Valsts pārbaudes darbu rezultāti 2017./2018. mācību gadā
18.06.2018.

Ir apkopoti Valsts pārbaudes darbu rezultāti 9. un 12.klasei valsts līmenī, novados un katra skola, pamatojoties uz VISC sniegtajiem statistiskajiem datiem, var izvērtēt savu skolēnu veikumu salīdzinoši ar kopīgajiem rezultātiem. Madlienas vidusskolas 9. klases absolventiem labāk veicies latviešu valodas un Latvijas vēstures pārbaudījumos, kuros rezultāti ir virs vidējā vērtējuma valstī. Atbilstoši savām spējām skolēni ir kārtojuši svešvalodu (angļu un krievu valoda) eksāmenus un daļa skolēnu ir uzrādījuši labākus rezultātus nekā ikdienas darbā. Matemātikas eksāmenā skolēni zināšanas prata pamatā pielietot tikai standartsituācijās, necenšoties piepūlēt sevi loģiskai domāšanai sarežģītākas pakāpes uzdevumos. Salīdzinot iegūtos procentus pārbaudes darbos, jāņem vērā, ka rezultāts atkarīgs no skolēnu skaita, kuri ir kārtojuši eksāmenus un tas skolās ir atšķirīgs.

Tāpat kā iepriekšējos mācību gados arī šogad 12. klases skolēnu sasniegumi centralizētajos eksāmenos tika izteikti tikai procentos. Novērtējumi ir ierakstīti VISC izsniegtajos vidējās izglītības sertifikātos, norādot kopējo procentuālo novērtējumu mācību priekšmetā un novērtējumu katrai eksāmena daļai. Angļu valodā papildus procentuālajam novērtējumam visi absolventi ir ieguvuši Eiropas kopīgajās pamatnostādnēs valodu apguvei noteiktas valodas prasmes līmeni (B1 vai B2). Ļoti labi mūsu skolēni ir nokārtojuši angļu valodas un latviešu valodas centralizētos eksāmenus, un rezultāti ir daudz augstāki par vidējo procentuālo novērtējumu novadā un valstī, salīdzinot gan pēc skolu tipiem, gan pēc urbanizācijas. Tāpat kā valstī kopumā arī mūsu skolas 12. klases skolēniem zemāki rezultāti ir matemātikas eksāmenā. Pēc šī pārbaudes darba norises daudz tika diskutēts par tā sarežģītības pakāpi (arī Saeimas Izglītības un zinātnes komisijā), atzīstot, ka 3. daļa eksāmenā šogad bija grūtāka, kam piekrīt arī ģimnāziju audzēkņi. Iespējams skolēnus nogurdināja arī milzīgais eksāmena darba apjoms (! 38 uzdevumi) un 4 stundu darba ilgums bez pārtraukuma. Matemātikā un arī citos mācību priekšmetos eksāmenu saturs kļūst neskaidrāks, skolēniem neierastāki uzdevumu formulējumi, jo sastādītāji vairāk iekļauj darbos ne tikai zināšanu un prasmju, bet arī kompetenču pārbaudi, kas prasa no skolēniem padziļinātu domāšanu un izpratni. Summējot procentuālo novērtējumu obligātajos eksāmenos, Madlienas vidusskolas vidējie rezultāti, salīdzinoši ar lauku un pilsētu vidusskolām ir salīdzinoši labi, bet vienmēr var vēlēties arī labāk. Apkopojot informāciju lauku vidusskolu grupā, no 83 Latvijā esošām skolām Madlienas vidusskola ar Suntažu vidusskolu pēc vidējā rādītāja ir 29. un 30. vietā.

Paldies ikvienam šī gada skolas absolventam, kurš mācībās ieguldīja darbu atbilstoši savām spējām un skolotājiem par atbalstu audzēkņiem gatavojoties Valsts pārbaudījumiem. Lai rezultāti būtu labāki, turpmāk skolēniem lielāka uzmanība jāpievērš regulāram ikdienas darbam, jāmācās strādāt vairāk patstāvīgi un jāprot pielietot savas zināšanas un prasmes standartuzdevumos un jaunās, sarežģītākās situācijās.

Skatuves runas konkurss svešvalodās
31.01.2018.

25. janvārī Madlienas vidusskolā notika skatuves runas konkurss svešvalodās. Konkursā piedalījās 14 dalībnieki no 6.–12. klasei ar saviem izvēlētajiem dzejoļiem krievu vai angļu valodā, bet Jogita Lazdiņa (10.kl.) un Estere Ozoliņa (12.kl.) izpildīja dzejoļus gan angļu, gan krievu valodā.

Iesākoties konkursam, mūs iepriecināja 5. un 6. klases dejotāji Daniela Eniņa, Sandija Tobiase, Elvis Dišereits un Daniela Lamberte, kuri tobrīd atradās Jaunjelgavā un klātienē konkursā nevarēja piedalīties, bet nosūtīja mums draudzīgus video sveicienus.

Repertuāra izvēle bija pārdomāta un atbilstoša skolēnu vecumam. Dzejoļu rindās izskanēja silti vārdi par draudzību, skolu, laimi, mīlestību un ģimeni.

Dalībnieku sniegumu vērtēja skolotājas A. Karaseva, M. Karņicka un I. Bondere, kā arī pedagogi no Madlienas PII „Taurenītis” – Ingrīda Mārtiņa un Aija Simsone, kuras žūrijas komisijā darbojas jau vairākus gadus, un tā ir kļuvusi par šī konkursa tradīciju. Taču šogad viņas iedibināja jaunu tradīciju un piešķīra savu „Simpātiju” balvu, kuru saņēma Estere Ozoliņa.

Diplomus skatuves runas konkursā krievu valodā saņēma labākie – Sandra Kārkliņa (10.kl.) un Māra Kļaviņa (11.kl.), bet angļu valodā – Jogita Lazdiņa (10.kl.) un Elīza Rasma Bičevska (9.kl.).
Apsveicam uzvarētājus un sakām lielu paldies pārējiem dalībniekiem! Paldies arī pedagogiem, kuri palīdzēja sagatavoties konkursam!

Atklātā stunda ģeogrāfijā-7. klasei
22.01.2018.

17. janvārī skolā viesojās ģeogrāfijas skolotāji no Ogres, Suntažu, Meņģeles, Taurupes skolām un Ogres novada Izglītības un sporta pārvaldes metodiķe Vineta Āboltiņa. Skolotāji apmeklēja pieredzes stundu ģeogrāfijā 7.a klasē par tēmu „Austrālijas dzīvnieki”. Skolēni labi demonstrēja savas prasmes savstarpējā sadarbībā, teksta izpratnē, stāstījuma veidošanā un prezentācijā. Izmantojot dažādus informācijas avotus, skolēni iepazina Austrālijas dzīvnieku savdabību un gatavojās ceļojumam uz šo eksotisko kontinentu. Tikšanās turpinājumā skolotāja Daiva Lūse viesus iepazīstināja ar skolas izveidoto grāmatu “Mana Madlienas vidusskola” un skolas direktors Edgars Viņķis aicināja apskatīt stendus par skolas vēsturi un tradīcijām.

Paldies ģeogrāfijas skolotājai Intai Ošai un 7.a klases skolēniem par veiksmīgi organizēto mācību darbu stundā!

V. Kalniņa

Mūsu skolas sportisti piedalās uzvarētāju godināšanā Ogrē
11.05.2016.

Mūsu skolas sportisti piedalās uzvarētāju godināšanā Ogrē

Tuvojas mācību gada beigas, un tradicionāli šajā laikā Ogrē tiek apbalvoti Ogres novada skolu bērni un jaunieši, kuri sasnieguši augstus rezultātus mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos un sporta sacensībās valsts un starptautiskā mērogā.
2015./2016.mācību gada erudītākie, aktīvākie un radošākie audzēkņi, kā arī viņu skolotāji šogad pulcējās svinīgā pasākumā 10.maijā Ogres Kultūras centrā.
Pasākuma dalībniekus uzrunāja Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis, kurš sveica klātesošos skolēnus un viņu skolotājus. Viņš atzina, ka mūsdienās būt gudram un erudītam vairs nenozīmējot būt nosvērtam, klusam un biklam. Būt gudram un erudītam nozīmējot būt stilīgam, sportiskam un pozitīvam. Ne velti šogad tiekot godināti vēl vairāk skolēni nekā aizvadītajā gadā.
Arī šogad pasākumā piedalījās mūsu skolas titulētākie sportisti, kuri guvuši panākumus valstiski nozīmīgās sporta sacensībās. Kopā ar skolēniem pasākumā piedalījās viņu sporta skolotājs Jevgēnijs Liepa. Priecājamies par mūsu jauniešu augstajiem sasniegumiem sportā.

olimpiades_apbalvosana_2016_2

Atzinība
18.01.2016.

Atzinība R. Mūka jaunrades darbu konkursā

Janvāris ir trimdas dzejnieka, reliģiju pētnieka un filozofa Roberta Mūka mēnesis. Jau 10. reizi R. Mūka muzejs un Galēnu pamatskola rīko Vislatvijas jaunrades darbu konkursu. Šogad tēma “Ko es darītu, uzjājis stikla kalnā?” Konkursā piedalījās 400 skolēnu no visas Latvijas 4 klašu grupās. Mūsu skolas 8. klases skolniece Tince Mūrniece arī nosūtīja savu radošo darbu žūrijai 8.-9. klašu grupā. 15. janvārī Galēnu pamatskolā tika pasniegtas balvas konkursantiem. Tince saņēma Atzinību. Konkursam Tincei palīdzēja sagatavoties skolotāja S. Tutāne.

Atziniba_konkursaa_T.Murniece.

Sapnis Stikla kalnā

Nu tā diena bija klāt! Diena, kurā man viss bija apnicis. Manas problēmas bija lielākas par mani pašu. Es vairs nezināju, kur bēgt, ko darīt. Man bija apnicis stāstīt, kas man kaiš un kas man rūp, līdz es aizmigu… un tad tas notika.

Es ieraudzīju viņu. Stikla kalnu.  Tas staroja saullēkta oranžajā saulē. Kalns bija dzidri tīrs, it kā mitrs, apaudzis ar rasas pilieniņiem. Kalna galu nevarēja saskatīt. Tas bija ieslīdzis mākoņu segās. To ieraugot, man palika viegli… it kā ļaunums izgaisa, un mana sirds aiz prieka dejoja.  Es piegāju tam klāt. Un katrā solī, ko liku, mana sirds atmaiga un rūpes izgaisa. Kalnā kāpjot, es vairs neatcerējos iepriekšējos notikumus. Mani vilināja kalna spožums un dzidrums, kalna dzidrais gaiss un tīrība, kas to ar abām rokām bija ieskāvusi. Mani soļi bija viegli, un dažbrīd šķita, ka lidoju pa gaisu. Mani samīļoja mākoņi, slāpes remdēja lietus, un saule mani sildīja. Es tuvojos nezināmajam – kalna virsotnei…

Mani soļi kļuva vāji, man palika auksti, sirds sažņaudzās. Pār manu galvu vērās plašs debesu jums. Zemes vietā bija mākoņu jūra, kurai nebija ne gala, ne malas, ne sākuma, ne arī beigu. Te pēkšņi pār mani pārslīdēja ziemeļblāzma. Tā no zaļas strauji tapa sarkana. Tajā peldēja vīzijas… man sala. Es jutos tik slikti kā sākumā. Atcerējos visu negatīvo. Mani iekšēji lauza… tomēr es ievilku elpu un palūkojos augšup, it kā ziemeļblāzma man kaut ko vēlētos parādīt. Tad pēkšņi tajā es saskatīju cilvēkus. Tie gulēja uz zemes noklātām drānām, kailām kājām – starp peļķēm. Bērni izmisumā rāva aiz mammas svārkiem, lūgdami ēst. Cilvēki, izmisuma pilni, rāpās cits pāri citam, klupdami, krizdami skrēja pēc ēdiena. Bērnu asaras krita kā zvaigznes no debesīm man virsū… man tās dūrās ādā, sāpīgi dzeļot. Ausīs skanēja bērnu raudas un vaimanas. Viņu vienīgais glābiņš varēja būt Dievs, kurš tiem palīdzētu tikt pie ēdiena, pajumtes un siltuma. Mana bērna sirds raudāja visiem līdzi. Es sevi nespēju iedomāties viņu vietā… Man palika vēl grūtāk. Mani nobiedēja lādiņu sprādzieni un šāviņu trokšņi. Ziemeļblāzmā atspīdēja Eifeļa tornis. Tas it kā sabruka man pie kājām, kā sabruka mirušo dzīves. Manī iekšā viss trīcēja… mani kāds centās salauzt.

Pret kalna izcilni man paslīdēja kāja. Es kritu. Izgaisa ziemeļblāzma, pazuda mākoņi. Es atkal jutos tik viegli kā sākumā, kad kāpu kalnā. Es kritu cauri miglai, mākoņiem un lietiem. Es vienkārši lidoju nepareizā virzienā. Es satrūkos… atvēru acis, un visapkārt man bija tumsa. Es biju mājās! Tas bija tikai sapnis. Sapnis kā fabula ar līdzšinējās dzīves skatījumu un vēstījumu. Es atcerējos visu, kas notika sapnī…  Sev apkārt es sajutu siltumu, bet sirds mana sala. Es zinu, kādēļ man sala. Bija žēl sevis, citu, pasaules.

Es jutos nomākta, līdz stikla kalns man parādīja, kā ir justies slikti, kā ir, kad sāp, kad salst. Pirms padoties likteņa izspēlētajiem jokiem, jāatceras par citu sāpēm un ciešanām. Vai mūsu problēmas vispār var saukt par problēmām? Uz mums nešauj, mūsu ģimenes netiek ar varu šķirtas, mūs nevajā, nedraud un nenogalina. Jāpadomā, cik mums ir iemeslu būt laimīgiem. Latvijā dzird salūta blīkšķus, ne bumbu sprādzienus. Mūs nenosoda ticības dēļ vai nevajā bagātību dēļ. Stikla kalns vienmēr parādīs un palīdzēs, kad būšu apmaldījusies sevī. Kalns palīdzēs saprast, ka manu problēmu ir tik daudz kā zvaigzņu visumā, bet tās ir tik mazas, ka mēnesi pāraugt nespēs.

 

Karjeras nedēļa Madlienas vidusskolā
02.11.2015.

SONY DSC

Madlienas vidusskola jau otro reizi iesaistās Valsts izglītības attīstības aģentūras organizētajā Karjeras nedēļā, kuras vadmotīvs ir „Atver profesijas durvis!”. Šogad projektu atbalstīja jau divdesmit Latvijas pilsētas un novadi. No 12. līdz 16. oktobrim skolā tika organizēti visdažādākie pasākumi, mudinot skolēnus apzināties, cik nozīmīgi ir plānot savu nākotni jau skolas laikā, jo tas dod stabilitāti turpmākajai dzīvei. Pieņemot lēmumu, kuru profesiju izvēlēties no daudzajām šķietami aizraujošajām, ir svarīgi savlaicīgi apzināties savas intereses un spējas, situāciju darba tirgū un vēl virkni nozīmīgu aspektu. „Kas ir veiksmes noslēpums?”, „Kā izvēlēties tālākizglītības un karjeras virzienu?” un vēl citiem jautājumiem tikšanās reizēs atbildes centās sniegt dažādu profesiju pārstāvji.

20151014_093329

8. un 9. klases skolēnus uz sarunu aicināja Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis, ar 10. klases skolēniem uz tikšanos bija ieradies LUMA projekta „Esi līderis!” vadītājs Jānis Stabiņš, 10.–12. klašu skolēniem nodarbību vadīja Ikšķiles novada jaunatnes lietu speciāliste Agnese Jankuna, vidusskolnieces uzklausīja ģimenes ārstes Gaidas Bērziņas vērtīgos padomus. Lai iepazītos ar gida darbu, 2.a un 2.c klases skolēni devās uz R. Blaumaņa memoriālo muzeju „Braki” un tikās ar vadītāju Zintu Saulīti. Ar savu profesiju jaunāko klašu skolēnus iepazīstināja arhitekte Liena Rone, sociālais darbinieks Ramona Ļeščišina, ugunsdzēsējs Lauris Trencis, medmāsa Mirdza Ozola, zemessargs Gunvaldis Kalva, truškope Māra Ostrovska, farmaceite Inese Kačanova, floriste Liene Tērauda. 8.–12.klašu skolēni labprāt kļuva par „ēnām” dažādu profesiju pārstāvjiem, un par šo iespēju jāpateicas Madlienas pagasta iestādēm un uzņēmumiem – vispārējā tipa pansionātam „Madliena”, pirmsskolas izglītības iestādei „Taurenītis”, Madlienas kultūras namam, Latvijas pasta Madlienas nodaļai, AS „Sadales tīkli” Ogres nodaļai. Izstādē „Latvijas profesiju TOP 13” katra klase popularizēja un aicināja apgūt vienu no Latvijā pieprasītākajām profesijām. Karjeras nedēļa noslēdzās ar izklaides pasākumu 5.–12. klašu skolēniem, uz kuru bērni un jaunieši ieradās dažādu profesiju tērpos.

Karjeras nedēļas aktivitātes katram aicināja padomāt par savu nākotnes profesiju un to, kā savu dzīvi veidot mērķtiecīgu un pilnvērtīgu. Lai iesākto turpinātu, skolēniem kopā ar vecākiem ir iespēja izmantot skolas mājas lapā ievietoto informāciju par karjeru – kā plānot karjeru, kā iepazīt profesijas, kā izvēlēties piemērotāko izglītības iestādi? Iespējams, ka, apmeklējot interneta portālu „Profesiju pasaule” www.profesijupasaule.lv un Nacionālās izglītības iespēju datubāzi www.niid.lv, katrs spēs vieglāk pieņemt lēmumu par piemērotāko profesiju nākotnē.

Direktora vietniece audzināšanas darbā Elita Atslēdziņa

Ej dabā, vēro un domā
07.10.2014.

5.-9. klasēm 7. oktobrī notika āra nodarbība “Ej dabā, vēro un domā”. Katrai klasei bija jāpēta konkrēts koks-bērzs, ozols, mežābele, kļava un liepa. Katra klase ar dotiem uzdevumiem veiksmīgi tika galā un rezultātus atspoguļoja plakātos.

Madlienas vidusskolas

Darbības mērķis
Uzdevumi
Prioritātes

Skolas metodiskā darba prioritāte – Pedagogu sadarbība mācību procesā kompetenču pieejā balstīta mācību saturakvalitatīvai realizācijai

Skolas audzināšanas darba prioritāte – Veselīga dzīvesveida nozīmes aktualizācija mācību un audzināšanas darbā

Skolas saimnieciskā un administratīvā darba prioritātes – Atsevišķu izglītības iestādes telpu remonts, saskaņā ar izstrādāto Rīcības plānu un iestādes budžeta iespējām

Perspektīvā plānošana tuvākajam (2019.- 2021.) un tālākajam attīstības periodam ( 2020. -2027.)