39. Izlaidums – Signe Volkopa

Izglītība – svarīga vērtība

Madlienas vidusskolu par savu varēju saukt divpadsmit gadus, esmu 2013. gada 39. izlaidums. Mana pirmā skolas diena bija 2001. gada 1. septembrī, kad lielajā skolas kalnā kāpu kopā ar tēti. Šo dienu īpaši neatceros, bet, skatoties fotogrāfijās, secinu, ka biju smaidīgs un mazliet apjucis 1. klases skolēns.

Izglītība man vienmēr ir bijusi svarīga vērtība, domāju, ka tas pamazām ir ieaudzināts jau bērnībā. Tā kā mamma Vita Volkopa bija skolotāja Madlienas vidusskolā, šī vide man nebija sveša. Te pavadīju daudz sava laika un varu teikt, ka skola man bija „otrās mājas”. Pēc mācību stundām aktīvi iesaistījos ārpusklašu aktivitātēs – apmeklēju kori, tautas deju pulciņu, mazpulkus, teātra pulciņu, vizuālās mākslas un sporta nodarbības, vidusskolas laikā treniņus.

Man vienmēr ir paticis sevi izpaust mākslā un radoši darboties, tādēļ ar mammas iniciatīvu uzsāku mācības Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas mākslas nodaļā. Mācoties pamatskolas 7. klasē, aizstāvēju diplomdarbu un pabeidzu šo mācību iestādi. Toreiz tas nelikās tik nozīmīgs solis, bet, tagad atceroties, tas bija svarīgs un neatkārtojams laiks manā dzīvē.

Skolā nebija izteikts kāds viens mīļākais mācību priekšmets, jo visas stundas apmeklēju ar vienādām emocijām un izjūtām, taču patika ģeogrāfija, bioloģija, vēsture un kultūrvēsture. Šobrīd varu apgalvot, ka interese vairāk veidojās ne jau mācību priekšmeta satura dēļ, bet no tā, kā konkrētais skolotājs ar degsmi spēja pasniegt un stāstīt mācāmās tēmas, lai skolēns ir spējīgs koncentrēties un būt ieinteresēts notiekošajā.

Skolas laikā biju aktīva, ar savu viedokli, bet reizēm mēdzu arī būt mierīga un novērot visu no malas. Raksturs man bija mainīgs – vienu brīdi mierīga un klusa, bet nākamajā –strauja un impulsīva. Allaž apkārt bija nepieciešami cilvēki. Biju neatkarīgi domājoša, jo vienmēr bija savs viedoklis, bet tikai reizēm dalījos ar to, jo patika dzirdēt, ko saka apkārtējie.

Mūsu klase bija aktīva un radoša. Tikai vidusskolas laikā izveidojāmies par kolektīvu, kuru, no malas vērojot, uzskatīja par spēcīgu un saliedētu. 12. klasē, darbojoties Žetonu vakara un Ziemassvētku pasākuma izstrādē un organizēšanā, kļuvām savstarpēji draudzīgāki un izpalīdzīgāki. Tā kā skolā visus mācību priekšmetus mācījos vienlīdz labi, domas par nākotnes profesiju bija neskaidras līdz pat vidusskolas beigšanai. Zināju tikai vienu, ka savu turpmāko dzīvi nevēlos saistīt ar mācībām Rīgā, tādēļ pēc vidusskolas pārcēlos uz Liepāju un iestājos Liepājas Universitātē Pedagoģijas un sociālā darba fakultātē. Pilnīgi svešā vidē sākums nebija viegls, jo viss bija jāveido, tā teikt, no nulles. Radoša vide, jauni draugi, pozitīvas emocijas un mierīga gaisotne radīja pārliecinošu iespaidu, ka esmu izdarījusi pareizo izvēli, un tagad Liepāju varu saukt par savām mājām.

Novēlu, lai Madlienas vidusskolai netrūkst radošu un mērķtiecīgu skolēnu, pozitīvi domājošu un saprotošu skolotāju, kā arī entuziasma pilnas atmosfēras.

Signe Volkopa