29. Izlaidums – Lelde Mietule (Logina)

Skola ir devusi labas zināšanas un draugus

Esmu Lelde Mietule (dzimusi Logina). Madlienas vidusskolu absolvēju 2003. gadā (29. izlaidums). Madliena ir mana dzimtā vieta, un vidusskolā mācījos no 1. līdz 12. klasei, tāpēc atmiņas par skolas laiku ir ļoti nozīmīgas.

Jauki bija gājieni uz skolu un pēcpusdienā – mājupceļš. Retu reizi devos viena pati. Parasti no rītiem satikāmies ar draudzenēm „krustā” (ceļu krustojumā) vai pie baznīcas, tad gājām kopā. Mājupceļš parasti bija jautrs, īpaši ziemā, kad kāds laiks bija jāpavada, šļūcot pa skolas kalnu. Dažkārt tas bija tik ļoti noslidināts, ka varēja tikt vienīgi lejā.

Mazākajās klasēs bija rīti, kad gribēju ātrāk doties uz skolu, lai varētu ar klasesbiedriem paspēlēt „maliņas”. Atmiņā palikuši skolas pasākumi, arī ikdienas notikumi. Interesanta bija skolas „aukstā zona” – ēka, kas savienoja „jauno” un „veco” skolu. Ziemā tur bija auksts, parasti vairums skolēnu to šķērsoja skriešus un, šļūkdami pa trepēm, dauzīja dibenu. Pamatskolas gados aktuāls bija skrējiens uz pusdienām. Kā atskanēja stundas beigu zvans, visi skrēja uz ēdamzāli, it kā pēdējam tās netiktu piešķirtas. Smieklīgi tas, ka skrēja daudzas klases.

Kādu laiku skolā bija radio istaba. Stundu starpbrīžos atskaņoja mūziku. Diemžēl šis prieks nebija ilgs. Patika skolas pasākumi – popielas, Valentīna dienas, projektu nedēļas, klases ekskursijas. Kādā projektu nedēļas noslēguma pasākumā kopā ar draudzeni Ramonu Bilmez (dzimusi Feodorova) uzstājāmies kā dziedošais duets. Sintezatoru spēlēja Velga Balode. Patīkamās sajūtas mijās ar uztraukumu. Izpildījām dziesmas „Nekur nav tik labi kā mājās” un „Smilšu rausis”. Pēc tās reizes šīs dziesmas nespēju vienaldzīgi noklausīties. Skolas pasākumi parasti noslēdzās ar diskotēkām, kuras vienmēr apmeklēju. Atminos lapu grābšanu, dežūrēšanu pie skolas zvana, ēdamzālē un skolas telpās. Skaisti pasākumi bija 9. un 12. klases izlaidumi. Īpaši Žetonu vakars, kas satuvināja klasi, jo sapratām, ka drīz mūsu ceļi šķirsies, tāpēc atcerējāmies daudzus kopīgos pasākumus un tos atveidojām uzvedumā. 2003. gadā ieguvu titulu „Gada skolēns”, tas bija brīnišķīgi! Jutos lepna un sajutu atbalstu un prieku no klasesbiedriem, skolotājiem, ģimenes, draugiem.

Klases audzinātāja visus divpadsmit gadus bija Alda Karaseva. Šķiet, ka esmu viena no retajām, kurai šajā ziņā ir bijis tik veiksmīgi. Vēl tagad mēs esam viņas zaķēni un viņa mūsu zaķu mamma. Klases audzinātāja man ir īpaša. Zinu, ka tā ir arī citiem klasesbiedriem. Pēc skolas beigšanas, kad rīkojam klases biedru kopā sanākšanas pasākumus, Aldiņa ierodas. Vidusskolas pēdējā gadā skolotāja izteica priekšlikumu uzrakstīt katram savu vēstuli, ko varējām atvērt 10 gadus pēc skolas beigšanas – bija interesanti.

Par visiem skolotājiem palikušas labas atmiņas. Kā katrs mācību priekšmets ir dažāds, tā arī tā skolotājs. Biju paklausīga skolniece, domāju, ka tāpēc arī nesaskaņas skolā izpalika. Matemātikas skolotāja Daiva Lūse, kura ir mana krustmāte, bija ļoti sirsnīga, saprotoša. Skolotāja Silvija Tutāne – tieša un stingra. Pateicoties viņai, vidusskolas latviešu valodas eksāmenu nokārtoju ļoti labi. Atminoties fizkultūras skolotāju Andri Šrāderu, jāpiebilst, ka īsti laba sportiste nebiju, bet viņš atzīmēja mani kā labu barjerskrējēju. Mūsu klasei īpaši nepatika slēpošana. Tad mums, neslēpotājiem, bija jāiet „puķītēs”. Tas bija noteikts maršruts, kas bija jāveic kājām svaigā gaisā. Sporta nodarbības vairākus gadus mācīja arī Jevgēnijs Liepa. Skolotāja Rita Grāvīte deva zināšanas ne tikai fizikas mācībā, bet arī ārpusskolas nodarbībās visus trīs vidusskolas gadus padziļināti palīdzēja apgūt komerczinību programmu. Piedalījāmies vairākos konkursos, un bija arī labi rezultāti. Šajā mācību programmā nācās apgūt arī ieskatu grāmatvedībā, kas mani īpaši neinteresēja, taču vēlāk iepatikās un to izvēlējos par savu dzīves profesiju. Latvijas Universitātē grāmatvedības specialitātē ieguvu maģistra grādu un strādāju par ārpakalpojuma grāmatvedi pašas izveidotā uzņēmumā SIA „Delaks”.

Skola ir devusi labas zināšanas un draugus. Ar bijušajiem klasesbiedriem ir jaukas attiecības, ar dažiem – īpašas. 2017. gadā salaulājos ar Kristapu Mietuli. Klasesbiedrene Marika Viļuma (dzimusi Dzērve) ar savu vīru bija mūsu vedējpāris – un mēs viņu. Mūsu ģimenē aug divi dēli – sešgadīgais Ādams un četrgadīgais Harijs, vecākais šī gada septembrī uzsāks mācības skolā, līdz ar to man būs atkal jāsāk mācīties.

Novēlu, lai skola ir pilna ar mācīties gribošiem bērniem, lai skolotāji ir izturīgi, inovatīvi un bērnus mīloši, lai skolai ir viss nepieciešamais mācību procesa nodrošināšanai!

Lelde Mietule (Logina)