37. Izlaidums – Dana Balode

Esmu atgriezusies Madlienas vidusskolā

Ērgļi ir vieta, kur es piedzimu. Bērnības pirmos gadus pavadīju Vērenē pie vecvecākiem. Kad pasaulē nāca brālis, ģimene pārcēlās dzīvot uz Meņģeli. Te apmeklēju bērnudārzu „Auseklītis”, bet brīvdienās dzīvoju pie vecvecākiem Vērenē, te aizritēja liela daļa manas bērnības. Skolas gaitas uzsāku Meņģeles pamatskolā 1999. gadā, bet 3. klasē mācības turpināju Madlienas vidusskolā.

Nokļūstot jaunā skolā, bija liels satraukums – jauna audzinātāja, klasesbiedri, cita vide. Viss bija jauns un svešs, taču to atceros ar smaidu. Klasesbiedri bija draudzīgi, skolotāja Signe Kušnire sagaidīja un uzmundrināja, iedrošināja. Klasē mācījās arī mana māsīca, viņa palīdzēja labāk iejusties kolektīvā. Visgrūtāk bija pierast pie lielās skolas, tās plašajiem gaiteņiem. Visspilgtāk atceros rudens tirdziņus, kad varējām pārdot savus pagatavotos gardumus. Bija daudz interesantu pasākumu. No skolas laikiem mājās mapē stāv pateicības un diplomi par piedalīšanos dažādās aktivitātēs. Mācoties sākumskolā, ikdiena tika pavadīta jaunajā skolā. 4. klasē bijām visvecākie, gaidījām, kad varēsim sākt mācīties 5. klasē un būsim lielajā skolā.

Mācoties 5. klasē, jutos jau patstāvīga. Audzinātāja bija Anita Jākobsone, vienmēr smaidīga un atraktīva. Pamatskolas posmā mūsu klase bija liela – 26 skolēni. Vairs nebija viena skolotāja, bija jāstaigā pa klasēm pie priekšmetu skolotājiem. Katram bija savas prasības. Mācībās biju centīga, vienmēr izpildīju visus mājas darbus. Palīdzēju puišiem, kuri bija slinkāki, dažkārt atļāvu norakstīt mājas darbus vai „pašpikot” kontroldarbā! Atceros matemātikas stundas pie Ilzes Rengartes, skolotājas ar pieredzi un zināšanām, matemātika viņai bija pašsaprotama lieta. Skolotāja vienmēr prata paskaidrot un ieinteresēt. Bet, ja gadījās viņu nokaitināt, tad tik dabūjām dzirdēt! Viņai bija daudz teicienu un sakāmo, kurus vairs neatceros, bet viens gan palicis atmiņā. Ja kāds runāja pretī, tad skolotāja tik noteica: „Atradušies te austrumu gudrie!”

Bijām aktīvi, saliedēti, piedalījāmies skolas rīkotajos pasākumos un guvām labus rezultātus. Beidzot pamatskolu, izvēlējos mācības turpināt vidusskolā. Mūsu audzinātāja palika Anita Jākobsone. Arī vidusskolā mēs bijām aktīva un radoša klase, piedalījāmies visos pasākumos. Laiks vidusskolā paskrēja ļoti ātri, un pienāca jau izlaiduma gads. Atceros gatavošanos Ziemassvētku pasākumam, kad virmoja dažādas idejas, domas, beigās to visu vajadzēja salikt kopā un parādīt citiem. Tas bija izdevies pasākums. Pēc tam sākās gatavošanās Žetonu vakaram, tad jau eksāmenu laiks un izlaidums. Raibi pagāja skolas laiks. Atminoties skolas gadus, smaidu un priecājos par to, kā viss bija– interesanti, jautri, protams, bija arī skumjas un dusmu brīži, bet kopumā lieliski.

Pēc vidusskolas beigšanas 2011. gadā (37. izlaidums) turpināju mācības Rīgas Pedagoģijs un izglītības vadības akadēmijā,lai iegūtu pirmsskolas un sākumskolas skolotājas specialitāti. Aicinājums kļūt par pedagogu radās jau pamatskolā. Labi saprotos ar bērniem, tāpēc citu profesiju nevarēju iedomāties. Akadēmijā bijām liels kurss – 46 meitenes. Bija patīkami iepazīties ar jauniem cilvēkiem un izzināt pedagoga profesiju. Pasniedzēji deva patiesi daudz zināšanu. Interesantākās lekcijs bija tās, kad bija jādarbojas praktiski. Uzsākot studijas, sāku arī strādāt pirmsskolā – apvienoju mācības un darbu. Par prakses vietu izvēlējos Madlienas vidusskolu un savu klases audzinātāju Signi Kušniri. Tajā laikā arī radās iespēja strādāt Madlienas vidusskolā, jo skolotāja Dzidra Ozola-Ozoliņa devās pelnītā atpūtā. Tā es 2014. gadā kļuvu par sākumskolas skolotāju. Mācoties Rīgā, vienmēr gribēju atgriezties laukos, jo pilsētas drūzma man nepatīk. Esmu pārliecināta – ja tic saviem sapņiem, tie piepildās. Rīgā nostrādātais laiks arī bija jauks un pieredzes bagāts, tur savas darba gaitas uzsāku pie pašiem mazākajiem bērniem – divgadīgo grupā, tā es mācījos un augu kopā ar viņiem. Strādāju bērnudārzā trīs gadus, līdz nokļuvu Madlienas vidusskolā. Pirmā klase, pirmie audzēkņi. Liels satraukums par jauno. Bijuši skolotāji, tagad kolēģi. Taču sirdī bija liels prieks, jo varu būt mājās, nevis pilsētas burzmā. Laiks skrien ātri, tagad jau pirmklasnieki mācās 3. klasē, gatavojas valsts pārbaudes darbiem.

Strādāju arī bērnudārzā par tautas deju skolotāju. Tas sagādā milzu prieku redzēt, kā mazākie apgūst pirmos deju soļus. Te darbojos jau otro gadu. Šogad uzsāku arī mācības programmā – deju un ritmikas skolotājs. Kopumā pedagoga profesija ir krāsaina, neviena diena nav vienāda vai pelēka. Bērni rada košumu ikdienā. Nespēju sevi iedomāties citā profesijā

Mana skola, Madlienas vidusskola, vēlu Tev turpināt augt, attīstīties un nenogurt, pārvarēt un izturēt jebkuras grūtības ceļā!

Dana Krēsliņa (Balode)