Blaumaņa konkursa noslēgums
18.12.2013.

Skolotāja Z.Saulīte, A.Birkenfelde, A.Viduce, B.Ločmele, skolotāja S.Tutāne Blaumaņa 9. konkursa noslēguma pasākumā

Ērgļu novada Braku muzejs jau devīto gadu organizē R. Blaumaņa literārās prēmijas konkursu, kurā aicināti piedalīties skolēni no visas Latvijas. Arī Ogres novada skolu audzēkņi ir čakli rakstītāji – Ogres Valsts ģimnāzija, Taurupes, Ogresgala, Ķeipenes pamatskolas. Madlienas vidusskolas skolēni konkursā piedalās jau sesto reizi. Gadu gaitā atzinību ir ieguvusi Līva Kalniņa, Elfa Bukša, Aiga Pīķe.

Šogad uz Blaumaņa konkursu no Madlienas vidusskolas aizceļoja trīs domraksti, autori – Beāte Ločmele (8. kl.), Alise Birkenfelde (11. kl.), Alise Viduce (12. kl.). Pavisam žūrijai nācās lasīt un izvērtēt 214 darbus, no tiem 72 labāko domrakstu autori tika uzaicināti 7. Decembrī Ērgļos uz noslēguma sarīkojumu.

Beāte Ločmele rakstīja par tematu „Es satiku savu R. Blaumani” un saņēma pamatskolu grupā atzinību par veiksmīgu izjūtu tēlojumu. Beāte savā domrakstā atklāja, kā iepazinusi pamatīgāk rakstnieku, lasot viņa darbus – pasaku „Velniņi”, noveli „Nāves ēnā” – un ciemojoties Braku muzejā. Alise Birkenfelde izvēlējās tematu „R. Blaumanim Braki, man Cerības”, saņemot vidusskolu grupā atzinību par sirsnīgu dzimtas tēlojumu. Viņa tik jauki un mīļi rakstīja par savu vecvecāku mājām „Cerības”, kurās labā dvēselīte bija vecmāmiņa. Alise Viduce uzrakstīja pārspriedumu par tematu „Pārdomas par kādu R. Blaumaņa darba iestudējumu”, tas bija sirsnīgs un izjusts darbs par pašu madlieniešu iestudēto R. Blaumaņa komēdiju „Trīnes grēki”. A. Viduce saņēma atzinību par veiksmīgu R. Blaumaņa iestudējuma analīzi.

Līdzās dažādām pārsteiguma balvām meitenes saņēma jauno Braku muzeja grāmatu „Blaumaņa smaids”, kuru caurstrāvo gaišs humors. Izdevumā ir publicēti arī vizuālās mākslas konkursa „Blaumaņa brīnumzālītes” dalībnieku ilustrācijas, starp kurām ir Beātes Ločmeles un Lindas Smilškalnes zīmējumi.

Ielūkosimies skolēnu domrakstu atziņās!

Atmiņā viss noraso un notek kā lietus pilieni pa loga rūti. Doma kļūst skaidra, jo es tagad zinu, ko meklēju. Un atradu. Es atradu savu Rūdolfu Blaumani šajās atmiņās – pasakā „Velniņi”, novelē „Nāves ēnā”, skolas ekskursijā. Visas atmiņas kopā veido vienu skaidru tēlu – ģeniālo Blaumani. Es atradu Blaumani un pievienoju tēlam daļiņu no sevis.

Beāte Ločmele, 8. kl.

Mājas – tā ir siltuma sajūta, mīļa vieta, manas ģimenes dzīves telpa. Vieta atpūtai, relaksācijai. Vieta, kur varu justies nepiespiesti, omulīgi neatkarīgi no laika apstākļiem. Mājas ir iespēja „iziet ārā” no ikdienas un pasaules, iespēja patverties un neko netēlot. Tās mums katram ir savas un vienīgās, kuras aizstāt nav iespējams. Nekādu bagātību vai zeltu nevar iemainīt pret mājām.

Alise Birkenfelde, 11. kl.

Lugu „Trīnes grēki” ir ne tikai interesanti skatīties, bet arī spēlēt. Caur jokiem un dažādām dzīves situācijām strāvo patiesa mīlestība, kas mūsdienās ir retums. Luga liek aizmirst par straujo ikdienu un apstāties, lai paskatītos uz dzīvi no malas.

Alise Viduce, 12. kl.

Paldies meitenēm par uzdrīkstēšanos, vēlmi iepazīt un izzināt rakstnieku R. Blaumani, par uzņēmību un neatlaidību! Lai veiksme arī citos konkursos!

Madlienas vidusskolas skolotāja Zinta Saulīte

Latvijai – 95
14.11.2013.

Latvijas – manas mājas
13.11.2013.

Mūsu dzimtene ir maza valstiņa pie Baltijas jūras – ar savu vēsturi, kultūru un tradīcijām. Sīksta un lepna tauta te dzīvo, kas darba nebaidās, kas savu senču gudrības mantojusi, kas svētkos māk skanīgi dziedāt un raiti dejot. Latvija – tās ir mūsu mājas. Te saule mīlīgāk silda, te vēji maigāk žūžo, te baltākās ziemas, jaukākie pavasari, smaržīgākās vasaras un krāsainākie rudeņi. Cik labi ir vakarā atgriezties mājās, kur mūs sagaida savējie – mamma un tētis, māsas un brāļi, vecmāmiņa un vectētiņš! Ielūkosimies Madlienas vidusskolas skolēnu pārdomās par savu Latviju, kura sākas ar mūsu mājām! Ilustrācijas – variācijas par latviskajiem ornamentiem – veidojuši 7. klases audzēkņi.

Madlienas vidusskolas skolotāja Zinta Saulīte

Manas mājas atrodas Zādzenē,svaigs, tīrs gaiss. Ap mājām aug stalti un stipri koki. Kad pienācis ziedēšanas laiks, visur virmo brīnumainas smaržas. Rudenī, pūšot maigajam vējam, var redzēt, kā košās lapas lidinās pa gaisu. No rītiem pamostos un priecājos par skaisto sauli, kas iespīd sejā. Esmu laimīga, jo dzīvoju Latvijā. Šeit ir skaisti. Te dzīvo mana mīļā māmiņa, tētis, māsas un brāļi, un mēs nebrauksim prom uz Angliju.

Krista Streile, 4. kl.

Kopā ar ģimeni dzīvoju „Atvaros”. Mājai ir ap 40 gadu. To uzbūvēja mans vectētiņš. Mājām ir skaists pagalms, kurā ir lielas šūpoles un jauka smilšu kaste. Ap ēkām aug vairākas ābeles, varens ozols, kupla kļava, bērzs un lazda. Mums ir savs sakņu dārzs, vislabāk man garšo pašu audzētās zemenes.

Krišs Bičevskis, 4. kl.

Es dzīvoju Madlienas „Jaunbirzniekos”. Te vasarā skaisti zied puķes. Glīti izskatās, kad ir nopļauts mauriņš. Ap mājām aug daudz ābeļu, kas rudeņos ir pilnas ar garšīgiem āboliem. Tad mēs tos salasām un spiežam sulu. Rudenī priecājos par krāsainajām koku lapām. Kad uzsnieg sniegs, es labprāt slēpoju un slidoju. Pavasarī, laikam paliekot aizvien siltākam, atlido putni, saplaukst koki. Es savā dzimtenē jūtos vislabāk.

Edgars Mežajevs, 4. kl.

Manas mājas ir Ogres novada Taurupes pagastā. Blakus ēkām ir daudz koku, un īpaši skaistas ir ābeles. Kad dodos pāri pļavai, tad redzu lazdas, liepas, ozolus, vecās šūpoles, reizēm var manīt arī čūsku, kas guļ, saritinājusies saulītē. Netālu ir dīķītis, kurā makšķerēju, te peld arī pīlītes. Piekalnītē skaistas aug meža zemenītes. Kad būšu liels, noteikti dzīvošu laukos, jo man te patīk.

Elvis Veinbergs, 4. kl.

Es dzīvoju Lauberē, tas ir lauku ciemats. Man šeit patīk. Vasarā es peldos, makšķerēju, sauļojos, spēlēju futbolu, florbolu. Rudenī labprāt grābju lapas, lasu ābolus, braucu ar kvadraciklu. Ziemā ir tik jauki braukt ar slēpēm un ragavām, slidot, spēlēt hokeju, pikoties un celt sniegavīrus. Kad ir atnācis pavasaris, es spēlējos, braucu ar velosipēdu, peldos un dodos makšķerēt.

Ralfs Kriškāns, 4. kl.

Mana dzimtā vieta ir Lauberes pagasta „Kavenčos”. Mājas ir vecas, tām ir vairāk nekā 70 gadu, netālu ir divi dīķi un tālumā mežs. Ap mājām ir skaista apkārtne – glīts rožu dārzs, te aug gan ķirši, gan ābeles, gan avenes. Kad no rītiem izeju ārā, man uzpūš maigs vējiņš un sejā iespīd saules siltie stariņi. Manu suni sauc Unna, bet kaķus – par Pūciņu un Česi. Mājas man ir ļoti mīļas.

Zenta Vītola, 4. kl.

Latvija vienmēr būs ieslēgta dziļi manā sirdī un domās. Te ir manas mājas, kurās jūtos droši, gaidīta un mīlēta. Sajūtas, ieejot mājās, ir vienreizējas. Maizes smarža, siltums un saticība… nekas cits nav vajadzīgs. Es Latviju cienu un godāju. Kā dārgumu, kas vienmēr mirdz. Mums visiem jāsaka liels paldies tiem cilvēkiem, kas, nedomādami par sevi, aizstāvēja mūsu mājas, lai mums, jaunatnei, būtu, kur atgriezties, un būtu, ko saukt par mājām.

Megija Veselova, 10. kl.

Es mīlu Latviju – zemi, kurā dzīvoju. Mīlu šos mežus, vēja šalkoņu un reizēm tik skarbos laika apstākļus. Manā dzimtenē ir dažādi dzīvnieki. Visu gadu
trallina putni, kas piepilda mūsu dzīvi ar skanīgām dziesmām. Es vienmēr palikšu Latvijā, cienīšu un mīlēšu to, jo, kā sacījis J.Jaunsudrabiņš, zaudējis Latviju, tu zudīsi pats”.

Aiga Pīķe, 10. kl.

Latvija ir manas mājas. Latviešu valoda ir mana dzimtā valoda. Mūsu valsts ir bagāta ar tradīcijām un tikai latviešiem raksturīgajiem svētkiem. Es varu būt lepns par Latviju, jo manā dzimtenē ir daudzi godalgoti sportisti, kas guvuši slavu visā pasaulē. Piemēram, Māris Štrombergs izcīnīja 1.vietu BMX riteņbraukšanā. Volejbolisti Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš ieguva medaļas volejbolā. Latvijai ir sava himna, savs karogs, un tā ir ieguvusi neatkarību, tas nebija viegli. Man pašam patīk šeit dzīvot, jo te ir manas mājas, draugi un ģimene.

Edgars Sprukts, 10. kl.

Es Latviju uzskatu par savām mājām, jo esmu šeit piedzimis un joprojām dzīvoju. Ļoti svarīgi ir nenonicināt savu tēvzemi un vienmēr runāt par to tikai labu. Nepiegružot Latvijas dabu, bet gan to kopt un saudzēt, lai pašam prieks iziet svaigā gaisā un jauki atpūsties. Es priecājos, ka Latvijā ir daudz lielisku un jauku sportistu. Ja vajadzētu pārstāvēt Latviju kādā pasākumā, tad es to darītu ar lielāko prieku, jo Latvija ir manas mājas.

Normunds Puriņš, 10. kl.

Latvijā esmu piedzimusi, uzaugusi un savu mūžu nodzīvošu. Te ir mana dzimtene, mājas, ģimene un draugi. Šobrīd Latvija ir brīva valsts, un par to mēs
varam pateikties mūsu senčiem, kuri karā lēja savas asinis par mūsu zemi, lai tā būtu brīva. Tādēļ godāsim un pieminēsim šos cilvēkus un Latviju! Katram
savas mājas ir vismīļākās, un man tā ir Latvija.

Liene Leitāne, 10. kl.

Es lepojos, ka dzīvoju Latvijā. Te ir skaista daba, brīnišķīgas tradīcijas un svētki. Visjaukākās sajūtas mani pārņem Dziesmu un deju svētkos. Lai gan tajos neesmu piedalījusies, bet ceru, ka man dzīvē būs tāda iespēja, lai pēc tam varētu dalīties ar neaizmirstamām atmiņām. Es mīlu savu zemi un ieteiktu to darīt arī citiem, jo nekur nav tik labi kā mājās – Latvijā.

Dita Žurēviča, 10. kl.

Latvija vienmēr paliks manas īstās mājas – neatkarīgi no tā, kur nākotnē es dzīvošu, jo dzīves apstākļi šeit ir ne visai labvēlīgi. Par patriotu sevi neuzskatu, bet domāju, ka vienīgā vieta pasaulē, kur pa īstam jūtos kā mājās, ir mana dzimtene, kurā esmu dzimis un audzis. Mājās ir vienmēr prieks atgriezties, īpaši no ilgas prombūtnes, jo savas dzimtenes vienmēr pietrūkst. Latvija ir manas mājas un ceru, ka te pavadīšu visu savu dzīvi.

Edvards Jēkabsons, 10. kl.

Latvija ir mana dzimtene. Lai kurp es dotos, tēvzeme tāpat būs manas mājas neatkarīgi no tā, vai labāk sokas citur vai šeit. Es pat nevēlos pamest Latviju, varbūt tikai uz pāris dienām, lai apciemotu savus tuviniekus, bet ilgāk vai uz palikšanu nekādā gadījumā. Es ļoti ceru, ka man dzīvē nenāksies pamest dzimteni, lai dzīvotu un strādātu ārpus tās.

Evija Dišlere, 10. kl.

Latviju īpašu padara mūsu veidotā vēsture. Tas, kā mūsu senči ir cīnījušies par brīvību, padzenot svešās tautas, iznīcinot citu valstu kundzību. Mēs esam maza un ļoti sīksta valsts, kas mūs visus padara īpašus. Vēsture mūsos ir atstājusi cīņas sparu un veido mūsu katra raksturu un dzīves izpratni.

Toms Balodis, 12. kl.

Rudens – pārmaiņu gadalaiks
07.11.2013.

Dabā lēnām ir ienācis rudens – ar krāsu bagātību, dzestrajiem rītiem, pelēko miglas paklāju, aukstajiem vējiem un lietus mākoņiem. Vai rudens nav skaists? Acis ik dienas priecē krāsainie pavedieni pļavās, mežos un māju pagalmos. Kaut rudens burvība ir gaistoša un ātri beidzas, tomēr sirdi tā priecina, un cilvēks lēnām sagatavojas ziemai – baltajai, cēlajai un aukstajai. Palūkosimies, kā Madlienas vidusskolas skolēni priecājas par rudeni un ko skaistu saskata šajā gadalaikā! Tā šis gads aizrit Ojāra Vācieša (1933–1983) 80. jubilejas zīmē, tad skolēnu dzejoļi lai ir kā veltījums mūsu lielajam rakstniekam dzimšanas dienā. Ilustrācijas dzejolim „Astoņi kustoņi” zīmējuši 5., 6. klases audzēkņi.

Madlienas vidusskolas skolotāja Zinta Saulīte

Rudeni, rudeni, tu esi tik skaists!
Tavs krāsainais kažoks žilbina mani.
Dālijas košās un asteres raibās
Pārsteidz un priecina mani.

Rudeni, rudeni, tu esi tik skaists!
Tavi miglainie rīti spirdzina mani.
Tavi vēji un salnas nebaida mani.
Es smejos un rūdos, ziemeli gaidot.

Patrīcija Laurinoviča, 5. kl.

Ruden, ruden, cik bagāts tu!
Krāšņās lapas vējā virpuļo,
Daudzas zīles ozoli dod.
Spilgtos ziedus salna kož,
Siltā saule mākoņos zūd.
Ruden, ruden, palīdzi man!
Krāsainās lapas pie manis sauc!
Ozolu zīles dāvini man!
Neļauj salnai ziedus kost,
Mākoņus projām no saules dzen!

Linda Smilškalne, 5. kl.

Rudens jau ir atnācis,
Vasaru projām aizdzinis.
Krāso savas lapas
Oranžas, sārtas un brūnas.
Visas lapas nokrāsotas,
Tās īsu brīdi priecē acis.
Nokrīt viena, nokrīt otra,
Nokrīt visas pārējās.
Zeme, noklāta ar lapām,
Visa krāsaina un koša.

Ance Ikauniece, 6. kl.

Zelta rudens ienāk
Katrā sirdī
Ar drēgnajiem rītiem
Un krāsainām lapām.
Salna, kas apvij laukus
Un gaišās debesis,
Izejot no mājas,
Un mēness, kas debesīs spīd.
Kļavu lapas, kas
Savijušās no koka krīt,
Un visu krāsu palete
Debesīs spīd.

Laura Krupskaja, 6. kl.

Vasara ienāk manā sirdī
Un ar smaidu projām iet,
Klāt jau atkal krāšņais rudens,
Mācības un bērnu prieks.
Koku lapas dzeltēt sāk
Un no koka lejā krīt,
Visiem prieks, ka rudens klāt,
Jo lapas krīt un dancot sāk.

Amanda Brauere, 6. kl.

Jau septembris ir kalendāra lapā,
Bet ne jau sirdī, ne jau dabā.
Tik nedaudz iekrāsotas koku lapas
Un dzestri rīti, novakari.
Jau agrā rītā bērni steidz uz skolu,
Tiem rokās asteres un gladiolas.
Ir sācies atkal skolas laiks,
Kaut gribas, vasara lai turpinās.
Ir daži gājputni jau ligzdas atstājuši,
Tās tukšas, pamestas un vientuļas.
Tik jautri pīlēni vēl peras mūsu dīķī
Un nemaz nedomā, ka rudens tuvojas.

Liene Krūmiņa, 7. kl.

Klau, dzērves kliedz aiz loga,
Tās manu vasaru nes prom.
Es atceros – bij saule, ziedi, prieks
Un upes čalojošā balss.
Nu viss ir prom.
Nes dzērves savos spārnos
manu vasaru.

Mirdza Marija Strelkova, 7. kl.

Pulkstenis tikšķ,
Un mēneši skrien.
Vasara aiziet teciņiem vien.
Tik rudens lieliem soļiem brien.
Saule mākonī biežāk slēpj vaigu,
Lietus asaras pašķinās spraigi.
Zeltainās lapas zemē krīt naigi,
Pļavas pārklāj miglāji maigi.
Līdz ar gājputnu dziesmām
Aizsteidzas vasaras treļļi.
Asteru zvaigznes dārzā zied raibi,
Skola sauc bērnus mācīties raiti.

Annija Studere, 7. kl.

Rudens krāsās lapas krīt,
Rudens krāsās saule riet.
Putni nu jau dienvidos,
Gan jau kādreiz atlidos.
Rītus rotā rudens salnas,
Rudens dienas paliek drūmas.
Zaļo zāli krāso lapas,
Mūžam nepaliks jau kokos.
Dārzos uzzied asteres –
Tās jau rudens vēstneses.
Rudenī tik košas tās,
Lielas, cēlas, brīnišķas.

Sonora Sproģe, 7. kl.

Vasara jau atkal galā,
Lielie darbi jāliek malā.
Pirmais septembris – jau skola,
Bērniem pasliktinās oma.
Negribu uz skolu celties,
Prāts vēl grib pa gultu velties.
Skolotājas ļoti bargas,
Darbadienas skarbas, skarbas.
Labāk palikt vasarā
Tā kā bērnu pasakā.
Nebij pienākumu man,
Vasarā bij jautri gan.

Rainers Kriškāns, 7. kl.

Re, kā
Rudens vēji triecas
Nopūst pirmās rudens lapas!
Re, kā
Mazie kastanīši nu jau nokrituši klusi!
Re, kā
Katra koka lapa
Nokrīt zemē raibu raibā!
Re, kā
Lietus lāses maigi klauvē manā logā!
Re, cik
Skaļi putni dzied,
Kad nu projām jāiet tiem!
Re, cik
Skaisti rudens zied – manā sirdī!

Alise Dātava, 7. kl.

Palūkojos es pa logu,
Ieraudzīju skaistu koku.
Lapas tajā krāsojās,
Rudentiņis tuvojās.
Dzestrā rīta agrumā
Biezas miglas tinumā
Ieraudzīju ābeli,
Kurā skaisti āboli.
Skaisti koki, skaistas lapas,
Sākušās ir rudens talkas.
Rudens ienāk sētiņā
Neticamā ātrumā.

Ketija Povha, 7. kl.

Laukā jau drēgns un rudenīgs laiks,
No rītiem salnas pieskāriens maigs.
Vēl šur tur saulīti manām,
Biežāk jau lietu pilinām.
Stiprāk sāk pūst vējš,
Koku krāsainās lapas plēš.
Biežāk paceļas migla –
Viegla, balta un mikla.
Sāk palēnām aizlidot putni,
Un kukaiņi mājvietas rod.
Vēl nedaudzās puķītes zied,
Kaut daba pie miera jau iet.
Klusi kā pelīte aizgāja vasara,
Lēnītēm nokrita lietus asara.
Ātri atskrēja rudens,
Atkal ražīgs un varens.

Ieva Jēgere, 8. kl.

Kad esi viens visā mājā
Vakarā patiešām vēsā,
Piespied sevi iziet ārā,
Lai justu rudens vēsmas gaisā.
Ieelpo āra gaisu svaigo
Un pacel kastani – pirmo…
Kā īstu pierādījumu
Par rudens atnākšanu.
Nēsā to līdzi kā suvenīru
Vai kā veiksmes talismanu.
Apbur to ar pozitīvo,
Ticības piepildīto.

Beāte Ločmele, 8. kl.

Ir septembris, lapas sāk
krāsoties. Tās ir gan sārtas,
gan dzeltenīgas. Vakari ātri
vien kļūst tumši un drēgni. No
rītiem lēnām izgaist migla un,
saulei paceļoties, pazūd rasa.
Rudens ir vislietainākais gadalaiks.
Ceļus klāj peļķes, kuras
piebirst ar raibajām lapām. Tās
peld kā mazi kuģīši un zaigojas
rudenīgajā saulē. Rudens ir
skaists gadalaiks, jo daba gatavojas ziemai.

Tince Mūrniece, 6. kl.

Katrs rīts kļūst tumšāks un dzestrāks. Koki rotājas gandrīz visās varavīksnes krāsās. Drīz tie jau nometīs savus krāšņos lapu plīvurus. Zem kokiem veidojas krāsaini čaukstošu lapu paklāji. Rudens neizpaliek bez lietavām un drēgnā laika. Smagnējs lietus lēni kapā dvēseli un ilgu ceļus. Rudens krāšņumziedi steidz vērt vaļā pumpurus, lai tos atrādītu pasaulei. Katrs zieds atšķiras ar krāsu, formu un smaržu melodijām. Rudens mums uzdāvina arī saulainas dienas, kuras ikkatrs steidz izbaudīt. No meža puses plūst saules uzsildīts rudens smaržu piesātināts gaiss. Katru dienu rudens nebeidz pārsteigt ar savu daudzveidību.

Sanita Rešinska, 9.kl.

Nevar nepamanīt, ka dienas
kļūst arvien īsākas, bet naktis –
garākas un ievērojami vēsākas.
Putni pulcējas baros un gatavojas
ilgajam, nogurdinošajam
ceļojumam uz siltajām zemēm.
Visi dzīvnieki gatavojas ziemai,
saltai un stindzinošai. Āboli un
bumbieri paukšķēdami birst
dārzos, lapas pēkšņi nokrāsojas
un tad nokrīt. Rudenī bieži līst
lietus, veidojas peļķes. Vakari
paliek arvien aukstāki, no rītiem
ir salnas. Rudens cilvēkus sagatavo ziemai.

Gerda Sedoja, 9. kl.

Rudenī caur koku raibajām galotnēm saule zeltainiem stariem apspīd visu pasauli. Lapas, skaistu deju dejodamas, krīt no kokiem un izkrāso zemi. Katrs koks, krūms, zālājs nokrāsojies dažādajās rudens krāsās. Aukstais vējš skrien caur kokiem un veido krāsainas lapu rotaļas. Kaudzēs, zīles un čiekurus meklēdamas, skraida vāveres, mežmalās, no plēsējiem mukdamas, bēguļo stirnu ģimenes, bet pāri visiem lielie gājputnu kāši lido uz siltajām zemēm. Dažviet redzama migla, kas ietin visu savā baltajā mētelī. Pasaule ir izkrāsota un priecājas par visu skaisto, ko rudens dod.

Undīne Piterniece, 9. kl.

Ziemassvētki – labestības laiks
14.12.2012.

Kad zemi pārklāj pūkains sniedziņš, kad sarma, rītos smaidīdama, rotājas koku zaros un lāstekas savus degunus pieglauž logu rūtīm, tuvojas Ziemassvētku laiks. Dienas paliek arvien īsākas, taču naktis, piebērdamas debesis ar zvaigžņu paklāju, uzzied savā burvībā. Cilvēki šajā laikā kļūst labestīgāki, dāsnāki un atvērtāki pasaulei. Gribas iepriecināt savus līdzcilvēkus, ir vēlme izdarīt ko ļoti labu un palīdzēt kādai noskumušai sirsniņai. Madlienas skolēniem Ziemassvētki ir gada skaistākie brīži, jo tad ģimene ir visvairāk kopā, sirdi ielīksmo eglītes rotāšana, dāvanu gatavošana, svētku cienasta sarūpēšana un labestības strāvojums katrā cilvēkā. Ielūkosimies skolēnu pārdomās par Ziemassvētku laiku!

Madlienas vidusskolas skolotāja Zinta Saulīte

Ziemassvētki ir manas ģimenes mīļākie svētki, visi skaita dzejoļus un dzied dzies- mas, saņem dāvanas, stāsta neparastus notikumus un atpūšas, skatoties TV. Dažreiz dodamies arī uz kādu koncertu Rīgā vai interesantu izrādi.

Elīna Vosveniece, 5. kl.

Ziemassvētki ir ziemas saulgrieži, klusuma un piedošanas laiks. Svētku rītā mēs braucam uz mežu, dedzinām ugunskuru un ce- pam desiņas, sameklējam eglīti un dodamies uz mājām to pušķot. Gatavojam piparkūkas. Rūķi sarūpē dāvanas, mēs tās dalām un skaitām dzejolīšus. Ziemassvētkos apciemojam un iepriecinām vecvecākus.

Dārta Liepiņa, 6. kl.

Ziemassvētki ir piedošanas un brīnumu laiks. Tad visa ģimene sanāk kopā. Kopīgi gatavojam divpadsmit ēdienus. Noteikti ēdam vārītus pelēkos zirņus. Svētkos smaržo pēc mandarīniem, svaigi ceptiem pīrāgiem un piparkūkām.

Ketija Povha, 6. kl.

Ziemassvētki ir vieni no maniem mīļākajiem svētkiem.Visa ģimene un radi sanāk kopā. Man patīk rotāt mājas logus ar papīra sniegpārsliņām, eglīti – ar mantiņām un dažādām virtenēm. Ziemassvētkos vissvarīgākais ir kopā būšana.

Māra Kļaviņa, 6. kl.

Ziemassvētki ir mani mīļākie gadskārtu svētki, tādēļ es tos gaidu visvairāk. Mani iepriecina veidot kartītes visiem radi- niekiem un svētku atmosfēra. Esmu laimīgs, ka visa ģimene ir kopā. Man patīk pušķot eglīti, palīdzēt taisīt ēst un sagādāt citiem dāvanas.

Reiners Bērziņš, 6. kl.

Mans Ziemassvētku brīnums ir ģimenes kopības sajūta. Laiks, kad cepam piparkūkas, ēdam mandarīnus un dzeram tēju. Īpašs prieks par sniega pūkām, kas laižas lejup, maigi šūpojoties un pārklājot zemi ar mīkstu, siltu, baltu sniega sedziņu. Ziemassvētkos eglītē iededzam brīnumsvecītes, to sprakšķēšana un mirguļošana piepilda māju ar gaismu un dedz tādas pašas brīnumsvecītes arī mūsu sirdīs. Šajā vakarā viss top gaišs un līksms, kas vēl vairāk visus satuvina un dod spārnus, lai nedaudz paceltos virs zemes. Šis vieglums dara cilvēkus priecīgus, un Ziemassvētkos katrs to sajūt.

Beāte Ločmele, 7. kl.

Ziemassvētki ir man paši mīļākie svētki. Nav svarīgas dāvanas, bet kopā būšana ar radiem. Svētkos kopīgi ar ģimeni rotājam eglīti. Šajā laikā atpūšos no skolas un izbaudu brīvlaiku. Ziemsvētki visspilgtāk paliek atmiņā. Novēlu mīļuma sajūtu svētkos!

Evija Korovacka, 7. kl.

Prieku Ziemassvētkos rada piparkūku gatavošana kopā ar ģimeni. Lūpās parādās smaids, kad saņemu jaukus, mīļus un sirsnīgus apsveiku- mus no saviem tuviniekiem un draugiem. Acis iemirdzas, kad aizdedzam brīnumsvecītes un iekaram tās eglītē. Jauka ir dāvanu saņemšana un dzejoļu skaitīšana, taču vissvarīgākā ir svētku svinēšana ģimenes lokā, redzot tuvākos smaidām un priecājamies.

Airita Tirša, 8. kl.

Ziemassvētkos cilvēkiem at- veras sirds labajam un visapkārt virmo svētku labā gaisotne. Kad mājās tiek cepti pīrāgi un piparkūkas, gaisā virmo tik jauka smarža! Manas mammas gatavotie pīrāgi ir visgaršīgākie pasaulē. Ziemassvētkos man ir priecīgs prāts un līksma sirds, jo visi apkārt smaida un cits citam izpalīdz.

Monta Meikališa, 8. kl.

Ziemassvētki – mīlestības, gaišuma un piedošanas laiks. Svētkos sanākam kopā, lai bērniem dāvātu prieku. Vairāk aizdomājamies par to, kā darīt labo citiem. Manai ģimenei tas ir īpašs laiks, jo varam visi sanākt kopā, dāvināt dāvanas. Ziemassvētkos visiem jādomā labas, jaukas un sirsnīgas domas, kas sasilda sirdi, tad arī pasaule kļūs gaišāka.

Gerda Sedoja, 8. kl.

Ziemassvētku laikā cilvēki ir vienoti un draudzīgi. Gaisā virmo īpašā svētku smarža. Tā nāk no koši zaļajām egļu skujām. Svētkos visa mūsu ģimene sanāk kopā un gaida Ziemassvētku brīnumu – tad ārā pie debesīm spoži spīd zvaigznes, no plīts mēģina izspraukties piparkūku smarža, pa durvīm nāk Ziemassvētku vecītis, nosalis, taču priecīgs.

Aiga Pīķe, 9. kl.

Svētku svinēšana nav gal- venais, svarīgākais ir pats klu- sais un mierīgais Ziemassvētku laiks, kad cilvēkus pārņem siltas jūtas un vēlme dalīties tajā ar apkārtējiem. Ir grēks šajā laikā turēt ļaunu prātu. Tas ir piedošanas laiks.

Rihards Bičevskis, 9. kl.

Ar spirgtu mandarīnu smaržu, mirdzošām sniega kupenām un starojošām bērnu acīm atnāk Ziemassvētki. Šajā laikā ik- katrs cer piedzīvot brīnumus, taču patiesībā to radām mēs paši, jo gada vistumšākajā laikā mūsu sirdīs mirdz labestības liesma. Lai radītu Ziemassvētku brīnumu, nav vajadzīga burvju nūjiņa. Noliekot malā savu cilvēcisko egoismu, iemācoties uzklausīt, mēs varam palīdzēt kādam cilvēkam pasauli saredzēt gaišās krāsās. Mēs varam neticīgajiem pierādīt, ka brīnums neslēpjas lielās un dārgās dāvanās, bet labos un nesavtīgos cilvēkos.

Gunda Pozņakova, 12.kl.

Ziemassvētki ir ģimenes svētki, mājās valda mīļa atmosfēra. Viss, ko darām kopā, liek justies labi. Ziemassvētkos piedod visu, kas nepareizi darīts vai pateikts. Galvenais ir būt labsirdīgiem un palīdzēt saviem tuvajiem.

Aiva Teleža, 12.kl.

Ziemassvētkos cilvēki ir kļuvuši sirsnīgāki un līdzjūtīgāki. Galvenā vērtība ir ģimene un draugi, kuri vieno. Svētkos gaisā virmo saldās vaniļas, skujkoku un sulīgo mandarīnu aromāti, tie nomierina un liek domāt par visu skaisto pasaulē. Tas ir mīlestības, līdzcietības un dāvināšanas laiks.

Signe Volkopa, 12.kl.

Latvija – tās ir manas mājas
04.12.2012.

Latvija ir maza un neliela valsts Baltijas jūras krastā, taču tik krāšņa visos gada- laikos. Pavasarī putnu treļļu piedziedāta, vasarā pļavas ziedu izrotāta, rudenī lapu dzīparos savīta un ziemā baltu seģeni pārklāta. Latvija – tās ir manas mājas. Te māmiņas mīlīgais smaids, tēva drošais balsts, vecmāmiņas gādīgās rokas un vectētiņa gudrais padoms. Mājas ir manas māsas un brāļi. Tās ir manas palaidnības un draiskulības, prieki un asaras, smiekli un laimes sajūta. Māja no rīta pamāj sveicienus un novēl labu dienu, bet vakaros nogurušu un piekusušu sagaida, lai samīļotu, sasildītu un bēdas uzklausītu. Cik labi, ja ir mājas – mans patvērums un vieta, kur jūtos visvislabāk! Arī Mad- lienas vidusskolas 1.–4. klases skolēniem ir daudz laba, ko teikt par savām mājām.

Madlienas vidusskolas skolotāja Zinta Saulīte

Mana ģimene ir lieliska, mēs viens otram darām labu. Gatavojam ēst, kopīgi ejam uz dārzu. Mēs darām mīļus darbus.

Kristianna Vjatere, 1. kl.

Manas mājas sauc „Vanagi”. Ir jauki ārā, jo tad var šūpoties. Man patīk sava māja. Mamma ir visjaukākā, jo mīļi mani sagaida.

Toms Eglājs, 1. kl.

Mana māja ir vislabākā. Mamma un tētis ir vismīļākie. Brālis ir labs un foršs. Viņi mani mājās sagaida. Man patīk sava istaba, jo tur ir daudz mantu. Ieva Rābe, 1. kl. Manas mājas ir vismīļākās. Tur ir silti un skaisti. Ap tām ir patīkams un svaigs gaiss.

Undīne Dzene, 1. kl.

Man patīk mana māja. Tajā dzīvo ļoti labi kaimiņi. Viņi rūpējas par mūsu pagalmu, sakopj visu. Es ļoti priecājos par savu augšstāva kaimiņieni Ramonu. Viņa izveidoja rotaļu laukumu, kurā es spēlējos ar saviem draugiem. Man patīk kaimiņiem palīdzēt grābt lapas un ziemā tīrīt taciņas.

Alise Trence, 2. kl.

Manas mājas nosaukums ir „Jaunliepiņas”. Māja ir veca, un mēs par to rūpējamies, grābjot lapas, apkopjot. Es lepojos ar savu māju, jo tā ir skaista. Tajā dzīvo 6 cilvēki, 2 suņi un 4 kaķi. Mājas man nozīmē ģimenes vēsturi, jo tur dzīvoja manas omes ģimene.

Keita Lamberte, 2. kl.

Manu māju uzbūvēja, kad mammai bija 6 gadi. Es te dzīvoju kopš dzimšanas. Ap māju ir liels pagalms, koki un skaists dārzs. Mums ir kaķis, ko sauc par Mikausi. Kaimiņi ir jauki un izpalīdzīgi.

Krišs Bičevskis, 3. kl.

Cilvēkam ir svarīgs mājoklis, un katrs grib dzīvot skaistumā. Mūsu māja vienmēr ir sakopta, tāpēc ir jārūpējas par kārtību un tīrību. Mājas apkārtne ir jāveido tāda, lai pašiem patiktu.

Elīza Megija Linde, 3. kl.

Mūsu māja atrodas skaistā vietā kalna galā. Pie mājas aug ābeles, ķirši, upenes, te ir glītas puķu dobes. Vasarā mēs visi kopā strādājam – pļaujam zāli, ravējam dārzu, kopjam siltumnīcu. Mājās mums katram ir sava istaba – man, brālim, mammai un tētim. Visvairāk mēs mitināmies viesistabā un te visbiežāk esam kopā.

Krists Reinards Zariņš, 3. kl.

Manas mājas ir tik mīļas kā māsa. Tās dod man siltumu. Kas var būt labāks par mājām? Kad pārnāku no skolas, mājas manī ienes prieku. Es nevarētu iedomāties savu dzīvi bez mājām. Maksis Gustavs Kuzņecovs, 3. kl. Manu māju sauc „Jaun- birznieki”, tā ir celta 1925. gadā. Te ir dzīvojuši mūsu senči paaudžu paaudzēs. Mājās vienmēr ir silti un labi. Apkārt ir pļavas, te nav pilsētas burz- mas un trokšņa, gaiss ir svaigs un smaržīgs. Manas mājas ir vislabākās uz pasaules.

Edgars Mežajevs, 3. kl.

Es dzīvoju Taurupes pagasta „Kalējos”. Man te patīk vasarās, kad zied puķes. Pagalmā ir ba­ tuts, lai jautrāk un interesantāk. Ziemā patīk, kad var no kalniņa braukt ar ragaviņām.

Morics Ločmelis, 3. kl.

Mājas – tā ir mana ģimene. Mammas ēdieni ir ļoti garšīgi. Mājās jūtos vislabāk – vai esmu priecīga, vai arī skumīga un dusmīga. Mājas dod daudz prieka, te mēs ar draugiem spēlējamies. Mājās viss ir tik zināms un viegli atrodams.

Alta Siliņa, 4. kl.

Man patīk, ka manas mājas ir laukos. Es varu izskrieties pa pļavām un mežiem. No rītiem un vakaros dzirdu putnu līksmo čivināšanu. Dažreiz varu ieraudzīt kādu dzīvnieku mežā.

Elmārs Ziemelis, 4. kl.

Mājas ir vieta, kur es jūtos ļoti labi. Te var atpūsties, strādāt, priecāties. Te ir mana ģimene. Manas mājas ir ļoti jaukas. Tās atrodas laukos, blakus ir skaista ozolu aleja. Man mājas ir vismīļākā vieta.

Linda Smilškalne, 4. kl.

Man māja nozīmē visu, te es sāku pirmo reizi staigāt un runāt. Man mājas ir pirmajā vietā. Es savas mājas nekad nepametīšu. Te ir mana paradīze.

Reinis Jurka, 4. kl.

Es savās mājās jūtos ļoti labi. Te ir priecīgi, jautri un omulīgi. Es mājās vienmēr esmu un būšu gaidīta. Māju sajūtu radu es pati un mani ģimenes locekļi.

Kristīne Jankava, 4. kl.

Mana mīļā māmiņa
01.06.2012.

Maijā, kad visapkārt ziedu paklāji, jautri trallina putni un saule tik mīlīgi silda, svinam Mātes dienu. Tie ir svētki mammām – mūsu vismīļākajiem, labākajiem un jaukākajiem cilvēkiem. Katra sākums ir māmiņa. Viņa – sargātāja, auklētāja, lolotāja un visa laba mācītāja. Ir grūti pateikt vārdos to mīlestību, ko māmiņas iesēj bērna sirsniņā. Ir svarīgi sajust stipro plecu, palīdzīgu roku, mīļu glāstu, noraušot asariņu uz vaiga. Ir tik labi būt līdzās, lai pasaule ziedētu un plauktu kā puķe – tikai tāpēc, ka mammīte ir tepat, blakus. Lai mazi, mīļi un no sirds rakstīti vārdi iepriecina māmiņas svētkos!

Madlienas vidusskolas skolotāja Zinta Saulīte

Manu māmiņu sauc Viola. Viņai ir melni mati un zaļas acis. Mana māmiņa ir skaista. Viņa daudz strādā un pērk man saldumus. Mamma ir iemācījusi šūt. Es vēlos māmiņu iepriecināt ar torti.

Annija Kļava, 1.a kl.

Manu mammu sauc Inese. Viņa ir skaista. Mammai patīk lasīt avīzes, sportot, dejot, vārīt zupu. Māmiņai patīk puķes. Viņa māca man rakstīt. Es mammai uzdāvinātu zemenes, jo mums abām tās ļoti garšo.

Agnese Cinīte, 1.a kl.

Manu mīļo māmiņu sauc Inga. Viņai ir sarkani mati. Mamma ir strādīga, laba un mīļa. Mēs kopā grābjam lapas. Viņa mani iemācīja braukt ar velosipēdu. Es gribu māmiņai uzdāvināt ziedus un vēlos, lai viņai viss izdodas.

Ilgonis Vēzis, 1.a kl.

Manu māmiņu sauc Liene Kaņepe. Viņai ir tumši blondi mati. Mana mamma strādā veikalā. Viņai patīk jāt ar zirgiem. Vasarā kopā ar mammu labprāt peldos. Viņa man ir iemācījusi, kā rīkoties ar naudu. Māmiņai novēlu priecīgus svētkus!

Alise Trence, 1.a kl.

Latvijā ir daudz māmiņu. Viņas visas ir labas un gudras. Mana māmiņa arī. Viņu sauc Inta, un viņai ir zilas acis un blondi mati. Es mammai gribētu uzdāvināt kucēnu, jo viņai ļoti patīk suņi.

Keita Lamberte, 1.a kl.

Manu māmiņu sauc Vita. Viņai ir brūni mati un acis. Maiga seja un glīts smaids. Mēs mājās kopā taisām ēst, mācāmies spēlēt klavieres. Māmiņas mīļākās puķes ir rozes. Mammai ir glīts rokraksts, patīk adīt un tamborēt. Viņa raksta arī stāstus. Lai tev, māmiņ, garš mūžs, paldies par manu audzināšanu!

Krišs Bičevskis, 2.a kl.

Manu mammu sauc Gunita, viņa ir ļoti mīļa, labestīga un jauka. Māmiņai ir brūni mati, glīta seja, mirdzoši zilas acis. Viņa vienmēr smaida. Māmiņa man ir līdzās gan priekos, gan bēdās. Viņa man ir maģiska mamma, jo daudzi viņas vēlējumi piepildās.

Samanta Meikališa, 2.a kl.

Manu mammu sauc Iveta. Viņai ir zilas acis un maiga seja. Mamma ir mīļa un jauka, gudra un labsirdīga, izpalīdzīga un veikla. Viņai patīk bites, brīvajā laikā māmiņa ir biškope. Mammai tuva ir mūzika, un viņai ir talants spēlēt klavieres un mācīt bērnus. Mamma var izdarīt visu, ko vien vajag. Mana māmiņa ir vislabākā uz pasaules!

Edgars Mežajevs, 2.a kl.

Manu mammīti sauc Dainuvīte. Viņai ir brūnas acis, mīļa seja, maigas rokas un blondi mati. Es kopā ar māmiņu spēlējos, vasaras vakaros braucam ar velosipēdiem, ziemā – ar kamaniņām. Palīdzu mammai gatavot ēst un nomazgāt traukus. Kopā strādājam dārzā, lasām ogas. Dažreiz mamma mani palutina ar šokolādi vai konfektēm.

Elīza Megija Linde, 2.a kl.

Manu mīļo omīti sauc Ināra. Viņai ir 64 gadi. Omītei ir īsi, plāni mati, zaļas acis, biezas skropstas. Es viņai vienmēr kaut ko palīdzu. Mana mamma strādā Īrijā, taču es dzīvoju pie mīļās omītes – jau no bērnības.

Agnese Jēgere, 2.a kl.

Manu omīti sauc Zinaīda. Viņai ir zilganas acis un tumšas uzacis, sarkani mati un sārtas lūpas. Omīte man ir ļoti mīļa. Paldies viņai par visu! Vēlos, lai mēs kopā pavadām vairāk laika. Omīt, es tevi ļoti mīlu!

Linda Šķēla, 2.a kl.

Manai mīļajai māmiņai Ilvai ir brūnas acis, sarkanbrūni mati. Viņa ir strādīga, labsirdīga un devīga. Mums abām kopā patīk dejot. Savu māmiņu mīlu no visas sirds. Piedod, mammīt, ja esmu tevi sāpinājusi, tu taču zini, ka es tā negribēju.

Monta Antonoviča, 3.a kl.

Mana māmiņa ir vislabākā. Viņa par mums rūpējas, strādā „Galiņos”. Mammai patīk lasīt, vakaros pēc darba labprāt skatās televizoru. Māmiņai ir daudz māsu un brāļu – mēs esam kupla radu saime.

Alta Siliņa, 3.a kl.

Manai mammai Tatjanai ir brūnas acis un melni, lokaini mati. Viņa bērnudārzā ir auklīte. Mammai patīk strādāt dārzā. Viņa labprāt taisa ēst, vakaros skatās televizoru. Mammas mīļākā krāsa ir ķiršu sarkana. Viņai ļoti patīk spēlēt vārdu spēles.

Žanna Pjatuņina, 3.a kl.

Manu mammu sauc Santa, viņai ir pelēkas acis un blondi mati. Mamma strādā Madlienas pagasta pārvaldē. Viņas hobijs ir pērļošana. Mammai patīk stādīt puķes un skujeņus, lai ap māju būtu skaisti un jauki. Manai māmiņai patīk pucēties.

Patrīcija Laurinoviča, 3.a kl.

Mana māmiņa ir jauka un sirsnīga, čakla un strādīga, laipna un izpalīdzīga. Viņas acis ir tik mīļas kā nevienam un smaids tik silts. Man mamma ir vislabākās zāles, kuras palīdz vienmēr. Māmiņa prot mierināt un samīļot, uzmundrināt un iepriecināt. Viņa palīdzēs ikvienam ģimenē gan darbā, gan mācībās, gan glīti saģērbties un saposties. Mammītei var stāstīt visu – vai tie ir meli, kas uzvēlušies kā smagi akmeņi uz sirds, vai tās ir šaubas, māmiņa sapratīs. Mana mamma prot gatavot visgaršīgākos ēdienus. No viņas nāk liela mīlestība.

Jogita Lazdiņa, 4.a kl.

Mana māmiņa ir gudra, jauka, jautra un mīļa. Viņai patīk angļu valoda, sportot, dziedāt. Mamma cep brīnišķīgas tortes. Viņa par mani gādā un rūpējas, mīl un sargā. Mēs kopīgi gatavojam ēst, braucam ar velosipēdiem, skrienam maratonus. Mammai patīk dzīvnieki, īpaši mūsu kaķis Kesija. Mana māmiņa ir vislabākā. Ja nebūtu mammas, nebūtu arī manis. Es savu māmiņu iepriecinu ar pašas gatavotām dāvanām.

Tince Mūrniece, 4.a kl.

Mana māmiņa ir kā saules stars – tik mīļa, tik maiga un dažreiz arī stingra un prasīga. Mana mamma ir skaista. Viņa ir aktīva, dzīvespriecīga un kārtīga. Māmiņa ir vienīgā uz pasaules, ko es mīlu. Viņa ir jaukākais cilvēks uz zemeslodes. Kad mamma stāv līdzās, pasaule atplaukst un uzzied kā daudzkrāsaina puķe. Ar mammu ir tik labi kopā pastrādāt, pastaigāties un aprunāties.

Linda Streile, 4.a kl.

Mana māmiņa ir jauka kā mazs, mīļš saules stariņš. Es mammu ļoti mīlu, jo viņa ir sirsnīga un labestīga. Manai māmiņai ir „zelta rokas”, viņa ir čakla un strādīga. Man dažreiz vakaros mammas ir ļoti žēl – visu dienu viņa ir strādājusi pie bērniem, pagatavojusi gardas vakariņas, nomazgājusi traukus. Gribas pažēlot, palīdzēt un samīļot.

Elīna Vosveniece, 4.a kl.

Mana māmiņa ir ļoti jauka, labsirdīga, mīlīga, gudra, strādīga un jautra. Mamma mani mīl no visas sirds. Mēs kopīgi strādājam – gatavojam ēst, grābjam lapas, ravējam dārzu. Mamma par mani rūpējas un gādā. Man nevajag citu māmiņu, tikai manu mīļo, sirsnīgo mammīti.

Luīze Madara Dzene, 4.a kl.

Mana māmiņa ir ļoti mīļa un labsirdīga, viņa mani aizstāv. Kad man ir grūti, mamma vienmēr ir līdzās. Viņa ir visskaistākā, neviens neatņems viņas mīļumu, jo man viņa ir vislabākā uz pasaules. Mamma prot garšīgi taisīt ēst. Arī es dažreiz iepriecinu māmiņu, pats pagatavojot pusdienas.

Kristiāns Aļešķēvičs, 4.a kl.

Manu mammu sauc Laimdota, viņa ir skaista, ar lokainiem matiem. Māmiņa ir izpalīdzīga. Mēs kopā gatavojam ēst, strādājam, spēlējam dažādas spēles, mamma palīdz izpildīt mājas darbus. Es cenšos savu māmiņu iepriecināt – ar dāvaniņām, padarot kādu darbiņu.

Dāvis Grecs, 4.a kl.

Uzsmaidi aprīlim!
23.04.2012.

Aprīļa mēnesis patiešām ir jocīgs un jokains – te spīd saule, te līst lietus, te snieg sniegi un puteņo, taču gaisma un siltums pamazām svin uzvaru. Cilvēki, iestājoties pavasarim, kļūst atvērtāki, nebēdnīgāki un jautrāki. Gribas pasaulē palūkoties ar smaidu un prieku. Šoreiz skolēni pamēģināja, kā ir, ja mazs stāsts, dzejolītis vai pasaka ir jāsacer, izmantojot vārdus, kas sākas ar vienu burtu. Izrādās – tas nav nemaz tik vienkārši! Visvieglāk, ja palīgā ņem burtu „p”, ar to rodas visvairāk jauku un interesantu darbiņu. Aprīlī var arī pasakas sagrozīt, un top ačgārnā pasaka, kurā ir tikpat neparasti notikumi kā īstajā. Pasmaidīsim aprīlim, jo veselīgi smiekli ir vislabākās zāles, lai uzlabotu garastāvokli, lai uz pasauli paskatītos ar gaišumu un ticību!

Madlienas vidusskolas skolotāja Zinta Saulīte

Brīnumainā birztala
Baltais briedītis Bembītis bradāja baltās bērzu birztalas biezajā briksnājā, bērzlapēm briestot blakus brīnišķīgi brūnajām baraviku beciņām. Brīnumainajā brīdī bēšīgi blēdīgais bebrs Bolacis brokastīs baudīja brokoļu biezzupu, bružādams bārdu balandās. Baltstarītes biedrojās bezkrāsaino baltblusiņu barā, bezgalīgi bārstīdamas blēņas. Brīnumi burbuļoja…

Ance Ikauniece, 4.a kl.

Redīsu un rutku raža
Ruta rāva redīsus – resnos rakarus.
Rīta rasā redīsi rasoja rāmi, rimti.
Redīsus Ruta rija riekšavām.
Ruta Ritai rādīja rutkus.
Rutai rutki riebjas.
Re! Rutki ripo!
Resnie rutki ripoja rīta rasā.
Ritai rutki, Rutai redīsi raženi.
Rīgā rutkus, redīsus rautin rauj.

Jogita Lazdiņa, 4.a kl.

Pelīte Pīka
Pavasarīgās piektdienas pēcpusdienā pelīte Pīka pastaigājās parkā. Pavisam piekususi, piesēda parka paēnā. Pie pelītes Pīkas parunāties pierāpoja prusaks Pēcis. Pārsprieduši paziņu privāto pasauli, pļāpas pašķīrās. Priecādamies par pavasara puķēm, Pīka pina pienenes pīnē. Pelīte priecājās par pavadīto pēcpusdienu.

Ralfs Bite, 5.a kl.

Pasaka par princi Pēteri
Princis Pēteris piedzima pirms pusgadsimta pasaku pavalstī. Pavalsts piederēja prinča pamātei Peonijai, pati pils – princim. Pils pagalms peldēja puķu pārpilnībā. Puķes pieskatīja pats Pēteris. Pilnie puķu podi priecēja pavalstniekus, pārsteidzot pašu Peoniju. Pils priekšpusē pletās pelēkzilo pulkstenīšu posms. Pamalē pacēlās pieneņu pūkas. Piesaulē pildījās pīpeņu pumpuri. Princim Pēterim patika pasmaržot piesātinātos pumpurus. Puķes plūkdama, Peonija priecājās par prinča Pētera panākumiem puķkopībā.

Reiners Bērziņš, 5.a kl.

Prātīgā pele
Pērnajā pavasarī plašajos plūdos pirmajā piektdienā pulksten piecos pēcpusdienā pelēkā, piemīlīgā, pūkainā pele pārdroši pārskrēja pagalmam. Pamanīja putekļainu piena paku. Pielavījās, pieslējās, pagaršoja. „Pretīgs, pārkarsis piens!” pele pīkstēja. Pēcāk prātīgais pelēns palīda pirts pagrīdē pagulēt.

Paula Stauža, 5.a kl.

Pastaiga
Princis piejāja pie princeses pils. Princese pasmaidīja. Princis piedāvāja pastaigāties. Princese paraustīja plecus. Princis palūdza. Princese piekrita. Pārītis pastaigājās pa pūpolu pļavu. Princis piedāvāja princesei paēst pašgatavotās pankūkas. Princese piekrita pusdienu pārtraukumam. Pēc pastaigas princese palūdza princim pienākt pie pils. Princis piedāvāja precēt princesi. Princese piekrita. Pēcāk pilī princis precēja princesi.

Kitija Balode, 5.a kl.

Pasaka par burtu B
Bonim bija bezbailīgs brālis Buksis. Brāļi bija bravūrīgi. Brīnišķīgajam Bobim bija bagāta brūte. Brūtei bija brīnišķīga burbuļvanna baltajos bērzos, bet Bonim burbuļos bija baisi. Brālim Buksim bija braši bērni. Bērni baudīja burbulinādi, bakstīja burbuļus brīnišķīgajā burbuļvannā. Buksis brauca brālim barot bites. Bobis bites biedēja.

Dārta Liepiņa 5.a kl.

Parasta Poga
Pasaulē pabija parasta Poga, protams, pateica pārējām piedzīvoto. Piepušķoja pamazām pasaku, piedodot pikantumu. Pasaka pie pārējām pabija pavisam pārveidota: „Poga pakrita, piekļūstot pasaulei. Poga pastāvēja pārbijusies, pastāvēja, padomāja, pārbaudīs Poga pasauli, protams, pasaule paliks parasta. Poga pretēji – pazaudēs parastumu, paliks poga pavisam Pogaina.” „Parastām pogām patīk, pavisam pašsaprotami patīk pārspīlēt patiesību,” pauda pingvīns Panis Pencis.

Beāte Ločmele, 6.a kl.

Pāvs un papagailis
Pa Priekuli pastaigājās pāvs. Pēkšņi priekšā parādījās papagailis. Pāvs pieskrēja pie papagaiļa, pārbaudīja pulsu, piezvanīja policijai. Policisti palīdzēja paģībušajam papagailim. Policisti pa pulti priekšniekam paziņoja par papagaili. Priekšnieks pasauca personīgo palīgu. Palīgs piebrauca pirms pieciem. Pēc pieciem palīgs palika priecīgs. Papagailis pamodās. Pat pāvs priecājās. Policisti pavēstīja priekšniekam par paveikto. Papagailis pateica: „Paldies par paveikto!” Policisti pierādīja personīgās prasmes!

Undīne Piterniece, 7.a kl.

Papīra piedzīvojumi
Pār pieneņlauku pārlaidās parastais papīrs, pielidoja pie pienenes. Pienene pabaroja papīru ar pankūkām. Papīrs pankūkas pamērcēja pašgatavotā pūdercukurā. Pienene pasmaidīja. Papīram patika pūdercukurs. Paēzdams pankūkas, papīrs pateicās pienenei par pašgatavoto pārsteigumu. Pienene pieņēma papīra pateicību.
Papīrs pielidoja pie papīrfabrikas. Pārējie papīri pieēdās pašceptus pūpēžus. Pirmais papīrs pastāstīja par pieneņu pieklājību. Papīri pārdomāja pēcpusdienu, pastāstīdami pārējiem par piedzīvojumiem.

Gerda Sedoja, 7.a kl.

Ačgārnās pasakas
Dzeltengalvīte un muļķīgā lapsa Reiz kādā siltā pavasara dienā pa mežu pastaigājās Dzeltengalvīte. Viņa gāja pie savas iecienītās filmu zvaigznes Amūras Henisas. Meitene gāja, līdz ieraudzīja skaistu ogu krūmu. Viņa nolēma salasīt sulīgās ogas. Tās varētu aiznest Amūrai, būs labs ciemakukulis. Meitene atcerējās, ka mājās aizmirsusi pīlīti. Tā bija domāta Amūrai, lai audzē.
Par pīlīti uzzināja muļķīgā lapsa. Kad meitene nāca ar visu pīli, gudriniece uztaisīja lamatas. Dzeltengalvīte ieraudzīja lapsas asti un uzkāpa uz tās. Kā negantniece brēca!
Meitene gāja tālāk. Tikko viņa pienāca pie Amūras mājas, lapsa izleca no krūmiem, lai atņemtu pīlīti. Šoreiz Dzeltengalvīte atkal uzkāpa uz sāpošās astes, lapsa sāpēs iekliedzās un aizbēga. Meitene satikās ar Amūru, un abas kļuva par labākajām draudzenēm.

Ērika Bogdanova, 4.a kl.

Trīs rūķīši un vilks
Reiz kādā mežā dzīvoja trīs rūķīši. Viņi katru dienu agri cēlās, padzēra kakao, uzvilka rūķu zābakus, uzlika galvā salmu mices un gāja uz kalnu skaldīt akmeņus mājiņas būvēšanai. Uz darbu devās dziedādami. Pēkšņi jaunākais izdzirdēja savādu skaņu. Vecākais rūķis lika brāļiem apstāties, bet pats devās uz tuvējo krūmu izlūkot. Te rūkdams izskrēja vilks un sagrāba rūķi zobos. Jaunākais un vidējais neapjuka – turot rokās darbarīkus, uzbruka vilkam. Negatnieks palaida rūķi un, sāpēs kaukdams, gribēja aizmukt. Drosminieki to sagūstīja, sasēja ar virvi un aizveda uz kalnu skaldīt akmeņus. Pašā vakarā vilku atbrīvoja. Viņš bija tā noguris, ka apsolījās rūķus nekad vairs neaiztikt, bet grūtā brīdī palīdzēt.

Rainers Kriškāns, 5.a kl.

Zaķa burkāni
Pelēkais zaķis dzīvoja savu mierīgo, kluso dzīvi mazliet iesūnojošā pavasara miteklī. Lai glābtos no garlaicības, viņš uzrušināja dārziņu, kurā reiz auga skābētu kāpostu sēklas. Kā nojaušams, garauša zināšanas par dārzeņiem, kur nu vēl divgadīgajiem, bija visai pieticīgas. Pirmajā dārziņa pastāvēšanas gadā no sēklām bija iesējies kāds augs, kuru tagad dēvē par burkānu. Toreiz zaķis lakstus uzskatīja par neizdevušos vērmeles paveidu. Otrajā gadā burkāns pret debesīm vērsa ziedus – sīkus un baltus. Lai „pieliktu punktu” burkāna bezkaunībai, garausis to izrāva, taču tādu kokainu ķēmu lakstu apakšā nebija cerējis ieraudzīt. Aiz pārsteiguma zaķis nometa augu zemē un, iespītējot Latvijas floras pētītājiem un apkopotājiem, nolēma to nevienam nestāstīt. No tā arī cēlies burkāna nosaukums – vārds „burke” angļu valodā nozīmē – noklusēt. Latviskojot vārda izskaņu, radās – burkāns.

Roberta Atraste, 7.a kl.

Trīs vilki un sivēntiņš
Mežā bija uzcelta koka būdiņa. Tajā dzīvoja trīs vilki – ēdelīgi un nebēdnīgi. Katru dienu viņi devās gulēt diendusu. Reiz nu nemaz nevarēja aizmigt, jo saule tik mīlīgi kutināja viņu purniņus. Sivēns zināja, ka vilki guļ, tāpēc droši devās uz viņu mitekli. Drosmīgais pat nenojauta, ka ļaunie zvēri ir nomodā un savu medījumu var sajust vairāku kilometru attālumā. Tuvojoties pussabrukušai mājelei, sivēntiņš ievēroja vilku pabāztos purnus pa mājiņas durvīm un skrēja projām, ko kājas nes. Vilku labi iecerētās pusdienas pagaisa, kā nebijušas! Viņi tā sabēdājās par neveiksmi, ka kļuva par veģetāriešiem…

Aiga Pīķe, 8.a kl.

No skolēnu darbiem…
Tā ir sadzīves pasaka, tāpēc ka tur ir iejaukti ēdieni.

Šī ir pasaka par uzticību, un uzticība ir tāda lieta, kad ir jāuzticas, cik vien var.

K.Skalbe bija ļoti nabadzīgs, tāpēc ka viņam nebija naudas, ko pirkt.

Dažreiz es gribu strādāt, citreiz ne. Īstenībā darbs ieliekas rokās, un tas jādara gribot negribot.

Cibiņš kaujā kaujas ar nepienākumiem.

Buņģa attēls nebija neko labs. Viņam virsū bija svārki, žakete vai, kas tur bija, lieli zābaki, dūšīgs.

Kas ir dialogs? Piedalās tikai viens galvenais varonis, un tas ir dzīvnieks.

Tad, kad egle nokrita, viņa palika skeletā.

Kāpēc novelē „Nāves ēnā” patika Grīntāls? Jo viņš uzņēmās

vadību, uzbudināja citus zvejniekus, iedrošināja.

Zvejnieku starpā Birkenbaums pazīstams kā liels kauslis un stiprinieks, taču viena acs liecina, ka viņš ir cilvēcīgs.

Pēc laika piebrauca laiva ar 4 atlūzušiem cilvēkiem.

Garausis ierauga apsi un sakārdināts metas tai virsū.

Ješka teica: „Mums jāizbalsina griesti un sūdu kaudzes.”

Vislabākais, kurš sūnciemiešus pavedināja uz labāku dzīvi, bija labais Ješka.

Mēs ar draugiem izmantojam laiku, kad vēl esam jauni, jo, kad būsim veci, vairs nevarēs tik ātri skriet.

Viņš, kā cirta, tā lācim galva nost. Un tā lācis palika bez galvas un nekā neredzēja.

Ja cilvēks ir gudrs, tad prāts būs vēl gudrāks.

Viena no manām draudzenēm ir jaunava.

Mani ir radījis dievs un mamma.

Prieks ir nozīmīga dzīves daļa, kuru nevar izmest no dzīves.

Madlienas vidusskolas

Darbības mērķis
I. Iestādes darbības mērķis, pamatvirziens un uzdevumi

1. Iestādes darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot mācību un audzināšanas procesu, lai nodrošinātu valsts izglītojamo audzināšanas vadlīnijās, valsts pamatizglītības standartā un valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanu.

Turpināt lasīt
Misija
Nodrošināt mūsdienu prasībām un izglītības attīstības tendencēm atbilstošu, kvalitatīvu mācību procesu skolēna personības un pratības izaugsmei.
Vīzija
Uz savstarpēju uzticēšanos balstīta sadarbība starp pedagogiem, skolēniem un vecākiem kvalitatīvas izglītības iegūšanai un nacionālās pašapziņas stiprināšanai.
Vērtības
• Cilvēks
• Dziļas un noturīgas tradīcijas
• Savstarpēja cieņa
• Droša fiziskā un emocionālā vide
• Taisnīgums un atbildība
Pamatskolas absolvents
• Mācīties un pilnveidoties gribošs jaunietis
• Ar atbildību izturas pret sev uzticēto darbu, kritiski izvērtē situācijas, arī stresa un laika trūkuma apstākļos
• Pārliecināts un ieinteresēts
• Ar zināšanās balstītu viedokli par sabiedrībā notiekošajiem procesiem
• Ir savas dzimtās vietas patriots un ģimenes vērtību turpinātājs
Vidusskolas absolvents
• Pilnībā gatavs iesaistīties darba tirgū
• Izlēmīgs un drošs par iegūtajām zināšanām
• Personība ar augstu pašapziņu
• Radošs darītājs
• Emocionāli inteliģents un analītiski domājošs Viedoklis apkopots un formulēts pamatojoties uz pedagogu grupu darbā izteikto viedokli, skolas padomes vecāku pausto redzējumu un skolēnu parlamenta pārstāvju skatījumu.
Mācību darba prioritātes
Pedagogu sadarbība mācību procesā kompetenču pieejā balstīta mācību satura kvalitatīvai realizācijai.
Audzināšanas darba prioritātes
Atbalsts mācību un audzināšanas darbā ikvienam izglītojamajam, veicinot aktīvas un līdzatbildīgas personības attīstību, ņemot vērā izglītojamā individuālās spējas un intereses. Prioritātes apspriestas un saskaņotas metodiskajās komisijās