Ardievas Madlienas vidusskolai

Vasara pašā briedumā, smaržo bērzu meijas! Trešā jūlijā Madlienas vidusskolu absolvēja 47. izlaiduma klase – Elīza Rasma Bičevska, Emīls Oto Birģelis, Kristīne Jankava, Marģers Žanis Kalniņš, Atis Liepiņš, Alta Siliņa, Linda Smilškalne, Ramona Smilškalne, Ralfs Žurēvičs. Deviņi jaunieši kopā ar ģimenēm un skolotājiem Madlienas estrādē sacīja ardievas savai skolai un bija gatavi doties nākamajā dzīves posmā. Aizvadītais mācību gads 12. kases skolēnu dzīvē ir bijis ļoti savāds – ierobežojumi, attālinātais mācību process, nenotikuši tradicionālie skolas pasākumi, eksāmenu laiks… Tāpēc šogad atšķirībā no citiem gadiem izlaidumā jaunieši saņēma arī skolas piederības simbolu – žetongredzenu. Kopā ar vidusskolas atestātu pieci absolventi saņēma apliecību par profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvi „Uzņēmējdarbības pamati”. Īpaši priecājamies un pateicamies Lindai Smilškalnei par sasniegumiem mācību priekšmetu olimpiādēs un Madlienas vidusskolas popularizēšanu novada un valsts mērogā. Linda tika izvirzīta Finanšu ministrijas, Izglītības ministrijas balvai un saņēma Simtgades stipendiju. Absolventus un klātesošos ar muzikāliem priekšnesumiem priecēja Nikolajs Puzikovs. Būt neatlaidīgiem un allaž tiekties kalnup novēlēja direktors Edgars Viņķis, nebaidīties no izaicinājumiem un sevi nemitīgi pilnveidot aicināja bijušais Madlienas pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Siliņš.

Arī absolventi, sakot ardievas skolai, vispirms daudz labu vārdu veltīja saviem vistuvākajiem – vecākiem un vecvecākiem: „Ir pienākusi diena, kad mēs absolvējam Madlienas vidusskolu. Ceļš ir bijis garš un dažbrīd smags, bet blakus vienmēr bijuši cilvēki, kas dod padomu, uzmundrina un iedrošina doties uz priekšu. Paldies jums, vecāki, ka devāt mums tik daudz. Ģimene ir balsts, tā ir kā spēcīga ozola saknes, kas neļauj vējos un lietos locīties. Paldies vecmāmiņai un vectētiņam par sirds siltumu. Jūs kā saule sildāt pat vistumšākajos negaisos. Paldies ikvienam, kas palīdzēja nonākt šeit līdz dienai, kad noslēdzas gadu ilgais piedzīvojums, taču pavisam drīz sāksies jauns dzīves posms, kas atkal liks augt un attīstīties, un kļūt vēl spēcīgākiem. Paldies jums, mūsu mīļie un tuvie ļaudis!”

Madlienas vidusskola šiem jaunietim paliks atmiņā ar ko īpašu, skaistu un neatkārtojamu, tādēļ katram savs paldies skolai, skolotājiem, tehniskajiem darbiniekiem:
„Pēc divpadsmit Madlienas vidusskolā aizvadītiem gadiem zinu to, ka tās ir manas mājas. Te es uzaugu, kļuvu par teicamnieci, sastapu savus labākos draugus. Es iemācījos gan reizināt, gan saprast ģeopolitiskos procesus. Taču galvenais, ko es esmu guvusi, ir atmiņas par lielu, mājīgu vietu kalnā. Tā ir mana Madlienas vidusskola. Es vēlos pateikties skolotājiem, kas mācīja, rāja un mierināja. Vēlos pateikties klasesbiedriem par mirkļiem, atbalstu un draudzību. Pateikties apkopējām, sētniekiem un pavārītēm par spodrību, tīrību un mājību. Madlienas vidusskola man ir sniegusi iespējas attīstīties, iesaistīties projektos un sasniegt savus mērķus. Skolas gaidi aizritēja nemanot, gan neatlaidīgi mācoties, gan piedaloties skolēnu organizētajos pasākumos. Mēs, skolēni, radījām paši sev mājas. Es augsti vērtēju Madlienas vidusskolas devumu. Un itin nemaz negribas ticēt, ka nāksies atstāt skolu un doties tālākajā dzīves ceļā.” (Linda Smilškalne)

„Madlienas vidusskolai vienmēr būs īpaša vieta manā sirdī. Tā ir skola, kur es katru reizi jūtos gaidīta. Vislielāko paldies saku skolotājiem par iemācītajām zināšanām, kā arī uzmundrinošajiem vārdiem, kuri iedrošināja rīkoties mērķa labad. Madlienas vidusskolā piedzīvotie notikumi paliks atmiņā kā gaiši mirkļi, kas liek pasmaidīt, tos atminoties. Paldies gribu pateikt audzinātājai Ritai Pučekaitei, kura vienmēr noorganizēja lieliskas klases stundas, kā arī motivēja tad, kad piezagās slinkums. Paldies skolas ēdnīcas darbiniecēm un tehniskajam personālam, bez kuriem skolas ikdiena nebūtu iespējama. Diemžēl pēdējos mēnešus nevarējām pavadīt skolas omulīgajās telpās, tomēr atjautīgās skolotājas parūpējās par mūsu prātu stimulēšanu, mācot attālināti. Šis sūrais laiks iemācīja novērtēt klātienes stundas, kā arī klases kolektīva kopības sajūtu. Paldies skolotājām par izturību, novēlu palikt tikpat pozitīvām un atsaucīgām kā līdz šim! No sirds saku paldies Madlienas vidusskolai un tās darbiniekiem!” (Elīza Rasma Bičevska)

„Rit pēdējie brīži, man esot Madlienas vidusskolā, vēl daži kāpieni skolas augstajā kalnā, un tad es pacelšos spārnos, lai aizlidotu plašajā pasaulē. Šie bija labākie gadi, ko atcerēšos kā laiku, kas piepildīts ar smiekliem un prieku. Man Madlienas vidusskola bija kā mājas ar otro ģimeni. Paldies skolotājiem par negurstošo vēlmi iemācīt, atbalstu un atsaucību. Madlienas vidusskola ir vieta, kas katrā skolēnā atrod ko īpašu. Paldies, ka devāt iespēju izpausties dažādās jomās. Skolai ir īpaša nozīme manā sirdī, vieta, kas lika justies lielai, kur atradu labākos klasesbiedrus. Es atmiņā paglabāšu tavu siltumu un mīļumu, brīdi, kad pirmo un tad pēdējo reizi izstaigāju tavas telpas. Lai kur dzīve mani aizvedīs, es atnākšu atpakaļ, lai vēl reizi uzkāptu skolas augstajā kalnā. Mīļā Madlienas vidusskola, pulcini ap sevi zinātkārus skolēnus, nepazaudē savu šarmu, vienmēr liec skanēt bērnu, skolotāju čalām un smiekliem! Paldies, ka tu man biji un būsi, Madlienas vidusskola!” (Kristīne Jankava)

„Madlienas vidusskola – elpu aizraujoši divpadsmit gadi! Šajā skolā ir piedzīvotas un izdzīvotas daudzas krāšņas emocijas. Es vēlētos pateikties Malienas vidusskolai par to, ka skolā varu justies kā mājās, ka te ir saprotoši un atsaucīgi skolotāji. Esmu pateicīga savam sporta skolotājam Jevgēnijam Liepam, kurš vienmēr atrada brīvu laiku un vēlmi strādāt ar mums, kaut arī darba laiks bija beidzies. Katrs treniņš tika aizvadīts pilnvērtīgi un ar pozitīvām emocijām pārņemts. Šo skoliņu atcerēšos ar labām un patīkamām atmiņām.” (Ramona Smilškalne)

„Madlienas vidusskolā savas skolas gaitas uzsāku 5. klasē, bet, neskatoties uz to, es ātri iejutos. Paldies Madlienas vidusskolai par labajām un neaizmirstamajām atmiņām. Paldies par fantastiskajiem pasākumiem, kuros varēja saliedēties kā klases kolektīvs. Pasākumi tiešām bija ļoti jautri. Lai arī kādas bija domstarpības ar skolotājiem, viņi tāpat apņēmās mūs mācīt, par to paldies. Un kā gan var aizmist labākos starpbrīžus? Liels paldies skolas pavārītēm par pusdienām. Madlienas vidusskolā es apguvu daudz ko jaunu, atradu un sāku darīt to, kas man patīk, kā arī skolas darbinieki palīdzēja man attīstīties kā indivīdam. Par to es būšu mūžam pateicīgs. Paldies!” (Emīls Oto Birģelis)

„Ir daudz dažādu iemeslu, kāpēc mums būtu jāpateicas skolai. Precīzāk, protams, jāpateicas skolotājiem un skolas vadībai. Paldies direktoram, ka bez maksas var nolikt autovadītāja tiesības skolā. Paldies apkopējām, ka skola vienmēr ir bijusi sakopta un tīra. Paldies pavārītēm, ka skolā varēja mazināt badu. Paldies, protams, priekšmetu skolotājām. Tagad es māku labi rakstīt, lasīt, runāt, rēķināt, skriet, lēkt, mest, zīmēt un vēl daudz ko. Varbūt pateicoties Madlienas vidusskolai, es zinu, ko darīšu nākotnē. Trīs gadi Madlienas vidusskolā pagāja jauki, apzinīgi un ātri.” (Marģers Žanis Kalniņš)

„Vislielākais paldies ir jāsaka par uzņemšanu Madlienas vidusskolā. Par jauku attieksmi no skolotājiem, direktora un tehniskajiem darbiniekiem. Paldies par skaistajiem un interesantajiem pasākumiem. Paldies par sakoptu vidi, man bija ļoti liels prieks atrasties šeit 11 mācību gadus. Paliec tikpat skaista un moderna!” (Atis Liepiņš)

„Paldies, Madlienas vidusskola, par kopā pavadītajiem gadiem! Šī skola devusi man gana atziņu, kas palīdzēs būt prātīgākam turpmākajā dzīvē. Paldies pavārītēm par garšīgajiem makaroniem ar sieru!” (Ralfs Žurēvičs)

„Madlienas vidusskola kā manas otrās mājas bija 12 gadus. Paldies skolotājiem, kas man palīdzēja izglītoties, un paldies klasesbiedriem par kopā pavadītajiem gadiem. Ar lepnumu varu teikt, ka esmu pabeigusi tieši Madlienas vidusskolu.” (Alta Siliņa)

Kad ir jāšķiras no skolas, tad ar nelielu satraukumu sirdī izskan absolventu kopīgais lielais paldies pedagogiem: „Jau no pirmajām klasēm blakus ir bijusi skolotāja, kura ne tikai mācīja skaitīt un lasīt, bet arī būt laipnam un diženam cilvēkam. Paldies pirmajai klases audzinātājai Vitai Volkopai, kas mūs iepazīstināja ar skolu pirmajos četros gados. Paldies skolotājai Līgai Vērzemniecei, kura sagaidīja mūs „lielajā skolā”, kaut bijām pavisam mazi un nenobrieduši. Pamatskolā augām kopā ar skolotāju Mārīti Karņicku. Kopā tika aizvadīti gan priekpilni brīži klases ekskursijās un skolas pasākumos, gan veikts nopietns mācību darbs. Pienākot vidusskolai, mēs, divpadsmitie, jau bijām kļuvuši par pieaugušiem cilvēkiem. Pēdējos divus mācību gadus mūsu vislielākais atbalsts bija skolotāja Rita Pučekaite. Paldies ikvienam skolotājam un skolas darbiniekam. Pateicoties jums, mūsu ikdiena skolā bija patīkama un krāšņa. Skola ir vieta, kur mēs kļuvām par spēcīgiem, gudriem un domājošiem jauniešiem, satikām savus draugus un radījām pašas skaistākās un neaizmirstamākās atmiņas. Paldies tev, mana Madlienas vidusskola!”

Pavadot jauniešus turpmākajā dzīves ceļā, klases audzinātāja Rita Pučekaite katram dāvāja skaistu ābelītes stādu un teica spēka vārdus: „Es jums novēlu vārpatas sīkstumu,/ Tad kad nestundu ēnojums māc!/ Dzīves maizei nemeklēt mīkstumu,/ Savam ceļam gaišumu paturēt/ No tās zvaigznes, ko slīpējis prāts.”

Rita Pučekaite