Rudens – pārmaiņu gadalaiks

Dabā lēnām ir ienācis rudens – ar krāsu bagātību, dzestrajiem rītiem, pelēko miglas paklāju, aukstajiem vējiem un lietus mākoņiem. Vai rudens nav skaists? Acis ik dienas priecē krāsainie pavedieni pļavās, mežos un māju pagalmos. Kaut rudens burvība ir gaistoša un ātri beidzas, tomēr sirdi tā priecina, un cilvēks lēnām sagatavojas ziemai – baltajai, cēlajai un aukstajai. Palūkosimies, kā Madlienas vidusskolas skolēni priecājas par rudeni un ko skaistu saskata šajā gadalaikā! Tā šis gads aizrit Ojāra Vācieša (1933–1983) 80. jubilejas zīmē, tad skolēnu dzejoļi lai ir kā veltījums mūsu lielajam rakstniekam dzimšanas dienā. Ilustrācijas dzejolim „Astoņi kustoņi” zīmējuši 5., 6. klases audzēkņi.

Madlienas vidusskolas skolotāja Zinta Saulīte

Rudeni, rudeni, tu esi tik skaists!
Tavs krāsainais kažoks žilbina mani.
Dālijas košās un asteres raibās
Pārsteidz un priecina mani.

Rudeni, rudeni, tu esi tik skaists!
Tavi miglainie rīti spirdzina mani.
Tavi vēji un salnas nebaida mani.
Es smejos un rūdos, ziemeli gaidot.

Patrīcija Laurinoviča, 5. kl.

Ruden, ruden, cik bagāts tu!
Krāšņās lapas vējā virpuļo,
Daudzas zīles ozoli dod.
Spilgtos ziedus salna kož,
Siltā saule mākoņos zūd.
Ruden, ruden, palīdzi man!
Krāsainās lapas pie manis sauc!
Ozolu zīles dāvini man!
Neļauj salnai ziedus kost,
Mākoņus projām no saules dzen!

Linda Smilškalne, 5. kl.

Rudens jau ir atnācis,
Vasaru projām aizdzinis.
Krāso savas lapas
Oranžas, sārtas un brūnas.
Visas lapas nokrāsotas,
Tās īsu brīdi priecē acis.
Nokrīt viena, nokrīt otra,
Nokrīt visas pārējās.
Zeme, noklāta ar lapām,
Visa krāsaina un koša.

Ance Ikauniece, 6. kl.

Zelta rudens ienāk
Katrā sirdī
Ar drēgnajiem rītiem
Un krāsainām lapām.
Salna, kas apvij laukus
Un gaišās debesis,
Izejot no mājas,
Un mēness, kas debesīs spīd.
Kļavu lapas, kas
Savijušās no koka krīt,
Un visu krāsu palete
Debesīs spīd.

Laura Krupskaja, 6. kl.

Vasara ienāk manā sirdī
Un ar smaidu projām iet,
Klāt jau atkal krāšņais rudens,
Mācības un bērnu prieks.
Koku lapas dzeltēt sāk
Un no koka lejā krīt,
Visiem prieks, ka rudens klāt,
Jo lapas krīt un dancot sāk.

Amanda Brauere, 6. kl.

Jau septembris ir kalendāra lapā,
Bet ne jau sirdī, ne jau dabā.
Tik nedaudz iekrāsotas koku lapas
Un dzestri rīti, novakari.
Jau agrā rītā bērni steidz uz skolu,
Tiem rokās asteres un gladiolas.
Ir sācies atkal skolas laiks,
Kaut gribas, vasara lai turpinās.
Ir daži gājputni jau ligzdas atstājuši,
Tās tukšas, pamestas un vientuļas.
Tik jautri pīlēni vēl peras mūsu dīķī
Un nemaz nedomā, ka rudens tuvojas.

Liene Krūmiņa, 7. kl.

Klau, dzērves kliedz aiz loga,
Tās manu vasaru nes prom.
Es atceros – bij saule, ziedi, prieks
Un upes čalojošā balss.
Nu viss ir prom.
Nes dzērves savos spārnos
manu vasaru.

Mirdza Marija Strelkova, 7. kl.

Pulkstenis tikšķ,
Un mēneši skrien.
Vasara aiziet teciņiem vien.
Tik rudens lieliem soļiem brien.
Saule mākonī biežāk slēpj vaigu,
Lietus asaras pašķinās spraigi.
Zeltainās lapas zemē krīt naigi,
Pļavas pārklāj miglāji maigi.
Līdz ar gājputnu dziesmām
Aizsteidzas vasaras treļļi.
Asteru zvaigznes dārzā zied raibi,
Skola sauc bērnus mācīties raiti.

Annija Studere, 7. kl.

Rudens krāsās lapas krīt,
Rudens krāsās saule riet.
Putni nu jau dienvidos,
Gan jau kādreiz atlidos.
Rītus rotā rudens salnas,
Rudens dienas paliek drūmas.
Zaļo zāli krāso lapas,
Mūžam nepaliks jau kokos.
Dārzos uzzied asteres –
Tās jau rudens vēstneses.
Rudenī tik košas tās,
Lielas, cēlas, brīnišķas.

Sonora Sproģe, 7. kl.

Vasara jau atkal galā,
Lielie darbi jāliek malā.
Pirmais septembris – jau skola,
Bērniem pasliktinās oma.
Negribu uz skolu celties,
Prāts vēl grib pa gultu velties.
Skolotājas ļoti bargas,
Darbadienas skarbas, skarbas.
Labāk palikt vasarā
Tā kā bērnu pasakā.
Nebij pienākumu man,
Vasarā bij jautri gan.

Rainers Kriškāns, 7. kl.

Re, kā
Rudens vēji triecas
Nopūst pirmās rudens lapas!
Re, kā
Mazie kastanīši nu jau nokrituši klusi!
Re, kā
Katra koka lapa
Nokrīt zemē raibu raibā!
Re, kā
Lietus lāses maigi klauvē manā logā!
Re, cik
Skaļi putni dzied,
Kad nu projām jāiet tiem!
Re, cik
Skaisti rudens zied – manā sirdī!

Alise Dātava, 7. kl.

Palūkojos es pa logu,
Ieraudzīju skaistu koku.
Lapas tajā krāsojās,
Rudentiņis tuvojās.
Dzestrā rīta agrumā
Biezas miglas tinumā
Ieraudzīju ābeli,
Kurā skaisti āboli.
Skaisti koki, skaistas lapas,
Sākušās ir rudens talkas.
Rudens ienāk sētiņā
Neticamā ātrumā.

Ketija Povha, 7. kl.

Laukā jau drēgns un rudenīgs laiks,
No rītiem salnas pieskāriens maigs.
Vēl šur tur saulīti manām,
Biežāk jau lietu pilinām.
Stiprāk sāk pūst vējš,
Koku krāsainās lapas plēš.
Biežāk paceļas migla –
Viegla, balta un mikla.
Sāk palēnām aizlidot putni,
Un kukaiņi mājvietas rod.
Vēl nedaudzās puķītes zied,
Kaut daba pie miera jau iet.
Klusi kā pelīte aizgāja vasara,
Lēnītēm nokrita lietus asara.
Ātri atskrēja rudens,
Atkal ražīgs un varens.

Ieva Jēgere, 8. kl.

Kad esi viens visā mājā
Vakarā patiešām vēsā,
Piespied sevi iziet ārā,
Lai justu rudens vēsmas gaisā.
Ieelpo āra gaisu svaigo
Un pacel kastani – pirmo…
Kā īstu pierādījumu
Par rudens atnākšanu.
Nēsā to līdzi kā suvenīru
Vai kā veiksmes talismanu.
Apbur to ar pozitīvo,
Ticības piepildīto.

Beāte Ločmele, 8. kl.

Ir septembris, lapas sāk
krāsoties. Tās ir gan sārtas,
gan dzeltenīgas. Vakari ātri
vien kļūst tumši un drēgni. No
rītiem lēnām izgaist migla un,
saulei paceļoties, pazūd rasa.
Rudens ir vislietainākais gadalaiks.
Ceļus klāj peļķes, kuras
piebirst ar raibajām lapām. Tās
peld kā mazi kuģīši un zaigojas
rudenīgajā saulē. Rudens ir
skaists gadalaiks, jo daba gatavojas ziemai.

Tince Mūrniece, 6. kl.

Katrs rīts kļūst tumšāks un dzestrāks. Koki rotājas gandrīz visās varavīksnes krāsās. Drīz tie jau nometīs savus krāšņos lapu plīvurus. Zem kokiem veidojas krāsaini čaukstošu lapu paklāji. Rudens neizpaliek bez lietavām un drēgnā laika. Smagnējs lietus lēni kapā dvēseli un ilgu ceļus. Rudens krāšņumziedi steidz vērt vaļā pumpurus, lai tos atrādītu pasaulei. Katrs zieds atšķiras ar krāsu, formu un smaržu melodijām. Rudens mums uzdāvina arī saulainas dienas, kuras ikkatrs steidz izbaudīt. No meža puses plūst saules uzsildīts rudens smaržu piesātināts gaiss. Katru dienu rudens nebeidz pārsteigt ar savu daudzveidību.

Sanita Rešinska, 9.kl.

Nevar nepamanīt, ka dienas
kļūst arvien īsākas, bet naktis –
garākas un ievērojami vēsākas.
Putni pulcējas baros un gatavojas
ilgajam, nogurdinošajam
ceļojumam uz siltajām zemēm.
Visi dzīvnieki gatavojas ziemai,
saltai un stindzinošai. Āboli un
bumbieri paukšķēdami birst
dārzos, lapas pēkšņi nokrāsojas
un tad nokrīt. Rudenī bieži līst
lietus, veidojas peļķes. Vakari
paliek arvien aukstāki, no rītiem
ir salnas. Rudens cilvēkus sagatavo ziemai.

Gerda Sedoja, 9. kl.

Rudenī caur koku raibajām galotnēm saule zeltainiem stariem apspīd visu pasauli. Lapas, skaistu deju dejodamas, krīt no kokiem un izkrāso zemi. Katrs koks, krūms, zālājs nokrāsojies dažādajās rudens krāsās. Aukstais vējš skrien caur kokiem un veido krāsainas lapu rotaļas. Kaudzēs, zīles un čiekurus meklēdamas, skraida vāveres, mežmalās, no plēsējiem mukdamas, bēguļo stirnu ģimenes, bet pāri visiem lielie gājputnu kāši lido uz siltajām zemēm. Dažviet redzama migla, kas ietin visu savā baltajā mētelī. Pasaule ir izkrāsota un priecājas par visu skaisto, ko rudens dod.

Undīne Piterniece, 9. kl.