6. klases mācību ekskursija
Sākoties mācību gada 2. semestrim, 6. klase bija ieplānojusi mācību ekskursiju uz Rīgu. 25. janvārī skolēni devās vizītē uz Latvijas Nacionālo bibliotēku un Swedbank Finanšu laboratoriju, kas piedāvā interaktīvas ārpusskolas izglītojošas aktivitātes. Skolēni ar interesi iepazina Latvijas Nacionālo bibliotēku, prata atbildēt uz dažādiem jautājumiem un uzzināja daudz ko jaunu. Swedbank galvenajā ēkā bija aktīvāka darbošanās, jo bija jādalās grupās un ar izlaušanās spēles elementiem jātiek galā ar dažādiem uzdevumiem, lai iegūtu kodus, ar kuriem beigās atvērt seifus.
Savas pārdomas par ekskursiju izsaka paši skolēni. Ģirts Irbītis: “Mēs ar klasi devāmies uz Latvijas Nacionālo bibliotēku. Apciemot šo ēku bija ļoti vērtīgi, un man patika ierasties un iegūt jaunas zināšanas. Ieejot iekšā, mūs dalīja divās grupās, zēnu un meiteņu, bija gidi, kas zina visu par LNB. Mēs ar zēniem, gidi un skolotāju vispirms uzbraucām uz otro stāvu. Tur apskatījām tautas dotās grāmatas. Gide mums parādīja vismazāko grāmatu LNB krātuvē, tā ir vienu rūtiņu liela, es tikko varēju to saredzēt. Tālāk mēs uzkāpām uz citu stāvu un ar grupu gājām paskatīties populāro Dainu skapi, es neticēju, ka redzu to īstajā dzīvē! Skapis ir tikpat garš, cik tā saimnieks un autors Krišjānis Barons, es esmu garāks par skapi, bet nedomāju, ka tas ir tik mazs. Tad mēs uzlaidāmies ar liftu LNB pašā augšā, kur ir arī slavenā latviešu arhitekta Gunāra Birkerta ofiss. Tur varēja redzēt, kā no idejas tika īstenota LNB būve.”
Santa Kārkliņa: “Es Latvijas Nacionālajā bibliotēkā biju pirmo reizi. Bija interesanti paklausīties, cik daudz nodarbību varēja veikt bibliotēkā. Uzzināju, ka bibliotēkā ir 4 miljoni grāmatu. Ēkai ir 12 stāvi, arī pagrabstāvs. Man bija bail braukt ar liftu uz 12. stāvu. Uzzināju, ka tur ir viens liels plaukts, kurā glabājas grāmatas, tās ir 24 dažādās valodās. Ir meditācijas zāle, var skatīties filmas, klausīties mūziku, veikt mājasdarbus un spēlēt spēles. Interesanti bija ieraudzīt Dainu skapi, kurā tiek glabātas tautas dziesmas.”
Paula Dūrīte: “Mūsu skolotāja tikai izstāstīja, ka brauksim arī uz Swedbank, bet turēja noslēpumā, kas tur būs jādara. Kad ieradāmies bankā, mēs ievērojām divus veikaliņus un krēslus. Kad ieradās mūsu gids, mēs devāmies augšā uz Finanšu laboratoriju. Istaba bija liela un krāsaina. Mums izstāstīja, kas jādara. Bija jāizpilda uzdevumi, un katra uzdevuma beigās tika pateikts viens cipars. Izmantojot uzkrātos skaitļus, saliekot tos pareizā secībā, varēja atvērt seifu. Mēs sadalījāmies komandās un ķērāmies klāt uzdevumiem. Es biju komandā ar Santu, Valēriju, Megiju un Kitiju. Mans mīļākais bija 5. uzdevums – tur bija liela kaste, kurā iebūvēta planšete un tumbiņas. Mēs uzmanīgi klausījāmies audio un atbildējām uz jautājumiem par interneta drošību. Swedbankas ēkai ir divdesmit pieci stāvi. Mēs atradāmies pirmajā, tātad bija jābrauc augšup divdesmit pieci stāvi ar liftu. Man tāpat kā dažiem citiem ir bailes no liftiem, tādēļ tas nebija pārāk jauki. Kad bijām pašā augstākajā stāvā, mums iedeva virtuālās realitātes brilles. Tajās varēja redzēt Swedbanku no augstākās vietas. Uz briļļu ekrāna parādījās ozolzīles. Par katru noķerto zīli tika ieskaitīts viens punkts. Mums ar Santu bija vienas brilles. Mēs noķērām trīsdesmit trīs zīles.”
6. klases audzinātāja Dina Vēze
