Projekts “Vairāk gaismas!”

Nost reiz skumību metīšu tumšo,
Beigšu pēc nāves reiz ilgoties,
Iesākšu ticēt, ka mērķis ir dzīvei,
Gan tad nāks spēks, gan labāki ies.
………………………………..
Dzīve ir laba, kad mērķis ir labs.
Tādēļ projām skumību, bēdas!
Strādāšu, centīšos, vēl man ir laiks;
Labošu pagātnes riebīgās pēdas,
Laime nāks atpakaļ, priecīgs būs vaigs.
E. Veidenbaums

3. aprīlī 9. klases skolēniem bija iespēja piedalīties nodarbībā “Pirmā psiholoģiskā palīdzība ar Veidenbaumu”  projekta “Vairāk gaismas” ietvaros. Kopā ar E. Veidenbauma muzeja “Kalāči” jaunatnes lietu speciālisti un muzejpedagoģi Baibu Rozi skolēni varēja satikt jaunieti Eduardu un kopā ar viņu doties sevis izprašanas ceļojumā, izzinot savu mentālo veselību un mācoties veidot harmoniskas attiecības ar apkārtējiem. Izglītības programma atklāj dzejnieka sapņus un centienus, nemierīgās attiecības ar ģimeni un draugiem, trauslo veselību, ideālistiskās demokrātijas un līdztiesības idejas un, protams, viņa novatorisko dzeju.

Nodarbības mērķis – stiprināt jauniešu sociāli emocionālās prasmes, izmantojot E. Veidenbauma dzeju, fragmentus no vēstulēm un drāmas metodes. Nodarbības laikā jaunieši analizēja E. Veidenbauma dzeju, mācījās pazīt tajā emocijas, vērtības, šodienas aktualitāti un ar dažādām drāmas tehnikām “izspēlēja” savu redzējumu par Veidenbauma dzejoļiem, mācījās paust savu viedokli, emocijas, pieņemt atšķirīgu redzējumu, meklēt kopīgo.

Nodarbības laikā jaunieši pārrunāja Veidenbauma biogrāfijas epizodes, raksturojot tajās saskatāmās emocijas un mentālās veselības problēmas, un modelēja iespējamos risinājumus.

Gan šodienas jaunietis, gan Veidenbaums:

• Dzīvo sarežģītā, vērtību pārvērtēšanas laikā;
• Interesē viss jaunais;
• Brīvība, taisnīgums, vienlīdzība;
• Mentālās veselības izaicinājumi;
• Sevis meklēšana, saprašana;
• Vēlme pēc taisnīgas un harmoniskas sabiedrības.

 “E. Veidenbauma muzeja “Kalāči” darbiniece B. Roze nedaudz pastāstīja par dzejnieku Eduardu Veidenbaumu (1867–1892). Viņš tiek uzskatīts par pirmo modernistu latviešu literatūrā. Dzejnieks sarakstījis 75–77 dzejoļus, 4 rakstus, vēstules, dienasgrāmatas un citus manuskriptus. Pēc stāstījuma sapratu, ka Veidenbaums bija ļoti vientuļš.

Tad mums bija jāatbild uz dažādiem jautājumiem – patīk vai nepatīk, pārvietojoties pa skolas zāli un izvērtējot, cik ļoti patīk vai nepatīk. Sākumā biju kautrīga un nedaudz uztraukusies, taču pakāpeniski iejutos. 

Tad mūs sadalīja divās grupās. Katrai iedeva kartīti ar Veidenbauma dzejoli un emociju apli. Mums bija jāatrod 6 emocijas, kas atspoguļojas dzejolī. Grupās pa divi centāmies attēlot ar kustību vienu no dzejolī sajustām emocijām. Otrai komandai bija jāpasaka, par kādu emociju ir runa. Tas bija diezgan grūti, bet interesanti.

Nākamajā uzdevumā saņēmām fragmentus no Veidenbauma vēstulēm. Mums bija jāsaskata emocijas, mentālā problēma un jāatrod tās risinājums. Tad mēs kopīgi pārrunājām šāda veida problēmas, ko darīt, kā tikt ar to galā. Nodarbība bija vērtīga. Tā ļāva ieskatīties pašiem sevī un izprast, kā meklēt risinājumus dažādās izmisuma situācijā. Vēlos pateikt lielu paldies skolotājai Ligitai Ridūzei par šo iespēju un arī nodarbības vadītājai Baibai Rozei,” tā nodarbību vērtē 9. klases skolniece Sofija Rudņika.

Rakstu sagatavoja 9. klases audzinātāja Ligita Ridūze