Kas ir mans varonis šodien?

Novembris ir patriotisma mēnesis, kad atzīmējam Lāčplēša dienu, svinam Latvijas Republikas proklamēšanas svētkus. Mēs katrs lepojamies ar savu valsti Latviju. Mīlestība uz tēvzemi rodas pamazām – to iesēj ģimenē, skolā, sabiedrībā. Katram no mums ir savs varonis, kas ir kā paraugs labajam un skaistajam. Visbiežāk tas ir tētis vai mamma, brālis vai māsa, dažkārt kāda stipra personība vai talantīgs cilvēks.

Mans varonis – mana māsa

Mūsdienās par varoni kļūt nav nemaz tik viegli. Man varonis asociējas ar gudru, spēcīgu un izpalīdzīgu tēlu. Varonim jābūt tādam, uz kuru var paļauties ikvienā dzīves situācijā. Man ir svarīgi, lai varonis būtu arī man. Un es esmu atradusi pati savu varoni!

Mans varonis ir mana vecākā māsa. Viņa ir ideāls piemērs, kuram es gribētu līdzināties, no kuras es gribētu mācīties. Mana māsa ir sabiedriska, sportiska un atraktīva meitene. Daudz iesaistās dažādos jauniešiem domātos pasākumos, kā arī aicina un vieno pārējos jauniešus kopīgās aktivitātēs. Viņai tas lieliski padodas! Māsa ir beigusi mūzikas skolu un ir arī muzikāla. Ar viņu kopā nekad nav garlaicīgi.

Māsa, būdama mana varone, ir iemācījusi, ka sports ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, lai būtu stiprs un vesels. Nekad nevajag padoties, ja kaut kas nesanāk, bet mēģināt vēlreiz. Viņa ir palīdzējusi tikt galā ar mācībām. Kopā esam veikušas mājas uzkopšanu. Stiprinājusi, atbalstījusi un samīļojusi grūtos brīžos. Esmu laimīga, ka man blakus ir mans šodienas varonis – mana māsa!

Laura Lamberte, 4.kl.

Kas ir mans varonis šodien?

Kad iedomājos varoni, kas nāk prātā? Varbūt superspēks vai spēja lidot? Varbūt apmetnis? Manuprāt, viņi visi nevalkā apmetņus un naktīs nelido gaisā. Mana varone glābj dzīvniekus. Manai varonei ir īsi, blondi mati un okeāna zilas acis. Viņa ir visjaukākais cilvēks, ko vien var sastapt. Tā ir mana mamma Ināra.

Viņa ir mans varonis, jo spēj darīt tik daudzas lietas, par spīti stereotipiem par sieviešu pienākumiem un spējām. Viņa nodarbojas ar lopkopību, tādēļ lopiņu glābšana, audzēšana, aploku labošana un traktoru vadīšana ir ikdiena. Mammai ir zirgu stallis, pilns ar zirdziņiem, no kuriem daudzi ir izrauti no nāves ķetnām. Viņai ir arī desmitiem govju, aitas un truši.

Šobrīd viņa nodarbojas ar fermas remontēšanu, tātad betonē grīdas, krāso sienas un apgriež linoleju uz jaunizveidotā balkona. Mana mamma nav tikai čakls būvmeistariņš, bet arī vislabākā mamma, kādu bērns var vēlēties. Viņa vienmēr atbalsta mani un brāli, lai kādas būtu mūsu intereses. Par to es viņu apbrīnoju.

Mūsdienās vārds “varonis” bieži ir tikai filmu tēls, jo tā stereotipi mums ir iegalvojuši. Ja mēs ievērotu ikdienas varoņus, kā, piemēram, apkopējas, mediķus un ugunsdzēsējus, varbūt viņi visbeidzot saņemtu pietiekamu pateicību no sabiedrības.

Paula Dūrīte, 7.kl.

Kas ir mans šodienas varonis?

Mamma ir mana varone ne tikai tāpēc, ka viņa mani audzināja un mācīja dzīves pamatus, bet arī tāpēc, ka viņa vienmēr ir bijusi atbalsts un iedvesmas avots. Mammas enerģija un bezgalīgā mīlestība ir kā spēcīgs dzinulis, kas mani dzīvē virza uz priekšu.

Daudz savu mammu neredzu. Viņas mājās nav bieži, jo strādā kā operāciju māsa Ogres rajona slimnīcā. Mammas darbs ir svarīgs. Viņas rokas ir precīzas, mammai ātri jādomā, vēl ātrāk jāstrādā. Mamma ir gan mana, gan slimnieku varone, bez manas mammas nevar iztikt ne ķirurgi, ne pati slimnīca, jo ko var izdarīt bez operāciju māsas?

Mamma ir ļoti skaista, viņas acis ir zilas, un gaišie mati atspīd saules gaismā. Viņa seko savam dzīves ceļam ar apņēmību, bet arī vienmēr atrod laiku, lai mani iedrošinātu sasniegt savus mērķus. Viņas nebeidzamie smiekli un pozitīvā attieksme pret dzīvi ir manas dienasgaismas avots, no kura es iegūstu spēku un motivāciju.

Viņas spēja apvienot darbu un ģimenes dzīvi, vienmēr radot laiku man un brāļiem, liek man gribēt būt kā mammai. Viņas lielā mīlestība ir kā nevainojams pamats, uz kura balstīties, piedzīvojot dzīves dažādību.

Mamma ir mana neaizvietojamā varone, un viņas piemērs sniedz iedrošinājumu būt labākam cilvēkam ik dienu. Es lepojos ar to, ka viņa ir mana mamma, un esmu pateicīga par visu, ko viņa devusi un mācījusi. Paldies, mamm, es tevi ļoti mīlu.

Helēna Pluģe, 7.kl.

Kas ir tavs varonis šodien?

Kas ir varonis? Tas ir kāds, kam gribam līdzināties. Tas ir cilvēks, kas mūs iedvesmo. Mani iedvesmo brālis Mareks. Citi jūsmo par pasaules slavenībām, bet mans varonis dzīvo turpat, kur es, un katru dienu mani iedvesmo.

Brālis Mareks rītus iesāk ar smaidu un kādu joku. Arī manā sejā tad parādās smaids. Man skolas laiks patīk arī tāpēc, ka skolā satieku savu brāli. Mums ir kopīgi skolas pasākumi, kurus mājās varam pārrunāt. Piemēram, mani iedvesmoja tas, ka brāļa klase uzvarēja popielā.

Marekam piemīt ļoti liela pacietība, tāpēc viņa hobijs ir makšķerēšana. Brālim izdodas saķert līdakas. Tas man iemāca to, ka ar pacietību var sasniegt savus mērķus. Brāļa istabā valda kartība, viņš vienmēr ātri atrod lietas, kur tās nolicis. Tas mani iedvesmo arī savu istabu turēt kārtīgu.

Mareks vasarā uz nedēļu bija Dziesmu un deju svētkos Rīgā. Šajā nedēļā man ļoti pietrūka brāļa. Es centos palīdzēt tētim darbos, kas būtu jādara brālim. Savu varoni brāli es redzēju pa televizoru, bet, lai viņu redzētu, gaidīju vairākas stundas. Šeit man noderēja pacietība, ko esmu apguvusi no viņa.

Varonim nav obligāti jābūt kādai slavenībai, tas var būt cilvēks, kas dzīvo mums blakus un iedvesmo. Mans varonis šodien ir brālis Mareks.

Agnese Laizāne, 7.kl.

Mans varonis – Kristaps Neretnieks

Mans varonis? Kad prātā nāk vārds “varonis”, cilvēki parasti iedomājas puisi ar apmetni vai cilvēku, kas cīnās par savu pārliecību. Varonis ir kāds, kurš ir spēcīgs un spēj tikt galā ar visu, kas viņam tiek piedāvāts. Pasaulē ir visāda veida varoņi – tādi, kuru spēks slēpjas apņēmībā, prasmē un kuriem piemīt aizraušanās ar savu amatu. Mans varonis nav no komiksa, grāmatas vai filmas, bet gan īstās dzīves iedvesmas avots. Viņa vārds ir Kristaps Neretnieks, ievērojams latviešu jātnieks. Dinamiskajā jāšanas sporta pasaulē, kur jātnieka un zirga saikne saplūst vienā veselumā, viņš izceļas starp Latvijas jātniekiem ar saviem panākumiem. Kristapā esmu atradusi ne tikai varoni, bet arī dzinējspēku manai straujajai izaugsmei šajā valdzinošajā sporta veidā.

Kristaps Neretnieks ir ne tikai iekarojis jāšanas sporta pasauli, bet arī iesācis jaunu ēru Latvijas jātnieku pulkā. Viņa ceļš no Latvijas vietējiem laukumiem uz olimpiādes grandiozo arēnu ir veicinājis personīgo izaugsmi kā pirmajam jātniekam no Latvijas olimpiskajās spēlēs konkūrā. Mūsu valstī šis sporta veids kļūst arvien populārāks. Jāšanas skolas piedzīvo jaunu dalībnieku pieplūdumu, un vietējās sacensībās vairojas gan apmeklētāju skaits, gan konkurētspēja. Jātnieku kopiena, kas kādreiz bija samērā maza, paplašinājās, Kristapa iedvesmota, paņēma grožus un ielēkšoja jāšanas pasaulē.

Viens iemesls, kāpēc Kristaps Neretnieks ir mans varonis, ir viņa cilvēcīgā attieksme pret zirgiem. Jau no mazotnes puisi piesaistīja šīs majestātiskās radības, un viņa saikne ar tām ir pārsteidzoša. Kristaps zirgus redz ne tikai kā rīkus uzvarai, bet arī kā partnerus kopīgai izaugsmei uz panākumiem. K. Neretnieks saka: “Ar zirgiem nav kā mašīnām – iekāp, spied pedāļus, un tā dara tikai to, ko tu pats liec. Ja zirgam liec kaut ko darīt, viņš ne vienmēr klausa, katrs savs mērķis, darbība ar zirgu ir jāsarunā. Tas noteikti šo sportu padara grūtāku. Līdzīgi ir ar maršrutu sarežģītību – jo grūtāki maršruti, jo interesantāk tos pieveikt. Arī katram zirgam ir sava specifika. Viena no lietām, kas jāņem vērā, ir lēkša jeb soļa izmērs. Valour – zirgam, ar ko startēju olimpiskajās spēlēs, lēksis ir milzīgs, man ir jāizdomā, kur to lēksi likt, un jābūt ļoti, ļoti precīzam. Mana ilggadējā partnera Moon Ray lēksis ir mazāks, ar to jājāj citādi. Toties ar viņu ir grūtāk sarunāt – mūsu domas ne vienmēr sakrīt, dažkārt viņam gribas maršrutā darīt citādi.” Olimpiskajās spēlēs Parīzē 2024. gadā konkūrists plāno startēt ar zirgu Palladium.

Mūsdienās daudzi jātnieki izmanto zirgus kā mašīnas, viņi tos nemīl, bet gaida no tiem uzvaru. Kristapa mīlestība pret dzīvniekiem izceļ viņu kā varoni, kurš augstu vērtē jātnieka un zirga attiecības, atzīstot tās par panākumu stūrakmeni jāšanas sportā. Jo vairāk es iedzīvojos jāšanas pasaulē, jo vairāk saprotu, cik svarīgi ir būt vadošai figūrai. Kristaps Neretnieks izceļas ar prasmi sēdēt seglos, kā arī dziļu izpratni un cieņu pret šiem lieliskajiem dzīvniekiem.

Turklāt Kristapa ceļš uz panākumiem nav bijis bez izaicinājumiem. Sportā būtisks ir finansiālais nodrošinājums, jo viens šajā sportā nekur tālu nevar tikt, un resursiem bieži ir izšķiroša nozīme. Kristaps ir saskāries ar šķēršļiem, īpaši valstī, kur jāšanas sports netiek pietiekami atbalstīts. Tomēr viņš cīnījies kā īsts varonis. Puiša stāsts ir apliecinājums tam, ka īstie varoņi atrod spēku un pārvar šķēršļus. Kristapa Neretnieka uzcītība ir vēl viena īpašība, kas viņu padara īpašu. Neatkarīgi no tā, vai viņš nenogurstoši trenējas, sacenšas starptautiskā mērogā vai popularizē jāšanas sportu Latvijā, Kristaps pieiet katram savas dzīves aspektam ar atdevi, kas iedvesmo apkārtējos. Viņa tiekšanās pēc izcilības nav tikai personīga slavas gūšana, bet arī vēlme attīstīt jāšanas sportu savā valstī un atstāt paliekošu iespaidu uz nākamajām Latvijas jātnieku paaudzēm. Kad es treniņos noguru vai neveicās vadīt zirgu, Kristaps Neretnieks kalpoja kā pastāvīgs atgādinājums, ka panākumus mēra ne tikai medaļās un rozetēs, bet gan smagā darbā, kas veido jātnieku un zirgu par partneriem. Viņa uzvaras ir ietekmējušas manu attieksmi pret treniņiem, ieaudzinot pārliecību, ka harmoniskas partnerattiecības ir atslēga, lai sasniegtu izcilību laukumā.

Kristaps Neretnieks ir ne tikai varonis, bet gan iedvesma jāšanas sapņiem, kas manī deg. Viņa ceļš uz panākumiem radīja mīlestību pret sportu. Kristaps Neretnieks jau vairākas reizes pierādījis, ka var konkurēt ar pasaules vadošajiem konkūra sportistiem – trīs reizes uzvarējis Pasaules kausa posmā Rīgā. Neretnieks ir pirmais latvietis, kurš veiksmīgi startējis Pasaules kausa finālā un Pasaules jāšanas spēlēs, vienīgais Latvijas sportists, kurš sasniedzis pasaules reitinga simtnieku. Tie ir varoņa cienīgi panākumi.

Elīza Evelīna Fišere, 12.kl.