4. Izlaidums – Inese Rubene

Neapstāties un meklēt ko jaunu

Inese Rūtiņa (Rubene) ir Madlienas vidusskolas 1978. gada absolvente (4. izlaidums). Viņa vienmēr ir enerģijas pilns cilvēks, aktīviste gan skolā, gan vēlāk darbā. Inese dzīvi ir saistījusi ar pedagoģiju un psiholoģiju. Šobrīd viņa ir psihoterapeite, kurai ir sava privātprakse Rīgā un Ogrē.

Ineses Rubenes (1960) bērnības zeme ir Madliena. Mācības meitene uzsāka 1967. gada 1. septembrī vecajā Madlienas skolā, kas atradās 2 km no centra Lielās muižas ēkā. Inese ceļu uz skolu mēroja kājām. Bija visiem zināms noteikums, ka ar autobusu brauca skolēni, kas dzīvoja Plāterē, jo visiem bērniem vietu nepietika. Spilgtā atmiņā ir pirmās klases ziema, kad sniega kupenas bija mazās meitenes augumā un tās izbrist nebija pa spēkam, tāpēc nācās doties atpakaļ uz mājām. Vecajā skolā meitene nomācījās piecus gadus.

Madlienā pamazām tika būvēta jaunā skola. Kā bērni gaidīja, kad to atvērs! Tā gribējās sajust plašās un gaišās telpas! Inese klusībā priecājās, ka nevajadzēs vairs mērot garo ceļu uz veco skolu. 1972. gada 1. septembris bija satraucošs brīdis gan skolēniem un skolotājiem, gan vecākiem un visiem madlieniešiem, jo savas durvis vēra jaunā Madlienas vidusskola. Inese te mācības turpināja 6. klasē. Meitene atminas, ka pie mācību iestādes skolēni kā piemiņu stādīja rozes.

Jaunajā skolā dzīve bija interesanta un dažādu iespēju pilna. Īpašs prieks bija par lielo un plašo sporta zāli. Paldies brīnišķīgajam fizkultūras skolotājam Andrim Šrāderam, kurš mazajā meitenē saskatīja sportistes talantu un iedrošināja, mudināja to attīstīt. Skolotāja A. Šrādera vadībā skolēni apguva visus sporta veidus – basketbolu, volejbolu, akrobātiku, vingrošanu mūzikas pavadījumā (skolotājs pats spēlēja), vingrošanu, slēpošanu un slidošanu u.c. Sports un kustīgs dzīvesveids, ko Inese saņēma mantojumā no Madlienas vidusskolas, vēlāk kļuva par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, par to viņa saka lielu paldies Andrim Šrāderam.

Inese ne tikai sportoja un piedalījās sacensībās, viņa rosīgi iesaistījās skolas dzīvē – čakli mācījās, bija gan zvaigznītes, gan pionieru vienības vadītāja, gan komjaunatnes organizācijas sekretāre. Inese piedalījās aģitbrigādē, dziedāja un dejoja. Viņa darbojās arī jauniešu klubā, kurā spēlēja teātri, apmeklēja deju kursus. Skolēni bija patstāvīgi, saliedēti, draudzīgi, daudz ko paveica bez pedagogu palīdzības.
Pateicoties padomju saimniecības „Madliena” direktoram Jūlijam Beļavniekam, skolēniem bija iespēja pavasarī, vasarā un rudenī strādāt, doties talkās, lai nopelnītu skolas naudu un varētu braukt ekskursijās. Skolēniem bija iespēja aizceļot uz Ukrainu, Armēniju un citām PSRS draudzīgajām republikām. Par Madlienas vidusskolu Inesei ir palikušas pozitīvas un gaišas atmiņas.

1978. gadā Inese Rubene absolvēja Madlienas vidusskolu ar labām un teicamām sekmēm. Kur mācīties tālāk? Skolotāji saskatīja jaunietē pedagoga talantu, labas organizatora dotības, prasmi komunicēt ar cilvēkiem, apzinīgumu un godprātību, tāpēc Inesei ieteica apgūt skolotājas profesiju. Jaunietei gan pašai tuvāka bija ģeogrāfija, tā bija iespēja apceļot Padomju Savienību, pat doties uz tālo Kamčatku. Ineses gala lēmums tomēr bija studēt Viļa Lāča Liepājas Valsts pedagoģiskajā institūtā, izvēloties specialitāti – pirmskolas pedagoģija un psiholoģija. Četrus gadus jauniete aizvadīja Liepājā, un tad sākās patstāvīgās darba gaitas. Ļoti daudziem augstskolas absolventiem nācās strādāt tur, kur norīkoja. Tā kā Inese institūtu beidza ar izcilību, viņa varēja izvēlēties, uz kuru Latvijas vietu labāk doties, protams, gribējās būt tuvāk pie dzimtās Madlienas. 1982. gadā viņa sāka strādāt Ogres dārzkopības izmēģinājuma stacijas bērnudārzā „Ābelīte” par metodiķi, vēlāk bija Ogres rajona metodiskās apvienības metodiķe, audzinātāja logopēdiskajā grupā (bērniem ar runas traucējumiem). Taču, lai darbs būtu kvalitatīvāks, Inese nolēma, ka ir papildus jāmācās. 1997. gadā viņa uzsāka studijas LU Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātē, iegūstot gan bakalaura, gan maģistra (klīniskā psihologa) grādu psiholoģijā. Viens no Ineses moto: „Neapstāties pie sasniegtā, meklēt ko jaunu, jo dzīvē viss nemitīgi mainās.” Nākamais solis bija ceļš uz Viļņas Universitāti, lai apgūtu profesionāla psihodinamiskā psihoterapeita specialitāti.

Šobrīd Inesei Rūtiņai ir sava privātprakse gan Rīgā, gan Ogrē. Viņa ir psihoterapeite. Jau astoņus gadus strādā par psihologu arī Ogres novada sociālā dienesta krīžu centrā „Laipas”, kur palīdz vardarbībā cietušajiem bērniem, raksta atzinumus. Inese joprojām vēlas sevi attīstīt, pilnveidoties, tāpēc ir vēlme apgūt svešvalodas, kas ļautu strādāt par psihoterapeiti arī Eiropas Savienības valstīs.

Ineses Rūtiņas lepnums ir viņas nu jau pieaugušie bērni. Meita Santa ir beigusi Banku augstskolu un darbojas finanšu sistēmā. Dēls Reinis ir absolvējis Rīgas Tehnisko universitāti, apgūstot būvinženiera specialitāti, strādā privātajā sektorā. Bērnos Inese redz savu turpinājumu, jo viņi ir pārmantojuši to vērtību sistēmu, ko bērnībā un jaunībā ir saņēmuši no vecākiem. Gan dēls, gan meita ir sirsnīgi, godīgi, strādīgi un ar lielu atbildību veic uzticēto, gādīgi vecāki saviem bērniem. Prieku un gandarījumu rada četri mazbērniņi, lielākais no viņiem, kuram ir 7 gadi, rudenī uzsāks skolas gaitas.

Lai smeltu spēku dzīvei un darbam, Inese daudz ceļo. Ceļošana dod brīnišķīgu relaksāciju un enerģiju. Viņa ir bijusi gan Kiprā, gan Izraēlā, gan Skotijā, gan Norvēģijā, gan daudzās citās valstīs. Ikdienas spēka avots ir kustīgs un veselīgs dzīvesveids. Vismaz trīs reizes nedēļā Inese atrod laiku sporta aktivitātēm. Viņa labprāt nūjo, brauc ar velosipēdu, skrituļo, ziemā slēpo, piedalās masu slēpojumos. Inesei ļoti patīk pirts un tās rituāli, tie relaksē, attīra, nomierina nogurušo prātu un ķermeni. Prieku sagādā svētki un kopā būšana ar bērniem un mazbērniem.

Savai Madlienas vidusskolai viņa novēl možu garu, izturību un enerģiju, kā arī reiz piedzīvot to, ka atkal darbojas peldbaseins.

Materiālu apkopoja skolotāja
Zinta Saulīte