Tikšanās ar vasaru
15 jauniešiem vienu nedēļu no 15. līdz 23. jūlijam bija iespēja pavadīt Vācijā. Viņi piedalījās starptautiskajā jauniešu nometnē skaistajā Saksijas pilsētiņā Saidā (Sayda). Bija iespēja pabūt kopā ar Saksijas novada labākajiem jaunajiem šahistiem. Jaunieši ļoti ātri sadraudzējās un atrada kopīgu valodu sarunās un sporta spēlēs. Pa dienu mums bija cita programma, bet pēcpusdienas pavadījām kopā.
16. jūlijā iebraucām Saidā, lai iekārtotos nometnē. Kaut arī bijām noguruši no tālā ceļa, nedaudz iepazināmies ar telpām un piedāvātajām iespējām.
17. jūlijā devāmies pārgājienā uz Saidas pilsētu, kur apskatījām bobsleja muzeju un iemēģinājām spēkus trīscīņā, bija arī konkurss par muzeja eksponātiem. Te labas zināšanas kādā no jomām parādīja katrs no bērniem. Atceļā apskatījām lauku sētu un pavadījām laiku sakoptā mežā. Pēc vakariņām bija tradicionālais joku sports – zirņu spļaušana tālumā, sērkociņu mešana, zābaka makšķerēšana un mešana un citas jautras nodarbes. Uzvarēja tas, kurš ieguva vismazāk punktu. Vakars kopā ar vācu bērniem, spēlējot basketbolu, futbolu, mini golfu. Iemēģinājām arī šaha spēli.
18. jūlijā braucām uz Pockau, lai pārbaudītu savu fizisko sagatavotību. Šeit varēja kāpt pa alpīnisma sienām sev piemērotā augstumā (3–19 m). Uzdevums bija jāveic pārī, tā bija iespēja sadraudzēties savā starpā. Ap pusdienlaiku devāmies uz rodeļu trasi Seifenē, lai izbaudītu skaisto panorāmu no kalna virsotnes. Mājupceļā ielūkojāmies rotaļlietu darbnīcā, kur mums izstāstīja, kā no koka gabala top brīnišķīgas egles vai citi kociņi. Apskatījām elegantas lietas no koka, iepirkām suvenīrus un devāmies uz naktsmītni. Vakarā piedalījāmies mākslas nodarbībā, lai apgleznotu katrs savu rotaļlietu – sniegavīru.
19. jūlijā devāmies uz Neuhauseni. Tas bija brīnišķīgs pārgājiens, kad apskatījām sakopto, skaisto dabu, gleznainos kalnus. Nedaudz aplūkojām pilsētiņu, bet galvenais dienas notikums bija baseina apmeklējums, jo šī bija viena no karstākajām dienām. Līdz vēlai pēcpusdienai tika izbaudīti piedāvātie ūdens atrakciju prieki. Vakarā atkal kopā ar jauniegūtajiem draugiem sēdējām pie nometnes ugunskura, runājāmies par dzīvi, interesēm un cepām uz iesmiem viņu tradicionālās pankūkas.
20. jūlijs – Drēzdenes apskate. Ar autobusu devāmies uz lielāko no tuvākajām pilsētām, lai apskatītu skaisto vecpilsētu. Šeit aplūkojām arī vienu no spilgtākajiem baroka arhitektūras ansambļiem vācu zemē – Saksijas kūrfirsta Augusta II Stiprā rezidenci – Cvingeru (celta 1709. gadā). Tā ir īsta paradīze mākslas mīļotājiem. Vēl apskatījām Drēzdenes Dievmātes baznīcu, no tās torņa paveras skaists pilsētas skats. Pastaigas pa pilsētu un gājēju ielas apskate apstiprināja pilsētas skaistumu, sakoptību. Pārbaudījām arī savas orientēšanās spējas apkārtnē. Vakarā nometnē turpinājām draudzēties ar vācu jauniešiem. Piedāvājumā bija diskotēka, kuras laikā pasniedzām un patīkami iepriecinājām viņus ar suvenīriem un nelielām dāvaniņām no Latvijas.
21. jūlijs – atkal baseina apmeklējums, lai veldzētu karstumu, jo termometrs rādīja ap 30 grādiem. Šajā dienā arī ļoti nosauļojāmies, izbaudījām gaisa un ūdens peldes. Pēcpusdienu atkal pavadījām ar vācu jauniešiem sarunās, spēlēs un izbaudījām kopā būšanu. Vakarā bija ķegļu spēle jauktajās komandās. Nometnē bija atbraukuši arī japāņu bērni, bet mums jau bija jākārto somas, lai dotos mājup.
22. jūlijs – brokastis, atvadas un mājupceļš. Skumji, bet reizē arī priecīgi. Iegūti jauni draugi, arī katrs sevi varēja pārbaudīt – vai es varu sadzīvot, rēķināties ar otru, iedraudzēties, tikt galā… ar sevi, situācijām, apstākļiem, savu raksturu.
Paldies Patrīcijas Laurinovičas, Ivo Bombāna, Edgara Mežajeva, Elvja Veinberga, Aritas Semjonovas, Zentas Vītolas, Krista Reinarda Zariņa, Unas Krastas, Ances Milleres, Kristīnes Vonogas, Reiņa Kurtiša, Samuela Gintara Dzalba, Silvas Kļaviņas, Ievas Rābes un Agneses Cinītes vecākiem, ka esat izaudzinājuši brīnišķīgus jauniešus, kas spēja nest Latvijas vārdu citā zemē labā nozīmē, jo vācieši priecājās par mūsu pieklājīgajiem, draudzīgajiem un sportiskajiem bērniem. Ar viņiem kopā šo laiku pavadīja skolotājas Inta Putniņa-Cīrule un Vita Volkopa.
Vita Volkopa