Projekts “Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks”
21. septembrī Madlienas vidusskolā viesojās jaunie arhitekti no Latvijas Arhitektu savienības, lai projekta „Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks” ietvaros vadītu nodarbību vidusskolēniem „Istaba parkā”. Sākumā jaunieši tika iepazīstināti ar pilsētas raksturu – darbīga un skaļa vai lēna un klusa, svaiga vai smacīga, harmoniska vai haotiska u.c. Tad skolēni tika sadalīti grupās, un to uzdevums bija iejusties arhitekta lomā un uzmodelēt mājokli izlozētai ģimenei, ņemot vērā katra ģimenes locekļa raksturu, intereses, vajadzības, savstarpējās attiecības. Katra grupa brīnišķīgi prezentēja savu pirmo izpildīto uzdevumu. Taču tad sekoja nākamais – pielāgot iedotos īpašības vārdus atbilstošām sava izveidotā mājokļa zonām un, meklējot līdzības vai atšķirības, analizējot kopsakarības, pārnest mājokļa modeli uz pilsētvidi. Tā, piemēram, mājas dārzs kļuva par pilētas parku, dzīvojamā māja – par jauniešu centru, pagrabs – par cietumu utt. Ideju netrūka, arī smieklu un jautrības ne!
Ko par nodarbību domā jaunieši?
Tince Mūrniece: „Mums bija radoša iespēja gūt ieskatu arhitektūras jomā. Mēs tikām sadalīti grupās, un četru pieredzējušu un zinošu arhitektu vadībā plānojām dzīvesvietas mūsu izlozētajām ģimenēm. Katrā ģimenē bija vecāki, vecvecāki, pat vairāki bērni un mājdzīvnieki. Katrs ar savām interesēm, vajadzībām un vēlmēm. Mums bija jāmācās izdabāt visiem, izveidojot zonējumu mājām, kurā visi spētu sadzīvot un būtu apmierināti. Protams, tai bija jāizskatās labi un jāatrodas pareizi novietotai pret debespusēm.
Pēc šāda veida nodarbības ir radies pavisam cits priekšstats par arhitektūru un cilvēkiem, kas tajā darbojas. Nodarbība bija vien pāris stundu gara, taču informācijas bagāta un spēja sniegt daudz pieredzes un jaunu zināšanu. Mazā laika posmā mums bija jāiemācās domāt, pielāgoties un plānot, kā arī aptvert un izprast dažus arhitektūras jēdzienus. Noslēgumā arhitekti stāstīja par savu pieredzi un atbildēja uz mūsu uzdotajiem jautājumiem. Manuprāt, šī bija lieliska iespēja dzirdēt pieredzes stāstus un saņemt atbildes uz jautājumiem, jo dzīvē vērtīgākās atbildes spēj sniegt tie, kuri paši ar to ir nodarbojušies.”
Annija Augšpule: „Tikšanās ar jaunajiem arhitektiem bija interesanta un man vēl nebijusi pieredze. Jau no paša sākuma sapratu, ka būs interesanti un saistoši. Man vienmēr ir licies, ka es nekad neko nespētu uzprojektēt pat sev pašai, kur nu vēl svešiniekiem ar noteiktām prasībām. Bija ļoti interesanti un arī nedaudz sarežģīti vienoties ar komandas biedriem par stāvu daudzumu, istabu izkārtojumu un telpu sadalījumu, jo katram bija savs viedoklis, tomēr rezultāts bija apmierinošs.”
Linda Streile: „Šī nodarbība bija ļoti veiksmīga, un katrs no mums varēja uzzināt kaut ko jaunu. Man nodarbība palīdzēja attīstīt sadarbības prasmes, uzlabot savstarpējo komunikāciju, kā arī attīstīja spēju argumentēt savu viedokli. Paldies par šo tikšanos! Noteikti vēl vajadzētu šādas nodarbības.”
Ance Ikauniece: „Man vienmēr ļoti paticis iepazīt dažādas profesijas, pat tad, ja neplānoju nākotnē to izvēlēties. Vienmēr ir licies, ka arhitekti tikai sēž pie galda un skicē. Nebiju iedomājusies, ka, projektējot mājokli, jāņem vērā pat tādas lietas kā regulārs ciemiņu skaits, mājinieku intereses utt. Protams, ļoti daudz kas atkarīgs no klienta materiālā stāvokļa, taču izrādās, ka arhitekti var ļaut vaļu savai iztēlei un „kāpt laukā no rāmjiem”. Tas mani ļoti ieinteresēja. Bija patīkami iepazīt šo profesiju, radoši darboties kopā ar arhitektiem. Ļoti labprāt ko tādu vēl atkārtotu.”
