42. Izlaidums – Iveta Streile
Skaisti un bagāti gadi
Esmu īsta madlieniete, jo šajā pagastā dzīvoju kopš dzimšanas. Jau trīs gadu vecumā biju patstāvīga, visu gribēju darīt pati, tāpēc vecāki nolēma, ka man jādodas uz bērnudārzu. Tā bija Madlienas pirmsskolas izglītības iestāde „Taurenītis”, kur sāku mācīties 2000. gada rudenī. Bērnību pavadīju bezrūpībā, tā bija skaista un priekpilna.
2004. gadā uzsāku skolas gaitas Madlienas vidusskolā un mācījos 12 gadus. Šis bija skaists un piedzīvojumiem bagāts laiks. 2004./2005. m.g. bija divas pirmās klases, līdz 3. klasei mūsu audzinātāja bija Vita Volkopa. Viņa bija sirsnīga un labestīga, vienmēr smaidīga. 4. klasē notika jauna skolēnu grupēšana. Klasē, kurā es mācījos, audzināšanu pārņēma Rasma Vērpēja. Pie viņas bija interesanti – ļoti daudz nodarbojāmies ar rokdarbiem, šuvām, adījām, tamborējām un mezglojām. Atceros skolas tirdziņus. Cik jauka bija sajūta, ka pati biju nopelnījusi naudiņu!
Pamatskolā no 5. līdz 8. klasei audzinātāja bija Aelita Niedrīte un 9. klasē – Elita Atslēdziņa. Pamatskolā bijām ap 20 skolēniem, no sākuma dzīvojām ļoti draudzīgi, bet, jo kļuvām vecāki, jo vairāk sākām atšķirties cits no cita un bija grūti saprasties. Uz pasākumiem gan kļuvām saliedētāki un vienotāki, draudzīgāki un saprotošāki. Atminos, ka, sākot mācīties 5. klasē, man bija bailes no lielās skolas. Te bija jāsāk staigāt no kabineta uz kabinetu, tas bija nogurdinoši manām mazajām vienpadsmitgadnieka kājiņām, taču savā ziņā tas bija labs sports un arī veselīgi, vēlāk jau bijām pieraduši. Atceros, kā kopā ar skolotājām devāmies dažādās ekskursijās un mums bija daudz klases vakaru. Spilgti atmiņā palikuši nedarbi, kas sadarīti, lai pārbaudītu skolotāju pacietību.
2013. gadā iestājos vidusskolā – iesākām 19 skolēni, bet beidzām 15. Klases audzinātāja bija Elita Atslēdziņa. Viņa vienmēr centās mums palīdzēt, ja paši nespējām, meklēja risinājumus dažādās problēmās, cienāja ar gardumiem un uztraucās par mūsu sekmēm, allaž pamudināja visur piedalīties, ko arī darījām. Atceros, kā pasākumos, kad klasei bija jāuzstājas, skolotāja ar tekstiem stāvēja aizskatuvē un, ja kādam kaut kas piemirsās, klusītiņām pateica priekšā. Bija sajūta, ka viņa ir kā otrā mamma, kas rūpējas par mums, sniedz atbalstu, aizstāv un mēģina sagatavot lielajai, grūtajai, piedzīvojumiem pilnajai pieaugušo dzīvei. Par to viņai milzīgs paldies!
Skolā mācījos ļoti cītīgi un daudzus gadus biju labiniece, vienmēr centos visu izdarīt, cik labi vien spēju, un palīdzēju arī pārējiem, ja kāds to lūdza. Vislabāk atceros krievu valodas stundas pie Mārītes Karņickas. Tik jautra, ar labu humora izjūtu un radoša skolotāja – ar tikai viņai raksturīgajiem izteicieniem! Vēl spilgtā atmiņā ir palikušas matemātikas stundas pie Daivas Lūses. Jauki bija redzēt skolotāju, kura pasmējās par savām kļūdām un pieņēma tās, noveļot vainu uz vecumu. Stundu laikā viņa dažkārt pastāstīja interesantus dzīves stāstus, kuros mums ļoti patika klausīties.
Pēc skolas beigšanas 2016. gadā (42. izlaidums) iestājos Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā, lai apgūtu pirmsskolas un sākumskolas skolotāja specialitāti. Atceros, kā ar vecākiem daudz runājām par to, kur doties tālāk mācīties, kādu profesiju apgūt. Par pedagogu izdomāju mācīties tāpēc, ka man patīk bērni, protu ar viņiem sadarboties un šajā profesijā ir nepieciešama izpratne par mākslu un radošums. Tad jau redzēs, varbūt mans dzīves ceļš vedīs atpakaļ uz bērnību – uz PII „Taurenītis” vai Madlienas vidusskolu.
Savai skolai novēlu: „Esi stipra, nepadodies, audzini labas, gaišas un radošas personības!”
Iveta Streile