Skolēnu radošie darbi “Man tuvie cilvēki”
Mans vistuvākais cilvēks ir mamma. Viņu sauc Inita. Mammai ir skaisti mati. Viņa ir visskaistākā visā pasaulē. Mamma strādā SIA “Kvist”. Viņa stāda dārzu un puķes. Mana mamma ir ļoti mīļa.
Emīls Bērziņš, 1.kl.
Manu brāli sauc Klāvs. Viņš man ir vistuvākais cilvēks, jo mēs abi katru dienu rotaļājamies. Mēs spēlējam ķerenes, paslēpes un citas spēles. Klāvam 10. jūlijā paliks 7 gadi un tūlīt, tūlīt 1. septembrī viņš ies 1. klasē. Klāvam ir spilgta matu krāsa un lielas acis. Brālis ir jautrs un sirsnīgs.
Rodrigo Valners, 1.kl.
Mans tuvākais cilvēks ir māsa Līga. Viņai ir zilas acis un blondi mati. Līgai ir 2 gadi. Viņas mīļākais ēdiens ir frī kartupeļi. Manai māsai patīk iet ārā un uz bērnudārzu. Mums abām patīk kopā spēlēties.
Dārta Balode, 1.kl.
Mamma ir mans mīļākais cilvēks. Viņu sauc Mairita. Man patīk, ka mammai ir interesantas acis. Mana mamma strādā dinozauru parkā. Vasarās mēs tur braucam abas. Es mammu mīlu no visas sirds, viņa ir ļoti mīļa.
Karolīna Dilāne, 1.kl.
Brālis Dāvids ir mans tuvākais ģimenes loceklis. Viņam ir tumši brūni mati un patīk riteņi. Dāvidam ir 6 gadi. Kad brālis izaugs liels, viņš būs būvnieks. Dāvids vienmēr ar mani dalās.
Daniels Boļbans, 1.kl.
Mana māsa ir ļoti jauka. Viņu sauc Sintija un ir 23 gadi. Sintija strādā trīs darbos – radio, par skolotāju un basketbola treneri. Kad māsa atbrauc pie manis, mēs spēlējam basketbolu. Sintija bieži maina matu krāsu, un viņai garšo tomāti. Māsa ir mans tuvākais cilvēks.
Tomass Ozerinskis, 1.kl.
Mana mamma ir ļoti mīļa. Viņa garšīgi gatavo vakariņas. Mans tētis ir stiprs, izpalīdzīgs un ļoti mīļš.
Es mīlu savu ģimeni.
Poļina Mihņenoka, 2.kl.
Mamma, tu esi visskaistākā pasaulē! Es tevi ļoti mīlu. Ļoti priecājos, ka tu esi mana mamma!
Madara Meija, 2.kl.
Mana mamma ir pati skaistākā pasaulē. Mans tētis ir pats stiprākais pasaulē.
Rainers Antonovs, 2.kl.
Mamma, es tevi ļoti mīlu!
Tēti, tu esi pats skaistākais!
Māsa, es tevi mīlu no sirds!
Savā ģimenē es ļoti mīlu visus.
Melānija Liepiņa, 2.kl.
Mana mamma ir skaista, mīļa, pelna mums naudu, pērk produktus, garšīgi gatavo picas, pankūkas. Katru rītu mani modina uz skolu.
Madara Magdalēna Kārkliņa, 2.kl.
Man ir mīļa un jauka ģimene. Pati labākā! Es mīlu visus savā ģimenē, ceru, ka vienmēr būsim kopā.
Adele Kurtiša, 2.kl.
Mana mamma vienmēr smaida,
Mani tētis vienmēr gaida,
Mani brālis vienmēr gaida,
Kad es atnāku no skolas.
Kad es atnāku uz mājām,
Mamma vienmēr saka tā:
“Kā tev šodien skolā gāja?”
Tā man mamma vienmēr saka.
Māra Sproģe, 3.kl.
Mans brālis brauc ar mocīti,
Riepas vien šņāc.
Mocītis brauc, un
Motors rūc kā lauva.
Ernests Žegods, 3.kl.
Mīļo mammu, turpini būt laipna, labsirdīga, mīļa un laba! Lai tev vienmēr labs noskaņojums!
Ralfs Romans, 3.kl.
No sirds sirdī tevi mīlu es.
No dvēseles dvēselē jūtu tevi es,
Tavu smaržu un cepumiņu garšu.
Ar tevi nekas nav bijis par grūtu.
Izcila tu esi visās jomās.
Tu esi mana Merlina Monro,
Skaista, mīļa, jauka.
Tu kā gaisma –
Visus apgaismo ar daili.
Jau no bērna kājas tevi mīlu es.
Kā Vinnijs Pūks mīl medu, tā mīlu tevi es.
Kā pasaule mīl dabu, tā es vēlu tev tikai labu.
Egija Liepiņa, 4.kl.
Man ģimene nozīmē mīlestību, siltumu mūsu sirdīs, mammas puķu smaržu pavasarī. Vecāki mani sagaida mājās no skolas, kad viņiem ir atvaļinājums. Man ģimene ir svarīga. Es tajā jūtos droša tāpēc, ka man ir mīļš tētis un mamma, kuri sargā mūs. Mana mamma plaukst kā zieds, es jūtos mīlēta un pasargāta. Katram bērnam ir svarīga ģimene, kurā viņš ir pasargāts, mīlēts un atbalstīts, jo tas palīdz sasniegt savus nākotnes sapņus.
Katrīna Kārkliņa, 4.kl.
Ģimene ir cilvēku grupa, kurā tu jūties droši, jo draugi ir tava otrā ģimene. Katrā ģimenē ir arī pienākumi. Manas mammas pienākums ir rūpēties par dārzu, siltumnīcu un ēst gatavošanu. Es ļoti mīlu mammu. Tēta pienākums ir rūpēties par māju, ierīcēm un tehniku. Tētis mani mīl, un es viņu arī. Ai, mana māsa, viņa ir tik kaitinoša, bet es viņu vēl joprojām mīlu. Cilvēkam ir vajadzīga ģimene, lai nekļūtu depresīvs no vientulības.
Sāra Salgrāve-Zakovska, 4.kl.
Ģimene ir svarīga, jo bez tās nav nekā. Es dzīvoju kopā ar savu mammu Lauru, tēti Pāvelu, māsu Gabiju, suni Bellu, kaķi Minniju un jūras cūciņu Zefīru. Man patīk mana ģimene, jo viņai var teikt visu, kas ir uz sirds. Mans tētis strādā Daugmalē – Tecnopali North Europe ražotnē, mamma – Ogres rajona slimnīcā. Es lepojos ar savu ģimeni.
Keita Žukova, 4.kl.
Mana ģimene ir mīlestība, draudzība, prieks un drošība. Kad es atnāku mājās un ieraugu savu mammu, es skrienu viņu samīļot. Mana mamma ir tik jauka un skaista kā svaiga roze. Viņai ļoti patīk palīdzēt cilvēkiem un iepriecināt tos. Mans tētis ir izpalīdzīgs un kārtīgs. Tad, kad viņam kaut ko paprasa izdarīt, viņš to vienmēr izdarīs līdz galam un nepadosies. Kad es atnāku mājās, mans kaķis uzreiz nāk pie manis, jo viņš zina, ka es to paijāšu. Kad es paņemu klēpī, kaķis sāk murrāt kā mašīnas motors. Ģimene ir svarīga, jo bez tās cilvēkam nebūtu mīlestības un viņš būtu vientuļš.
Valters Leitāns, 4.kl.
Man vārds “ģimene” nozīmē mīlestību, sirsnīgumu, mieru un drošību. Es mīlu savu ģimeni. Manai mammai ir skaisti blondi mati un zaļas acis. Viņa ir jauks un labsirdīgs cilvēks. Mamma vienmēr liek man smaidīt. Es mīlu savu mammu. Mans tēvs ir stiprs un gudrs vīrietis. Viņam ir rudi mati un zilas acis. Tētis vienmēr man palīdz ar mājasdarbiem, un es palīdzu viņam. Mana māsa var būt greizsirdīga un skaļa, bet dažreiz viņa ir mīļa un jauka. Māsai mati ir blondi, bet acis – zilas. Īsts maisījums! Man ar māsu nav tik labu attiecību, bet viņa tāpat ir mana māsa, un es viņu mīlu. Ģimene ir vieta, kurā tevi sapratīs, atbalstīs un pasargās, palīdzēs īstenot sapņus.
Zane Tumane, 4.kl.
Ģimene vienmēr būs ar tevi, mīlēs un rūpēsies. Mana mamma ir stingra, mīļa, un viņa tic Dievam. Tētis ir strādīgs, viņam patīk jokoties, dažreiz ir dusmīgs, bet parasti jauks un izpalīdzīgs. Mans vectēvs ir ļoti jauks, izpalīdzīgs un draudzīgs. Ģimene katram cilvēkam ir svarīga.
Vārds “ģimene” nozīmē mīlestību. Ģimenē viens otram izpalīdz. Tētis palīdz ar savām stiprajām rokām, viņš ir mūsu ģimenes spēks. Tētis var aizvest uz interesantām vietām. Mamma ir mīļa. Viņas gatavotais ēdiens vienmēr paliks atmiņās. Mamma ne tikai labi gatavo, bet izpalīdz ar mājasdarbiem. Mamma ir ģimenes pavārs. Māsiņas var ne tikai kaitināt, bet arī mīlēt. Viņas vienmēr palīdz gan sliktos, gan skumjos brīžos. Manuprāt, ģimene ir vissvarīgākā. Ja nav ģimenes, nav arī tuvo un mīļo cilvēku, nav mīlestības, kas virmo gaisā.
Elizabete Mača, 5.kl.
Ģimene ir mana mīlestība un dzīve. Manā ģimenē ir divi brāļi un viena māsa. Manu mammu sauc Agnese. Manus brāļus sauc Emīls un Deniss. Es ar brāli spēlēju “XBOX” un eju ārā. Ar mazo brāli es rotaļājos. Mēs dzīvojam lielā mājā, kas ir dzeltenā krāsā. Mūsu suni sauc Džesika, viņa ir jautra un smieklīga. Tāda ir mana ģimene.
Eduards Deņisenko, 5.kl.
Ģimene ir vieta, kur vienmēr jūti mīlestību, drošību, un siltumu. Manu mammu sauc Linda. Viņa ir mīļa, gudra, radoša un izpalīdzīga, vienmēr visiem uztaisa ēst. Pie mammas jūtos drošībā un siltumā. Viņa man uzšuva tērpu Ziemassvētku pasākumam, palīdz ar mājasdarbiem, izgludina tautastērpu, uztaisa ēdienu sporta sacensībām.
Manu tēti sauc Agris. Viņš ir stiprs, izpalīdzīgs, gudrs un mīļš. Kad kāda lieta vai ritenis saplīst, tētis uzreiz visu salabo. Pie tēta esmu drošībā. Manu māsu sauc Evelīna. Viņa ir gudra, izpalīdzīga un jauka. Ja es kādu mājasdarbu nesaprotu, viņa man palīdzēs. Mēs kopā vienmēr ejam pie trušiem un spēlējamies ar tiem. Manu brāli sauc Ģirts. Viņš ir jautrs, gudrs un jauks. Ar viņu ir interesanti spēlēties. Brālis dažreiz man uztaisa tēju vai tostermaizi, kad esmu slima.
Spilgtākās atmiņas man ir no ekskursijām, Līgo vakariem un citiem svētkiem. Man visvairāk nāk prātā Līgo vakars, kad mēs kopā sēžam pie ugunskura. Man ģimene ir svarīga, jo bez tās nebūtu siltuma, mīlestības un jautrības. Ģimene ir viss, ko man vajag. Ģimene ir manā sirdī!
Līga Irbīte, 5.kl.
Ģimene ir mīlestība, patvērums un mājas, kur var justies droši. Ģimene nav tikai tētis vai mamma, tajā ir māsīcas, brālēni utt. Viņi dod labas atmiņas un piedzīvojumus. Manā mazajā mīlestības grupiņā, kas ir ģimene, ir mamma, tētis, māsa un es, protams, arī dzīvnieki. Manu mammu sauc Gita, viņai ir 30 gadi, un es viņu mīlu no visas sirds. Kad mamma vasaras vakarā sauc uz vakariņām, tas ir tik jauki un garšīgi. Māmulītei pašai ir liela ģimene. Viņai ir trīs brāļi un viena māsa.
Manu tēti sauc Guntis, viņam ir 36 gadi, un es viņu ļoti mīlu, kaut satieku tikai vakarā. Vasarās es vispār viņu neredzu. Tētuks strādā par traktoristu, tāpēc viņš vasarās mājās ir naktī. Bet, kad ir kāda brīvdiena, viņš labprāt kaut kur ar pārējiem aizbrauktu. Tētis vienmēr paņem brīvdienu uz manu dzimšanas dienu, un tad es jūtos ļoti īpaša.
Manā ģimenē arī dzīvo dzīvnieki. Man ir kaķis Murka, suns Džese un dekoratīva žurciņa Princese. Murka ir mīļa, dažreiz kaitinoša. Viņa daudz ēd un iet ārā. Džese ir veca, bet mīļa. Viņa nerūc, nekož, tāpēc viņa ir draudzīga cilvēkiem un labs ģimenes suns. Princese vēl ir maziņa, tāpēc viņai ir bail, kucīte kož, bet es to mēģinu pieradināt. Princesei patīk spēlēties manā gultā, priecājas, ja lutina ar gardumiem un saulespuķu sēklām.
Sanija Torbejeva, 5.kl.
Mana mamma ir labākā pasaulē. Viņu sauc Madara, viņa ir ļoti skaista, mammai ir blondi mati, zilpelēkas acis un ļoti skaists un sirsnīgs smaids. Mamma strādā par lietvedi bērnudārzā. Viņa dzied korī. Mājās dara gandrīz visu. Viņa gatavo ēst, tīra māju un rūpējas par mani, brāļiem un tēti, kas ir kā liels bēbis. Tāpēc viņa ir labākā.
Mamma ir ļoti jauka un iejūtīga, vienmēr palīdzēs un aizstāvēs mani. Kad viņai sāp galva vai ir grūti, es cenšos palīdzēt, cik spēju, jo viņa manis labā ir darījusi visu. Mamma mani mēģina uzklausīt, lai cik noskumusi es nebūtu. Mani un mammu vieno tas, ka rūpējamies par mūsu puišiem – tēti un brāļiem. Man ir mammas raksturs. Mēs pietiekami ilgi esam bijušas kopā, tādēļ viņa ir daļa no manis un es esmu daļa no viņas.
Mamma ir iemācījusi man, kā dzīvot, kā gatavot ēst, rokdarbus, uzkopt, rūpēties par citiem, būt pieklājīgai, palīdzēt vecākiem cilvēkiem, un tā es varētu turpināt mūžīgi. Es viņai novēlu būt tikpat sirsnīgai un skaistai visu savu atlikušo dzīvi.
Deina Valnere, 6.kl.
Mans tētis ir gara auguma, viņam ir skaists smaids. Tētim ir grūts darbs, viņš ir ugunsdzēsējs – liels glābējs. Viņš izglābj citu cilvēku dzīvības un mājas. Kad tētim ir brīvdiena no grūtā darba, viņš mājās tāpat strādā, darbojas ar traktoriem, rūpējas, lai māja ir silta, pagatavo gardu ēdienu.
Mans tētis ir smaidīgs, centīgs, reizēm asprātīgs, ļoti izpalīdzīgs un čakls cilvēks. Mūs abus vieno draudzība. Man tētis ir iemācījis labas un noderīgas lietas, kā skaldīt malku, lai varētu iekurināt māju siltu un nenosaltu, ir iemācījis peldēt, un man patīk peldēt ar viņu kopā. Es novēlu, lai tētis paliek vienmēr tik centīgs un nekad nemainās!
Ģirts Irbītis, 6.kl.
Mans brālis Francis ir mīļākais bēbis pasaulē. Francim ir gaiši matiņi, gandrīz neredzami. Viņam actiņas ir zilas kā mazi dimantiņi, mīļākais cilvēks viņam esmu es. Mamma apgalvo, ka Francis ir ļoti līdzīgs man. Brālim ir apaļi vaidziņi, mīļākā nodarbošanās ir smaidīt un rādīt mēli. Kad atnāku mājās, uzreiz skrienu pie Francīša. Viņš ir ļoti priecīgs un laimīgs bērns, dažkārt arī raud, bet tas ir, kad mamma viņu ieliek šūpulītī.
Man ar Franci ir 11 gadu starpība, bet mīlu viņu, kā zinājusi visu mūžu. Francītis man ir iemācījis daudz ko, piemēram, viņa dēļ es māku mainīt pamperus, pārģērbt viņu. Es visu savu mūžu būšu pateicīga par Franci. Viņš ir iemesls, kāpēc, ejot uz skolu, domāju, kā es viņu samīļošu. Kad viņš man ieķeras matos, aizmieg uz manis vai tikai pasmaida – tie ir tie mazie brīži, par kuriem es priecājos. Es ļoti mīlu savu brālīti un ceru, ka viņš jūtas tāpat.
Helēna Pluģe, 6.kl.
Manai mammai ir zeltaini mati, debeszilas acis un Sniegbaltītes smaids. Mammai ir stiprs raksturs, viņa ir jauka un mīļa, dažkārt spītīga. Mūs vieno mīlestība pret dzīvniekiem, ģimeni un kārtību. Mājās mamma rūpējas par mums un visiem mūsu dzīvniekiem. Dažreiz, kad piedzimst vārgāks teliņš, tas ir jābaro ar pudelīti, un viņa to ļoti apzinīgi arī dara. Mamma man iemācīja, ka viss nevar izdoties uzreiz un vienmēr ir, kur augt. Mamma ir īpaša ar to, ka viņa spēj rūpēties par simtiem dzīvnieku, par mums un joprojām atrast laiku savām interesēm. Es ceru, ka nākotnē viņai nebūtu tik daudz jāstrādā. Mamma ir ļoti atbildīga, jo saprot, kad drīkst kaut kur braukt un atstāt dzīvniekus, kad nedrīkst. Es novēlu, lai mēs vienmēr būtu kopā – veselīgi un priecīgi.
Paula Dūrīte, 6.kl.
Mamma – tā ir sieviete, kura mūs ir barojusi, ģērbusi un skolojusi katru dienu, stundu, minūti, sekundi. Mammai ir liela nozīme katra bērna dzīvē, jo bez viņas siltā pieskāriena vai gādīgo roku palīdzības, kuru dēļ mēs pēc kritiena no riteņa varam piecelties, mūsu dzīve būtu skumju un zilumu pilna. Māmuliņa ir viens no svarīgākajiem cilvēkiem manā dzīvē. Viņas gādīgā un mīloša smaida sajūta mani vienmēr iepriecinās un nomierinās. Mamma jau no bērnības līdz pat četrpadsmit gadiem ir bijusi kā aizstāvis, sarunu biedrs un uzticības persona. Viņas saulainā un siltā dvēsele man liks justies drošai un mīlētai katru dienu.
Nu jau četrpadsmit gadu runājot, smejoties un dažreiz strīdoties ar šo tik tuvo cilvēku, kopā mēs esam piedzīvojušas daudz – strīdus par to, ko es vilkšu uz skolu, skumjas par kāda kaķīša aiziešanu. Visspilgtākā no visām atmiņām izklausīsies mazliet dīvaina un nemaz tik svarīga. Kad man bija četri gadi, es, tētis un mamma bijām piestājuši ēdnīcā paēst, un es, ēdot burgeru, uzmetu to sev uz svārkiem. Protams, ka mana mamma bija pirmā, kura mani aizveda uz tualeti sakopties. Kā jau teicu, stāsts ir dīvains, bet es to vienmēr atcerēšos, jo tas pierāda, cik gādīga ir mana mamma.
Mammas nozīme dzīvē ir ļoti svarīga, bet ne visiem mamma ir viņu īstā mamma. Kādam tā ir vecmamma, tante vai vecākā māsa. Protams, ka tas nemaina faktu – mammas ir vienas no vissvarīgākajām personām cilvēka dzīvē. Mamma nav tikai kāds parasts cilvēks, kuram paej garām uz ielas. Mamma ir tā, kura vienmēr rūpēsies, atbalstīs un aizstāvēs jebkurā situācijā. Tāpēc novērtējiet savas māmuļiņas! Es tevi mīlu, mammu!
Denīze Nora Dzene, 7.kl.
Mamma – kas tā ir? Varbūt tā ir saule? Vai dažiem pat vislielākā mīlestība? Mamma mūsu dzīvē ir kā pirmais pavasara ziediņš. To gribas apmīļot! Vārds “mamma” vienmēr būs vārds ar lielo M! Dažiem mamma asociējas ar kaut ko skaistu un mīļu. Man tā saistās ar siltu māju sajūtu. Mamma vienmēr būs tā, kas pažēlo sliktos mirkļos. Tas cilvēks, kas uzklausīs bēdas un nesmiesies neveiklajos brīžos. Man mamma ir mīļš cilvēks, kas ir bijis klāt, kad tas visvairāk vajadzīgs. Manas visspilgtākās atmiņas ar mammu ir tās vismīļākās, tās, kas paliks atmiņā spoži. Tās maigās rokas, kas ietin siltā sedziņā kā mazu cālīti. Un katrs stāsta vārds, kas izteikts no viņas mutes, rada tādu kā pasaku zemi mazā bērna acīs. Dažiem mamma nav tā, kas laidusi viņus pasaulē. Daudziem tā ir ome vai tante. Tas ir cilvēks, ar kuru jūties mīlēts. Ja nebūtu mammas, ko mēs iesāktu? Nebūtu neviena, kas uzklausa vai pažēlo.
Mamma ir kā dārgakmens, kas jātur cieši sev klāt. Mamma vienmēr atbalsta. Tādu mīlestību, kādu viņa mums dod, nenopirkt par nekādu naudu. Mammai tiek dāvāti tikai vieni svētki, bet tik un tā mums viņa ir jāceļ godā un jāvelta tai viss savs laiks. Katram bērnam kādreiz ir jāpasaka: ,,Paldies tev, mammu!”
Daniela Traine, 7.kl.
Mamma man nozīmē visu. Kaut arī citiem bērniem nav mammas, tā var būt arī ome, tante, vecmāmiņa. Es savu mammu iztēlojos kā rožu klēpi, vienmēr skaistu, jauku un priecīgu. Mamma ir izpalīdzīga, jo palīdz ne tikai ģimenei, bet arī svešiem cilvēkiem, kas to palūdz. Mamma vienmēr man dod vismīļākos apskāvienus un vārdus.
Domājot par mammu, aizvien atceros savu pirmo dienu bērnudārzā. Es biju nobijies un negribēju iet, bet mamma atnāca man līdzi un pavadīja visu dienu bērnudārzā. Vēl, protams, nevar aizmirst dažādus svētkus, kā arī piedzīvojumus. Mamma man ir viss. Es nespēju iedomāties dzīvi bez mammas, jo viņa mani no rītiem pieceļ, lutina, taisa ēst un spēlē spēles. Daudzas no manām māsām vai brālis nepalīdz mammai, bet es palīdzu, kad vien viņa to vēlas. Mamma – tā ir lielākā vērtība, kas ir un jebkad būs, tāpēc sargāsim to un nekad nepazaudēsim!
Salvis Rudzgailis, 7.kl.
Man mamma ir vissirsnīgākais cilvēks uz pasaules. Es mīlu savu mammu no visas sirds. Viņa vienmēr dod vissiltākos apskāvienus, interesējas, kā pagāja mana diena. Mamma arī smagi strādā, lai varētu parūpēties par mani. Viņa ir ļoti gādīga. Ja man viņa būtu jāsalīdzina ar kādu dabas parādību, es viņu salīdzinātu ar vasaras saulīti, jo viņa ir ļoti silta, jauka un skaista.
Mums ir bijis daudz spilgtu atmiņu. Mēs kopā spēlējam galda spēles vai pavadām laiku kopā. Es nekad neaizmirsīšu skaisto sunīti, ko viņa uzdāvināja manā septītajā dzimšanas dienā. Viņš ir tik skaists un vēl joprojām stāv manā gultā.
Mamma ir blakus grūtajos brīžos un arī priecīgajos, uzmundrina, sargā un lolo mani. Viņa deva man iespēju ieelpot gaisu, bija blakus, kad spēru pirms soļus, teicu pirmos vārdus un lasīju savu pirmo grāmatu. Mamma ir mana vērtība. Es nezinu, ko es darītu, ja man viņas nebūtu. Es esmu tik pateicīga, ka mamma deva man dzīvību un bija klāt svarīgos brīžos. Paldies, mammu, ka tu vienmēr esi bijusi man blakus. Es tevi mīlu!
Alise Streile, 7.kl.
Neviena mīlestība nav īpašāka, kā mīlestība, kuru saņem no ģimenes. Ģimenes sejas ir maģiskie spoguļi. Paskatoties uz ģimeni, es redzu tagadni, pagātni un nākotni. Ģimene ir vienīgais sešu burtu vārds, kuram piemīt tik stipra nozīme.
Manā ģimenē visnozīmīgākie ir mani vecāki. Tie upurē savus sapņus, lai piepildītu mūsējos. Katrs kopā pavadītais mirklis ir kļuvis par spilgtu atmiņu. Neviens uz pasaules nemīl mani stiprāk kā vecāki. Vārdi pat nevar izskaidrot, cik ļoti es mīlu savus vecākus. Svarīgi ir arī vecvecāki. Tie ir kā zvaigznes, tu ne vienmēr tās redzi, bet zini, ka tās ir un nekur nepazudīs. Vecvecākiem ir sudraba mati un zelts sirdīs. Mana vecmāmiņa un vectēvs padara pasauli jaukāku, siltāku un mīļāku. Ģimene – tās ir mājas un cilvēki, kuri nekad nenovērtēs mūs par zemu.
Sandija Liepa, 8.kl.
Ģimenei manā dzīvē ir liela nozīme, jo bez tās cilvēks var apmaldīties un nonākt uz nepareizā ceļa, kas dzīvi var padarīt miglainu un nepareizu. Es varu lepoties ar savu ģimeni, jo tā mani padarīja par pareizu cilvēku un ar labu sirdi. Ģimene parūpēsies un aizsargās mani ar savu spēku.
Vairis Kārkliņš, 8.kl.
Mamma ir kā supervaronis, viņa vienmēr būs blakus, lai aizsargātu, dotu padomu un mīlētu bezgalīgi. Mamma man ir pati mīļākā, to es varu teikt ar pārliecību. Viņa ir izaudzinājusi mani un māsu par gudrām, stiprām un pārliecinātām meitenēm. Viņa vienmēr zina, kā mani uzmundrināt un likt justies labāk. Mamma manās acīs ir visskaistākā sieviete uz planētas. Viņas zaļās acis, blondie un viļņainie mati un nelielie vasaras raibumi, kas rotā viņas sārtos vaigus, liek viņu iemīlēt vēl vairāk. Mamma vienmēr ir blakus, lai apskautu, kad to vajag visvairāk. Viņas sirds ir gatava uzklausīt, acis redz, kad ir paveikti nedarbi. Viņa zina, kad dot padomu un kad labāk likt saprast pašam.
Mīļo māmiņ, es tevi ļoti mīlu. Lai gan ne vienmēr to pasaku, es gribu, lai tu zini, ka tu vienmēr esi manā sirdī.
Liene Šķēla, 8.kl.
Savu ģimeni un tuviniekus vajag sargāt un novērtēt, ko viņi tev dod. Es gribu pateikt paldies savai ģimenei par to, ka sargā mani un liek man justies droši savās mājas.
Raivo Grecs, 8.kl.
Ģimenē ir cilvēki, kas ir tuvāki par citiem. Ja piepeši pienāk nebaltas dienas, tad tikai ģimene spēs palīdzēt. Mana ģimene nav liela. Tā ir mamma, krusttēvs un, protams, mājdzīvnieki. Mamma ir ģimenes galva. Viņa ir čakla kā bitīte, visus darbus izdara laicīgi un precīzi, un es to apbrīnoju. Mammai bieži uzplaukst raibas idejas, kā izcelt dārza košumu. Savu mammu salīdzinu ar lakstīgalu, kas skaisti dzied un zina daudz latviešu dziesmu. Ja kādam ģimenē nav laba garastāvokļa, tad māmiņa darīs visu, lai iepriecinātu. Krusttēvam patīk kādu izjokot 1. aprīlī. Viņu salīdzinātu ar balto pūci, kas atšķiras no citiem, bet ir vairāk zināšanu nekā citiem. Krusttēvs bieži vien pārcilā pagātnes notikumus un man par tiem stāsta. Viņam ir daudz un dažādu ideju, kā izkļūt no nevēlamas situācijas. Mājdzīvnieki arī ir ļoti svarīgi manā ģimenē, jo tie ir jautrības un prieka devēji. Katru rītu suns pieglaužas klāt, un skumjas vai dusmas izgaist kā nebijušas. Brokastu laikā kaķiem uzrodas enerģija un vēlme spēlēties vienam ar otru vai skriet pa visām mājas telpām, līdz enerģijas krājumi izsīkst. To skatoties, sejā parādās smaids. Šī vērtība ir jāmīl un jāciena, jo ne visiem bērniem ir ģimene.
Ieva Kleinberga, 8.kl.
Man tuvs cilvēks ir mamma, jo viņa ir vienīgā un blakus, kad tas ir nepieciešams. Mammai ir gaiši zilas, dzidras acis, brūni, īsi mati, ovālveida seja un īss augums. Mājās mamma ir galvenais un labākais ēdiena gatavotājs. Rūpējas par kārtību un tīrību, jo tas viņai ir svarīgi un sagādā prieku. Mammītei ir ļoti īpatnējs raksturs. Dažreiz viņa ir visjaukākais cilvēks pasaulē, bet citreiz spēj sadusmoties un ātri mainīt garastāvokli. Ir ļoti gudra un vienmēr, kad es lūdzu palīdzību, iesaka kādu padomu. Rūpējas par visiem, jo grib to labāko. Mani ar mammu vieno mīlestība vienai pret otru. Ļoti iespaidojos no viņas un skatos kā uz savu paraugu. Ar viņu es varu uzsākt jebkādu sarunu un par to diskutēt vairākas stundas. Ja būs nepieciešams, viņa dos motivāciju un vērtīgu padomu. Dažreiz dodamies pastaigā un uzspēlējam kādu galda spēli vai paskatāmies interesantu filmu. Ļoti vēlos ar viņu aizlidot uz Japānu vai kādu citu Āzijas valsti. Novēlu savai mīļajai mammītei stipru veselību un pacietību, jo tā viņai ļoti noderēs.
Ieva Kārkliņa, 9.kl.
Mamma ir mana dvēseles māte un sirds dziļākais patvērums. Viņas apbrīnojamā pacietība un bezgalīgā mīlestība mani pārņem ar tādu siltumu, kas nekad nebeidzas. Viņa ir mana gaisma tumšākajos brīžos un mana roka grūtākajās situācijās. Mamma ir mans spēka avots, kas sniedz motivāciju un iedrošinājumu.
Tētis ir mans aizsargs un labais gars. Viņš ir mācījis, kā būt drosmīgam un neatlaidīgam, un viņa spēcīgā klātbūtne dod man drošību, ka es vienmēr varu paļauties uz viņu. Tēta gudrība un saprāts ir kā gaiss, kas atsvaidzina prātu un padara dzīvi daudz bagātāku.
Mani vecvecāki ir kā diženi koki, kas ir dzīvojuši cauri daudziem gadiem un vēl joprojām sniedz dzīvības spēku un zināšanas. Viņi ir mani senči un manas dzīves kultūras avoti, kas ir dāvinājuši daudz vērtīgu mācību un pieredzi. Viņu bezgalīgā mīlestība un atbalsts mani vienmēr piepilda ar pozitīvo enerģiju.
Brālis un māsa ir mani spīdošie zvaigžņu punkti, kuri izstaro gaismu un palīdzējuši atrast ceļu, kad dzīves situācijas ir bijušas grūtas un neizprotamas. Viņu klātbūtne manā dzīvē ir bijusi kā balss tumsā, kas ir sniegusi man pamudinājumu, atbalstu un iedrošinājumu, kad tas ir visvairāk vajadzīgs. Es nevaru izteikt savu pateicību par to, cik daudz viņi man nozīmē un cik lielu atbalstu sniedz katru dienu.
Kalvis Veinbergs, 10.kl.
Spēks, iedvesma, trauslums un drošība. Vai mīlestību iespējams nosvērt, izmērīt, izgaršot, redzēt? Nosvērt – tik, cik sveru es. Tik, cik sver bērnībā vārīta brokastu putra, vai tik, cik uz svaiga pušuma uzlīmēts plāksteris. Izmērīt – tik, cik gara ir sapītā bize, vai tik, cik vakara pasaka. Izgaršot – tā, kā garšo kopīgi lasīto ogu ievārījums. Tā, kā pēc dzimtas receptes vārītais krēms. Tā, kā vasarā plūkta tēja, vai tā, kā lolotu bišu medus. Saredzēt – tā, kā caur samirkušām laimes acīm Mātes dienas koncertā, vai tā, kā lepnumā izslienas mugura. Mana mamma ir mīlestība, kuru es jūtu, redzu un dzirdu vārdos, darbos un būšanā blakus.
Justīne Mūrniece, 10.kl.
Katram ir savs tuvākais cilvēks, man tā ir mamma. Viņa ir tik daudz ziedojusi un darījusi manā labā, un nevienā valodā nav izgudroti vārdi, cik ļoti es viņai vēlos pateikties par to. Mana mamma ir skaista, gudra un vismīļākais cilvēks, ko uz šīs pasaules pazīstu. Protams, ir reizes, kad viņa mazliet sabar mani, taču kas būtu izcila mamma bez mazas sabāršanas. Es mīlu un loloju savu māti, un vienmēr būšu pateicīga viņai. Es neesmu gatava dienai, kad viena no mums pametīs otru. Mamma ir mana stiprā puse, viņa ir kā vasaras saule, kas sasildīs. Mamma ir visvistuvākais cilvēks manā dzīvē.
Santa Streile, 10.kl.
Aizsaluši strauti un jūras,
Kuģiem nolaistas buras,
Kājās ledus sāpīgi duras.
Kurš to visu atkausēt spēs?
Rokās spiežas sarkanas vēnas,
Paliek noberztas, sāpīgas rētas.
Vai kādreiz beigsies šīs bēdas,
Kuras manu sirdi iežogot vēlas?
Beidzot atļauju palīdzēt, pienākt sev tuvāk,
Nu man sāk palikt tik karsti, cik uz pannas.
Manī plūst mīlestības pilna vanna,
Jo man blakus ir mana mīļā mamma.
Viņa biezāko ledu atkausēt spēs,
Samīļos un sasildīs, kad man kļūs vēss,
Iedos roku, pasargās, kad būs vēls.
Mamma – tas nav izdomāts tēls.
Evelīna Liepiņa, 10.kl.
Padomājot par vistuvākajiem cilvēkiem – mammu un māsām – mani piepilda pateicības un atzinības sajūta. Viņu klātbūtne ir bijusi nozīmīga manā izaugsmē un attīstībā. Mamma ir mans balsts un mīlestības avots. Viņas nesavtīgā palīdzība ir iemācījusi būt līdzjūtīgai, apdomīgai un mērķtiecīgai. Māsas ir manas uzticības personas un kompanjoni, daloties gan manos priekos, gan bēdās. Viņas ir iemācījušas lojalitātes un draudzības vērtību. Man tuvākie cilvēki ir būtiski ietekmējuši manu dzīvi. Viņu mīlestība, atbalsts un norādījumi ir veidojuši manu raksturu un vērtības. Esmu pateicīga viņām par to un mīlu īpašo saikni, kas man ir ar katru no tuvajiem cilvēkiem.
Elīza Evelīna Fišere, 11.kl.
Tētis ir mājas gaišais rūķis, kurš vienmēr parūpēsies par visu ģimeni. Viņam patīk jokoties. Neviena diena nav aizritējusi bez jauna joka. Mans tētis ir arī varonis, kurš glābj citu mašīnas no neizietām skatēm, sportists, kurš uzstāda jaunu olimpisku rekordu, sacenšoties skrējienā pa māju ar kaķi, skolotājs, kurš kopš bērnības palīdz mācībās. Tas viņam ļoti labi izdodas. Katru vakaru, kad dodamies kopā mājās, spēlējam spēli. Mēs sacenšamies, kurš ātrāk uzskries uz otro stāvu. Pēdējais aizslēdz durvis. Protams, vienmēr uzvaru. Katra diena ar tēti ir priekpilna un neaizmirstama!
Daniela Lamberte, 11.kl.
Ģimene ir mana drošība, laimes sajūta un sirds siltums. Es mīlu savu tēvu. Darba nolūkos viņam bieži nākas doties garos komandējumos, tāpēc mājās viņš ir reti. Taču, kad atbrauc, mūsu ģimenē ir svētki. Ar tēvu ir jautri un interesanti. Viņš daudz zina un prot, vienmēr atrod kādu noderīgu un interesantu darbu, kurā arī varu viņam palīdzēt. Es mīlu savu mammu tikpat ļoti kā savu tēti. Mamma ir vismīļākais un tuvākais cilvēks. Viņa vienmēr atbalstīs un palīdzēs, sniegs praktiskus padomus. Mamma daudz zina. Viņa ļoti labi gatavo, tā ir viņas lielākā aizraušanās. Mūsu māja vienmēr ir tīra un ērta, un tas ir mātes nopelns. Man patīk ar viņu runāt, un no katras sarunas es uzzinu daudz jauna un interesanta. Es mīlu savu māsu, kura jebkurā dzīves izvēlē un gadījumā mani atbalstīs un centīsies palīdzēt. Māsa arī ir kā labākā draudzene. Es nekaunos viņai stāstīt par savām problēmām un pat muļķīgiem atgadījumiem. Viņa ir cilvēks, kuram uzticos visvairāk, un tas nekad nemainīsies.
Loreta Ozola, 11.kl.
Man ir tik grūti pateikt “paldies, mammu” vai “paldies, patēv”. Es zinu, ka viņi manis dēļ ir darījuši daudz un tiešām cenšas dāvāt labāko dzīvi, kuru ir iespējams dzīvot. Mamma pažēlo un uzklausa, un patēvs nekad neatsaka un vienmēr izdomā, kā dabūt to, ko vēlos. Man ir tiešām labi vecāki, un es nezinu, kā lai viņiem to pasaku tā, lai neizklausītos banāli. Es vēlos pateikt paldies savai māsai, kura vienmēr piekrīt man palīdzēt. Mums nav tās mīļākās attiecības – kā jau māsām šajā vecumā. Tikai katrreiz, kad strīdamies, jūtu savā sirdī niķīgu skabargu, kura dur un sāp. Protams, to viņa nezina. Vēl es lielu un milzīgu paldies gribu vēlēt savai māsīcai, kura vienmēr atradīs man laiku, kurai nekā nav žēl un kura tiešām ir palīdzējusi man tikt galā ar dzīves grūtībām. Es zinu, ka vienmēr varu aizbēgt no savas realitātes, vienkārši aizbraucot ciemos. Manuprāt, nekad nespēšu pateikties par to, cik ļoti tas man ir palīdzējis un cik ļoti man ir palīdzējusi viņa pati.
Sanija Oleta Dombrovska, 11.kl.
Ģimene ir mūsu saknes, mūsu radītāji. Mamma ar tēti sniedz atbalstu, mīlestību un drošību, kamēr ome ar opi dod mums dzīves pieredzi un gudrību. Esmu ļoti pateicīga, ka viņi ir un atbalsta mani un brāli. Mēs bieži kopā brīvdienās dodamies uz pastaigu takām, kur vecvecāki māca par Latvijas kultūru. Svētkos ejam ciemos pie omes un baudām gardas maltītes – pēc īpašām receptēm. Man omīte ar opīti ir ļoti īpaši, un es cenšos pavadīt ar viņiem vairāk laika, lai mācītos no viņu dzīves gudrībām, stāstiem par pagātni, kā arī vērtēt ģimenes saikni un cieņu. Katrs brīdis, ko pavadām kopā ģimenes lokā, ir atmiņas un devums uz mūžu. Nākotnē mēs būsim padomu devēji saviem bērniem un mazbērniem.
Agija Masiule, 12.kl.
Tētis ir iemācījis vīrišķību, kārtīgu darba kultūru, pareizu attieksmi un pārliecību sabiedrībā, ja arī dažreiz viņam kaut kas nesanāk, kā vajadzētu, viņš nepadosies un neatmetīs ar roku, cīnīsies un pierādīs, ka viss ir iespējams, vajag tikai gribasspēku. Mamma man ir devusi mīlestību un ģimeniskumu, vienmēr esam saliedēti un draudzīgi, cenšamies palīdzēt viens otram, mamma ir vislielākā ģimenes dvēsele, vienmēr, ienākot mājā, sajūta ir ļoti mājīga un silta, visapkārt ir pozitīvs noskaņojums un smiekli. Vecāmāte Valdiņa – pati jaukākā, mīļākā un visforšākā persona manā dzīvē, jebkurā brīdī es viņai varu piezvanīt un lūgt kādu padomu, un viņa atbildēs ar vislielāko prieku.
Aldis Šmits, 12.kl.
Ģimenes atbalsts ir kā kalns, kas mūžam stāvēs un rūpēsies, dalīsies smieklos, atmiņās un pat asarās. Esmu pateicīga, ka mamma un tētis man ir devuši dzīvi, kurā varu pilnveidoties un tiekties pēc saviem sapņiem. Es zinu, ka viņi mani atbalstīs, lai arī kādu ceļu es ietu. Vienmēr atradīs pareizos vārdus brīžos, kad gribas padoties, un brīžos, kad liekas, ka visa pasaule ir pagriezusies pret mani un nekas neizdodas. Ticēs maniem spēkiem pat tad, kad es neticu sev. Vēlos pateikt paldies par visu, ko iemācījuši un devuši manā dzīvē.
Tēta stiprā roka un mugura man ir devusi pārliecību par sevi un tajā, ko daru. Tētis atbalstīs visās manās trakajās idejās un nekad neteiks maniem izaicinājumiem “nē”. Tētis ir iemācījis lietas, kuras daudzām meitenēm nemaz nešķistu interesantas, sākot no nagliņu sišanas sienā līdz braukšanai ar traktoru. Katrs brīdis ar tēti, ko varu pavadīt kopā, ir ļoti nozīmīgs. Patstāvīgums un būt neatkarīgai no kāda ir tas, ko manā dzīvē iemācīja tētis. Zinu, lai kur es dotos, lai ar kādiem šķēršļiem es saskartos, aiz manis stāvēs tētis ar stipro muguru un drošības sajūtu un sniegs atbalstu.
Mammas maigums un mīlestība man iemācīja īstās dzīves vērtības. Lai arī ko darītu, kur atrastos, ko strādātu, nekad nevajag aizmirst ģimeni. Tā ir pirmajā vietā. Mammas mīļie apskāvieni un plecs būs blakus tad, kad viss šķiet slikti un asaras pārņem visu ķermeni. Mamma iemācīja nebaidīties no kļūdām, jo tās cilvēku padara tikai stiprāku, un ar smagu darbu vienmēr viss iecerētais izdosies, un nevajag padoties pie pirmajām grūtībām.
Elvita Bresme, 12.kl.
