Madlienas vidusskolas skolēni Andalūzijā (Spānijā)

Madlienas vidusskolas Erasmus mobilitāte Spānijā ir daļa no skolas Erasmus akreditācijas plāna. Tā notika no 26.12.2023. līdz 3.12.2023., un mobilitātē piedalījās 8 skolēni no 9.- 11. klasei.

Mobilitātei izvirzītie mērķi ir:

  • iepazīties ar izglītības sistēmu Spānijā, kā konkrētu piemēru izmantojot triju mazu skolu darbību mazapdzīvotā reģionā,
  • iegūt jaunas zināšanas par Spānijas, īpaši Andalūzijas reģiona, ģeogrāfiju, vēsturi, dabu un kultūru;
  • paplašināt izpratni par vides ilgtspējību un atbildību par dabu un kultūras mantojumu, akcentējot to, ka tiek apmeklēts reģions ar ļoti senu kultūrvēsturisko mantojumu;
  • papildināt skolēnu un skolotāju digitālās kompetences un gūt pieredzi par mākslas nozīmi mācību procesā;
  • pilnveidot IT un komunikācijas prasmes angļu valodā un veidot izpratni par multikulturālu sabiedrību un tradīciju daudzveidību ģeogrāfiski atšķirīgos reģionos

Šī mobilitāte bija neparasta ar to, ka Madlienas skolēnus uzņēma trīs skolas – Cabezas Rubias;  Montes de San Benito un Villanueva De Las Cruceskas, kas darbojas kopā kā akreditēta Erasmus institūcija. Tas bija Huelvas iekšzemes reģions Andalūzijā ar kalnainu reljefu un subtropiem raksturīgo mūžzaļo veģetāciju. Visas apdzīvotās vietas savieno ļoti labi ceļi.

Katra skola atrodas diezgan izolētā gan reljefa, gan attāluma ziņā mazpilsētiņā ar iedzīvotāju skaitu ap 800–1000 iedzīvotājiem katrā. Šādas mazas skolas, kurās mācās ap 15–30 skolēnu un katrā arī pirmskolas bērni, nodrošina izglītību ļoti tuvu dzīves vietai. Bērnus uz skolu nogādā vecāki un ceļā pavada 5–10 minūtes. Arī pēc stundām vecāki vai kooperējoties ar radiem vai kaimiņiem sagaida bērnus pie skolas. Katras mācību grupas pedagogs pavada bērnus no skolas līdz vecāku transportam. Spāņu kolēģi nespēja iedomāties situāciju, ka mazas skolas tiek slēgtas un dažāda vecuma bērni tiek vizināti stundām ar skolas busiem līdz tai lielākajai skolai. Garāks ceļš līdz skolai attiecas tikai uz skolēniem, sākot no 15–16 gadu vecuma.

Šīs mobilitātes galvenā tēma bija izglītība ilgtspējīgai attīstībai. Skolas, kuras mūs uzņēma, jau iepriekšējā gadā ir strādājušas pie ilgtspējīgas attīstības mērķiem gan savā skolas mācību procesā, gan sadarbībā ar citu valstu Erasmus partneriem. Mobilitātes laikā Madlienas skolēni kopā ar spāņu skolēniem apgleznoja keramikas šķīvjus. Katrs no tiem bija veltīts vienam ANO ilgtspējīgas attīstības mērķim. Skolēni veidoja arī informatīvus plakātus, kur noteica katra ilgtspējības mērķa problēmas, risinājumus un sasniedzamos rezultātus. Tas bija nopietns darbs, izmantojot IT informācijas avotus. Noslēgumā  katra grupa prezentēja savus risinājumus ceļā uz ilgtspējību. Iespējams, ka šis darbs bija pārāk plašs un labāk būtu bijis strādāt ar dažiem mērķiem, kas abām valstīm ir aktuālāki. Tomēr darbs deva jaunas zināšanas un veicināja jauniešu sadarbību, kas ir ļoti svarīgi, jo spāņu skolēni dosies uz Madlienu februārī.

Ilgspējības ideju izpratnē un arī praktiskā rīcībā liela nozīme ir vietējiem resursiem un vietējās vides izmantošanai. Reģiona ainava atbilst subtropu klimatam, un tas nodrošina gan ganību lopkopību kalnainajos apvidos, gan augļu un dārzeņu audzēšanu ielejās. Tā kā ziemas jēdzienam šeit ir simboliska izpratne, tad gan sēšana, gan novākšana nav laika ziņā stingri noteikta. Projekta ietvaros arī Madlienas skolēni stādīja salātus un kāpostus dobēs pie skolas, kā arī piedalījās mežu stādīšanā.

Nozīmīga vieta mobilitātes mērķu sasniegšanā bija ekskursijai uz vietējiem objektiem, piemēram, zirgu stalli, kur bija iespēja apgūt prasmes jāšanā. Vērtīgu informāciju par reģiona attīstību deva vēstures muzejs Valverdē, kā arī iepazīšanās ar ādas apavu ražotni. Ekskursijas laikā uz Aracenu jaunieši apmeklēja Nākotnes klasi, kur varēja darboties ar modernām tehnoloģijām. Iespaidīga bija došanās uz  Las Maravillas alām, kas ir otras iespaidīgākās Spānijā krāšņo stalaktītu veidojumu ziņā. Reģions ir vēsturiski nozīmīgs ar vara rūdas ieguvi un vara ražošanu, un šo nozari varēja vērot no skatu platformas.

Spānijā tika pavadītas piecas ļoti interesantas un ar jauniem iespaidiem un zināšanām piepildītas dienas. Var uzskatīt, ka Erasmus mobilitātes mērķi ir sasniegti. Mēs pārliecinājāmies, ka efektīvi var sadarboties un darboties starptautiskā līmenī arī mazas skolas, tāpēc visu laiku pedagogu prātus nodarbināja doma – kāpēc Latvijā lauku bērniem ceļā uz skolu, gaidot autobusu un pārvietojoties, ik dienas jāpavada vairākas stundas?

Raivis Andriksons: Montes de San Benito skolā kopā ar spāņu skolēniem piedalījāmies aizraujošā izlaušanās spēlē. Pirmo reizi spēlēju šāda veida spēli, tāpēc nezināju, ko sagaidīt. Taču spēle bija ļoti interesanta un aizraujoša, kurā bija svarīgs komandas darbs. Spēlē bija nepieciešama loģiskā domāšana. Veiksmīgi tikām ar uzdevumiem galā un beigās saņēmām lielu saldumu balvu. Mājupceļā piestājām pie interesantās San Benito baznīcas, kas atrodas kalnā, no kura vēlreiz pavērās burvīgs skats uz Spānijas ainavu, visapkārt bija lieli olīvkoki. Interesanta bija ekskursija uz ādas apavu ražotni, kas ir Valverdes del Camino pilsētiņas zīmols. Ceturtdien devāmies uz Aracenu. Apmeklējām zinātnes centru, kur notika interesantas tehnoloģijas nodarbības, piemēram, veidot no LEGO robota modeli, tad programmējot dot robotam komandas, lai tas kustas pa noteiktu trajektoriju un sasniedz noteikto punktu;  iepazīt kosmosa planētas un sagatavot ierakstu, lai reklamētu savu planētu. Pēc tam apmeklējām Las Marvillas alas, kuras bija neizsakāmi skaistas. Tās bija ļoti lielas, apkārt stalaktītu un stalagmītu veidojumi, dziļi ūdeņi – tas viss izgaismots. Apmēram 1 km garas. Noteikti visskaistākās alas, kurās jebkad esmu bijis. Mājupceļā no skatu platformas vērojām vienas no lielākajām atklātajām vara rūdas raktuvēm Eiropā, tās bija masīvas un skats iespaidīgs.”

Ieva Kārkliņa: Bija iespēja redzēt Malagas pludmali, kā arī tajā nopeldēties. Es nebiju tik drosmīga, lai dotos peldēties, man pietika ar pabradāšanu. Patika fakts, ka Latvijā šobrīd bija sniegs, bet es staigāju ar plikām kājām pa pludmali. Devāmies arī uz Ziemassvētku tirdziņu. Visspilgtāk atmiņā palika vakars, kad devāmies uz arābu cietoksnis Alcazada un kāpām Gibralfora kalnā uz pili, jo, pakāpeniski iestājoties saulrietam un pakāpjoties arvien augstāk kalnā, vērojām skaisto Malagas pilsētu. Neaizmirstami bija arī Ziemassvētku rotājumi Malagas pašā centrā. Tur bija tik skaisti, ka pilnīgi elpu rāva ciet! Spānija ir ļoti skaista vieta, kur atrasties un baudīt dzīvi, bet pirmajā vietā vienmēr būs manas Latvijas daba un tās skaistums. Mājupceļā 4 stundu lidojuma laikā bija daudz pārdomu par redzēto un dzirdēto. Šis ceļojums bija mans pirmais lidojums, tālākais ceļojums un viena no skaistākajām vietām, kur esmu bijusi. Paldies skolotājām Ligitai un Marijai par ieguldīto darbu un iespēju piedalīties šajā braucienā!”

Pēteris Smilškalns: Mans pirmais ceļojums ar lidmašīnu uz Spāniju bija neaprakstāms piedzīvojums, neziņa un nelielas bailes. Tas iespaidīgais skats, kas pavērās, kad mākoņi pašķīrās, bija redzami kalni un saule, kas apspīdēja to virsotnes. Lielākus un varenākus kalnus varēja vērot, lidojot atpakaļ, jo tad redzēju Alpu sniegotās galotnes un Vidusjūras piekrasti, jahtas, kas izskatījās kā mazas skudriņas. Ceļā uz Sevilju varēja vērot aitas ar garām kājām, kuras mierīgi staigāja pa laukiem un radīja neaizmirstamu skatu, tās bija citādākas nekā Latvijā. Katrs mirklis bija kā glezna, kurā piedzīvojumi un dabas skaistums saplūda vienotā skaistuma simfonijā. Šis ceļojums piedāvāja ne tikai izglītojošu pieredzi, bet arī dzīvotspējīgu un bagātu prieku par Spānijas ainavām, aromātiem un krāsām. Tas bija piedzīvojums, kas paliks atmiņā kā daļa no neaizmirstamas ceļojumu kolekcijas.

Valverdes pilsētiņa nebija liela, bet apbrīnas vērtu to darīja krāšņie mandarīnu koki, pilni ar lieliem, sulīgiem mandarīniem. Brīvajos vakaros staigāju pa pilsētiņu un daudz laika pavadīju kopā ar mammu, kas man bija ļoti patīkami. Arī viņa bija pelnījusi atpūtu no visa ikdienišķā un iespēju baudīt citu valstu burvību. Es esmu bijis vairākos braucienos un guvis lielu pieredzi. Labprāt to darīšu vēl, jo tas bagātina manu dzīvi, pieredzi un redzesloku. Tas dod spēju pielāgoties jaunām situācijām, var uzlabot izpratni par citu valstu kultūru un valodu.  “Izlaušanās istabas” spēle bija viena no labākajām. Tā sniedza mums ne tikai aizraujošus brīžus, bet arī palīdzēja veidot stipras savstarpējās attiecības ar spāņu skolēniem. Tas ir lielisks piemērs tam, kā interaktīvas un izglītojošas aktivitātes var veicināt starpkultūru sapratni un komandas garu.

Marvillas alas Aracenā bija neaizmirstams piedzīvojums, kurā sajutu, ka dodos uz pasauli, ko vēl nebiju redzējis. Sākumā, ejot pa tumšajām alām, izjutu spriedzi un brīnumu par dabas veikto darbu. Ar katru soli atklājās arvien jauni stalaktīti ar dažādām formām un izmēriem. Alas atmosfēra bija klusa un mierīga, bet šo aizraujošo ainavu spilgti papildināja gaisotne, ko radīja alās izvietotie gaismas avoti. Ceļojot pa šo apbrīnojamo vietu, es patiešām sajutu cieņu pret dabas brīnumiem un to spēku, kas spēj radīt tik daudzveidīgas un skaistas formas.

Malagas pludmale bija citādāka nekā Latvijā redzētā un izjustā, tā bija tumša un akmeņaina, bet ziemā bradāt pa jūru – tas bija fantastiski. Gribējās jau arī nopeldēties, bet tomēr nē! Malagā ejot uz arābu cietoksni, redzējām palestīniešu mītiņu, tas lika aizdomāties par karu Gazā. Skats no Gibralfora kalna bija brīnumains.  Jau no augšas bija redzama izgreznotā pilsēta, jo arī siltajās zemēs gaida Ziemassvētkus, un ar lampiņām izgreznotās palmas un mandarīnkoki ir tik skaisti.”

Skolotāja Sanita Kovaļkova: Mums bija arī tā iespēja iepazīt Spānijas nemateriālo mantojumu – flamenko dziesmas un dejas. Skolas skolotāji, pat direktors Sebastians nodemonstrēja flamenko deju, ko papildināja ģitāras spēle un vīrieša dziedājums, tika iesaistīti arī skolēni. Kamēr skolotāji dejoja, es novēroju degsmi viņu acīs, gaišos smaidus un to, cik ērti un laimīgi viņi jūtas, kā arī izstaroja dzīvesprieku un enerģiju. Tas tiešām bija ļoti skaisti.

Manas galvenās atziņas un novērojumi pēc brauciena:

  • laikapstākļi un klimats ļoti ietekmē cilvēku garastāvokli un emocijas;
  • cilvēku vienkāršība un sirsnība ir pamats veiksmīgai saskarsmei;
  • audzēkņu skaita ziņā mazās skoliņas ir vajadzīgas un ļoti nozīmīgas mazās pilsētiņās/ ciemos;
  • bērni uzaug un attīstās labvēlīgākā vidē, ja skolas darbinieku kolektīvs ir saliedēts, vienots un vērsts uz vienotu mērķi;
  • arī radošā nekārtībā un pārāk nesakārtotā vidē ir iespējams kvalitatīvs mācību process;
  • no skolas direktora ir atkarīga atmosfēra izglītības iestādē;
  • savas emocijas nav jāapslāpē, tās ir skaistas, īstas un patiesas;
  • mums ir jāpiebremzē sava ikdiena un jāpārtrauc vēlme visu drudžaini paspēt.

Manuprāt, visa pieredzes apmaiņas programma bija labi noorganizēta. Skolotāja Ligita bija parūpējusies, lai mums būtu, kur nakšņot, ieturēt pusdienas un būtu biļetes transportam. Mēs jutāmies droši un komfortabli. Pusdienas restorānos bija garšīgas un bagātīgas. Mums netika nekas liegts. Pat ja brokastis bija vienveidīgas un pusdienas vēlāk, nekā ierasts, tas netraucēja dienas gaitu un noskaņu. Dienu programmas bija dažādas. Bija dienas, kad fokusējāmies darbam skolās, un dienas, kad devāmies ārpus telpām, lai baudītu dabu un apskates objektus. Ļoti patika, ka mums bija brīvais laiks pilsētiņu apskatei un suvenīru iegādei.

Brīnišķīga likās brauciena pēdējā diena Malagā, kuru apskatījām un sajutām to no visas sirds. Man patika, ka mūsu ekskursija pa pilsētu bija nesasteigta, mēs ļāvāmies apskates objektu piedāvājumam, iepazinām Malagas pilsētas dzīvi pludmalē, amatnieku tirdziņos un uz ielām. Grūti ir iedomāties Ziemassvētkus siltajās zemēs. Palmas un mandarīnu koki bija izrotāti ar svētku lampiņām, laukumos mirdzēja uzstādītas konusveida Ziemassvētku egles. Vislielākais pārsteigums bija lampiņu ieskautā ieliņa. Visapkārt laistījās mirdzošās lampiņas. Pilnīgs kontrasts un pretstats mūsu ierastajai videi. Kopumā viss brauciens pārdomāts, mierīgs un pietiekami piepildīts. Mūsu grupa bija ideāla šim braucienam, jo skolēni sadarbojās ar skolotājiem. Esmu priecīga, ka esmu satuvinājusies ar skolotājām Ligitu un Ilzi, jo, ienākot citā darba kolektīvā, ir grūti būt par jauno skolotāju. Labprāt nākotnē vēlreiz līdzi dotos līdzīgā braucienā. Esmu pozitīvi apgarota un iedvesmota apskatīt un iepazīt citas valstis, dabu un kultūru.”

Ligita Ridūze – Erasmus projekta koordinatore