SKOLNIEKS PĒTNIEKS PILSĒTNIEKS
20. aprīlī Madlienas vidusskolā viesojās jaunie arhitekti programmas SKOLNIEKS PĒTNIEKS PILSĒTNIEKS (SPP) ietvaros.
8. klases skolēni piedalījās nodarbībā “Kultūras izpratne un pašizpausme mākslā,” kurā noskaidroja, kāpēc arhitektonika ir viens no svarīgākajiem kompozīcijas paņēmieniem arhitektūrā? Jaunieši uzzināja, kas ir arhitektoniska būve, kas ir arhitektonika, runāja par būvmateriāliem, slodzēm, kolonnām un skulptūrām; pētīja dabas formu struktūras un to izturību, kā arī to, vai racionāla būve var būt mākslinieciski izteiksmīga. Pēc spraigās un aktīvās teorētiskās nodarbības sekoja praktiska darbošanās. Skolēni, iedvesmojoties no dabas formām, analizēja dažādu zirnekļu uzbūves īpatnības, pārnesa tā struktūru dekoratīvas un izturīgas konstrukcijas iecerē, kā arī uzkonstruēja arhitektonisku būvi no spageti makaroniem. Jaunieši sadalījās grupās, izlozēja akmeni, saņēma aprakstu par vienu no zirnekļiem: Krusta zirneklis, Mājas garkājzirneklis un Parastais lēcējzirneklis.
Galvenais uzdevums: Uzskicēt ieceri dekoratīvai konstrukcijai no spageti makaroniem, kas būs oļa noslogota un izturīga un izgatavot šo konstrukciju. Iedvesma konstrukcijai no zirnekļa. Materiāli – spageti makaroni, karstā līme un akmens.
Skolēnu atsauksmes:
“… Interesanta bija saruna par būvju izturīgumu slodzes laikā, piemēram, sniegs uz māju jumtiem, Vanšu tilts sastrēguma stundās. Bija arī jāpasaka, kura skulptūra izturīgāka — Dāvida skulptūras oriģināls vai tās atvasinājums ar pieaudzēto masu FAT DAVID, ko izveidoja Hamburgas reklāmas aģentūra? Izrādījās, ka renesanses laika Dāvids ir izturīgāks, jo viņa ķermenis — skelets un muskuļi — nav papildus noslogots ar paša lieko svaru, bet FAT DAVID lietderības koeficients ir daudz mazāks. Mēs, protams, sākotnēji tā nedomājām!
Veidot konstrukciju no spageti makaroniem nebija viegli, jo tai bija jānotur izlozētais akmens. Mazliet “pačakarējāmies” un rezultātā kaut kas arī sanāca. Interesanti bija vērot pārējo darbus, jo uzdevums it kā viens, taču idejas un darbi tik ļoti atšķirīgi!”
“… Manai komandai akmens bija neliels. Mēs izvēlējāmies savu akmeni stiprināt pie spageti konstrukcijas ar konsoles palīdzību. Patika komandas darbs, tas, ka brīvi paudām savas idejas, viens otru uzklausījām un vienojāmies par vienu ideju. Veidojot konstrukciju, materiālu (makaronus) izmantojām racionāli, taču, šķiet, ļoti daudz tos apēdām. Šajā nodarbībā iemācījos konstrukciju stiprinājuma veidus – balstīts, iekārts, stiprināts ar konsoli, uzzināju, kas ir arhitektonika, kā arī interesantas lietas par zirnekļu sugām. Skaidrs, ka matemātikai ir ļoti liela loma arhitekta profesijā. Paldies skolotājai Ligitai par to, ka piedāvā šādas iespējas.
“… 4 jaukas arhitektes mums stāstīja par arhitektūras kompozīciju paņēmieniem, par arhitektoniku. Man ļoti patika darboties. Tas bija lieliski! Iepazinu zirnekļus, kaut gan man no tiem ir nedaudz bail. Uzzināju kas ir konsole. Tādu vārdu es pirmo reizi dzirdu. Mums bija no spageti makaroniem jāveido zirneklim līdzīga mākslinieciska konstrukcija, izmantojot dažādus akmens stiprinājuma paņēmienus. Nu, protams, spageti bija garšīgi un nonāca vēderā, bet galvenais, ka darbs izdevās un makaroni pietika arī darbam. Un beigās izveidojām savu zirneklīti! Konstrukcijai izmantojām spageti visā to garumā, akmens tika balstīts. Man patīk piedalīties šāda veida aktivitātēs. Tā ir jauna pieredze, arī idejas izvēloties sev nākotnes ceļu. Ja to nepamēģinās, tad neuzzinās, kas tas ir!”
“… Mūsu grupa mākslinieciskās konstrukcijas izveidē iedvesmojās no Krusta zirnekļa. Pārrunājām, kādas īpašības ir šim zirneklim, kāds tas izskatās, ko dara. Vienojāmies, ka tas ir viegls, simetrisks, auž tīklus. Tam ir izkliedēta slodze. Veidojām no spageti objektu, kuram piemīt šī zirnekļa īpašības un kurš spēj noturēt ielozēto akmeni. Mums palaimējās diezgan viegls akmens, bet grūtāks stiprināšanas veids – iekārts konstrukcijā. Ar mums kopā darbojās un padomu deva arhitekte Nora. Viņa deva objekta ideju – to nosaucām par skatu torni, jo tas tik tiešām pēc tā izskatījās. Viktorijai ienāca prātā ideja, ka akmeni varētu iekārt ar tīkliem, kas mums bija pārpalikumi no karstās līmes. Tos pielīmēja pie akmens, tad ķērāmies klāt pie “torņa’’ līmēšanas. Kad tas bija izdarīts, iekārām akmeni un bija liels prieks, ka tas karājās un konstrukcija slodzi izturēja. Katrai grupai bija atšķirīgas un interesantas idejas. Man tās ļoti patika. Saku lielu paldies arhitektēm, kuras māk ļoti labi izskaidrot un palīdzēt iejusties arhitektu lomā. Man šis pasākums ļoti patīk. Tas liek domāt, vērtēt, sadarboties, parādīt savas zināšanas un rada interesi vairāk ielūkoties arhitektūras jomā!”
“… Man ļoti patika interesantais, detalizētais un labi saprotamais stāstījums par arhitektoniku. Tas aicināja domāt par lietām, kas jāņem vērā, kam jāpievērš liela uzmanība, būvējot kādu jaunu objektu. Kad uz mūsu komandas galda uzlika spageti, biju pārsteigta, ko mēs ar tiem iesāksim. Taču noklausoties uzdevumu, izaicinājums bija sācies. Mēs iedvesmojāmies no parastā lēcējzirnekļa. Man ļoti patika šī nodarbība, jo tā parādīja, cik mēs ļoti atšķiramies viens no otra. Tā mācīja sadarbību, precizitāti, pacietību, izdomu, radošu pieeju darbam. Arī arhitektes bija ļoti izpalīdzīgas, saprotošas, atsaucīgas. Es ceru, ka mums šādas nodarbības būs arī nākamgad!
“… esmu priecīgs, ka mums ir dota šāda iespēja darboties kopā ar arhitektēm, uzzināt jaunas lietas un attīstīties dažādās jomās!”
Ligita Ridūze – 8. klases audzinātāja
