kalendārs
Pasākumos var notikt fotogrāfēšana vai filmēšana, fotogrāfijas var tikt izmantotas izglītības iestādes publicitātes pasākumiem.

24.10.
Pedagogu konference Ulbrokā par kompetenču projektu (reģistrācija ir noslēgusies)

21. - 25.10.
Skolēnu rudens brīvdienas.

25. - 27.10.
Skolā tiek uzņemta Skautu nometne (apm. 200 skolēni).

31.10.
Valsts svētku mēneša ieskaņas koncerts, folkloras un seno cīņu kopa „Vilkači”.

NOVEMBRIS: ⇅

DECEMBRIS: ⇅

visi pasākumi
vecākiem
skolotājiem

31. janvārī Madlienas vidusskolas 5. klases skolēni triju stundu garumā kopā ar arhitektēm veidoja katrs savu māju, samērojot paša mazo kopiju – avatāru (uz putukartona uzlīmēta skolnieka fotogrāfija visā augumā un izgriezta pa kontūru) ar mājokļa mērogu.

Vispirms visi kopā noskatījās divas filmiņas. Par daudzfunkcionālu dzīvi astoņos kvadrātmetros Parīzē — MINIATŪRS DZĪVOKLIS un par nelielu, taču vairākstāvu ģimenes māju Londonā — VARAVĪKSNES NAMS.
Tad skolēniem tika dots uzdevums izfantazēt sev māju, kurā vislabprātāk uzturētos pats un aicinātu ciemos draugus. Noteikums – obligāti jābūt vietām, kur gulēt, mācīties, glabāt mantas un nodoties savām interesēm.
Skolēni skicēja, modelēja un maketēja. Nodarbības beigās katrs skolnieks iepazīstināja ar sava mājokļa ideju, pamatojot plānojuma atbilstību sevis paša vēlmēm.
Paldies arhitektēm Norai Saulespurēnai, Ilvai Cīrulei, Elīzai Anetei Kaužēnai, Martai Kulitānei, kā arī Indrai Ķempei par veiksmīgo sadarbību.

Skolēnu domas par pasākumu:

Nikola Markovska: „Nodarbībā mums bija iespēja gatavot savu māju no dažādiem materiāliem. Man ļoti patika mana izgatavotā māja. Klasesbiedriem arī izdevās izveidot ļoti skaistas mājas. Arhitektes dalījās ar savām zināšanām un pastāstīja mums dažādus „knifiņus”, kā padarīt jaukāku un ērtāku manas istabas interjeru. Esmu ļoti priecīga, ka man un klasesbiedriem bija šī unikālā iespēja gūt zināšanas un prasmes interjera veidošanā, kuras man noderēs turpmākajai dzīvei. Tā man bija nenovērtējama pieredze un ceru, ka arī turpmāk būs iespēja satikties ar tik zinošiem un interesantiem cilvēkiem.”

Patriks Nikolajs Ozoliņš: „Man ļoti patika strādāt ar arhitektiem, jo viņi mūs uzklausīja un palīdzēja. Es uzzināju, ka cilvēki var dzīvot pat ļoti mazos, bet jaukos un interesantos dzīvokļos. No arhitektiem mācījos daudzas praktiskas lietas. Vienmēr esmu gribējis būt celtnieks vai arhitekts, tāpēc šī stunda vēl vairāk mani iedrošināja sekot saviem sapņiem.”

Agnese Lazdiņa: „Man ļoti patika šī nodarbība kopā ar meitenēm – arhitektēm. Interesantas bija filmiņas par mini istabu un lielo māju ar slepenām durvīm. Savu iedomu māju veidoju iedvesmojoties no Eifeļa torņa Parīzē. Manai mājai ir divi stāvi: pirmajā – guļamistaba, bet otrajā – slepenā istaba. Nodarbības noslēgumā prezentējām savus darbus. Man ļoti patika pārējo klasesbiedru mājas! Par piemiņu saņēmām mazas piespraudītes ar SPP (Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks.) logo. Man ļoti, ļoti patika.

Evelīna Tirzmaliete: „Man ļoti patika skicēt un veidot savu māju. Iemācījos uzzīmēt spirālveida kāpnes, uzzināju, kā, izmantojot kociņus, var izveidot māju. Ļoti interesanti bija skatīties beigu rezultātu gan savai mājai, gan arī pārējo klasesbiedru mājas, kuras bija īstas sapņu mājas. Man bija liels pārsteigums, kad arhitektes mums izdalīja mazus cilvēciņus un tie bijām mēs. (Tas bija smieklīgi) Tad atcerējos, ka audzinātāja mūs katru individuāli nofotografēja, bet neko vairāk nestāstīja. No šīm bildēm bijām pārtapuši par mazajiem cilvēciņiem, kuriem tad veidojām sapņu māju. Arhitektes bija ļoti jaukas, daudz mums palīdzēja, iedvesmoja. Nodarbības beigās kopā ar jaukajām skolotājām uzspēlējām kendamu. Paldies arhitektēm par materiāliem, kurus izmantojām savu māju veidošanai. Paldies arī par piespraudītēm! Es ļoti labprāt gribētu vēl kādu nodarbību.”

5. klases audzinātāja Ligita Ridūze, (Foto Ligita Ridūze un Marta Kulitāne)


Sagaidot Latvijas valsts 96. dzimšanas dienu, Valsts prezidenta kanceleja aicināja 5.–12. klašu skolēnus piedalīties radošo darbu konkursā „Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijai dzimšanas dienā”. Konkursa mērķis – veicināt skolēnu patriotismu, lepnumu par savu valsti, interesi un izpratni par Valsts prezidenta vietu, lomu un tā funkcijām.

No Madlienas vidusskolas konkursā piedalījās Ērika Bogdanova, Laura Krupskaja, Tince Mūrniece (7. klase), Māra Kļaviņa, Rainers Kriškāns (8. klase). Valsts kanceleja saņēma vairāk nekā 200 uzrunas. 23 labāko darbu autori piedalīsies svinīgajā pasākumā 14. novembrī Melngalvju namā, kur Valsts prezidents Andris Bērziņš apbalvos laureātus. Uz ceremoniju uzaicināta 8. klase skolniece Māra Kļaviņa un vēstures skolotāja Anita Jākobsone.


11. klases skolniece Aiga Pīķe piedalījās konkursā, kas veltīts Jāņa Jaunsudrabiņa „Baltās grāmatas” simtgadei, un savā grupā ieguva 3. pakāpes diplomu. Noslēguma pasākums notika 20. septembrī Neretā. Ieskatam fragments no A. Pīķes esejas.
Es te biju pilnīgi viens, tikai zāles zaļums mani apņēma kā ar mīkstām rokām.” (Jānis Jaunsudrabiņš)

(..) Cilvēka dzīvē ļoti liela nozīme ir apkārtējai videi un dzīvei dabas klēpī. Šī ciešā saikne ir attēlota arī Jāņa Jaunsudrabiņa „Baltajā grāmatā”. Mazais Jancis savas bērnu dienas pavadījis pie dabas, darījis dažādus nedarbus. Gandrīz ikviena Jaunsudrabiņa atmiņa saistās ar kādu dabas tēlojumu, notikumu un izdarībām zem zilajām debesīm. Puisīša mīlestība pret mazo melno ķēvīti, asaras un skaisti ziedošās pienenes nu jau zem zemju kopiņas gulošajai melnītei… Klibā Jurka aizraujošie stāsti par dabas brīnumiem – sesku prankuseju pusnaktī uz sijas paspārnes, pīļu mātītēm kārklu krūmā un zemenēm, kuras var raust maisiem… Dauņienes atmiņas par skaistajiem Leišu mežiem… Cik jauki bija tie piedzīvojumi ar mīļajiem ļaudīm sev līdzās! (..)

Ik pavasari māte Daba atnes mums pārsteigumus. Katru gadu priecājamies no jauna, lai arī tas viss jau reiz ir piedzīvots un ieraudzīts. Pirmais zāles stiebriņš pagalmā, pumpuri krūmos, dažviet jau lapiņas, bet vēlāk – dzeltenie pieneņu ziedi… „Es skrēju no puķes uz puķi, plūcu tās un liku sev pie viena vaiga, pie otra. Es it kā savienojos ar viņām. Man likās, ka esmu tikpat dzeltens kā šie ziedi.” Pavasaris – tā ir iespēja pavadīt savu laiku dabā. Arī mazais Jānis to velti netērēja: devās ar tēvu tecināt bērzu sulas un rotaļājās pļavā, grebdams stabules.

Jāņa Jaunsudrabiņa „Baltās grāmatas” stāstā „Pavasaris” Jancis, izgājis ārā, brīnās par to, ka ir pienācis siltais laiks – pavasaris – pēc iepriekšējās dienas, kura bija gana auksta un lietaina. Viņš pēta jaunos asniņus, kuri spraucas cauri zemei, un priecājas par tiem. Katra dzīvībiņa ir kā pārsteigums. Jānis jūt, kā daba sarunājas ar viņu, priecīgi tai atbild. Taču stāstā „Rites meža burvības” ir atklāts, cik daba ir pārsteidzoša, neparedzama un brīnišķīga. Tā ir pati vislabākā vieta uz visas plašās pasaules, jo pēc mātes stāstītā ķēniņa meita Rozīte izvēlējās palikt uz dzīvi mežā, pārvērzdamās par dzeloņainu puķi. Brīnumains augs esot svētā papērksnīte, kura uzzied Jāņu naktī. Ja ir drosme, bagātība un spēks, var ieraudzīt šo ziedu, iegūt sev, lai zinātu visu, kas notiek pasaulē.

Mana mīlestība pret dabu ir tikpat spēcīga kā Jānim Jaunsudrabiņam – es mīlu kokus, sev apkārt dziedošos putnus, plaukstošās puķes. Vienmēr būšu daļa no tās. Atceries – Tu nekad nebūsi viens – daba ir un būs Tev līdzās!


Maijs ir mēnesis, kad noslēdzas garais mācību gads – citam, lai rudenī atkal satiktos, taču daudziem skolēniem tas ir jaunu meklējumu, neziņas un apjukuma laiks. 4. klase atvadās no saviem sākumskolas drau- giem, lai jau septembrī mācītos kopā ar lielajiem skolēniem. 9. klases audzēkņi, nokārtojuši valsts pārbaudes darbus un eksāmenus, vēl domā, vai palikt un turpināt izglītoties Mad- lienas vidusskolā vai doties uz citu mācību iestādi. 12. klases skolēni stāv nopietna ceļa krustcelēs, jo viņu izvēle ir būtiska, lai veidotu turpmāko dzīvi. Lai viņiem veiksme un izdošanās! Pārējais katra paša rokās, jo savu laimi veidojam un kaļam paši.

Madlienas vidusskolas skolotāja Zinta Saulīte

4. klase par pavadīto laiku sākumskolā

Man vislabāk atmiņā palikušas ekskursijas. Es mācību stundās centos nopelnīt vairāk plusiņu, kaut bija arī mīnusi. Audzinātāja Dzidra Ozola- Ozoliņa mūs, skolēnus, mācīja būt draudzīgiem un nestrīdēties.

Agnese Jēgere, 4. kl.

Mūsuskolotājaiirtādsgailis, kuru viņa ieslēdz, ja kāds klasē ir aizmidzis. Tad putns skaisti dzied: „Ki-ke-ri-gū!” Mums ir bijuši jauki un interesanti klases vakari, kad dejojām, lēkājām un spēlējām dažādas spēles. Ar audzinātāju labi sapratāmies, un viņa allaž centās rast risinājumu mūsu strīdos un nesaskaņās.

Kristers Kristjansons, 4. kl.

Atceros 1. klasi, tad likās, ka skola ir ļoti liela. Pamazām to iepazinu. Patika Skolotāju dienas, kad lielie skolēni nāca vadīt mācību stundas. Madlienas vidusskolā sāku mācīties 4. klasē. Pamazām sadraudzējos ar klasesbiedriem, patika audzinātājas mīļums un labestība.

Diāna Pimčonoka, 4. kl.

Jaukā atmiņā paliks klases vakari, ekskursijas un pārgājieni, skolas pasākumi, īpaši Ziemassvētku eglīte. Vislielākais paldies mūsu audzinātājai un vecākiem.

Linda Šķēla, 4. kl.

Atminos, kā 1. septembrī, kad sāku mācīties 1. klasē, izstaigājām visu skolu. Rudenī braucām uz R. Blaumaņa muze- ju „Braki” un Gaiziņkalnu. Esam devušies pārgājienā uz Edgara mājām. Mūsu klase ir izpalīdzīga, saticīga, reizēm gan sastrīdamies.

Reinards Krists Zariņš, 4. kl.

Mūsu klase daudz spēlēja dažādus teātrīšus. Tas man ļoti patika. No mācību stundām visinteresantākās bija sociālās zinības. Jauki bija klases va- kari un pulciņi, kuros varēja piedalīties.

Krišs Bičevskis, 4. kl.

Paldies 4. klases skolēnu vecākiem par sadarbību un palīdzību ekskursiju organizēšanā, kopīgajiem pārgājieniem! Paldies par meiteņu bizīšu pīšanu un pastalu uzvilkšanu pirms pasākumiem! Vecāki bija tie, kas vienmēr rūpējās, lai klasē būtu tīrs dz- eramais ūdens. Lai bērniem un vecākiem arī turpmāk daudz skaistu brīžu!

Audzinātāja Dzidra Ozola- Ozoliņa

9. klases sveicieni skolai

Tu, skola, man esi likusi justies labi un ērti. Tu esi kā manas otrās mājas. Madlienas vidusskola ir skaisti iekārtota. Skolā apgūstam jaunas zināšanas, ir iespēja piedalīties dažādās aktivitātēs, pulciņos, doties pārgājienos un ekskursijās Skola iemāca atšķirt labo no sliktā, iegūt dzīves pieredzi. Te ir jauki un saprotoši skolotāji. Vislielākais paldies klases audzinātājai Silvijai Tutānei.

Airita Tirša, 9. kl.

Paldies, skola, par Tavām siltajām sienām, kas gan ziemā, gan rudenī sildīja! Paldies par labo auru, kas palīdzēja mācīties un sasniegt tik augstus rezultātus! Paldies, ka kā mazais gariņš palīdzēji it visā! Paldies, ka biji stiprais balsts šo deviņu gadu laikā! Vēlu Tev saules mūžu! Paliec tikpat skaista un mīļa! Tu vienmēr būsi vislabākā skola.

Dace Grāvīte, 9. kl.

Es pateicos skolai par zināšanāmunkopāpavadītajām ekskursijām, par jaukajiem brīžiem un arī ne tik priecīgiem mirkļiem. Skolā esmu iegu- vusi daudzus draugus. Pa- tika pasākumi, bet vislabāk diskotēkas un sacensības starp klasēm. Esam arī uzvarējuši.

Sintija Piterniece, 9. kl.

Skolā ir aizritējuši 9 prieka, smieklu un arī stresa pilni gadi. Uz skolu vienmēr nācu ar prieku. Paldies, skola, ka izveidoji mani par labu un gu- dru cilvēku, ka iemācīji atšķir labo no ļaunā! Madlienas vidusskolā esmu attīstījusi sevi dejošanas, mākslas un dziedāšanas pulciņos. Priecājos par interesantajām ekskursijām, iespēju piedalīties Dziesmu un deju svētkos.

Undīne Piterniece, 9. kl.

Klasē esmu iepazinu dau- dzus labus cilvēkus. Sākumā ar mācībām klājās grūti, taču pamazām saņēmos, izvirzīju sev noteiktu mērķi un sasniedzu labus rezultātus. Skolā vienmēr skaisti ir bijuši Ziemassvētku eglītes pasākumi. Prieks, ka 8. klasē, piedaloties mākslas konkursā, ieguvu 1. un 2. vietu, vienu darbu pat aizsūtīja uz Angliju. Allaž atcerēšos jaukās ekskursijas.

Dagnija Cinīte, 9. kl.

Esmu madlieniete un jau 9 gadus kāpju skolas kalnā, lai gūtu zināšanas. Šeit piedzīvoti gan patīkami, gan ne tik jauki brīži. Paldies, skola, ka iemācīji saprast dzīves jēgu un sas- tapt labus cilvēkus! Paldies, ka liki smagu nastu nest uz pleciem, jo esmu iemācījusies pārvarēt grūtības! Pateicos, ka iemācīji būt stiprai un pastāvēt par savu viedokli. Paldies, skola, ka iemācīji mīlēt sportu! Esmu piedalījusies koru skatēs, olimpiādēs, sporta sacensībās, pierādījusi sevi skolas, Mad- lienas pagasta, Ogres novada un valsts mērogā.

Gerda Sedoja, 9. kl.

12. klases pārdomu virtenes

Būt divpadsmitklasniekam nav grūti. Tā ir atbildība, jo esam vecākie skolēni skolā. Skolotāji palīdz, kā var, atvieglo no lieku darbu darīšanas, lai apgūtu vairāk un labāk mācību vielu. Toties mūsdienās bērni un jaunieši paliek aizvien slinkāki, un papildus mācību darbs nešķiet svarīgs. Pat tad, ja apzinās, ka skolā iegūtās zināšanas būs noderīgas un vajadzīgas pēc tās pabeigšanas. Es iestājos vidusskolā, lai iegūtu vidējo izglītību, jo mūsdienās tā ir ļoti nepieciešama. Bet ar to ir par maz, lai uzreiz strādātu un veidotu turpmāko dzīvi.

Toms Piternieks, 12. kl.

Vēlos pateikt paldies vecākiem, kas vienmēr par mani rūpējušies un mācījuši dzīves gudrības. Esmu aizstāvēts, bārts, mīlēts, mācīts un lolots. Paldies skolotājām, kas mani ir mācījušas un skolojušas, bet vislielākais paldies manām klases audzinātājām. Bez viņām es nezinātu, kas ir īsta draudzība un arī nodevība. Skolotājas iemācīja, kā novērtēt draugus, kā izlīgt, kā palīdzēt un nekļūt savtīgam.

Toms Balodis, 12. kl.

Daudz skaistu brīžu piedzīvots šo divpadsmit gadu laikā. Liela daļa no tiem dažādos skolas pasākumos, bet tomēr vislabākās atmiņas man būs no smieklīgajiem starpbrīžiem, kuri tika pavadīti uz dīvāna kopā ar draugiem. Runājot ar absolventiem, šķiet, ka vidusskolas pietrūks tikai tad, kad to jau būšu pabeidzis. Gribu pateikties sākumskolas audzinātājām – Inetai Frēlihai un Dzidrai Ozolai-Ozoliņai –, kas man iemācīja skaitīt, reizināt, pareizi un glīti rakstīt, lasīt, viņas iemācīja domāt citādi un pateikt paldies tiem, kuri to ir pelnījuši. Pamatskolas laikā pateicība Anitai Jākobsonei par vēstures stundām un par to, ka viņa vienmēr bija tik jauka un pretimnākoša. Intai Ošai vēlos pateikt vislielāko paldies, jo viņa man ikkatrā ģeogrāfijas stundā uzbūra acu priekšā paradīzi, ko var sastapt uz zemes, par katru valsti un vietu, kur bijusi, viņa spēja pastāstīt tik intere- santi, ka man pašai radās vēlme tur nokļūt. Vidusskolas laiks nav iedomājams bez klases audzinātājas Daivas Lūses, kas vienmēr ir palīdzējusi un atbalstījusi.

Laura Jēgere, 12. kl.

Vēlējumi absolventiem

Lai jūs atrastu pareizo dzīves ceļu! Lai sasniegtu izvirzīto mērķi un vērtu durvis, aiz kurām ir daudz krāsainu sapņu! Lai tie visi piepildās!
Lai jums viss izdodas! Lai ir laime, prieks un nauda!
Lai izdodas viss iecerētais, lai dzīves ceļā rozes zied!
Lai dzīves durvis, kas jums ir atvērušās, sniedz daudz pārsteigumu! Lai veiksme turpmākajā dzīvē!
Lai kādā skolā turpinātu mācīties, galvenais – esiet čakli un centīgi! Mācieties! Tas ir grūti, bet svētīgi.
Lai izvēlētā skola ir īstā, un lai vēlāk labs darbs!
Izbaudiet jaunību, piedzīvojiet skaistus brīžus citās mācību iestādēs!
Pilnveidojiet sevi! Lai daudz prieka mirkļu! Izbaudiet tos! Ar smaidu atcerieties Madlienas vidusskolu!
Kļūstiet par labiem un sabiedrībai vajadzīgiem cilvēkiem!


Maijs ir ģimenes mēnesis, kad svinam Mātes dienu un godinām dzimtas stiprumu. Spēcīgs ģimenes balsts ir mūsu mīļās vecmāmiņas un vectētiņi, omes un opīši. Viņi – dzīves gudrību devēji, mīlestības avots un mazbērnu vislielākie lutinātāji. Cik labi, ja ir vecmāmiņa un vectētiņš – jaukie, strādīgie, izpalīdzīgie un sirdsgudrie! Madlienas vidusskolas 2.–4. klases skolēni var daudz pastāstīt par saviem mīļajiem cilvēkiem. Lai bērnu domas un labie vārdi ir skaistākā dāvana Ģimenes un Mātes dienā!

Madlienas vidusskolas skolotāja Zinta Saulīte

Manu vecmāmiņu sauc Irēna, viņa ir mīļa un cenšas vienmēr mani iepriecināt. Kad ome brauc ciemos, līdzi ir kāda dāvaniņa. Atceros, kā vasarā gājām sēņot. Atradām daudz sēņu – lielas un mazas. Te es ieraudzīju mušmiri, saucu vecmāmiņu un teicu, ka esmu atradis briesmoni. Atnāca mana ome un atbildēja, ka tas nav briesmonis, bet, ja redzu sarkanu sēni ar baltiem punk- tiem, tad lai nebaidos un arī savā groziņā to nelieku.

Linards Daniels Puriņš, 2. kl.

Manas mammas mammu sauc Silvija, viņa strādā skolā. Vecmāmiņa ir jauka un labsirdīga, dzīvo privātmājā. Viņas vīram Vladimiram ir melni mati un īss augums. Viņš parasti māca krievu valodu. Mana tēta mammu sauc Mai- ja, viņa strādā pansionātā un ātrajā palīdzībā, agrāk – Ogres slimnīcā. Vecmāmiņa mīl kārtību. Viņas vīrs Edvīns ir liels stāstītājs – īpaši par medībām, veic dažādus darbus mājās. Manas vecmāmiņas un vectētiņi ir jauki, jo daudz ko iemāca.

Undīne Dzene, 2. kl.

Manai vecmāmiņai ir 80 gadi, un vectētiņam – 78. Abi ir labi, čakli, kārtīgi un izpalīdzīgi. Ar opi satiekos katru dienu, ar omi – retāk. Viņi dzīvo lauku mājās un labprāt daudz ko stāsta. Es cenšos vecmāmiņu un vectētiņu iepriecināt, dažreiz uzdāvinu ziedus.

Raivo Zanders, 2. kl.

Mēs ar vecmāmiņu pēc horos- kopa esam jaunavas. Kad atbrau­ cu ciemos, tā mani jau gaida suns Rūcis. Mēs ar omi parasti aprunājamies un spēlējam cirku, ar opi arī labi saprotos. Dažreiz es braucu ar velosipēdu pēc avīzēm, lai vectētiņam būtu, ko lasīt. Ar vecmāmiņu kopīgi sēņojam, lasu viņai priekšā grāmatas. Gan ome, gan opis man ir mīļi.

Silva Kļaviņa, 2. kl.

Ome parasti palīdz mācīties, sagaida mani no skolas un samīļo. Es pastāstu, kā man skolā veicās, un ome – kā viņai ir klājies. Vecmāmiņa gatavo garšīgas pusdienas un vakariņas, cep gardus pīrāgus un bulciņas. Mēs kopīgi ejam pastaigāties, un es palīdzu viņai kārtot māju. Otra vecmāmiņa dzīvo Jumpravā, es dažreiz aizbraucu pie viņas ciemos. Vecmāmiņai ir mazs kaķītis. Arī viņa garšīgi taisa ēst.

Andris Jakovļevs, 2. kl.

Manas omītes sauc Rita un Anna. Ar vienu vecomīti un vecopi dzīvoju kopā, bet otri mitinās Ļaudonā. Vecmāmiņai Annai nesen bija dzimšanas diena, ar māsu apsveicām viņu, piezvanot pa telefonu. Mans vecopītis strādā „Galiņos”, otrs – saimniecībā Ļaudonā. Vectētiņš Voldemārs dažreiz atved kādus dārzeņus vai augļus. Pie otra vectētiņa vasarā braukšu ciemos.

Daniela Lamberte, 2. kl.

Mana vecmāmiņa ir mīļa un jauka, viņai ir zaļas acis un melni mati. Ome man ir ļoti daudz iemācījusi – tamborēt, adīt, veikt dažādus dārza darbus. Viņa man vienmēr nopērk kaut ko garšīgu.

Annija Kļava, 3. kl.

Mana ome ir ļoti mīļa un arī gudra. Viņa man ir daudz iemācījusi un pastāstījusi. Ome ir čakla un arī ātra, jo, kad es aizeju līdz puķu dobei, tad viņa jau darbu pabeigusi. Ar manu omi bijuši tādi joki, ka traks var palikt. Ejot uz mežu, mums bija jāšķērso upe. Ome iekrita iekšā, tomēr viss beidzās labi.

Emīls Ernests Zvirbulis, 3. kl.

Manu vectēvu sauc Mārtiņš. Man viņš ļoti patīk, jo ir aktīvs – brauc ar motociklu, strādā dārzā. Viņš parāda, kādas puķes uzziedējušas. Kad palieku pie opja pa nakti, brokastu laikā viņš stāsta par to, kā senāk dzīvoja. Man tas ļoti patīk. Mēs ejam arī pastaigāties. Viņš ir ļoti mīļš. Es varu teikt, ka lepojos ar savu opi.

Elīza Liepiņa, 3. kl.

Mana ome un opis ir ļoti labi. Ar omi mēs gatavojam kūkas, minam mīklas, daudz runājam par skolu. Ar opi paras­ ti pastaigājamies un spēlējam dambreti. Citreiz es prasu opim, lai pastāsta par savu bērnību.

Agija Masiule, 3. kl.

Mumis ir mana ome. Viņa dzīvo „Kalējos” un ir ļoti laba. Man patīk palikt pie omes pa nakti. Tad viņa man ļoti bieži taisa pankūkas.

Reinis Kurtišs, 3. kl.

Manu vecmāmiņu sauc Bai- ba. Viņa ir ļoti čakla, vienmēr par mani padomā – nopērk sal- dumus, augļus, kad esmu slima. Kad ilgāk vecmāmiņa mani nav redzējusi, vienmēr mani apskauj un iedod konfektes. Viņai ļoti patīk mani iepriecināt ar kādu pārsteigumu. Mana vecmāmiņa ir ļoti laba!

Alise Trence, 3. kl.

Manu vectētiņu sauc Pēteris Putričs, viņš dzīvo pie Pļaviņām un ir 74 gadus vecs. Vectētiņš ir uzbūvējis mūsu māju, kurā mēs dzīvojam. Viņš ir ļoti čakls – ko iesāk, to arī pabeidz. Vectētiņš mani vienmēr atbalsta un uzskata, ka labi jāmācās, un, ja esmu ko iesācis, tad tas ir jāpaveic līdz galam. Viņš ir ļoti labs, izpalīdzīgs un labsirdīgs. Pēteris ir vislabākais vectētiņš pasaulē. Es viņam vēlu labu veselību un izturību.

Krišs Bičevskis, 4. kl.

Ernests Praņevskis ir mans mīļais, uzticamais un izpalīdzīgais vectētiņš. Viņš daudz joko, taču dažreiz ir stingrs un nopietns. Opis strādā par šoferi, ved bērnus uz kon- certiem, skatēm un sacensībām. Vasarā es vectētiņam palīdzu veikt dažādus darbus. Viņš man māca, ka pret visiem vajag būtlabam un izpalīdzīgam. Viņš ir vismīļākais, visizpalīdzīgākais un visdraudzīgākais vectētiņš. Viņš dzīvo laukos un ir manas mammas tētis.

Ralfs Kriškāns, 4. kl.

Manu omi sauc Ināra, viņa dzīvo „Rūķīšos” 4 un ir 67 gadus veca. Vecmāmiņa ir invalīde. Kad mamma aizbrauca uz Īriju, man bija tikai 3 gadi. Omi esmu iemīlējusi kā savu mammu. Es viņu sargāju, lai ar vecmāmiņu nekas ļauns nenotiktu. Palīdzu savai omei un novēlu stipru, stipru veselību.

Agnese Jēgere, 4. kl.

Sava tēta mammu saucu par babu, viņa dzīvo laukos un ir čakla, izpalīdzīga, mīļa un sirsnīga. Es allaž esmu vēlējusies līdzināties savai vecmāmiņai. No babas esmu daudz ko mācījusies, piemēram, ka jebkurš darbs ir jāveic līdz galam. Esi, vecmāmiņ, vienmēr tikpat mīļa un laba!

Krista Streile, 4. kl.

Manai vecmāmiņai ir 51 gads, un viņa ir ļoti mīļa, godīga, sirsnīga, izpalīdzīga un ar labu sirdi. Vecmāmiņa dzīvo Taurupē. Ja man kas atgadījies, viņa saka: „Tas, kas strādā, tam gadās, kas nestrādā, tam nekas negadās.” Vecmāmiņa prot iedrošināt, uzmundrināt un iemācīt mīlēt darbu. Viņai patīk iet pastaigāties, tas nekas, ka tikko nolijis lietus. Kad esmu kopā ar vecmāmiņu, parasti uzdziedam, tā uzlabojas garastāvoklis. Lai tev, vecmāmiņ, laba veselība un garš mūžs!

Elvis Veinbergs, 4. kl.

Mans vectēvs ir Kārlis Mārtiņš, viņam ir 78 gadi, mēs dzīvojam kopā laukos. Vectēvs ir ļoti čakls un mīļš. Viņš ir uztaisījis gan karuseli, gan šūpoles, gan virvju tra- si. Vectētiņam patīk jokoties. Viņš ir pieklājīgs, labsirdīgs un draudzīgs. Mums abiem patīk kopā braukt ar velosipēdiem un pastaigāties.

Zenta Vītola, 4. kl.

Mans vectēvs Kazimirs dzīvo Madlienas pagastā, viņam ir 75 gadi. Vecais vīrs ir laipns, kārtīgs un izpalīdzīgs. Kad vectēvs bija mazs puisēns, viņu izsūtīja uz Sibīriju, tur arī apmeklēja skolu un bija gans. Kad vectēvs atgriezās Latvijā, viņš strādāja mežā, vēlāk bija ceļamkrāna šoferis. Vectēvs ir piedalījies K. Kažociņa Madlienas Mūzikas un mākslas skolas celtniecības darbos. Nu viņš ir pensionārs un labprāt interesējas par hokeju.

Edgars Mežajevs, 4. kl.

Manu omīti sauc Zinaīda, un viņa dzīvo laukos. Omei ir gaišas acis un brūngani mati. Viņa ir čakla, gudra, izpalīdzīga un mīļa. Kādreiz omīte strādāja veikalā, nu viņai ir sava saimniecība, kurā ir gotiņas, vistas, gaiļi, tītari, kaķīši un sunīši. Es omīti ļoti mīlu, viņas meita ir mana mamma.

Linda Šķēla, 4.kl.

Manā dzīvē liela nozīme ir krusttēvam Ivo Kalniņam un krustmātei Brigitai Bukai, viņi dzīvo skaistā mājā Londonā. Abu mazo dēlēnu sauc Adrijans. Viņš ir mans vislabākais brālēns. Es tik ļoti gribētu, lai viņi visi trīs dzīvotu Latvijā. Kad radi, paciemojušies dzimtenē, dodas uz Londonu, man paliek skumji un sāk birt asaras. Krustmāte mani mierina: „Neskumsti, mēs taču atkal atbrauksim!”

Kristers Kristjansons, 4. kl.


1.klase un audzinātāja Vita Volkopa

Kāpēc naudai cilvēka dzīvē ir tik liela nozīme? Kaut arī katrs zina, ka par naudu nevar nopirkt ne laimi, ne mīlestību, ne arī draudzību, tomēr bez tās nevar. Naudai ir savs spēks, vara un ietekme uz cilvēku.

Madlienas vidusskolā februāra pēdējā nedēļā un marta sākumā notika valodu nedēļa. Šī gada tēma bija „Nauda, naudiņa”. Katrai klasei bija jāsagatavo kāds priekšnesums.

1. un 2.klases skolēni skandēja tautasdziesmas un sakāmvārdus par naudu. 3.klase interesanti iepazīstināja ar naudas rašanās vēsturi, pārējiem bija jāatmin, kurā valstī un kā nauda ir radusies. 4.klase teatrāli izspēlēja, kā rīkoties ar naudu Muļķu zemē. 5.klases skolēni dziedāja atvadu dziesmu latiņam. 6.klasei bija dzejolis angļu valodā un Popielas priekšnesums.

7.­ 9.klašu pasākumu vadīja 8.klases skolnieces Beāte un Anna. Viņas gan pieteica programmu, gan pašas skandēja tautasdziesmas, gan izcilu cilvēku domas par naudas nozīmi. Pasākumā skanēja trīs valodas – latviešu, krievu un angļu. 7.klases teātra uzvedums krieviski ar oligarha un nabaga piedalīšanos lika aizdomāties, vai visu var nopirkt par naudu. Pasākumu papildināja dziesmas un dzejoļi latviešu, krievu un angļu valodā. Interesanta bija Daces veidotā prezentācija par dažādu valstu eiro un centiem.

Vidusskolēni bija sagatavojuši prezentācijas gan angļu, gan krievu valodā – tā bija iepazīšanās ar naudas vēsturi, interesantiem teicieniem un domugraudiem par naudu un bagātību. Skatītāji varēja piedalīties arī viktorīnā. 10.klases izpildījumā skanēja dziesma krievu valodā, kā arī ugunīga čigānietes deja – ko tik visu nevar izzīlēt par naudu! 11.klase, izspēlējot R. Blaumaņa lugas „Ļaunais gars” finālu, atklāja daiļdarba būtību, ka nauda jau laimi nenes un tai līdzi nāk cilvēku alkatība un ļaunums. 12.klase ar humoru palūkojās, kas notiktu, ja Latvijā katrā reģionā ieviestu savu naudu un kāda tā varētu būt. Valodu nedēļā skolēni uzzināja daudz jauna par naudu un secināja, ka valodām katra cilvēka dzīvē ir būtiska nozīme, tāpēc prasme uzstāties ne tikai latviešu, bet arī svešvalodā ir jākopj un jāattīsta.

Valodu nedēļas laikā skolēni nopietnāk aizdomājās par naudu un tās nozīmi cilvēka dzīvē, tāpēc ielūkosimies pārdomu darbos un arī smieklīgos teicienos par naudu un bagātību!

Madlienas vidusskolas skolotājas Silvija Tutāne un Zinta Saulīte

Naudai ir liela nozīme cilvēka dzīvē. Par naudu var nopirkt visu nepieciešamo, tā ir maksāšanas līdzeklis. Naudu var nopelnīt ar darbu. Kad cilvēks saņem atalgojumu, viņš paliek priecīgs. Par naudu nevar nopirkt mīlestību, veselību un draudzību.

Monta Antonoviča, 5.kl.

Lai tiktu pie naudas, ir jāstrādā. Nauda ir laime, veiksme un prieks. Priekšmetus un lietas var nopirkt par naudu, bet mīlestību un draudzību gan ne. Bez naudas man un visiem pārējiem būtu grūti izdzīvot.

Linda Smilškalne, 5.kl.

Nauda ir laime, kad tā ir cilvēka makā. Nauda ir tēriņi lietās, kas ir jāiegādājas. Naudai ir liela vērtība, to nevar nopirkt, tā ir jānopelna. Bez naudas cilvēkam nav nekā.

Ivo Baltacis, 5.kl.

Nauda ir bagātība. Par to var nopirkt apģērbu, pārtiku, kosmētiku. Kam naudas ir daudz, var iegādāties villu, dārgu auto un jahtu. Tomēr viss ir jānopelna ar sūru darbu. Naudu var gan laimēt, gan arī atrast. Taču tā ne vienmēr nes laimi, bagātie bieži vien ir neapmierināti ar dzīvi. Tomēr bez naudas cilvēki nevar dzīvot.

Luīze Madara Dzene, 6.kl.

Lai arī cik daudz naudas cilvēkiem būtu, tas nenozīmē, ka viņi var nopirkt visu. Ir lietas, ko nevar iegādāties par naudu. Piemēram, veselību, īstus draugus, ģimeni un mīlestību.

Tince Mūrniece, 6.kl.

Ļoti bieži ir tā, ka jaunībā cilvēks ir bijis nabadzīgs, bet pēc tam kļūst bagāts. Viņš paliek mantkārīgs un ir gatavs darīt dažādas blēdības. Kad cilvēkam ir daudz naudas, tas uzskata, ka viņam ir vara un spēja izrīkot pārējos. Bagātnieki bieži vien nav laimīgi, jo tiem nav tuvu draugu, ar ko parunāt. Es nevēlos būt bagāta, jo šie cilvēki parasti ir mantkārīgi.

Māra Kļaviņa, 7.kl.

1. Ja cilvēkam ir daudz naudas, tas nenozīmē, ka viņš būs laimīgs. 2. Par naudu laimi nopirkt nevar. 3. Lai būtu laimīgs, nauda nav vajadzīga. 4. Bagātie bieži ir nelaimīgi, jo viņiem ir daudz skauģu, bet maz patiesu draugu.

Liene Krūmiņa, 7.kl.

Nauda valda pār pasauli. Tā ir iztikas līdzeklis, bet par naudu nevar nopirkt draudzību un mīlestību. Citam nauda ir kā atkarība un dzīves jēga. Nauda cilvēkam var dot daudz laba, taču var nodarīt arī lielu postu un ļaunumu.

Ieva Kristīne Jēgere, 8.kl.

Nauda bieži cilvēku spēj aizvest neceļos un veicināt krāpšanu, laupīšanu un nelegālu darbošanos. Nauda vairāk veicina negatīvo nekā pozitīvo, taču no tās nav iespējams norobežoties, par visu šajā dzīvē ir jāmaksā. Par naudu var nopirkt materiālu laimi, piepildīt visus sapņus, darīt laimīgus citus, palīdzēt, radīt ko nozīmīgu, bet nevar nopirkt garīgas vērtības. Bez naudas tomēr nevar dzīvot un arī no tās norobežoties.

Beāte Ločmele, 8.kl.

Nauda manā dzīvē nav primārā, jo pirmajā vietā ir ģimene. Galvenokārt naudu izmantoju kā maksāšanas līdzekli. Man nauda nesaistās ar negatīvo, jo nespēlēju ne azartspēles, ne izmantoju kredītu un neesmu parādniece. Lai arī cik bagāts būtu cilvēks, viņš negūs par naudu garīgās vērtības. Manuprāt, nauda ir nepieciešama, lai veiktu dažādus darījumus un atvieglotu dzīvi.

Sanita Rešinska, 9.kl.

Mīts, ka cilvēkiem ar lielu daudzumu naudas ir vieglāk dzīvot, nav patiess, jo tad viņiem ir nelabvēļi, skauģi, ienaidnieki. Vislielākais ienaidnieks ir alkatība, kas pārņem cilvēku. Nauda dažkārt traucē gan pašam, gan arī apkārtējiem. Naudai mūsu dzīvē ir liela nozīme, taču par to nevar nopirkt veselību, laimi, mīlestību, veiksmi un draudzību.

Monta Meikališa, 9.kl.

Es cenšos naudu krāt, lai varētu nopirkt sev nepieciešamo. Naudu uzskatu par norēķināšanās līdzekli un nepiekrītu tam, ka cilvēks, kuram ir daudz naudas, ir labāks par pārējiem. Es naudā saskatu daudz negatīvā. Tās dēļ cilvēkiem nākas ciest, jo „kam nauda, tam vara”. Ir arī tādi, kas naudas dēļ ir gatavi uz visu. Lai arī naudai ir liela nozīme, tomēr ne visu par to var nopirkt.

Undīne Piterniece, 9.kl.

8. klases priekšnesums


Kad skolēns sāk mācīties skolā, tad liela nozīme ir grāmatām, burtnīcām, pildspalvām un zīmuļiem. Ir tik daudz darāmā, taču mājās pacietīgi gaida rotaļlietas – pelīte, lācis, lelle, kaķis, mašīna, kāda spēle. Katram no mums ir sava mīļākā manta, bieži vien uzdāvināta vai speciāli atvesta no tālienes. Rotaļlietas nomierina, ar tām ir interesanti, un ir tik labi, ja vakaros blakus guļ mīļotais lācītis, lelle, sunītis vai cita manta. Ielūkosimies, ko par savām
rotaļlietām vēlas pastāstīt Madlienas vidusskolas 1.–4. klase!

 

Madlienas vidusskolas skolotāja Zinta Saulīte

Mana mīļākā rotaļlieta ir lelle Zuze. Viņai ir apaļi vaidziņi un sārta lente ap galvu, lelle ir apaļīga. Zuzi man uzdāvināja uz Ziemassvētkiem. Man vēl ir cita lelle, to sauc par Madaru.

Paula Trence, 1.kl.

Kaķītis Piciņa ir mana mīļākā rotaļlieta. Tā ir baltā krāsā un ar spicām ausīm. Piciņa ir man laba draudzene, es labprāt ar viņu spēlējos. Dzīve bez Piciņas būtu garlaicīga.

Vineta Smilškalne, 1.kl.

Mana mīļākā rotaļlieta ir suns Rasels. Viņš ir mīksts un pūkains. Kažoks ir gaiši brūnā krāsā.

Justīne Mūrniece, 1.kl.

Suns Zuze ir mana mīļā rotaļlieta. Vakaros, kad eju gulēt, ņemu viņu blakus, no rīta pamostoties, sunītis man ir līdzās.

Mārcis Krūmiņš, 1.kl.

Lelle Fijona ir mana mīļākā rotaļlieta. Viņa dzied, kad saspiež rociņu. Lellei ir skaista sirsniņa, kas mirgo.

Daniela Eniņa, 1.kl.

Man mīļākā rotaļlieta ir kvadracikls. Man to uzdāvināja. Tas ir sarkanā, melnā un pelēkā krāsā. Man ļoti patīk braukt ar kvadraciklu.

Marta Ramona Kļemenko, 1.kl.

Mana mīļākā rotaļlieta ir traktors John Deere. To man nopirka tētis, kad man bija 6 gadi. Traktors ir zaļā krāsā. Man ar to patīk spēlēties. Traktoram ir vairākas piekabes, arkls. Kad izaugšu liels, man būs šāds darba traktors un palīdzēšu tētim.

Rūdis Rudzgailis, 1.kl.

Lielo lāci Maksi man uzdāvināja, un es ar to labprāt spēlējos. Maksis man patīk un ir mīļš. Lācis ir dzeltenā un rozā krāsā. Es to vizinu, kad braucu ar velosipēdu. Man patīk arī Maksi ģērbt.

Evelīna Liepiņa, 1.kl.

Mana mīļākā rotaļlieta ir lego klucīši, jo no tiem var izveidot kuģus, lidmašīnas, smagās mašīnas un daudz ko interesantu. Lego klucīši ir dažādu formu un krāsu.

Reinis Sedojs, 2.kl.

Mana mīļākā rotaļlieta ir ēzelītis. Viņš ir brūns, purniņam pa vidu ir balta līnija. Ķepas ir tumši brūnas. Ēzelītis ir mīksts. Viņam laukos esmu pagatavojis no dēļiem māju. Mēs daudz ko darām kopā – spēlējamies, runājamies, skatāmies multfilmas, klausāmies vakarā pasakas, ejam uz pirti un peldēties. Vakaros nolieku gulēt un no rīta modinu.

Didzis Ostrovskis, 2.kl.

Man ļoti patīk skrituļpingvīns, to vārda dienā uzdāvināja mamma. Es biju priecīgs un teicu: „Tu esi ļoti laba mamma.” Noskūpstīju viņu un samīļoju. Es ar pingvīnu bieži spēlējos un iedodu arī māsai.

Linards Puriņš, 2.kl.

Vismīļākā rotaļlieta man ir mērkaķītis. Viņam ir brūnas acis, tumšs purniņš, liela, gara aste. Rotaļlieta ir labs draugs jau no mazotnes. To man uzdāvināja Ziemassvētkos. Reiz es mērkaķīti pazaudēju, tad gan raudāju, taču vēlāk atradu. Pa nakti viņš man guļ blakus, bet pa dienu spēlējamies.

Daniela Lamberte, 2.kl.

Dzimšanas dienā man uzdāvināja suni, kas kļuva par mīļāko rotaļlietu. Viņš ir dzeltenbrūns un ar melnumiem. Kad eju gulēt, sunītis man ir līdzās, citādi esmu bēdīga. Reiz mūsu suns Badijs manu rotaļlietu bija paņēmis un aiznesis, vēlāk gan ar mantu atgriezās. Es pat nebiju to pamanījusi. Šī rotaļlieta man ļoti patīk.

Undīne Dzene, 2.kl.

Mana mīļākā rotaļlieta ir haskijs, kuru sauc Timbers. To man uzdāvināja bērnudārza izlaidumā. Haskijs man tā iepatikās, ka ņēmi līdzi gultā, jo tad jutos drošs un zināju, ka nerādīsies slikti sapņi. Kad sāku mācīties 1. klasē, rītos no Timbera kārtīgi atvadījos. Es pa biju pagatavojis kartona māju, kur haskijs pa dienu dzīvoja. Citreiz ar Timberu devos ciemos pie citiem suņiem (rotaļlietām), kas bija mājās, vai viņi nāca viesoties pie haskija. Kad esmu bēdīgs, vienmēr aprunājos ar savu mīļo rotaļlietu.

Krišs Bičevskis, 4.kl.

Mana mīļākā rotaļlieta ir maza, pelēka pelīte. Viņa ir mans slepenais draugs jau daudzus gadus. Pelīte ir tēta dāvana. Mazo rotaļlietu ņemu līdzi, ejot gulēt. Tā kā baidos no tumsas, tad pelīte palīdz būt drosmīgam, jo sargā sapņos. Viņu varu paņemt līdzi kabatā vai saujā, palikt zem spilvena. Reiz izjokoju mammu – viņa domāja, ka pelīte ir īsta, un ļoti nobijās. Man bija lieli prieki un smiekli. Cik labi, ka man ir tāda jauka pelīte!

Morics Ločmelis, 4.kl.

Lācēns Edijs ir mana mīļākā manta. Būdams mazs, gandrīz visur to ņēmu līdzi. Lācītim ir mazas ūsiņas, mīkstas, maigas pēdiņas. Rotaļlietai ir 8 gadi. Kad biju mazs, gribēju Edijam taisīt frizūru, taču nekas nesanāca – mati par īsiem. Man patīk ar lācēnu aprunāties.

Elvis Veinbergs, 4.kl.

Rotaļlieta, kas man vismīļākā, ir plastmasas zirgs Šarlote. Viņa ir brūna, ar melnu asti un segliem, oranžām krēpēm, zilām acīm. Kad man bija 7 gadi, ome uzdāvināja „fermu”. Tur bija zirgu stallis un liela māja cilvēkiem. Es labprāt spēlējos ar zirdziņu. Kad kļuvu lielāka, „fermu” atdevu savai draudzenei, bet zirdziņu Šarloti gan paturēju, jo tā man ir mīļa.

Agnese Jēgere, 4.kl.

Kad man bija 6 gadi, tētis uzdāvināja lielu lauvu. Paņemot to rokās, jutu, ka tā ir dāvināta ar mīlestību un no sirds. Lauvu nosaucu par Evelīnu. Tā ir brūna, ar baltām ķepiņām un purniņu. Man patīk Evelīnai veidot frizūras.

Samanta Meikališa, 4.kl.

Mana mīļākā rotaļlieta ir sunītis Bobs. Viņam ir brūnas austiņas un actiņas, balts purniņš, astīte un ķepiņas. Sunītis ir pūkains, mīksts un ļoti mīļš. Kad man ir skumīgi, paņemu viņu un apmīļoju, un tad visas skumīgās domas ir prom.

Diāna Pimčonoka, 4.kl.

Liels, balts lācis ir mana mīļākā rotaļlieta. Tai ir zilas acis un ap kaklu zaļa šallīte. Guļot lācis Baltais Bobijs man ir līdzās. Kad ir skumīgi un gribas raudāt, samīļoju rotaļlietu, un man paliek labāk. Reiz Bobiju gribēju ņemt līdzi pie ārsta, bet mamma neļāva, jo lācis taču ir liels.

Zenta Vītola, 4.kl.

Man mīļākā manta ir pelīte – pelēka un pūkaina, ar džemperīti, mazām actiņām, asti, melnu degunu un lielām ausīm. Rotaļlieta mani iedvesmo izdarīt ko labu, un es ticu, ka viņa man nes laimi. Pelīte jau ir veca un daudz ko pieredzējusi.

Arita Semjonova, 4.kl.

Mana mīļākā rotaļlieta ir maza lellīte. Viņai ir gari rozā mati, tie ir biezi un sataisīti copē. Acis ir melnas kā ogles. Lellei ir brīnišķīgs smaids. Kleita viņai ir rūtaina, rozā un violetā krāsā. Zeķītes ir baltas, kurpītes – rozā. Lelle ir skaista un mīļa.

Linda Šķēla, 4.kl.

Manas mīļākās rotaļlietas ceļojums Mana mīļākā rotaļlieta ir sacīkšu mašīnas formula. Tās ceļojums sākās, kad mana ome aizbrauca uz kādu svešu valsti. Viņa formulu ieraudzīja veikalā un tūlīt ielika groziņā. Pēc nedēļas ceļojuma ome atbrauca un uzdāvināja man formulu. Es biju ļoti priecīgs. Mašīnai pie manis klājas labi.

Matīss Rozenšteins, 3.kl.

Lācenīte Pūciņa Mana mīļā lācenīt Pūciņa brauca pie manis no tālienes. No Rīgas viņa ceļoja ar vienu, tad otru un pat ar trešo autobusu. Dažreiz viņai bija slikta dūša. Lācenītei nebija garlaicīgi, jo brauca vēl arī citas mantas. Pūciņa runāja ar zaķi, ezi, lāci un cūciņu. Kad atbrauca mājās, Pūciņa ļoti priecājās, ieraugot mani. Viņa bija ļoti pūkaina un mīlīga! Tāpēc uzreiz nosaucu lācenīti par Pūciņu.

Annija Kļava, 3.kl.

Es – Šmulītis. Mani sauc Šmulītis. Mani ir 10 gadi. Esmu dzimis un audzis Latvijā. Es nonācu veikalā, taču ātri vien nokļuvu pie Keitas. Viņa ir maza meitene, kurai patīk mācīties, pelnīt labas atzīmes un spēlēties ar mani. Es nokļuvu Keitas mājās ar kaut ko rūcošu. Tā bija mašīna. Tagad jau esmu kļuvis tikpat gudrs kā Keita, jo viņa mani māca. Mēs esam ļoti, ļoti, ļoti laimīgi.

Keita Lamberte, 3.kl.

Pikačū kā žurka, Blakus viņam burka. Nav viņš skudras vājumā, Skatās kaut kur tālumā. Radies viņš ir Ķīnā Un uz mani brīnās, Atdeva to brālis, Dzeltens tas kā cālis.

Jēkabs Pumpurs, 3.kl.


stundu saraksts
informācija
sveicam!
Madlienas vidusskolas
Darbības mērķis: ⇅

Uzdevumi: ⇅

Prioritātes: ⇅

skolēniem