Vokālo ansambļu konkurss „Balsis” I kārta
26.02.2018.

22. februārī Ogres Kultūras centrā notika ikgadējais Ogres novada skolu vokālo ansambļu konkurss „Balsis”. Tajā piedalījās arī viens no mūsu skolas vokālajiem ansambļiem. Tā vadītāja ir skolotāja Iveta Mežajeva. Pavadījumu spēlēja skolotāja Sarmīte Paegle. Skatē uzstājās Ance Ikauniece, Jogita Lazdiņa, Māra Kļaviņa, Sonora Sproģe, Annija Studere, Evija Korovacka, Estere Ozoliņa un Anna Stauža. Ansamblī dzied arī Ketija Povha, Letīcija Elizabete Ekkerte un Silva Kļaviņa. Diemžēl šīm meitenēm slimība neļāva piedalīties konkursā. Mūsu skolas ansamblis ieguva 3. pakāpes diplomu! Paldies skolotājām un visām ansambļa dalībniecēm par ieguldīto laiku, darbu un mīlestību gan pret dziesmu, gan Madlienas vidusskolu!

Veiksme starpnovadu skatuves runas konkursā
22.02.2018.

Otrdien, 20. februārī, Ogres Kultūras centra Mazajā zālē un Deju zālē norisinājās Ogres, Ķeguma un Lielvārdes novadu skolēnu skatuves runas konkurss. No Madlienas vidusskolas konkursā piedalījās 4.a klases skolnieks Patriks Nikolajs Ozoliņš, iegūstot III pakāpes diplomu, 3.a klases skolniece Terēza Elza Rone, kura šāda mēroga konkursā piedalījās jau otro reizi un starp spēcīgiem konkurentiem arī šogad ieguva II pakāpes diplomu, bet godpilno I pakāpes diplomu un iespēju pārstāvēt Ogres novadu tālāk ieguva 1. klases skolniece Patrīcija Anna Rone. Sakām lielu paldies skolēniem, pedagogiem un skolēnu vecākiem par ieguldīto darbu, sagatavojot izteiksmīgus dzejas un interesantus prozas priekšnesumus!

Mūsu mazo vokālo kolektīvu dalība novada skatēs un konkursos
24.01.2018.

7. decembrī A.Pumpura muzejā Lielvārdē mūsu skolas skolnieces Terēza Elza Rone, Nikola Markovska, Tija Kačanova, Agnese Lazdiņa un Marta Gulbe mūzikas skolotājas Ivetas Mežajevas vadībā piedalījās Latviešu tautas dziesmu dziedāšanas konkursā „Lakstīgala 2018” – I kārtā. Sacensībās piedalījās Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadu dziedātāji. Mūsu komanda izcīnīja I vietu jaunākajā grupā.

23. janvārī Ogres Kultūras centrā notika Ogres, Ikšķiles un Lielvārdes novadu izglītības iestāžu mazo vokālo kolektīvu ikgadējā skate. Daudziem par patīkamu pārsteigumu skati atklāja Madlienas vidusskolas un jaunrades centra „O divi” atbalstīta un jaunizveidota vokāli instrumentālā grupa, kuras sastāvā darbojas Māra Kļaviņa, Estere Ozoliņa, Evija Korovacka, Raimonds Batura, Edgars Mežajevs, Ance Ikauniece un Patriks Nikolajs Ozoliņš. Kolektīvs ieguva labu vērtējumu, no I pakāpes šķīra tikai 0,3 punkti. Skatē piedalījās arī sākumskolas meiteņu trio – Nikola Markovska, Tija Kačanova un Letīcija Elizabete Ekkerte, iegūstot II pakāpes novērtējumu, savukārt mūsu lieliskās solistes, kuras priecē daudzos koncertos, Māra Kļaviņa un Estere Ozoliņa tika novērtētas ļoti atzinīgi, abas iegūstot I pakāpes diplomus. Lielu un skaistu paldies pelnījuši visi dalībnieki un, protams, mūzikas skolotāja Iveta Mežajeva, kura ar brīnišķīgu dedzību strādā ar šiem skolēniem un gūst arvien labākus panākumus. Paldies sakām Madlienas Kultūras un jaunrades centra entuziastiem Viesturam Lazdiņam un Marekam Liepam par sadarbību, palīdzību un atsaucību.

Direktora vietn. audzināšanas darbā Maruta Viduce-Ševele

Laureātes tituls konkursā
08.01.2018.

1.-12. klašu konkurss “Netradicionālais Adventes vainags”
29.12.2017.

Četras svētdienas pirms Ziemassvētkiem mēs dēvējam par Adventes svētdienām un katrai no tām par godu Adventes vainagā aizdedzam vienu svecīti. Adventes laika simbols ir vainags jeb aplis, kas apzīmē mūžību un vienotību, gaismas uzvaru pār tumsu. To veido no mūžzaļiem priežu vai egļu zariem, kas simbolizē cerību un mūžīgo dzīvību. Mūsdienās mēs visi zinām, ka cilvēki ar laiku kļūst arvien kreatīvāki, tādēļ šī gada izskaņā Madlienas vidusskolas Skolēnu pašpārvalde izsludināja klašu konkursu “Netradicionālais Adventes vainags”, kura mērķis bija satuvināt klases kolektīvu, kopīgi radot oriģinālu, neredzētu adventes vainagu. Skolēnu pašpārvaldes žūrija katram vainagam piešķīra savu atbilstošāko nomināciju “Rudenīgākais”, “Siltākais”, “Pūkainākākais”, “Saldākais” u.c. Paldies skolas floristikas pulciņam, kas bija čakli pastrādājis, sagatavojot vairākus vainadziņus izstādei.

Skolēnu pašpārvalde saka sirsnīgu paldies ikvienam, kurš iesaistās tās rīkotajos pasākumos un akcijās!

Skolēnu pašpārvalde

1. KLASE, NOMINĀCIJA – „PŪKAINĀKĀIS”

2. KLASE, NOMINĀCIJA – „SMARŽĪGĀKAIS”

3. KLASE, NOMINĀCIJA – „SALDĀKAIS”

4.A KLASE, NOMINĀCIJA – „VISSILTĀKAIS”

4.C KLASE, NOMINĀCIJA – „ZIEMĪGĀKAIS”

5. KLASE, NOMINĀCIJA – „VISSALDĀKAIS”

6. KLASE, NOMINĀCIJA – „RUDENĪGĀKAIS”

7. KLASE, NOMINĀCIJA – „GARŠĪGĀKAIS”

8. KLASE, NOMINĀCIJA – „SNIEGOTĀKAIS”

10. KLASE, NOMINĀCIJA – „STAROJOŠĀKAIS”

11. KLASE, NOMINĀCIJA – „DABĪGĀKAIS”

12. KLASE, NOMINĀCIJA – „NETRADICIONĀLĀKAIS”

Robertam Mūkam veltīts jaunrades darbu noslēguma pasākums
19.12.2017.

15. decembrī Galēnu pamatskolā notika Robertam Mūkam veltītais jaunrades darbu noslēguma pasākums, uz kuru bija uzaicināti visi 370 skolēni – eseju autori. No Madlienas vidusskolas konkursā piedalījās četri skolēni. Apsveicam 6.a klases skolnieci Undīni Dzeni ar iegūto 3. vietu (skolotāja Silvija Tutāne) un 10. klases skolnieci Tinci Mūrnieci ar 3. vietu (skolotāja Zinta Saulīte). Pateicības saņēma 11. klases skolnieks Rainers Kriškāns un 12. klases skolniece Ieva Kristīne Jēgere (skolotāja Zinta Saulīte). Paldies skolēniem par radošumu, apņēmību un savas Latvijas mīlestību! Paldies skolotājām par atbalstu un sapratni!

Triju krūzīšu stāsts – par mani, tevi, par mums

Ir auksts rudens vakars, ziemeļu vējš pūš krāsainās lapas pa gaisu. Tas nerimstas un nerimstas. Es sēžu nosalusi istabā un cenšos iekurt krāsniņu. Kad dzirkstele ir parādījusies, manu skatienu piesaista krūzītes plauktā. Roka pati sniedzas pēc tām, bet es paņemu trīs. Neskatījusies, kas uz tām uzdrukāts, dodos vārīt liepziedu tēju. Siltumam no krāsns plūstot istabā un tējas aromātam smaržojot, darbojos ap krāsni un nemanu, ka arī mamma un tētis ir pārradušies mājās. Mammai un tētim ienākot istabā, es tos mīļi aicinu pie galda un lieku tiem izvēlēties krūzīti. Malkojot smaržīgo liepziedu tēju ar kaimiņsētas bitenieces garšīgo medu, mamma pēkšņi paraugās uz krūzītes apdruku. Kas tas? Sen aizmirstais par Horvātiju kā dzīvs uzpeld atmiņās.
Mandarīnu laiks! Tu stāvi pie koka, kas lūst no augļu svara. Tu paņem rokās oranži dzelteno augli, to viegli pagriez, kā mācīja horvātu gids. Mandarīns pats tev iekrīt rokās, un tu to viegli noglabā kastītē – nedrīkst sabojāt, citādi ceļš uz Latviju tam būs gaužām bēdīgs. Tu apstājies Krk upes krastā un nebeidz vien brīnīties par upes dzelžaino tvērienu – ūdens šļācas uz visām pusēm, dun, dārd, pāraug nebeidzamā troksnī, tad pēkšņi apraujas, un upe mierīga steidz nest savus ūdeņus tālāk… „Skaisti, kā gribētos tur atkal atrasties!” čukst mamma, bet tētis to pārtrauc, jo viņa krūzīte uzvandījusi atmiņas par Venēciju.
„Tas bija kā pasakā! Ūdens pilsēta, kurā ielu vietā ir tilti un kanāli, bet mašīnu – peld laivas gondolas, mani paņēma savā varā, piesaistīja un nelaida vaļā. Venēcijas karnevāls bija neaizmirstams piedzīvojums. Tikai šeit varēja sajust kādas viduslaiku būtnes smalki izšūtā tērpa vēso pieskārienu, kas lēnām aizslīdēja garām. Un šīs krāsu gammas, ar kurām cilvēki vēlējās sevi raksturot! Kā man tur patika, negribējās atgriezties!”
Es klausījos vecāku sarunā un nejauši pagriezu krūzītes izdruku uz savu pusi – manu acu priekšā bija Latvija! Te Gaujas Nacionālais parks ar rudens zeltīto Siguldu. Mēs abas ar mammu paceļamies spārnos, lai no ērgļa lidojuma justu pilsētas burvību, Gaujas ūdeņu nemierīgo tecējumu, saprastu, ko nozīmē lidot – būt brīvam. Te ar klasi esam Pūres saldumu ražotnē – smaržo šokolāde, roka kāri tver pēc pildījuma: avenes, mellenes, dzērvenes… Un es atkal esmu savā Podnieku mežā, kur vasarā kopā ar vecākiem brienam pa zaļo sūnu paklāju un ēdam tik garšīgās Latvijas meža ogas! Bet Cēsu viduslaiku pils mani pārsteidz ar spēļu dažādību. Pirmo reizi esmu ķekatu pārvaldniece. Neizdodas, mēģinu vēlreiz. Nu jau labāk… Es eju! Skaista ir mana zeme Latvija, man te patīk. Es nevēlos citu zemi, citus kalnus un ezerus, citu Doma baznīcu vai Mežaparka estrādi, kur tūkstošiem balsu dzied himnu Latvijai. Manas mājas, ģimene, skola un draugi ir te.
Ziedi, plauksti ar katru jaunu pavasari, kļūsti stiprāka, stāvi cieti uz zemes, jo esi tautas mīlēta un aizsargāta!

Undīne Dzene, 6.a kl.

Man blakus lauks, mežs, ciems un… Latvija

Saraudājās debesis, sāka kust milzu miglas mākoņi. Gaisā dzestrums, mazliet mulsums, kā apsisti lidinās sirseņi, un kut bitēm ūsas. Daži tādi kā no ķēdēm atrāvušies, citi klusītēm tup, alās paslēpušies. Bēg bērni no lietus, un lāpstas – no rūsas. Baltā priekšautā mazs ķipars rokas slauka, raud, grib dabūt atslēgas no koka plaukta. Pamazām tiek aizbultētas durvis un klētis. Jūtat? Te, lejā, vijas bailes, histērija un klusums. Klusums un mulsums, te ir tikai sākums, šīs nav beigas.
Draudīgi nogrand pērkons, kā cirvis pagali – zibens šķeļ debesu pamali. Viss sāk trakot un mosties. Vēl plašāk paveras pumpuri, atvērdami kauslapas, kur lietum satecēt. Zem ābelēm satupuši tie, kuri vairs pajumti nevar sameklēt.
Augsti – tā kā stalti akmens milži – sudraba apsarmoti un salnas aplaimoti, mazliet greznāki par robežām starp mājām tur, lejā. Vārti.
Tie skaļi iepīkstas un lēnām, pavisam cēli veras vaļā. Lēnām, bailīgi rāpjos augšā. Pirmais, ko redzēt, ir rudzu lauks, tālāk sūnu zaļš mežs, kurš tik tikko sācis dzīvot, un nomalē vēl viens lauks, kur brūni guļ tupeņi vagu smailajos sānos. Smaržo pēc brīvības, ražas un dzīvības. Ejot tālāk, sākas tāds bruģēts ciems ar patiesi greznām jūgendstila ēkām, pa māju lodziņiem spraucas ārā pīrāgu smarža, vēlāk var just, kā maize abrā lien, gaiss šķiet apēdams. Šeit, ielu tukšajās spraugās, kā sēnes starp kokiem – tirgus un bodītes. Tausti, kā balta vilna izvīta sarkanos rakstos, zeķēs, cimdos un šallēs. Sajūti, cik tagad moderns lins, un apskati to palagos. Ak, jā, šeit pastalas vienmēr ir modē! Agrāk tās bija brūnas, nu raibas un sārtas. Koka mantiņas, dzintara krelles un aproces, mazas glezniņas – te ir viss, ko sirds kāro gan tam, lai silti, gan tam, lai skaisti. Svaigi kāposti, kartupeļi, burkāni, bietes un vesels ogu klāsts, gandrīz kā muzejā, te visa ir daudz! Un vēl! Te smaidīgi cilvēki staigā, saka viens otram labu rītu, dienu un vakaru, paldies un lūdzu. Elpot ir tik viegli, šķiet, kājas nenogurtu staigāt, pat tik aši kā bites, te lidinoties, visu nevar apskatīt. Gribētos vienkārši iet un vējiem līdzi klaigāt.
Lietus pierimst, es rāpjos lejā. Visi svaigi, ceļas un veļas. Veras vaļā aizkari, izlien sabiedētie suņi. Vārti izgaisuši, palikuši tikai peļķēs tvaiki. Es stāvu ar basām kājām uz zemes ceļa. Smiltis graužas starp pirkstiem, bet tas tāpat liekas maigi. Man mati sakrituši uz sejas, acis mazliet apreibušas un rokas drusciņ nosalušas. Te nu es stāvu. Man blakus divi lauki – viens sēts ar rudziem, otrā kartupeļi aug, pāri laukam mežs, tālāk bruģēts ciems un… Latvija!

Tince Mūrniece, 10.kl.

Mana zeme – Latvija
Tepat, virs skaistas zemes,
Es redzu savas vēlmes,
Lai tauta būtu brīva,
No ļauniem prātiem tīra.

Ar cerību šos soļus speru
Un laimei vaļā durvis veru,
No kalna augšas lēzeni
Es redzu savu tēvzemi.

Parādās debesu vārti,
Maniem sapņiem bārti,
Tur blakām dižozola saknes,
Kas cerību man sirdī atnes.

Kad melnā māte nāks
Un pie durvīm klauvēt sāks,
Es vēlos teikt, ka man reiz bija
Sava zeme – Latvija.

To augšā dievi saklausīja
Un manu gribu piepildīja,
Nolemts ir, ka šādi būs –
Latvija par valsti kļūs!

Rainers Kriškāns, 11.kl.

Ir skaisti raudzīties no augšas

Tu vari doties lēnām
Vai skriet, līdz ceļam gals.
Bet svarīgi ir vienmēr
Būt un neapstāties.

Tās ir tavas kājas,
Kuru uzdevums ir skriet.
Nebremzē pats sevi,
Lai spēki nepāriet.

Tā ir tava sirds,
Kura mīlestību grib.
Neliedz viņai meklēt,
Lai no jauna mīla dzimst.

Ik soli, kuru tu sper,
Tas laimi izstaro,
Un skaisti mirdzošais smaids
Cilvēka sirdi iekaro.

Un tikai cilvēks pats,
Kuru reiz radījis Dievs,
Spēj augstu kāpt pa kāpnēm,
Lai atvērtu debesu vārtus.

Ir skaisti raudzīties no augšas,
Kad dzīve nodzīvota jau,
Jo solis, ko vakar spēru uz zemes,
Šodien kā lidojums jauks.

Un no debess maliņas
Tu kā vējiņš maigs
Lidinies virs Latvijas,
Jo ir paskrējis tavs laiks.

Ieva Kristīne Jēgere, 12.kl.

Skatuves runas konkurss
12.12.2017.

Konkurss notika 7. decembrī. Tajā piedalījās 18 skolas labākie daiļrunātāji. Patīkami, ka šogad bija ļoti dažāda dzejoļu izvēle, nebija prozas fragmentu. Mazāk Raiņa, Aspazijas, Vācieša un Ziedoņa dzejas, vairāk jauno autoru un mazāk pazīstamu autoru darbi. Īpaši izcēlās 1. klases skolnieces Patrīcijas Annas Rones un māsas, 3. klases skolnieces Terēzas Elzas Rones, uzstāšanās. Viņām 1. vietas savā klašu grupā un iespēja pārstāvēt skolu novadā. 4. – 6. klašu grupā 6 dalībnieki. Īpaši uzteicama Patrika Nikolaja Ozoliņa uzstāšanās. Dzejoļa tekstu runātājs papildināja ar interesantām grimasēm un žestiem. Viņam 1. vieta , arī iespēja sevi parādīt novadā. Vismazākā konkurence bija 7. – 9. klašu grupā. Vidusskolu grupā 4 runātājas. Diemžēl neviena puiša. Gan Jogitai Lazdiņai, gan Mārai Kļaviņai bija vienāds punktu skaits. 1. vieta tika piešķirta Mārai, viņa arī dosies uz novadu.

Runas konkurss sākumskolā
05.12.2017.

Sākumskolu ceturtdien lielajā skolas Skatuves runas konkursā pārstāvēs:

1. kl. – Patrīcija Anna Rone un Niks Zīlmanis

2. kl. – Samanta Šmate

3. kl. – Terēza Elza Rone un Nils Patriks Kurtišs

4. kl. Tija Kačanova un Patriks Nikolajs Ozoliņš

Konkursā vēl piedalījās: 1.kl. – Niks Rābe, Deina Valnere, Džulians Beļinskis, 2. kl.- Kristiāns Emīls Treiģis, Alise Streile, Denīze Nora Dzene, 3.kl.-Aiga Rudzgaile, Liene Šķēla, 4.kl.- Elīza Tirzmaliete, Amanda Patrīcija Telnere, Evelīna Tirzmaliete, Laura Leitāne, Dārta Traine.

 

Madlienas vidusskolas

Darbības mērķis
I. Iestādes darbības mērķis, pamatvirziens un uzdevumi

1. Iestādes darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot mācību un audzināšanas procesu, lai nodrošinātu valsts izglītojamo audzināšanas vadlīnijās, valsts pamatizglītības standartā un valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanu.

Turpināt lasīt
Misija
Nodrošināt mūsdienu prasībām un izglītības attīstības tendencēm atbilstošu, kvalitatīvu mācību procesu skolēna personības un pratības izaugsmei.
Vīzija
Uz savstarpēju uzticēšanos balstīta sadarbība starp pedagogiem, skolēniem un vecākiem kvalitatīvas izglītības iegūšanai un nacionālās pašapziņas stiprināšanai.
Vērtības
• Cilvēks
• Dziļas un noturīgas tradīcijas
• Savstarpēja cieņa
• Droša fiziskā un emocionālā vide
• Taisnīgums un atbildība
Pamatskolas absolvents
• Mācīties un pilnveidoties gribošs jaunietis
• Ar atbildību izturas pret sev uzticēto darbu, kritiski izvērtē situācijas, arī stresa un laika trūkuma apstākļos
• Pārliecināts un ieinteresēts
• Ar zināšanās balstītu viedokli par sabiedrībā notiekošajiem procesiem
• Ir savas dzimtās vietas patriots un ģimenes vērtību turpinātājs
Vidusskolas absolvents
• Pilnībā gatavs iesaistīties darba tirgū
• Izlēmīgs un drošs par iegūtajām zināšanām
• Personība ar augstu pašapziņu
• Radošs darītājs
• Emocionāli inteliģents un analītiski domājošs Viedoklis apkopots un formulēts pamatojoties uz pedagogu grupu darbā izteikto viedokli, skolas padomes vecāku pausto redzējumu un skolēnu parlamenta pārstāvju skatījumu.
Mācību darba prioritātes
Pedagogu sadarbība mācību procesā kompetenču pieejā balstīta mācību satura kvalitatīvai realizācijai.
Audzināšanas darba prioritātes
Atbalsts mācību un audzināšanas darbā ikvienam izglītojamajam, veicinot aktīvas un līdzatbildīgas personības attīstību, ņemot vērā izglītojamā individuālās spējas un intereses. Prioritātes apspriestas un saskaņotas metodiskajās komisijās