktieri, komponistu, vokālistu un televīzijas šovu vadītāju. Viņa dziesmas zina visā Eiropā. Ēvaldu Valteru – latviešu strēlnieku, aktieri un literātu, kurš nodzīvoja 100 gadus. Teātris bija viņa sūtība un aicinājums.

Kitija Vasiļjeva, 9. kl.

Latvijā ir daudz sportistu un mūziķu, ar kuriem var lepoties. Elīnu Garanču kā vienu no labākajiem mecosoprāniem pazīst gan Eiropā, gan ASV. Populārs ir diriģents Māris Jansons, komponists Pēteris Vasks, pianists Vestards Šimkus. Vislielākais lepnums ir Raimonds Pauls. Viņa dziesmas dungo visā plašajā pasaulē. Mūsu valsts var lepoties ar sportistiem – Latvijas labāko garo distanču skrējēju Jeļenu Prokopčuku, spēcīgajiem hokejistiem Artūru Irbi un Sandi Ozoliņu, pirmo Olimpisko čempionu BMX riteņbraukšanā Māri Štrombergu.

Sintija Šmate, 9. kl.

Es lepojos ar Latvijas hokeja komandu „Rīgas Dinamo”. Lai gan šī sezona nav iesākusies veiksmīga, tomēr es priecājos par puišiem, jo viņi nepadodas un cīnās līdz galam. Lepojos ar ielu vingrotāju komandas dalībniekiem un to dibinātāju Māri Šlēziņu, kurš noorganizēja pirmo ielu vingrošanas čempionātu Grīziņkalnā.

Kaspars Kurpnieks, 9. kl.

Es lepojos ar saviem tuviniekiem. Viņi ir čakli, gudri un labsirdīgi. Rasma Vērpēja ir jauks pedagogs gan Madlienas vidusskolā, gan svētdienas skolā. Viņa aktīvi sadarbojas ar vācu jauniešiem, organizē nometnes un pieredzes apmaiņas braucienus. Tikpat rosīgs un čakls ir arī Rasmas vīrs. Es lepojos ar savu uzņēmīgo un sirsnīgo vecmāmiņu Liliju, kura vada biedrību „Otrās mājas” un ir daudz paveikusi, lai organizācijas telpas ir gaišas, saulainas un modernas. Kad vecmāmiņa runā publikas priekšā, man acīs iemirdzas prieka asaras.

Megija Lasmane, 9. kl.

Mana mamma ir, bija un būs mans Latvijas lepnums! Viņa vienmēr ir optimistiska, lai arī kādas būtu grūtības. Mamma prot ideāli gatavot ēst. Viņa klausās mūziku tikpat skaļi, cik es. Viņa ir ļoti, ļoti labsirdīga.

Dzidra Zaica, 11. kl.


stundu saraksts
informācija
sveicam!
Madlienas vidusskolas
Darbības mērķis: ⇅

Uzdevumi: ⇅

Prioritātes: ⇅

skolēniem