Rit laiks, kad neskan skolas zvans

Jau vairāk nekā mēnesi mūsu dzīves ritmos ir ienākušas izmaiņas, gribētas vai negribētas, bet visi mēs tām pakļaujamies. Gan skolēniem ir nedaudz savādi, jo pēkšņi nav laikā jāceļas, jāsteidzas uz skolu. Arī vecākiem tā dīvaini, ka ikdienā pilna māja ar cilvēkiem, it sevišķi tajās ģimenēs, kurās arī vecāki strādā no mājām. Piekrītu, ka tas ir pārbaidījums mums visiem. Jautājums ir tikai, kā mēs katrs un visi kopā ar to tiekam galā? Jā, mēs mācāmies… visi – plānot savu laiku, organizēt savu darbu, beidzot aktīvi un jēgpilni lietot tehnoloģijas, lasīt grāmatas, gatavot konspektus, patstāvīgi meklēt atbildes uz daudziem jautājumiem. Daļai no mums tas ir interesanti un saistoši… būt sava laika pavēlniekam, un daudziem tas veiksmīgi izdodas. Tas būs tas, kas mums nākotnē ļoti noderēs, it sevišķi, verot augstskolu durvis, vai tiem, kam tas vēl tālu priekšā – saprast, vai gribu pats mācīties, pats atvērt grāmatu un lasīt… pats sev, tāpēc ka man pašam patīk, man ir interesanti un nevis, ka kādam citam vajag?

Lai cik savādi neliktos, attālinātā mācīšanās ir tāds apgriezts skolas dzīves atspulgs, tikai mājas apstākļos. Lielai daļai mums, bērnu vecākiem beidzot ir radusies iespēja tā īsti saprast, kas mūsu bērniem ir jāmācās, cik daudz viņiem ir jāmācās un kā ir pārliecināt savu bērnu, kad viņš saka – es negribu, es nedarīšu, man riebjas! Un tad arī izdomāsimies, cik ikdienā skolotājam nākas atbildēt uz šiem jautājumiem, nemaz nerunājot, ka pa gaisu tiek mestas grāmatas, burtnīcas, mobilās ierīces, skan rupjības. Jā, tieši tāpat kā šobrīd atsevišķās ģimenēs. Piekrītu, nav viegli, bet tā nebūs vienmēr. Mēs visi būsim citādi.

Arī mums, skolotājiem, nav viegli. Mēs vienmēr stundas esam vadījuši klasē, stāvot bērnu priekšā. Šobrīd mēs pirmo reizi skaidrojam uzdoto no mājām, mācāmies saprast, cik svarīgi ir precīzi formulēt to, ko gribam, lai bērns izdara. Atbildam uz jautājumiem vēlās vakara stundās, skolēnu darbus saņemam naktīs un priecājamies par to, ka tos atsūta. Mēs mācāmies konsultāciju vadīt tiešsaistē – mēs to darām pirmo reizi. Paldies, ka skolēni un skolēnu vecāki mūs saprot. Mēs zinām, ka šis laiks nebūs mūžīgs un mēs visi tiksimies arī klātienē.

Neskatoties uz to, ka valstī pulcēšanās pasākumi ir aizliegti, tuvojas 4. maijs – Latvijas Neatkarības atjaunošanas 30. gadadiena. Šajā dienā 1990. gadā no toreizējiem 201 Augstākās padomes deputātiem vairākums (134) nobalsoja „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Parasti savā skolā to atzīmējam svinīgi ar lepnumu par savu valsti un cieņas izrādīšanu tās vēstures veidotājiem. Arī šoreiz aicinu mūs visus savās mājās klāt baltu galdautu un pateikties tām veiksmīgajām vēstures sakritībām, kas devušas mums unikālu iespēju dzīvot savā neatkarīgā valstī! Leposimies ar Latviju vienmēr un visur! Priecīgus un patriotiskus svētkus!

Madlienas vidusskolas direktors Edgars Viņķis