Es lepojos ar Latvijas…

Novembris ir Latvijas dzimšanas dienas mēnesis. Kaut mūsu valsts ir maza, tajā nav neparastu kalnu un dziļu ieleju, tomēr Latvija ir īpaša. Tikai te pļavas tā neparastāk iekrāsojas ziedēšanas laikā, meži uzpošas zaļi zilganos mētelīšos un ūdeņi čalodami iemirdzas sudraba vizulīšos. Latvietis lepojas ar dabas skaistumu, mums ir tik daudz gudru un talantīgu cilvēku, kuri godam spodrina Latvijas vārdu pasaulē. Katrs jau visvairāk priecājas par savu dzimto vietu, kur uzaudzis, kur bērnībā taku taciņas izskraidījis, kur priecājies par saulstaru pielietajiem rītiem un dzestrajiem vakariem… Ielūkosimies Madlienas vidusskolas 8.– 11. klašu skolēnu pārdomās par savu Latviju!

Latviešu valodas skolotāja
Zinta Saulīte

Es lepojos ar Latvijas dabu. Mums ir kārtīgas ziemas ar aukstumu un biezu sniega segu. Vasarās varam nosauļoties brūni, un nemaz nav jābrauc uz ārzemēm. Ir iespēja izpeldēties Baltijas jūrā. Meži dod svaigu gaisu. Es lepojos ar Gaiziņu – augstāko Latvijas kalnu, Daugavu – likteņupi, kura kā josta ar saviem līkumiem rotā mūsu valsti. Mīlēsim savu dzimteni un nepiesārņosim to!

Elfa Bukša, 8.a kl.

Tikai Latvijā ir skanīgākās putnu dziesmas. Te aug lepni un diži koki. Rudens nāk ar krāsu dažādību. Palūko nokritušu lapiņu, tajā ir neparasti zīmējumi! Pavasaros ābeļdārzi atver simtiem ziediņu. Katrai ābelei tie ir citā krāsā. Vasarā acis priecē zaļais tonis. Lauki, pļavas un meži – visi ielīksmo ar mierīgo zaļumu.

Iveta Streile, 8.a kl.

Latvijā ir skaista daba. Kad līst lietus, pasaule paliek pelēka un drūma. Uzspīdot saulei, viss iekrāsojas zeltā un sudrabā. Mūsu dzimtenes daba būs skaista, ja mēs to nepiesārņosim, kopsim un saudzēsim. Atpūšoties pie dabas, mūsos ienāk prieks un optimisms.

Santa Liepiņa, 8.a kl.

Visvairāk es lepojos ar Latvijas krāšņo un mainīgo dabu. Mums ir viszaļākie un bagātākie meži, viszilākie un dzidrākie ezeri. Mēs varam izbaudīt visus četrus gadalaikus. Es priecājos, ka Latvijas zaļā rota – meži – tiek saudzēti un aizsargāti, ierīkojot dabas parkus. Mūsu zilie ezeri ir tīri un dzidri, īpaši jau Latgalē.

Madara Praliča, 9. kl.

Latvijas daba ir viena no skaistākajām uz pasaules. Tikai te ir smaržpilns pavasaris, kad viss mostas no sniega un atdzīvojas, kad pļavas ir pilnas dzeltenām māllēpēm un baltām pīpenēm. Skaistas ir Latvijas vasaras ar visgarākajām dienām un visīsākajām naktīm. Īpaši ir Jāņi ar ugunskuriem, sieru un alu. Spilgts ir rudens ar krāsu daudzveidību un ražas bagātību. Zeme iekrāsojas gan sarkanīga, gan zeltaina, gan sirmi balta.

Laura Jēgere, 10. kl.

Latvijā nav augstu, sniegotu kalnu, dziļu ieleju, bet mums ir skaistākie meži, kuri rudenī krāsojas zeltainos un bronzas toņos. Latvijā ir krāšņākās upju ielejas. Kad brauc ar laivu, var redzēt neparasti izskalotās klintis – īpaši Gaujas upē. Skaistais ir visur, tikai jāprot to saskatīt un ieraudzīt.

Toms Piternieks, 10. kl.

Latvijā ir daudz dabas parku un rezervātu. Īpaši skaists un sakopts ir Tērvetes dabas parks, kura teritorijā ir reti sastopams priežu meža tips. Te priedes sasniedz pat 270 gadu vecumu. Interesants ir Grīņu dabas rezervāts, kuru izveidoja, lai aizsargātu reti sastopamu augu – Grīņu sārteni. Daudzveidīgs ir Gaujas Nacionālais parks. Te var aplūkot Gaujas senleju un priecāties par dabas krāšņumu visos gadalaikos.

Signe Volkopa, 11. kl.

Latvija ir diezgan maza valsts, taču tā man ir īpaša un neatkārtojama. Katrs no mums var pielikt roku Latvijas attīstībā. Veidojot Koknesē Likteņdārzu, arī es aizvedu tumši pelēku laukakmeni kā apliecinājumu latviešu tautas un manas dzimtas pagātnes spēkam nākotnei. Likteņdārzs klusi un neuzkrītoši liek katram latvietim saprast, ka tikai kopā mēs esam neuzvarami un stipri. Īpaša ir mana Madliena, kas atrodas pašā Latvijas viducī. Te ir neparasta un gaiša aura, jo manas dzimtas cilvēki šeit dzīvo jau paaudžu paaudzēs. Uzkāpjot kādā Madlienas paugurā, pa­ veras skaists skats un sirdī ielīst siltums, miera un mājas sajūta. Madliena ir manas sirds māja.

Gunda Pozņakova, 11. kl.

Es lepojos ar Latvijas skanīgajām dziesmām, kuru ir tik daudz, ka varētu dziedāt mūžīgi. Latvieši tās izpilda tik atraktīvi, ka pat ārzemnieks, neizprotot dziesmu tekstus, ir gatavs dziedāt līdzi. Skaisti un nozīmīgi ir dziesmu svētki. Es lepojos, ka latviešus sauc par dziedātājtautu.

Elīna Strazdiņa, 9. kl.

Es lepojos ar Latvijas cilvēkiem. Mārtiņu Freimani – mūziķi, aktieri, komponistu, vokālistu un televīzijas šovu vadītāju. Viņa dziesmas zina visā Eiropā. Ēvaldu Valteru – latviešu strēlnieku, aktieri un literātu, kurš nodzīvoja 100 gadus. Teātris bija viņa sūtība un aicinājums.

Kitija Vasiļjeva, 9. kl.

Latvijā ir daudz sportistu un mūziķu, ar kuriem var lepoties. Elīnu Garanču kā vienu no labākajiem mecosoprāniem pazīst gan Eiropā, gan ASV. Populārs ir diriģents Māris Jansons, komponists Pēteris Vasks, pianists Vestards Šimkus. Vislielākais lepnums ir Raimonds Pauls. Viņa dziesmas dungo visā plašajā pasaulē. Mūsu valsts var lepoties ar sportistiem – Latvijas labāko garo distanču skrējēju Jeļenu Prokopčuku, spēcīgajiem hokejistiem Artūru Irbi un Sandi Ozoliņu, pirmo Olimpisko čempionu BMX riteņbraukšanā Māri Štrombergu.

Sintija Šmate, 9. kl.

Es lepojos ar Latvijas hokeja komandu „Rīgas Dinamo”. Lai gan šī sezona nav iesākusies veiksmīga, tomēr es priecājos par puišiem, jo viņi nepadodas un cīnās līdz galam. Lepojos ar ielu vingrotāju komandas dalībniekiem un to dibinātāju Māri Šlēziņu, kurš noorganizēja pirmo ielu vingrošanas čempionātu Grīziņkalnā.

Kaspars Kurpnieks, 9. kl.

Es lepojos ar saviem tuviniekiem. Viņi ir čakli, gudri un labsirdīgi. Rasma Vērpēja ir jauks pedagogs gan Madlienas vidusskolā, gan svētdienas skolā. Viņa aktīvi sadarbojas ar vācu jauniešiem, organizē nometnes un pieredzes apmaiņas braucienus. Tikpat rosīgs un čakls ir arī Rasmas vīrs. Es lepojos ar savu uzņēmīgo un sirsnīgo vecmāmiņu Liliju, kura vada biedrību „Otrās mājas” un ir daudz paveikusi, lai organizācijas telpas ir gaišas, saulainas un modernas. Kad vecmāmiņa runā publikas priekšā, man acīs iemirdzas prieka asaras.

Megija Lasmane, 9. kl.

Mana mamma ir, bija un būs mans Latvijas lepnums! Viņa vienmēr ir optimistiska, lai arī kādas būtu grūtības. Mamma prot ideāli gatavot ēst. Viņa klausās mūziku tikpat skaļi, cik es. Viņa ir ļoti, ļoti labsirdīga.

Dzidra Zaica, 11. kl.