Ukraiņi mūsu vidū
Pēc pavasara brīvlaika Madlienas vidusskolā ir daudz kas mainījies, jo nu skolēnu skaits kļuvis lielāks un jāmācās sadzīvot un pieņemt citu tautību bērnus un jauniešus – šoreiz no kara skartās Ukrainas. Iesākumā vislielākā atbildība par viesu uzņemšanu, izmitināšanu, sadzīvi un cilvēcisku saskaņu bija skolas saimniecības pārzinim Valdim Kušniram, kurš stāsta: ,,Šis ir laiks, kas nevar atstāt vienaldzīgu nevienu. Tas ienesis lielas pārmaiņas arī Madlienas vidusskolā, kad 28. marta naktī pie mums ieradās 31 cilvēka grupa no kara plosītās Ukrainas. Īsā laikā izdevies nodrošināt apstākļus un visu nepieciešamo pilnvērtīgai dzīvošanai. Jaunieši veiksmīgi integrējas savās jaunajās klasēs un skolas dzīvē kopumā. Viņi ir sportiski un motivēti darīt un darboties. Basketbola kluba ,,Ogre” treneris Uldis Švēde organizē regulārus basketbola treniņus skolas sporta zālē un aicina jauniešus apmeklēt basketbola spēles Ogrē. Gribam teikt vissirsnīgāko paldies visiem līdzcilvēkiem, kuri vārdos un darbos iesaistījušies šī procesa nodrošināšanā. Paldies par sapratni un atbalstu medicīnas darbiniekiem, sirds siltumu zeķu adītājām, nesavtību Ikšķiles uzņēmējiem.”
Tā kā pagājis jau mēnesis, kā ukraiņu skolēni mācās mūsu skolā, tad arī aptaujājām viņus par savām sajūtām Madlienā, par mācību procesu un ikdienu. Kopumā ukraiņu skolēni jūtas labi, ir sapazinušies ar klasesbiedriem, ieguvuši jaunus draugus. Viņi atzīst, ka skolā valda patīkama noskaņa, ir atsaucīgi skolēni un skolotāji. Ukraiņi novērtē apkārtējo iejūtību, laipno attieksmi, mācību stundu darbu, metožu dažādību, skolas ēdnīcas garšīgo ēdienu. Viņi ne mirkli nejūtas atstumti, vienīgi pietrūkst dzimtajā Ukrainā palikušie vecāki, draugi un mājas.
Kā atzīst ukraiņu skolēni, prasības mācību darbā Latvijā ir vieglākas nekā Ukrainā, viņiem patīk, ka Madlienas skolotāji cenšas mācību programmas pielāgot Ukraiņu programmām. Mācību procesā palīdz arī klasesbiedri. Vislielākā barjera ir valoda. Šobrīd sazināšanās notiek gan krievu, gan arī angļu valodā. Ukraiņi regulāri mācās latviešu valodu, lai apgūtu pamatprasmes, elementāras frāzes, taču attieksme ir dažāda – vieni labprāt mācās valodu, citi tikai tāpēc, ka tas jādara. Pēc ukraiņu domām, lielākais iegums ir jauni draugi, jo, ierodoties Latvijā, bērni un jaunieši, kā arī pieaugušie cits citu nepazini, jo nāca no dažādām Ukrainas vietām, skolām, taču visus vienoja sports.
Madlienas vidusskolā rit ierastā dzīve, taču citādāka, jo ukraiņu bērni un jaunieši ir liels izaicinājums – mainīt ierastos stundu plānus, pielāgot tos jaunpienācējiem, lai ieguvēji ir visi. Arī paši ukraiņi ir dažādi – vieni labāk pārzina mācību priekšmetu, citi ne tik labi. Visi mācāmies sadzīvot un rast kompromisu. Kā latviešiem, tā arī ukraiņiem ir savas vecumposma īpatnības, arī disciplīnas problēmas, palaidnības, un ar to ir jātiek galā.
Paldies visiem, kuri palīdz ukraiņiem, lai viņi justos labi, saprasti un pieņemti, un no sirds vēlamies, lai atbraucēji varētu atgriezties mājās un dzīvot, mācīties, pilnveidoties savā dzimtenē!
Zinta Saulīte
