Izglītība ilgtspējīgai nākotnei
No 26. marta līdz 2. aprīlim Madlienas vidusskolas skolotājas Marina Dišereite un Ligita Ridūze kopā ar kolēģēm no Cēsu novada piedalījās Erasmus+ kursos “Izglītība ilgtspējīgai nākotnei” Konstancē (Vācija) un vienu dienu arī Cīrihē (Šveice).
Kursu saturs un organizācijas formas pilnībā atbilst pašreizējām nostādnēm izglītībā ilgtspējīgai attīstībai, kam ir samērā sena vēsture. Jau 1987. gadā ANO Vides un attīstības komisijas ziņojumā “Mūsu kopējās mājas” tika noformulēta izpratne un vēlēšanās par cilvēces nākotni: ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kas apmierina pašreizējās paaudzes vajadzības, neradot draudus nākamajām paaudzēm to vajadzību apmierināšanai.
Kursos tika piedāvāta jaunākā informācija gan par ilgtspējīgas nākotnes apdraudējumiem, gan par daudzveidīgu starptautisku sadarbību problēmu izpratnes veidošanā un risinājumu meklēšanā. Ilgtspējīgas nākotnes būtība fokusējas uz daudzām globālām problēmām, kas ir atšķirīgas dažādās pasaules valstīs, bet visvairāk tā fokusējas uz klimata izmaiņu esamību un nākotnes draudiem, ko spilgti ilustrēja piedāvātie video materiāli, piemēram, dokumentālā filma “Bigger than us” un materiāli no starptautiskām konferencēm. Tuvākā aspektā ilgtspējīgu nākotni veido ikviens cilvēks ar savu izpratni par videi draudzīgu dzīves veidu un tā tiešu saistību ar planētas nākotni. Tieši ikviena indivīda rīcība ir lokāli noteicošais apliecinājums, ka cilvēks saprot sevi saistībā ar pasaules nākotni un ir gatavs izvēlēm par labu videi.
Tieši izpratnes un pieredzes kontekstā bija veidotas kursu aktivitātes. Svarīga kursu sastāvdaļa ir kursu dalībnieku prezentācijas par savu valsti un konkrēto vietu, kur atrodas viņu pārstāvētās izglītības iestādes. Katra skola sniedza arī ieskatu savā pieredzē saistībā ar izglītošanu un praktisko rīcību. Šajos kursos bija pārstāvēti triju valstu pedagogi – no Spānijas, Rumānijas un Latvijas, kursu vadītāja pārstāvēja Šveici. Katrai skolai ir atšķirīgi ģeogrāfiskie apstākļi un skolu lielums, bet vienojoša bija pieredze mācību un ārpusstundu darbā, ko visas skolas veica izglītībā ilgtspējīgai attīstībai. Tas ir ļoti pozitīvs aspekts, kas liecina, ka vides un klimata pārmaiņu aktualitāte ir svarīga un tiek akcentēta izglītībā dažādās Eiropas valstīs.
Nozīmīga vieta kursu norisē bija grupu darbam. Vispirms savas valsts grupas darbā pedagogi salīdzināja izpratni par ilgtspējīgu nākotni. Jauktu grupu darbā pedagogi bija ļoti saprotoši valodas ziņā un veiksmīgi diskutēja par to, kā katrs savā ikdienā izprot un rīkojas, lai samazinātu savu ekoloģisko pēdu. Diskusijā bija iespēja salīdzināt, kā Eiropas valstīs notiek sabiedrības izglītošana par dažādām rīcībām, lai samazinātu savu ietekmi uz vidi gan lokāli, gan globāli. Vairākas kopējas atziņas kā ieteikumi, kas izkristalizējās no triju valstu pedagogu diskusijas:
- Izmanto galvenokārt vietējas izcelsmes produktus;
- Patērē uzturā mazāk gaļu, it īpaši liellopu gaļu;
- Lieto sabiedrisko transportu, ja tas ir iespējams;
- Izmanto velosipēdu vai ej kājām;
- Pareizi apsaimnieko atkritumus (ievēro 3R principu – reduce, reuse, recycle);
- Iepērkoties izmanto papīra vai auduma maisiņus;
- Taupīgi izmanto jebkurus resursus.
Kā ļoti nozīmīgu ilgtspējības faktoru visi dalībnieki akcentēja izglītošanu visās vecuma grupās no pirmskolas līdz senioriem. Izglītība ietver sevī arī ilgtspējīgas rīcības prasmju veidošanu.
Kursu dalībnieki praktiski iepazinās ar tādu ilgtspējīgas rīcības risinājumu kā vietējo produktu veikalu Konstancē un lietotu mantu apmaiņas un tirdzniecības uzņēmumu Cīrihē. Vietējie produkti salīdzinājumā ar lielveikalu cenām ir dārgi, bet Konstances iedzīvotāji to izmantoja plaši. Lai gan Vācijā un arī Šveicē cilvēku ekonomiskās nodrošinātības līmenis ir augsts, tomēr minimālisma attieksme apģērba iegādē un arī lietotu mantu apmaiņa ir pozitīvi novērtētas rīcības. Ļoti daudz iepakojumam izmanto papīra vai auduma maisus.
Āra nodarbības notika Konstances pilsētvidē, izmantojot aplikāciju goosechase.com
Ļoti vērtīga bija ekskursija uz moderno atkritumu pārstrādes rūpnīcu Hinvilā Šveicē. Tā ir pilna cikla sadzīves un rūpniecisko atkritumu sadedzināšanas rūpnīca, kas ražo elektrību un siltumu. Rūpnīca darbojas no 2012. gada un pārstrādes procesā nodrošina izplūdes gāzu pilnīgu attīrīšanu un cieto dedzināšanas atlikumu pārstrādi, un tā darbojas 24 stundu ciklā visu gadu. Atkritumu apsaimniekošanas ideja – atkritumi ir resursi!
Pārdomas ir arī par Latviju, kur pamatā sadzīves atkritumi tiek deponēti pazemes krātuvēs un ieguvumu no tā ir maz. Varbūt tomēr racionāls risinājums varētu būt dedzināšana, veidojot rūpnīcu kopā ar kaimiņvalstīm?
Erasmus kursi ir iespēja pedagogiem gūt jaunas zināšanas un pieredzi, ko nevar iegūt savu novadu semināros un kursos, tā ir iespēja ieskatīties, kā līdzīgas mācību tēmas risina citās Eiropas valstīs.
Kursi “Izglītība ilgtspējīgai nākotnei” piedāvāja dažādus mācību materiālus (spēles, dokumentālās filmas utt.), ko nepieciešams izvērtēt un izmantot gan mācību stundās, gan projektu darbā.
Kursu dalībniece Ligita Rize