Jaunrades darbi rudens noskaņās

Saulīte spīd,
Lietutiņš līst,
Varavīksne mirdz,
Krāsaina lapa zemē krīt.
Diāna Dubjuka, 2.kl.

Rudenī lapas krīt un krīt,
Viss tik gaišs un krāsains.
Putni lido tālu prom,
Prom uz siltām zemēm.
Madara Meija, 2.kl.

Rudenī krīt lapas,
Un lapās krītu es.
Dzeltenas, sarkanas, oranžas
Man apkārt redzamas.
Eimija Kvedaroviča, 2.kl.

Rudens ir krāsains un skaists,
Rudens ir kā glezna,
Rudenī paliek auksti,
Rudenī aizlido putni.
Elizabete Zīlmane, 2.kl.

Rudenī viss skaists,
Apkārt daudz krāsu,
Bet rudenim ir arī nejaukā puse –
Ir auksti un var saaukstēties.
Adele Kurtiša, 2.kl.

Ruds rudens
Umurgā sauc.
Draugi priecājas par to.
Es jau arī priecājos.
Neviens nav bēdīgs,
Smaidi visiem sejās.
Māra Sproģe, 3.kl.

Rudenī ir ļoti skaistas lapas,
Un ļoti skaisti krīt tās.
Dienas paiet nemanot,
Es par tām priecājos.
Nāks lieti un salnas,
Skumīgi man kļūst.
Agate Ārente, 3.kl.

Rudenī lapas krīt,
Ūdenī zivis gulēt iet,
Dejo lapas, gaisā griežas.
Es priecājos, ka rudens ir klāt,
Siltā vasara projām iet.
Ralfs Romans, 3.kl.

Mana bērnība
Kad pagalmā noskrienies,
Tad pirtī noperies.
Kad spēles spēlējam,
Tad mēles vien rādām.
Cik skaista mana bērnība,
Tik skaistas manas atmiņas!
Jautri gāja bērnudārzā,
Interesanti zoodārzā.
Puiši ārā bumbu spārda,
Meitas lellēm matus taisa!
Pie jūras smiltīs spēlējies,
Kad smilšains esi, nopeldies!
Līga Irbīte 5.kl.

Ak, bērnība!
Cik skaista biji tu!
Tas laiks ātri pagāja,
Ikvienam tāda ir.
Bet tagad…
Kad esam lieli,
Vienmēr tevi atcerēsimies
Un atmiņās dalīsimies.
Elizabete Mača, 5.kl.

Mana bērnība –
Tā man pati svarīgākā.
No paša vissīkākā joka līksmojām,
No paša mazākā smiekla sirdi sildījām.
Katru dienu pavadīju jautri.
Nāca jauna diena,
Un nāca jauni piedzīvojumi –
Kā īsti brīnumi!
Denīza Traine, 5.kl.

Bērnība man ir priecīga,
Jo tad pērk saldumus
Un taisa brīnumus.
Ēdam saldējumu un
Ceļojam.
Vasara bija saulaina.
Suņi, kaķi cēla mani
Uz bērnudārzu.
Ar saimi braucu uz zoodārzu.
Anete Birkenfelde 5.kl.

Mana bērnība,
Cik skaista tā bija.
Tas prieks
No viena nieka.
Tā laime
No saimes.
Bet dārgākais
Nav pats labākais.
Tie saldumi
Likās kā brīnumi.
Liels skrējiens,
Pēc tam liels pēriens.
Vasara tik saulaina
Un tik laimīga.
Bet nākamajā rītā
Jau pirmā skolas diena.
Kur tu paliki,
Bērnība mana?
Sanija Torbejeva, 5.kl.

Skaistā, spožā saulīte,
Ko tu sēdi mākoņos?
Tie ir tumši, tie ir drūmi,
Tie jau rudeni mums nes.
Zaļai, mīkstai zālītei
Rītos ledus kārta būs.
Zeme tvaikos, migla dancos,
Putnu kāši projām steigs.
Rudens aukstums virsū nāk,
Zaļās lapas krāsot sāk.
Vēja brāzmai uznākot,
Krāšņās lapas virpuļo.
Skaistā, spožā saulīte,
Pasildi mūs vēl mazliet!
Gribu peldēt, gribu smaidīt,
Gribu atvasaru baudīt.
Džulians Beļinskis, 6.klase

Baltie aizkari
Tas bija tad, kad zāle bija zaļāka,
Putnu dziesmas bija skaļākas,
Zemeņogas bija nedaudz lielākas,
Viss kā jaukā bērnībā pienākas.
Mēs ar māsu ārā bijām,
Mīksto pieneņpūku lietu vijām,
Skrējām varen ātri zaļā pļavā,
Bites žūžināja savā dravā.
Tikai viena nelaime bij’ trakā –
Tās milzīgās usnes gurķu vagā,
Ar tām tad mamma cīnījās,
Sienāžu pulks tā vien brīnījās.
Mums ar māsu karsti kļuva,
It kā zeme zem kājām gruva,
Skrējām mājās veldzēties,
Saldo sulu sadzerties.
Radās doma mums caur jokiem,
Aizkarus tak vajag logiem!
Māsa prasa: „Vai tu spēsi?
Kečupu vai balto majonēzi?”
„Majonēzi balto, protams, mās’,
Tā tak lielos logus labāk klās.”
Nu tad ņēmām abas spēt –
Majonēzi izsmērēt.
Abas labi strādājušas tikām,
Miedziņš uznāca atliku likām.
Iedomāties šodien nespēju
Mammas lielo sajūsmu!
Anna Patrīcija Rone, 6.kl.

Mana bērnība ziemā
Baltā, agrā ziemas rītā,
Baltā, siltā autiņā tītā,
Mazs, sīciņš bērniņš biju,
Māmiņai klēpītī es mitu.
Pirmie vārdi, pirmie soļi,
Grāmatiņas, dzejolīši.
Pasaciņas stāstīt protu,
Bieži rokās ņemu otu.
Bez bēdu, bez raižu es dzīvoju,
Aukstā ziemā es pasauli vēroju!
Lielajiem pa vidu jaucos,
Uhū, lejā no kalna traucos!
Aukstais vējš man vaigos ķeras,
Balto sniegpārslu dejās veras.
Plaukstās lielas pikas veļas!
Un te jau sniegavīri ceļas!
Raiens Perfiševs, 6.kl.