Skolēnu darbi tekstilmozaīkas konkursam “Ziedi”
20.04.2012.

Elfa Bukša “Ūdensrozes aizaugušā dīķī”

2. vieta vecuma grupā 14 – 18 gadi

Santa Liepiņa “Zieds ūdenī”

Jolanta Kalniņa “Koks un ziedi”

Atis Liepiņš “Puķu pods upē”

Kristers Kristjansons “Kaktusi”

Roberta Atraste “Pavasaris”

Krista Klesmane “Ziemas stāsts”

Undīne Piterniece “Dālija”

Sanita Rešinska “Puķu spēles”

Linda Smilškalne “Rožu groziņš”

Beāte Ločmele “Dzīvība”

Dace Grāvīte “Aizokeāna cīnijas”

3. vieta vecuma grupā 9 – 13 gadi

Sintija Piterniece “Pavasari gaidot”

Iveta Streile “Rudens zieds”

Monta Meikališa “Ziedonī”

Laura Jēgere “Noskaņa”

Monta Antonoviča “Raibā pļava”

Marta Ločmele “Rozīt` mana nātru dārzā”

Anna Stauža “Tītenis”

Intertextil Baltikum 2012
16.04.2012.

Piektdien, 13. aprīlī, Rīgā Ķīpsalas izstāžu kompleksā gadskārtējās izstādes Intertextil Baltikum 2012 ietvaros notika pirmā Latvijas bērnu un launiešu tekstilmozaīkas konkursa “Ziedi” laureātu godināšana. Vecumā grupā 14 – 18 gadi no, apmērām, 300 dalībniekiem 2. vietu ieguva Elfa Bukša ar darbu “Ūdensrozes aizaugušā dīķī “. Vecuma grupā 9 – 13 gadi arī no 300 konkursa dalībniekiem 3. vietu ieguva Dace Grāvīte ar darbu “Aizokeāna cīnijas”.

Pavasaris manā Madlienā
21.03.2012.

Palūk, kā pamazām sarūk lielās sniega kupenas! Pa ceļiem jautri burbuļo ūdens tērcītes. Saule, pastūmusi lielos mākoņus, mīlīgi apglauda zaļganbrūnos pumpurus, pieklauvē mazajam sniegpulkstenītim un iespīd katram tieši sejā, smejot: „Pavasaris klāt, pavasaris klāt!” Vai Madlienā šis gadalaiks atnāk citāds, neparastāks? Laikam jau gan, to skolēni ir labi ievērojuši. Viņiem šķiet, ka tas ir visskaistākais – apvīts ar īpašu svaigumu un smaržām, nemieru cilvēku sirdīs un jaukām, labām domām. Lai pavasarīgas domas, ielūkojoties Madlienas vidusskolas skolēnu dzejoļos (akrostihos) un pārdomu darbos!

Madlienas vidusskolas skolotāja Zinta Saulīte

Sniega kupenas kad kūst,
Naktis īsākas tad kļūst.
Iespīd logā saules stars,
Esmu priecīgs, klāt pavasars!
Gaujā ūdeņi jau palo,
Pavasaris zaļot zaļo,
Upes, ezeri ir vaļā,
Laukā mostas zāle zaļā.
Katra puķe dārza malā,
Sniegpulkstenītes ir vaļā.
Tulpes savu kārtu gaida,
Ezis migu projām raida,
Narcises kā ziedu lāmas
Īsti nesteidzas, stāv rāmas.
Šodien ārā saulains laiks,
Izpriecāties īstais laiks!

Rainers Kriškāns, 5.a kl.

Pavasaris ir skaists un jauks,
Ūdeņi upēs mutuļo, un vēji šalc.
Pavasaros plaukst sniegpulkstenīši,
Ozoliem un citiem kokiem parādās pumpuri,
Lieli prieki nu ir klāt –
Ieradies ir pavasaris!

Ieva Jēgere, 6.a kl.

Pavasaris atnāca,
Ūdeņi skalojās,
Pienenes ziedēja,
Ozoli atplauka,
Laistījās saulītē
Ikviena dzīvība.

Krista Klesmane, 6.a kl.

Pavasaris, pavasaris –
Atnācis tas beidzot.
Visu ziemu sali,
Aukstumā
Sēdēdams.
Atnācis tas ir
Raibs kā
Ikrītiņa
Saulīte.

Sintija Piterniece, 7.a klase

Cīrulītis priecīgs gaisā lidinās,
Īsākas ir tumšās naktis kļuvušas.
Rītos saule agrāk visus modina,
Upes čalo, pavasari aicina.
Lietus skalo vecā gada putekļus,
Izkausē tas ziemas sniega spilvenus.
Saules glauda bērnu sārtos vaidziņus.

Sanita Rešinska, 7.a klase

Pavasaris atplauka
Un visiem cēli lielījās:
Mazi, mazi pumpuriņi –
Pūpoliņi.
Un nebija jau vienīgie.
Re, arī sniegpulkstenīši
Ir skaisti uzziedējuši.

Pavasarim atnākot,
Ūdeņi pludo,
Pūpoli plauka, un
Olas jau sita.
Laiks bija tāds, lai
Iemīlētos.

Elīna Strazdiņa, 9.a kl.

Pavasaris nāk lēniem un mierīgiem soļiem.
Atdzīvojas daba.
Visapkārt līst lietus,
Atnesot drūmu laiku.
Sagaidīt to cenšas ikviens
Ar gaišām domām un mīļumu,
Raisot ikvienam sirds dziļumos
Ilgas pēc vasaras tālās,
Siltumu ienesot ikvienās mājās.

Alise Ketlere, 9.a kl.

Biezās sniega kupenas kļūst pelēkas un plānas. No skolas kalna tek strautam līdzīgi ūdeņi, kas liecina par pavasara iestāšanos Madlienā. Šis gadalaiks nāk ar ziediem, smaržām un prieku. Pavasarī kokiem un krūmiem piebriedušie pumpuri pamazām pārvēršas koši zaļā lapu rotā. Skolas apkārtnē, stadionā parādās zaļa zālīte. Mammas puķu dobē pirmā uzzied sniega roze, tad sniegpulkstenīši, dažādu krāsu krokusi, narcises, hiacintes, tulpes. Meža malas rotā zilas, baltas un dzeltenas vizbulītes. Atgriežas gājputni. Pavasaris ir atmodas laiks dzīvniekiem, augiem un arī cilvēkiem.

Ralfs Bite, 5.a kl.

Kad ziedēs sniegpulkstenīši un plauks pūpoli, sāksies pavasaris. Madlienā tas būs īpašs. Te var novērot, kā koki lēnām uzvelk savas pavasara kleitas un kā lielos kāšos atlido pirmie gājputni. Maigā saule spīd, pūš bargs vējš – kā jau pavasarī. Šis ir pārmaiņu laiks, kad mostas dzīvnieki un daba. Visapkārt smaržo pēc svaigas zemes.

Ieva Jēgere, 6.a kl.

Par pavasara tuvošanos liecina spirgtā smarža, kas pāršalc Madlienu. Tā ir kā brīnumputekļiem pildīts ziediņš. Sāk kust sniegs, atkal parādot zemei debesis, kuras tai bija liegts skatīt visu ziemu. Ir dzirdamas pavasara mežonīgās un vienlaikus liegās dziesmas, kuras sajūt ikkatrs cilvēks. Madlienā vienmēr ir skaists pavasaris, katru gadu tas ir vēl krāšņāks un jaukāks.

Beāte Ločmele, 6.a kl.

Madlienā cilvēki pavasari gaida ar nepacietību. Par šī gadalaika tuvošanos liecina garākas dienas, siltāks laiks, žilbinošā saule un pavasarīgais gaiss. Sniegs palēnām nokūst, atsedzot arī to, ko cilvēks ir piesārņojis… Tāpēc jau neviens nenokar degunu – kas netika izdarīts rudenī, tiek paveikts pavasarī. Pie mājām tiek grābtas lapas, katrs rušinās pa dārziņiem. Pavasarī cilvēki ir ļoti priecīgi un smaidīgi. Arī man ir labs garastāvoklis un pozitīvas emocijas.

Airita Tirša, 7.a kl.

Pavasaris Madlienā ir ļoti skaists. Kūstot sniegam, zem tā parādās maza, īsa un burvīga zālīte. Laiks kļūst siltāks un patīkamāks. Pavasarī arī kokiem saplaukst ziediņi un maigas, zaļas lapiņas. Tas ienes sirdī prieku un sajūsmu. Īpaša ir augļu koku ziedēšana. Ābeļu ziediņi ir gan balti, gan rozā, gan sarkanīgi. No lielās ziedēšanas pat galva var apreibt. Pavasaris priecē ar visdažādākajām smaržām.

Iveta Streile, 8.a kl.

Pavasarī saule lec arvien agrāk. Sniegs kūstot pilina savas aukstās piles gar jumta malu, samērcēdams manus matus. Biezos ziemas zābakus nomaina gumijas, ar kuriem var skriet un draiskoties pa lielajām peļķēm. Es ļoti gaidu, kad sniegs nokusīs un sniegpulkstenītes un krokusiņi ar saviem mazajiem ziediņiem pamodinās Madlienas ļaudīs smaidu un sajūsmu par plaukstošo pasauli. Ziema atkāpsies, un jāļauj ienākt pavasarim, lai cilvēki būtu gaišāki un krāsaināki, lai ikdienas pelēcīgumā viņi ievij kādu zaļu zāles pavedienu un skaistu, smaržīgu ziedlapiņu. Līdz ar pārmaiņām dabā arī mēs mainīsimies un uzplauksim kā sniegpulkstenītes un krokusiņi – pirmie pavasara vēstneši.

Elfa Bukša, 8.a kl.

Pavasaris ir visskaistākais gadalaiks, Madlienā jo īpaši. Gaiss ir patīkami svaigs, viss tik brīnišķīgs! Pavasara ziedi ir ar apbrīnojami labu aromātu. Ir tik jauki saplūkt tikko uzziedējušus krokusiņus un sniegpulkstenītes. Laiks kļūst arvien siltāks, nav vairs jāvelk biezās jakas, bet pietiks ar vējjaku. Vakari paliek gaišāki. Var ilgāk dzīvot ārā, pastaigāties, spēlēt futbolu. Pavasaris ir mans mīļākais gadalaiks!

Laura Antonoviča, 8.a kl.

Pavasara sākums Madlienā ir sniegains, martā bieži vien viss ir ūdenī. Gar dārziem ir milzīgas peļķes, upes ir applūdušas, arī laiks bieži ir drūms. Visjaukākais ir tad, kad sniegs ir nokusis. Aprīlis un maijs jau silti mēneši. Maija beigās ir patīkama sajūta, jo drīz beigsies mācības un sāksies brīvdienas. Tad Madlienā notiek dažādi pasākumi visas dienas garumā. Pavasaris man ļoti patīk.

Edvards Jēkabsons, 8.a kl.

Februārī domājam par saviem mīļdzīvniekiem
24.02.2012.

Kad ziemas aukstajā saulē rotājas apsarmojušie koki, logā spēlējas leduspuķes, ir tik labi, ja pieglaužas pūkains un draiskulīgs kaķēns, ja ķepu iedod suņuks vai būrītī jautri vītero papagailis. Dzīvnieki ir cilvēka labākie draugi. Madlienas vidusskolas 1.–4. klases skolēni var tik daudz pastāstīt par saviem mīluļiem. Vispirms jau tie ir kaķēni, mīlīgi, bet dažreiz arī lieli palaidņi un skrāpētāji, nākamie ir suņi – tik uzticami un draudzīgi, tad zirgi – gudri un saprotoši, papagaiļi – ziņkārīgi un nemierīgi. Citam mīlulis ir trusītis, vēl kādam meža zvērs. Bērni tā priecājas, ja mājās ir dzīvnieks, kas sagaida no skolas, ar kuru var rotaļāties un kurš vienmēr sirdī ienesīs prieku. Ielūkosimies skolēnu pārdomās!

Madlienas vidusskolas skolotāja Zinta Saulīte

Mans mīļākais dzīvnieks ir kaķis Piciks, kurš dzīvo pie manas omes laukos. Vecmāmiņai ir 12 kaķi. Piciks ir viens no jaunākajiem. Viņš man ļoti patīk, jo ir jautrs un smieklīgs. Piciks dažreiz dara blēņas. Viņa mīļākā krāsa ir zila. Kad Piciks ierauga zilu lakatiņu, viņš uzreiz ķer un plēš.

Alise Trence, 1. kl.

Mans mīlulis ir suns Džese. Viņa ir tik jauka! Džese pret mani izturas ļoti mīļi un nekad nedusmojas. Arī es pret viņu izturos labi. Džesei ir skaists dzelteni melns kažoks.

Kleita Lamberte, 1. kl.

Mans mīļākais dzīvnieks ir kaķis. Viņu sauc Minna. Tai ir melns kažoks un patīk spēlēties ar kamolu. Kad atnāku no skolas, Minna parasti guļ, un tad es dodos pie kaķenes parotaļāties.

Matīss Rozenšteins, 1. kl.

Vislabāk man patīk kaķi, jo viņi ir mīlīgi, nikni, ziņkārīgi, pūkaini un dara, ko grib. Man mājās arī ir kaķis, kuru sauc Lora. Viņa ir deviņus mēnešus veca. Kaķenei ir melns astes gals un melnas svītras kā zebrai. No rītiem viņa nāk mani modināt un kož kāju pirkstos. Manai mīlulei ļoti patīk spēlēties ar bumbiņām.
Tā kā Lora ir istabas kaķis, tad viņa labprāt skatās pa logu un vēro, kas notiek pagalmā. Lora ir vismīļākais un rotaļīgākais kaķītis pasaulē.

Krišs Bičevskis, 2. kl.

Mans kaķītis ir strīpains, tāpēc mēs viņu nosaucām par Tīģeri. Kad mamma iet slaukt gotiņu, mincis uzrāpjas viņai uz pleciem un sēž. Mēs kaķītim uztaisījām viltus pelīti. To dara tā – sarullē avīzi un sasien ar auklu. Tīģeris labprāt ar to spēlējas. Ziemā viņš noķēra īstu peli. Mūsu kaķis patīk visiem, un arī mums pašiem tas ir ļoti mīļš.

Edgars Mežajevs, 2. kl.

Viens no maniem mīļākajiem dzīvniekiem ir kaķis. Viņš nav ne mazs, ne pārāk liels, bet tam ir savi noslēpumi. Viņu sauc Ričards. Runcim patīk rotaļāties ar spēļu peli un arī murrāt. Ja Ričardu sakaitina, viņš var iekost. Kaķim ir baltas ķepiņas, bet pašas kājas – tumšas. Mugura ir gaiša un arī vietām patumša. Acis zilas un ausis melnas. Lūk, tāds ir mans kaķis!

Elīza Megija Linde, 2. kl.

Mans Rikis ir maziņš un p ūkains, ar lielām acīm un spicu deguntiņu. Viņam ir asi zobi. Rikis ir sudraboti melns un ar lielām ķepām. Man ļoti patīk vasarā laukos rotaļāties ar kaķēnu. Mums kopā patīk spēlēt bumbu – es viņam pametu, un viņš noķer un atnes atpakaļ. Rikis ir mans mīļākais dzīvnieks.

Kristers Kristjansons, 2. kl.

Man no bērnības patīk zirgi. Viņi ir mīļi un draudzīgi. Es esmu bijusi uz zirgu sacīkstēm. Kad biju maza, kopā ar ģimeni dzīvoju Taurupē. Mums bija govis, cūkas, aitas, kazas, vistas, truši un arī zirgi. Mūsu zirdziņš bija sirmi dābolains, ar baltām krēpēm un baltu asti. Man mājās ir fotogrāfijas un plakāti ar zirgiem. Tie ir manas ģimenes mīļākie dzīvnieki.

Agnese Jēgere, 2. kl.

Manu mīļāko dzīvnieku sauc Dora. Sunītim ir 6 mēneši un garšo augļi, saldumi un suņu barība. Dora ir Bavārijas asinspēdu dzinējsuns, viņa ir medību suns. Mana mīlule ir brūnā krāsā, ar lielām ķepām. Dorai patīk paslēpt mantas. Kopā mums vienmēr ir jautri. Kad rudenī grābām lapas, viņa visas kaudzes jauca laukā. Dora māk arī peldēt. Viņa ir mazs, mīļš sunītis.

Patrīcija Laurinoviča, 3. kl.

Mans mīļākais dzīvnieks ir suns Bobis. Viņam viena puse galvas ir balta, otra – melna. Es viņu baroju, vasarā dodamies peldēties un kopā paskraidām. Man vajag tikai paskandināt ķēdīti, un suņuks jau zina, ka dosimies ārā. Kad Bobis rok bedri, viņam deguns un ķepas paliek netīras.

Elmārs Ziemelis, 3. kl.

Klimpa ir mans mīļākais kaķēns. Viņas kažoks ir baltā un melnā krāsā, actiņas – gaiši brūnas. Klimpai patīk spēlēties ar kurpēm un gulēt uz drēbēm, kaķene labprāt glaužas pie kājām. Viņa ar ķepu prot attaisīt durvis. Klimpa baidās no suņiem.

Alta Siliņa, 3. kl.

Mans mīļākais dzīvnieks ir kaķēns, kuru atradām Lauberē netālu no mašīnu servisa. Sākumā nevarējām saprast, kas pīkst mīļā un smalkā balstiņā. Kaķītim acis tumsā spīdēja spoži zaļas. Paņēmu nelaimīgo dzīvnieciņu, nomazgāju un sasildīju. Kad palaidu vaļā, kaķis nemuka, bet man sekoja. Sāku viņu barot, kaķenīte apvēlās kā bumbiņa. Tagad katru dienu viņa mani sagaida, sēžot pie loga. Kad eju uz savu istabu, viņa man seko. Naktīs kaķenītei patīk ielīst pie manis uz spilvena un murrāt. Es viņu nosaucu par Kesiju.

Tince Mūrniece, 4. kl.

Savu mīļāko kaķēnu nosaucu par Sprigaci, bet parasti saucu par Sprigu. Es viņu atradu un aiznesu uz mājām. Nu jau kaķenīte ir paaugusies. Sestdienās un svētdienās viņa mani modina, pieglaužot savu pūkaino asti pie vaiga, un man tā kut. Dažreiz viņa arī kož pirkstos. Tas ir diezgan sāpīgi. Kaķenīte ir skaista un pūkaina, tāpēc tētis bieži viņu fotografē.

Sandra Kārkliņa, 4. kl.

Suns Rombis ir mans mīļākais dzīvnieks. Viņš ir jauks, bet arī ļoti liels palaidnis, jo, kad bija maziņš, plēsa mums čības un drēbes. Rombim ļoti patīk, kad tētis, dodoties medībās, viņu ņem līdzi. Suņuks ir liels, tam ir melna spalva, vietām balta. Uz pieres ir balts plankumiņš, kas atgādina rombu, tāpēc arī suņa vārds ir Rombis.

Ērika Bogdanova, 4. kl.

Mums bija nepieciešams īsts mājas sargs, tā mūsu ģimenē ienāca Džeris. Sākumā viņš bija bailīgs, bet ātri pierada. Džerim ir brūnas acis. Vasarā kopā dodamies peldēties. Džerim ļoti patīk šļakstīties. Tad es dusmojos, bet viņam – prieki. Kad metam ūdenī bumbu, suns nes to atpakaļ. Ja esmu sasitusies, Džeris sāpošo vietu nolaiza, un man tas palīdz. Kad es smaidu, viņš uzliek ķepu uz pleca. Es domāju, ka katram mājās vajadzētu suni, jo viņi ir patiesi cilvēku draugi.

Elīna Vosveniece, 4. kl.

Mans mīļākais dzīvnieks ir papagailis. Viņš parasti mani novēro. Kad es spēlējos ar brālīti, tas uzmanīgi skatās. Papagaiļa mīļākās mantas ir zvaniņš un šūpoles. Viņš labprāt ēd pieneņu lapiņas, burkānus un speciālo barību papagaiļiem.

Dāvis Grecs, 4. kl.

Man ļoti patīk zirgi, jo tie ir mīlīgi un draudzīgi. Mājās man zirgu nav, bet tie ir draudzenei. Manai omītei reiz bija ķēvīte Vēršace, viņa bija mīlīga, un es vasarā ar viņu jāju. Man patīk apmeklēt zirgu izjādes, labprāt jāju uz zirga, jo tas palīdz turēt taisnu muguru. Zinu, ka zirdziņi palīdz daudziem slimiem cilvēkiem.

Luīze Madara Dzene, 4. kl.

Baltā ziema ir tik skaista!
15.01.2012.

Šogad ziema tāda savāda – bieži līst lietus, dienas ir drūmas, sniega gandrīz nav. Reizēm ir tik skumīgi. Madlienas vidusskolas audzēkņi ļoti gaida ziemu, daudziem tā ir vismīļākais gadalaiks. Tā gribas baltu sniedziņu, uzcelt pagalmā lielu sniegavīru, izpikoties no sirds, braukt ar ragaviņām, doties uz kalnu slēpot un snovot. Vai daba ziemā nav visskaistākā, kad sarma koku zaros, kad logos uzzied leduspuķes un saule mirdzēdama iekrāso sniegu sarkanīgu? Ticēsim brīnumam un gaidīsim balto, stalto Sniega māti! Ielūkosimies skolēnu pārdomās par ziemu, tās skais­ tumu un priekiem!

Madlienas vidusskolas skolotāja Zinta Saulīte

Rudens beigās, kad bālā saule ar iesārto maliņu lēni noslīd ezera dzelmē, stiprais sals laiž klajumā savus dēlus. Apsarmojušie koki jau noliekušies ziemas miegam. Pēkšņi sniega māte ver maisus vaļā un putenī jautri griežas sniegpārsliņas. Tagad zemei balta un pūkaina villaine, kas mirdz kā rasas pilieni aizgājušajos vasaras rītos.

Ieva Kristīne Jēgere, 6.a kl.

Ir skaists ziemas rīts. Kailie koki pārklāti ar vieglām sniega pūciņām. Tās mirguļo kā mazi, izkaisīti dimantiņi. Sarkankrūtīši koku zaros meklē sēkliņas. Viņu sārtie vēderiņi saulē spīguļo kā koši rudens ābolīši. Kur vien paveras skats, viss ir balts. Ledus pārklājis ezerus, upes un dīķus. Zemei ir silti. Tā klusi gaida pavasari.

Agnese Balode, 6.a kl.

Ziemas rītā no tumsas izlaužas saule savā ledainajā dailē, ar asajiem stariem rakstīdama atlikušo tumsu un aizdzīdama to pavisam. Sals pieņemas spēkā, saldēdams zemi, jo viņa dusmas šodien ir kā milzis, kas vēlas iznīcināt visu savā ceļā. Koki kā mēmi, pacietīgi stāvi cieš klusu, jo zina, ka ziema reiz beigsies. Sniegs rāmi guļ, pārklājoties ar cietu sarmas un ledus vāciņu, kas mirdz kā dimanti, kuri izbārstīti pa baltu paklāju, liekot sniegam izskatīties izsmalcinātam un dārgam.

Beāte Ločmele, 6.a kl.

Sniegpārsliņas ir vienādas, taču tik atšķirīgas. Tās var būt lielas un mazas, stūrainas un zvaigžņotas. Tās krīt no gaisa, dejodamas cēlu sniega deju. Uz logu rūtīm skaisti vizuļo leduspuķes. Sarma viz uz krūmu tievajiem un koku lielajiem zariem. Man patīk Ziemassvētku laiks, kad visapkārt valda labestība un visi varam būt kopā.

Gerda Sedoja, 7.a kl.

Tuvojas ziema. Pārsliņas, lēni virpuļojot, izbirst no lielā debesu maisa. Tās ir cita par citu skaistākas. Dažas ir stūrainas, citas mazākas par puteklīti, bet visskaistākās ir ar mežģīņu rakstu. Robainās, mirdzošās pārsliņas lidojot aizķeras eglīšu durstīgajos zaros. No rītiem virs koku galotnēm paceļas ugunīgi sarkana bumba. Sniegs iekrāsojas oranžā krāsā. Koku zari kļūst sārteni. Tikai neilgu laiku saule dāvā šo rotājumu, tad viss atkal paliek balts.

Sanita Rešinska, 7.a kl.

Visvairāk pūkaino sniegu gaida bērni. Pagalmā tiek uzvelts liels un apaļš sniega vīrs. Tas tiek izrotāts ar oranžu degunu, melnām pogām un žagariem rokās. Ziema upes pārklāj ar ledus kārtu. Logu rūtīs uzplaukst leduspuķes, kas saules staros izskatās brīnišķīgas. Māju jumtus izrotā lāstekas. Ziemā visvairāk patīk mīkstā sniega sega, kas saulē izskatās kā krellīšu pogas.

Airita Tirša, 7.a kl.

Tuvojoties ziemai, no pelēkā apvāršņa uz zemes brūnajām krūtīm krīt balti sniega vāli. Tie met kūleņus augstu, augstu virs horizonta. Balti paliek meži, druvas, viensētas. Pārņem dziļš un svinīgs satraukums. Saulei lecot, apvāršņa malas kvēlo austošās dienas purpurā. Sals aizslīd pa gludo ezera virsmu, balansēdams uz spoguļainā ledus. Ziemas skaistums pārspēj tās trūkumus – aukstumu, salu un biezo sniega segu.

Roberta Atraste, 7.a kl.

Ziemā var slidot, braukt ar ragaviņām, slēpot vai vienkārši gulēt un vārtīties sniegā. Daudz prieka atnes Ziemassvētki, jo tad visi saņemam dāvanas. Skaists ir Jaunais gads, kad var redzēt krāsaino un spožo salūtu. Jebkura ziemas diena ir burvīga, kad snieg pūkains un mīksts sniedziņš. Viss kļūst balts kā pūkaina, no vilnas gatavota sega.

Iveta Streile, 8.a kl.

Ziema ir mans mīļākais gadalaiks, jo tad es varu spēlēt hokeju. Tas ir tik jautri! Ziemā ir burvīgākie svētki – Ziemassvētki, tad mēs ar ģimeni esam kopā. Parasti krāšņa ir Jaunā gada sagaidīšana, man ļoti patīk skatīties uguņošanu. Ar draugiem ziemā ir visjautrāk, jo var pikoties.

Ingars Malnačs, 8.a kl.

Ziema ir līksms un priecīgs gadalaiks. Ar vecākiem doda- mies slēpot uz kādu lielāku kalnu, ar draugiem – uz piemājas slidotavu vai ar ragaviņām jautrā pulciņā laižamies no kalniņa. Neparasta ir nebēdnīgā pikošanās kopā ar klasesbiedriem. Kad uzsnieg pirmais sniegs, es pagalmā uzceļu sniegavīru. Tas nu tad stāv un gozējas, skatīdamies, kā bērni gatavojas Ziemassvētkiem. Man ļoti patīk ziema, tas ir mans mīļākais gadalaiks.

Elfa Bukša, 8.a kl.

Rudeni nomaina ziema, kad sniegpārslas lēni un apdomīgi pieskaras zemei, kā pārbaudīdamas, vai tas ir droši. Viss paliek tik kluss. Koku zari ir kā sastinguši un gaida pirmo sniegpārslu glāstus. Ne mazākā vēja pūsmiņa neizjauc šo brīdi. Mākoņi paiet malā no apvāršņa, un rītos spožā saule met starus uz krītošajām sniegpārsliņām, liekot tām mirdzēt un vizēt no visām pusēm.

Madara Praliča, 9.a kl.

Mani ziemas prieki ir saistīti ar snovošanu. Kopš mani pirmo reizi 6–7 gadu vecumā uzstādināja uz slēpēm un es nobraucu no kalna, mana vēlme atgriezties tur atkal un atkal nav zudusi. Tikai tagad es vairs nebraucu ar slēpēm, bet gan ar sniega dēli pa arvien stāvākiem kalniem un pa arvien grūtāk nobraucamām trasēm. Kad Latvijā darbu sāk kalni, piedāvājot izbaudīt ziemas priekus, tā ir mana snovošanas sezona, kura noslēdzas tikai martā, kad sniegs atkāpjas no kalnu virsotnēm.

Elīna Strazdiņa, 9.a kl.

Ja es būtu Ziemassvētku vecītis…
20.12.2011.

Tuvojas gada baltākais un skaistākais laiks – Ziemassvētki, kad katram gribas būt labākam, tīrākam un paskatīties, kā tad ga- rais gads ir pavadīts. Īpaši rosīga gada nogale ir Ziemassvētku vecītim, jo tik daudz darba! Vai esi pamēģinājis iejusties vecīša tēlā? Vai viegli visiem bērniem sarūpēt dāvanas un katrā mājā ienest svētku gaismiņu un prieku? Madlienas vidusskolas 2.–4. klašu audzēkņi mēģināja sevi iztēloties un iedomāties, kā ir būt par Ziemassvētku vecīti, un sanāca jauki un sirsnīgi darbi, pārdomas, un galvenais, ka bērnu sirdīs ir labestība, vēlme palīdzēt, īpaši jau tiem, kam ir grūti.

Madlienas vidusskolas skolotāja Zinta Saulīte

Ja es būtu Ziemassvētku vecītis, es bērniem nestu daudz laimes. Dzīvotu glītā namiņā, un mani rūķīši taisītu dāvanas. Es visai pasaulei sanestu prieku. Man būtu ziemeļbrieži, viņi palīdzētu izvadāt dāvanas. Es nolaistos lejā pie cilvēkiem, zem eglītes paliktu skaistas jo skaistas dāvanas.

Zenta Vītola, 2. klase

Es kā Ziemassvētku vecītis katrā mājā ienestu gaismu. Man šie svētki asociējas ar Jēzus Kris- tus piedzimšanu. Ziemassvētki ir prieka un mīlestības laiks. Ja es būtu vecītis, dzīvotu tālu, tālu ziemeļos. Man būtu seši stalti ziemeļbrieži un lielas ragavas. Es būtu ļoti strādīgs, un man pa- tiktu gatavot dāvanas. Es censtos izzināt katra bērna vēlēšanos, un, kad viņi gulētu, paliktu zem eglītes dāvanas.

Elīza Megija Linde, 2. kl.

Ja es būtu Ziemassvētku vecītis, es dzīvotu Lapzemē – nelielā namiņā aiz priežu zariem. Man būtu sarkans mētelis, bik- ses, josta un cepure, bet bārda būtu balta, tīra un divus metrus gara. Es iesēstos kamanās, rūķi piesietu ziemeļbriežus, un es dotos lidojumā. Kamanas būtu pilnas ar dāvanu maisiem.

Ralfs Kriškāns, 2. kl.

Man būtu māja no ledus kristāliem, logi – no dimantiem. Rūķīši taisītu dāvanas, man būtu 30 ziemeļbrieži un kamanas ar zelta zvaigznēm. Es nedāvinātu dāvanas sliktiem bērniem, bet labiem un slimiem. Ļoti gribētu, lai visi cilvēki būtu labsirdīgi un godīgi.

Arita Semjonova, 2. kl.

Ja es būtu Ziemassvētku vecītis, man būtu lidojoši brieži. Es lidotu un lektu skursteņos un dzirdētu, ka bērni skaita dzejoļus. Man būtu gara, bal- ta bārda. Es dāvātu bērniem dāvanas un konfektes groziņos. Ļautu viņiem pavizināties savās kamanās un arī palidot. Kopīgi celtu sniegavīrus, bet lāstekas pārvērstu par ledenēm. Mana cepure būtu sarkana ar baltu bumbuli.

Krišs Bičevskis, 2. kl.

Ziemassvētku vecītim būt ir grūti, jo daudz darba. Man būtu 7 elfi, 7 rūķi, no kuriem viens būtu uzmanības rūķis. Viņš skatītos, ko dara bērni. Ja viņi klausa vecākus, tad saņemtu dāvanas. Mani elfi un rūķi visu uzmanītu.

Kristīne Jankava, 3. kl.

Es dzīvotu Lapzemē un ves- tu bērniem prieku un laimi. Es lasītu vēstules un nestu dāvaniņas. Ar saviem astoņiem ziemeļbriežiem apceļotu visu pasauli. Skanētu zvaniņi, putētu sniedziņš, un mani brieži būtu ļoti draudzīgi.

Linda Smilškalne, 3. kl.

Es nestu ģimenēm mīļus un labus Ziemassvētkus. Darītu prieku savai skolotājai. Man patīk, ka visa lielā pasaule ir priecīga. Es palīdzētu visiem policistiem.

Alta Siliņa, 3. kl.

Es vēlētu visiem labu un skatītos, lai visi rūķi taisītu dāvanas. Es cilvēkiem dāvātu arī mīlestību un veselību. Vēlētos, lai mani rūķi un visi cilvēki būtu laimīgi.

Ramona Smilškalne, 3. kl.

Es būtu labsirdīgs Ziemassvētku vecītis un mīlētu bērnus, piebrauktu pie katras mājas, noliktu lielu kasti ar dāvanām un pieklauvētu pie durvīm. Mani pacienātu ar gar- dumiem. Es ļautu bērniem at- braukt pie manis un paskatīties, kā mani palīgi taisa lelles un mantas. Man būtu šokolādes fab- rika. Es dāvinātu bērniem skolas lietas – penāļus, burtnīcas, so- mas. Trūcīgajām ģimenēm es atvestu malku, pārtiku, gardu- mus un dāvātu zvaigzni, kas atnestu laimi.

Jogita Lazdiņa, 4. kl.

Es būtu vislabākais Ziemassvētku vecītis. Es nestu daudz labu dāvanu un prieku. Katrā mājā novēlētu laimi un veselību. Katru bērniņu es mīlētu kā savu māsiņu vai brālīti. Visiem dāvātu smaidu, veltītu labus vārdus un atvestu daudz, daudz dāvanu.

Laura Krupskaja, 4. kl.

Mani rūķīši vērotu bērnus, vai viņi ir paklausīgi. Pats es iesēstos košās kamanās un lidotu ar saviem skaistajiem, staltajiem ziemeļbriežiem. Uzsēstos uz jumta un ielīstu melnajā kamīnā. Noliktu dāvanas kādai jaukai ģimenītei. Man arī būtu atstāta dāvana – piens un cepumi. Es justos laimīgs. Dziedādams es lidotu tālāk.

Sandra Kārkliņa, 4. kl.

Es būtu viens no labākajiem vecīšiem – mīļš un jauks. Par skaistiem dzejolīšiem es dāvātu dāvanas. Man tā garšotu piens un cepumi, ko cilvēki man būtu atstājuši. Katrā mājā zem eglītes būtu nolikta mana dāvaniņa.

Linda Streile, 4. kl.

Mani rūķīši skatītos, kuri bērni ir kārtīgi un kuri nē. Labie bērni saņemtu tādas dāvanas, kādas vien vēlētos, bet palaidņiem sūtītu žagarus. Es apbraukātu visu pasauli ar saviem ziemeļbriežiem. Uzceltu lielu dāvanu fabriku, tur čakli strādātu rūķīši.

Luīze Madara Dzene, 4. kl.

Es lepojos ar Latvijas…
02.12.2011.

Novembris ir Latvijas dzimšanas dienas mēnesis. Kaut mūsu valsts ir maza, tajā nav neparastu kalnu un dziļu ieleju, tomēr Latvija ir īpaša. Tikai te pļavas tā neparastāk iekrāsojas ziedēšanas laikā, meži uzpošas zaļi zilganos mētelīšos un ūdeņi čalodami iemirdzas sudraba vizulīšos. Latvietis lepojas ar dabas skaistumu, mums ir tik daudz gudru un talantīgu cilvēku, kuri godam spodrina Latvijas vārdu pasaulē. Katrs jau visvairāk priecājas par savu dzimto vietu, kur uzaudzis, kur bērnībā taku taciņas izskraidījis, kur priecājies par saulstaru pielietajiem rītiem un dzestrajiem vakariem… Ielūkosimies Madlienas vidusskolas 8.– 11. klašu skolēnu pārdomās par savu Latviju!

Latviešu valodas skolotāja
Zinta Saulīte

Es lepojos ar Latvijas dabu. Mums ir kārtīgas ziemas ar aukstumu un biezu sniega segu. Vasarās varam nosauļoties brūni, un nemaz nav jābrauc uz ārzemēm. Ir iespēja izpeldēties Baltijas jūrā. Meži dod svaigu gaisu. Es lepojos ar Gaiziņu – augstāko Latvijas kalnu, Daugavu – likteņupi, kura kā josta ar saviem līkumiem rotā mūsu valsti. Mīlēsim savu dzimteni un nepiesārņosim to!

Elfa Bukša, 8.a kl.

Tikai Latvijā ir skanīgākās putnu dziesmas. Te aug lepni un diži koki. Rudens nāk ar krāsu dažādību. Palūko nokritušu lapiņu, tajā ir neparasti zīmējumi! Pavasaros ābeļdārzi atver simtiem ziediņu. Katrai ābelei tie ir citā krāsā. Vasarā acis priecē zaļais tonis. Lauki, pļavas un meži – visi ielīksmo ar mierīgo zaļumu.

Iveta Streile, 8.a kl.

Latvijā ir skaista daba. Kad līst lietus, pasaule paliek pelēka un drūma. Uzspīdot saulei, viss iekrāsojas zeltā un sudrabā. Mūsu dzimtenes daba būs skaista, ja mēs to nepiesārņosim, kopsim un saudzēsim. Atpūšoties pie dabas, mūsos ienāk prieks un optimisms.

Santa Liepiņa, 8.a kl.

Visvairāk es lepojos ar Latvijas krāšņo un mainīgo dabu. Mums ir viszaļākie un bagātākie meži, viszilākie un dzidrākie ezeri. Mēs varam izbaudīt visus četrus gadalaikus. Es priecājos, ka Latvijas zaļā rota – meži – tiek saudzēti un aizsargāti, ierīkojot dabas parkus. Mūsu zilie ezeri ir tīri un dzidri, īpaši jau Latgalē.

Madara Praliča, 9. kl.

Latvijas daba ir viena no skaistākajām uz pasaules. Tikai te ir smaržpilns pavasaris, kad viss mostas no sniega un atdzīvojas, kad pļavas ir pilnas dzeltenām māllēpēm un baltām pīpenēm. Skaistas ir Latvijas vasaras ar visgarākajām dienām un visīsākajām naktīm. Īpaši ir Jāņi ar ugunskuriem, sieru un alu. Spilgts ir rudens ar krāsu daudzveidību un ražas bagātību. Zeme iekrāsojas gan sarkanīga, gan zeltaina, gan sirmi balta.

Laura Jēgere, 10. kl.

Latvijā nav augstu, sniegotu kalnu, dziļu ieleju, bet mums ir skaistākie meži, kuri rudenī krāsojas zeltainos un bronzas toņos. Latvijā ir krāšņākās upju ielejas. Kad brauc ar laivu, var redzēt neparasti izskalotās klintis – īpaši Gaujas upē. Skaistais ir visur, tikai jāprot to saskatīt un ieraudzīt.

Toms Piternieks, 10. kl.

Latvijā ir daudz dabas parku un rezervātu. Īpaši skaists un sakopts ir Tērvetes dabas parks, kura teritorijā ir reti sastopams priežu meža tips. Te priedes sasniedz pat 270 gadu vecumu. Interesants ir Grīņu dabas rezervāts, kuru izveidoja, lai aizsargātu reti sastopamu augu – Grīņu sārteni. Daudzveidīgs ir Gaujas Nacionālais parks. Te var aplūkot Gaujas senleju un priecāties par dabas krāšņumu visos gadalaikos.

Signe Volkopa, 11. kl.

Latvija ir diezgan maza valsts, taču tā man ir īpaša un neatkārtojama. Katrs no mums var pielikt roku Latvijas attīstībā. Veidojot Koknesē Likteņdārzu, arī es aizvedu tumši pelēku laukakmeni kā apliecinājumu latviešu tautas un manas dzimtas pagātnes spēkam nākotnei. Likteņdārzs klusi un neuzkrītoši liek katram latvietim saprast, ka tikai kopā mēs esam neuzvarami un stipri. Īpaša ir mana Madliena, kas atrodas pašā Latvijas viducī. Te ir neparasta un gaiša aura, jo manas dzimtas cilvēki šeit dzīvo jau paaudžu paaudzēs. Uzkāpjot kādā Madlienas paugurā, pa­ veras skaists skats un sirdī ielīst siltums, miera un mājas sajūta. Madliena ir manas sirds māja.

Gunda Pozņakova, 11. kl.

Es lepojos ar Latvijas skanīgajām dziesmām, kuru ir tik daudz, ka varētu dziedāt mūžīgi. Latvieši tās izpilda tik atraktīvi, ka pat ārzemnieks, neizprotot dziesmu tekstus, ir gatavs dziedāt līdzi. Skaisti un nozīmīgi ir dziesmu svētki. Es lepojos, ka latviešus sauc par dziedātājtautu.

Elīna Strazdiņa, 9. kl.

Es lepojos ar Latvijas cilvēkiem. Mārtiņu Freimani – mūziķi, aktieri, komponistu, vokālistu un televīzijas šovu vadītāju. Viņa dziesmas zina visā Eiropā. Ēvaldu Valteru – latviešu strēlnieku, aktieri un literātu, kurš nodzīvoja 100 gadus. Teātris bija viņa sūtība un aicinājums.

Kitija Vasiļjeva, 9. kl.

Latvijā ir daudz sportistu un mūziķu, ar kuriem var lepoties. Elīnu Garanču kā vienu no labākajiem mecosoprāniem pazīst gan Eiropā, gan ASV. Populārs ir diriģents Māris Jansons, komponists Pēteris Vasks, pianists Vestards Šimkus. Vislielākais lepnums ir Raimonds Pauls. Viņa dziesmas dungo visā plašajā pasaulē. Mūsu valsts var lepoties ar sportistiem – Latvijas labāko garo distanču skrējēju Jeļenu Prokopčuku, spēcīgajiem hokejistiem Artūru Irbi un Sandi Ozoliņu, pirmo Olimpisko čempionu BMX riteņbraukšanā Māri Štrombergu.

Sintija Šmate, 9. kl.

Es lepojos ar Latvijas hokeja komandu „Rīgas Dinamo”. Lai gan šī sezona nav iesākusies veiksmīga, tomēr es priecājos par puišiem, jo viņi nepadodas un cīnās līdz galam. Lepojos ar ielu vingrotāju komandas dalībniekiem un to dibinātāju Māri Šlēziņu, kurš noorganizēja pirmo ielu vingrošanas čempionātu Grīziņkalnā.

Kaspars Kurpnieks, 9. kl.

Es lepojos ar saviem tuviniekiem. Viņi ir čakli, gudri un labsirdīgi. Rasma Vērpēja ir jauks pedagogs gan Madlienas vidusskolā, gan svētdienas skolā. Viņa aktīvi sadarbojas ar vācu jauniešiem, organizē nometnes un pieredzes apmaiņas braucienus. Tikpat rosīgs un čakls ir arī Rasmas vīrs. Es lepojos ar savu uzņēmīgo un sirsnīgo vecmāmiņu Liliju, kura vada biedrību „Otrās mājas” un ir daudz paveikusi, lai organizācijas telpas ir gaišas, saulainas un modernas. Kad vecmāmiņa runā publikas priekšā, man acīs iemirdzas prieka asaras.

Megija Lasmane, 9. kl.

Mana mamma ir, bija un būs mans Latvijas lepnums! Viņa vienmēr ir optimistiska, lai arī kādas būtu grūtības. Mamma prot ideāli gatavot ēst. Viņa klausās mūziku tikpat skaļi, cik es. Viņa ir ļoti, ļoti labsirdīga.

Dzidra Zaica, 11. kl.

Sirsnīgas atbildes uz neparastiem jautājumiem
02.12.2011.

Cilvēkam dzīves laikā ir jāatbild uz daudziem jautājumiem. Kura atbilde ir pareizā, kura – īstā? Ir labi, ja atskan dažādas domas un viedokļi. Tas dzīvi padara krāsaināku un jaukāku. Madlienas vidusskolas 2., 3. un 4. klases skolēni prot atbildēt uz visdažādākajiem jautājumiem. Viņi smaida, jo zina, kas ir prieks. Bērni saprot, ka par naudu nevar nopirkt cilvēcisko attiecību skaistumu un mīlestību. Viņi zina, ka pasaule bez draudzības būtu pelēka un vienmuļa. Skolēni smaida visiem, īpaši jau saviem mīļajiem – mammai un tētim, brāļiem un māsām. Bērni sajūt pasauli ar sirdi, un vārdi vien mazo sirsniņu uzliek uz papīra. Lai rudens dzestrajās dienās jūs sasilda jaukas un mīļas domas!

Latviešu valodas skolotāja
Zinta Saulīte

1. Kāds izskatās prieks?

Prieks izskatās ar dzeltenu cepuri, brūnām acīm, zilām biksēm un sarkanu seju.

(Reinards Zariņš, 2.kl.)

Prieks ir, kad es gribu aizbraukt uz Rīgu un nopirkt riteni. Prieks ir krāšņs.

(Kristers Kristjansons, 2.kl.)

Prieks ir tad, ja viens otru mīl un iepriecina. Žēlo un kopj.

(Arita Semjonova, 2.kl.)

Prieks ir smieklīgs un mīļš.

(Krišs Bičevskis, 2.kl.)

Tas izskatās jautrs. Viņš rodas, kad esmu priecīga. Priekam nav izskata. Viņš ir tikai sajūtās.

(Linda Smilškalne, 3.kl.)

Prieks izskatās tāds pats kā laimīgs cilvēks, kurš nespēj izdarīt citam ļaunu.

(Ance Ikauniece, 4.kl.)

Prieks ir tad, kad cilvēki staigā ar skaistām domām.

(Andrejs Sverčkovs, 4.kl.)

Kad cilvēks runā labus vārdus un ir ļoti laimīgs, un dara jautras lietas.

(Amanda Bauere, 4.kl.)

2. Ko nevar nopirkt par naudu?

Par naudu nevar nopirkt smaidu un prieku, ko dāvā mana sirds. Mīlestību un svaigu gaisu dabā.

(Samanta Meikališa, 2.kl.)

Cilvēku pasauli un dzīvību, to, kas pieder cilvēkam – prieka smaidu.

(Elīza Megija Linde, 2.kl.)

Par naudu nevar nopirkt prieku, to var iegūt ar labiem vārdiem.

(Patrīcija Laurinoviča, 3.kl.)

Nevar nopirkt cilvēka dvēseli.

(Monta Antonoviča, 3.kl.)

Par naudu nevar nopirkt dzīvību, mīlestību, draudzību un mīļumu, kas mūsu dvēselītē ir.

(Elīna Vosveniece, 4.kl.)

Draugus, ģimeni, mīlestību, sauli, uzticību un dzīvi.

(Aiga Vingre, 4.kl.)

3. Kur dzīvo draudzība?

Mājās un sirdī, skolā un somā.

(Ralfs Kriškāns, 2.kl.)

Sirdī un brālītī, cilvēka acīs.

(Edgars Mežajevs, 2.kl.)

Visās ģimenēs, katrā cilvēkā dzīvo draudzība.

(Ramona Smilškalne, 3.kl.)

Sirdī un dvēselē, un laimē, un, protams, smieklos.

(Laura Krupskaja, 4.kl.)

Laimīgos cilvēkos.

(Emīls Smilškalns, 4.kl.)

Dvēselē un sirdī.

(Dinārs Kārkliņš, 4.kl.)

Draudzība dzīvo draugu zemē.

(Dāvis Grecs, 4.kl.)

4. Kas ir pasaule?

Pasaule ir liela. Tā ir mīlestība, darbs, draugi. Pasaule ir viens vesels aplis. Pasaule – tā ir skaistā daba.

(Linda Šķēla, 2.kl.)

Pasaule ir liela, tajā ir daudz cilvēku.

(Alta Siliņa, 3.kl.)

Pasaule ir, kur dzīvo cilvēki, gan laimīgi, gan bēdīgi, kur rodas bērni, kur veidojas draudzība, kur cilvēki priecājas un dusmojas.

(Jogita Lazdiņa, 4.kl.)

Pasaule ir apdzīvota vieta, kurā mājo draudzība, prieks, laime un mīlestība.

(Linda Streile, 4.kl.)

Mūsu zeme, kur ir daudz māju un cilvēku.

(Sandra Kārkliņa, 4.kl.)

Pasaule ir apaļa bumba, kuras lielākie gabali ir labas un tīras sirdis.

(Tince Mūrniece, 4.kl.)

5. Kam es vēlos uzsmaidīt?

Es vēlos uzsmaidīt mammai. Kāpēc? Tāpēc, ka viņa mani mīl.

(Elvis Veinbergs, 2.kl.)

Māmiņai, tētim, babai, kaķim un sunim.

(Krista Streile, 2.kl.)

Es gribu izsmaidīt nelaimēm.

(Reinis Jurka, 3.kl.)

Vēlos uzsmaidīt priekam.

(Gerda Osokina, 3.kl.)

Es uzsmaidītu saviem vecākiem, brāļiem un draugiem, jo mamma, tētis un brāļi ir mana ģimene. Draugiem uzsmaidu tāpēc, ka viņi arī man uzsmaida. Savam draugam vēlos uzsmaidīt, tāpēc ka esam draugi.

(Elmārs Ziemelis, 3.kl.)

Vēlos uzsmaidīt jebkuram, kas draudzējas ar mani.

(Ralfs Žurēvičs, 3.kl.)

Es vēlos uzsmaidīt ģimenei, Dievam un visiem labiem cilvēkiem. Es gribu smaidīt, lai ģimene priecātos, lai Dievs mani tur uz pareizā ceļa, vēlos, lai visi smaidītu un neviens nenokārtu degunu.

(Luīze Madara Dzene, 4.kl.)

Saulei, jo saule mūs silda un dod gaismu.

(Verners Cilevičs, 4.kl.)

Es vēlos uzsmaidīt visai manai klasei, jo mani klasesbiedri ir ļoti labi un jautri.

(Rihards Lasmanis, 4.kl.)

Mammai, tētim, draugiem un radiem, tādēļ ka es pazīstu viņus.

(Diāna Sverčkova, 4.kl.)

Maniem draugiem, ģimenei un visai pasaulei, jo man viss ir mīļš un skaists.

(Ērika Bogdanova, 4.kl.)

Madlienas vidusskolas

Darbības mērķis
I. Iestādes darbības mērķis, pamatvirziens un uzdevumi

1. Iestādes darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot mācību un audzināšanas procesu, lai nodrošinātu valsts izglītojamo audzināšanas vadlīnijās, valsts pamatizglītības standartā un valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanu.

Turpināt lasīt
Misija
Nodrošināt mūsdienu prasībām un izglītības attīstības tendencēm atbilstošu, kvalitatīvu mācību procesu skolēna personības un pratības izaugsmei.
Vīzija
Uz savstarpēju uzticēšanos balstīta sadarbība starp pedagogiem, skolēniem un vecākiem kvalitatīvas izglītības iegūšanai un nacionālās pašapziņas stiprināšanai.
Vērtības
• Cilvēks
• Dziļas un noturīgas tradīcijas
• Savstarpēja cieņa
• Droša fiziskā un emocionālā vide
• Taisnīgums un atbildība
Pamatskolas absolvents
• Mācīties un pilnveidoties gribošs jaunietis
• Ar atbildību izturas pret sev uzticēto darbu, kritiski izvērtē situācijas, arī stresa un laika trūkuma apstākļos
• Pārliecināts un ieinteresēts
• Ar zināšanās balstītu viedokli par sabiedrībā notiekošajiem procesiem
• Ir savas dzimtās vietas patriots un ģimenes vērtību turpinātājs
Vidusskolas absolvents
• Pilnībā gatavs iesaistīties darba tirgū
• Izlēmīgs un drošs par iegūtajām zināšanām
• Personība ar augstu pašapziņu
• Radošs darītājs
• Emocionāli inteliģents un analītiski domājošs Viedoklis apkopots un formulēts pamatojoties uz pedagogu grupu darbā izteikto viedokli, skolas padomes vecāku pausto redzējumu un skolēnu parlamenta pārstāvju skatījumu.
Mācību darba prioritātes
Pedagogu sadarbība mācību procesā kompetenču pieejā balstīta mācību satura kvalitatīvai realizācijai.
Audzināšanas darba prioritātes
Atbalsts mācību un audzināšanas darbā ikvienam izglītojamajam, veicinot aktīvas un līdzatbildīgas personības attīstību, ņemot vērā izglītojamā individuālās spējas un intereses. Prioritātes apspriestas un saskaņotas metodiskajās komisijās