Nauda, naudiņa…

1.klase un audzinātāja Vita Volkopa

Kāpēc naudai cilvēka dzīvē ir tik liela nozīme? Kaut arī katrs zina, ka par naudu nevar nopirkt ne laimi, ne mīlestību, ne arī draudzību, tomēr bez tās nevar. Naudai ir savs spēks, vara un ietekme uz cilvēku.

Madlienas vidusskolā februāra pēdējā nedēļā un marta sākumā notika valodu nedēļa. Šī gada tēma bija „Nauda, naudiņa”. Katrai klasei bija jāsagatavo kāds priekšnesums.

1. un 2.klases skolēni skandēja tautasdziesmas un sakāmvārdus par naudu. 3.klase interesanti iepazīstināja ar naudas rašanās vēsturi, pārējiem bija jāatmin, kurā valstī un kā nauda ir radusies. 4.klase teatrāli izspēlēja, kā rīkoties ar naudu Muļķu zemē. 5.klases skolēni dziedāja atvadu dziesmu latiņam. 6.klasei bija dzejolis angļu valodā un Popielas priekšnesums.

7.­ 9.klašu pasākumu vadīja 8.klases skolnieces Beāte un Anna. Viņas gan pieteica programmu, gan pašas skandēja tautasdziesmas, gan izcilu cilvēku domas par naudas nozīmi. Pasākumā skanēja trīs valodas – latviešu, krievu un angļu. 7.klases teātra uzvedums krieviski ar oligarha un nabaga piedalīšanos lika aizdomāties, vai visu var nopirkt par naudu. Pasākumu papildināja dziesmas un dzejoļi latviešu, krievu un angļu valodā. Interesanta bija Daces veidotā prezentācija par dažādu valstu eiro un centiem.

Vidusskolēni bija sagatavojuši prezentācijas gan angļu, gan krievu valodā – tā bija iepazīšanās ar naudas vēsturi, interesantiem teicieniem un domugraudiem par naudu un bagātību. Skatītāji varēja piedalīties arī viktorīnā. 10.klases izpildījumā skanēja dziesma krievu valodā, kā arī ugunīga čigānietes deja – ko tik visu nevar izzīlēt par naudu! 11.klase, izspēlējot R. Blaumaņa lugas „Ļaunais gars” finālu, atklāja daiļdarba būtību, ka nauda jau laimi nenes un tai līdzi nāk cilvēku alkatība un ļaunums. 12.klase ar humoru palūkojās, kas notiktu, ja Latvijā katrā reģionā ieviestu savu naudu un kāda tā varētu būt. Valodu nedēļā skolēni uzzināja daudz jauna par naudu un secināja, ka valodām katra cilvēka dzīvē ir būtiska nozīme, tāpēc prasme uzstāties ne tikai latviešu, bet arī svešvalodā ir jākopj un jāattīsta.

Valodu nedēļas laikā skolēni nopietnāk aizdomājās par naudu un tās nozīmi cilvēka dzīvē, tāpēc ielūkosimies pārdomu darbos un arī smieklīgos teicienos par naudu un bagātību!

Madlienas vidusskolas skolotājas Silvija Tutāne un Zinta Saulīte

Naudai ir liela nozīme cilvēka dzīvē. Par naudu var nopirkt visu nepieciešamo, tā ir maksāšanas līdzeklis. Naudu var nopelnīt ar darbu. Kad cilvēks saņem atalgojumu, viņš paliek priecīgs. Par naudu nevar nopirkt mīlestību, veselību un draudzību.

Monta Antonoviča, 5.kl.

Lai tiktu pie naudas, ir jāstrādā. Nauda ir laime, veiksme un prieks. Priekšmetus un lietas var nopirkt par naudu, bet mīlestību un draudzību gan ne. Bez naudas man un visiem pārējiem būtu grūti izdzīvot.

Linda Smilškalne, 5.kl.

Nauda ir laime, kad tā ir cilvēka makā. Nauda ir tēriņi lietās, kas ir jāiegādājas. Naudai ir liela vērtība, to nevar nopirkt, tā ir jānopelna. Bez naudas cilvēkam nav nekā.

Ivo Baltacis, 5.kl.

Nauda ir bagātība. Par to var nopirkt apģērbu, pārtiku, kosmētiku. Kam naudas ir daudz, var iegādāties villu, dārgu auto un jahtu. Tomēr viss ir jānopelna ar sūru darbu. Naudu var gan laimēt, gan arī atrast. Taču tā ne vienmēr nes laimi, bagātie bieži vien ir neapmierināti ar dzīvi. Tomēr bez naudas cilvēki nevar dzīvot.

Luīze Madara Dzene, 6.kl.

Lai arī cik daudz naudas cilvēkiem būtu, tas nenozīmē, ka viņi var nopirkt visu. Ir lietas, ko nevar iegādāties par naudu. Piemēram, veselību, īstus draugus, ģimeni un mīlestību.

Tince Mūrniece, 6.kl.

Ļoti bieži ir tā, ka jaunībā cilvēks ir bijis nabadzīgs, bet pēc tam kļūst bagāts. Viņš paliek mantkārīgs un ir gatavs darīt dažādas blēdības. Kad cilvēkam ir daudz naudas, tas uzskata, ka viņam ir vara un spēja izrīkot pārējos. Bagātnieki bieži vien nav laimīgi, jo tiem nav tuvu draugu, ar ko parunāt. Es nevēlos būt bagāta, jo šie cilvēki parasti ir mantkārīgi.

Māra Kļaviņa, 7.kl.

1. Ja cilvēkam ir daudz naudas, tas nenozīmē, ka viņš būs laimīgs. 2. Par naudu laimi nopirkt nevar. 3. Lai būtu laimīgs, nauda nav vajadzīga. 4. Bagātie bieži ir nelaimīgi, jo viņiem ir daudz skauģu, bet maz patiesu draugu.

Liene Krūmiņa, 7.kl.

Nauda valda pār pasauli. Tā ir iztikas līdzeklis, bet par naudu nevar nopirkt draudzību un mīlestību. Citam nauda ir kā atkarība un dzīves jēga. Nauda cilvēkam var dot daudz laba, taču var nodarīt arī lielu postu un ļaunumu.

Ieva Kristīne Jēgere, 8.kl.

Nauda bieži cilvēku spēj aizvest neceļos un veicināt krāpšanu, laupīšanu un nelegālu darbošanos. Nauda vairāk veicina negatīvo nekā pozitīvo, taču no tās nav iespējams norobežoties, par visu šajā dzīvē ir jāmaksā. Par naudu var nopirkt materiālu laimi, piepildīt visus sapņus, darīt laimīgus citus, palīdzēt, radīt ko nozīmīgu, bet nevar nopirkt garīgas vērtības. Bez naudas tomēr nevar dzīvot un arī no tās norobežoties.

Beāte Ločmele, 8.kl.

Nauda manā dzīvē nav primārā, jo pirmajā vietā ir ģimene. Galvenokārt naudu izmantoju kā maksāšanas līdzekli. Man nauda nesaistās ar negatīvo, jo nespēlēju ne azartspēles, ne izmantoju kredītu un neesmu parādniece. Lai arī cik bagāts būtu cilvēks, viņš negūs par naudu garīgās vērtības. Manuprāt, nauda ir nepieciešama, lai veiktu dažādus darījumus un atvieglotu dzīvi.

Sanita Rešinska, 9.kl.

Mīts, ka cilvēkiem ar lielu daudzumu naudas ir vieglāk dzīvot, nav patiess, jo tad viņiem ir nelabvēļi, skauģi, ienaidnieki. Vislielākais ienaidnieks ir alkatība, kas pārņem cilvēku. Nauda dažkārt traucē gan pašam, gan arī apkārtējiem. Naudai mūsu dzīvē ir liela nozīme, taču par to nevar nopirkt veselību, laimi, mīlestību, veiksmi un draudzību.

Monta Meikališa, 9.kl.

Es cenšos naudu krāt, lai varētu nopirkt sev nepieciešamo. Naudu uzskatu par norēķināšanās līdzekli un nepiekrītu tam, ka cilvēks, kuram ir daudz naudas, ir labāks par pārējiem. Es naudā saskatu daudz negatīvā. Tās dēļ cilvēkiem nākas ciest, jo „kam nauda, tam vara”. Ir arī tādi, kas naudas dēļ ir gatavi uz visu. Lai arī naudai ir liela nozīme, tomēr ne visu par to var nopirkt.

Undīne Piterniece, 9.kl.

8. klases priekšnesums