Euroscola Strasbūrā

26. novembrī Madlienas vidusskolas EP Vēstnieku skolas dalībniekiem bija iespēja piedalīties Euroscolas tiešsaistes pasākumā Strasbūrā. Tēma: “Klimata pārmaiņas un vide: kā mēs varam dzīvot harmonijā ar dabu?” (“Climate change and the environment: how can we live in harmony with nature?”). Latviju pārstāvēja arī Dundagas vidusskolas un Bauskas ģimnāzijas vēstnieki.

Pasākumu atklāja Eiropas Parlamenta prezidents Dāvids Maria Sassoli. Viņš uzsvēra, ka Eiropas ilgtspējīgu attīstību nodrošina demokrātija un jaunatnes aktīva līdzdalība nākotnes veidošanā.

Galveno diskusiju vadīja EP viceprezidente Hautala Heidi, kas pārstāvēja Somiju. Vēstnieku skolu jaunieši no dažādām valstīm gan video tiešsaistē, gan iepriekš iesūtot, uzdeva jautājumus par Eiropas tagadni un nākotni vides un klimata pārmaiņu kontekstā. Klimata pārmaiņas ir pasaules galvenais izaicinājums, ko Latvijas apstākļos varbūt neizjūtam kā globālu katastrofu.

Mežu izciršana, plastmasu radītais piesārņojums, atkritumos izmesta pārtika, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, dabas un ekonomiskās katastrofas – tas viss ir cilvēka darbības rezultāts.

Dažādu valstu jauniešu uzdotie jautājumi bija vairāk virzīti uz to, kā ES var pārvaldīt klimata, ekosistēmu un humānās krīzes, taču Hautala Heidi uzsvēra, ka ikviena cilvēka izpratne par kopīgiem mērķiem un katra indivīda atbildīga rīcība lielā mērā nosaka to, cik sekmīgi Eiropa spēs risināt globālās problēmas. Jautājumā par jūru piesārņojumu ar plastmasām, viņa minēja Somijas brīvprātīgo piemēru, kur parastas pastaigas laikā gar jūras krastu savāc citu, mazāk apzinīgu cilvēku, atstātos atkritumus un tā sargā Baltijas jūru. Seminārs notika dienā, kas ar košām reklāmām mudina uz iepirkšanos (Black Friday – Melnā piektdiena), bet tieši iepirkšanās paradumi lielā mērā nosaka atkritumu veidošanās daudzumu. Saprātīga iepirkšanās ir ikviena individuāla izvēle.

Ilgtspējīga mežsaimniecība, aprites ekonomika, nenoplicinoša lauksaimniecība, cīņa ar globāliem apdraudējumiem veselībai – tie ir jautājumi, kas var tikt atrisināti visām valstīm sadarbojoties. Glāzgovas klimata konference iezīmēja progresu virzībā uz klimata neitralitāti, kas paredz klimata pārmaiņas izraisošo gāzu daudzuma samazināšanu, lai apturēu globālo sasilšanu, bet konference nedeva pārliecību, ka lielās valstis (Ķīna, Indija, Krievija), kas saražo visvairāk kaitīgo vielu, mainīs savu rīcību.

Klimata neitralitātes sasniegšanas gads ir 2050. gads un tas ir iezīmēts mērķis arī šodienas EP vēstniekiem.

Jauniešu lomu pasākuma noslēgumā uzsvēra arī EP pārstāvis no Beļģijas: ”Jūs esat Eiropas nākotne! Mēs augstu vērtējam jūsu ieinteresētību un gatavību risināt vides problēmas”

Jauniešu atziņas pēc tiešsaistes pasākuma:

Marija Uļjane (12. klase): Pasākumā novērtēju to, ka bija iespējams atbildēt uz jautājumiem un pašiem tos uzdot, izmantojot aplikāciju “Slido”. Pirmie uzdotie jautājumi bija no Latvijas, visi ļoti aktīvi piedalījās. Skolas, kuras vēlējās personīgi uzdot jautājumus, varēja pacelt roku un viņiem tika dota iespēja mutiski tos pajautāt.

Noslēguma jautājums bija par to, kā mēs – cilvēki – varam dzīvot harmonijā ar dabu? Vairāk kā puse nobalsoja par to, ka vajadzētu palielināt nodokļus kompānijām, kas nepārstrādā produktus.Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, es varu secināt, ka ir uzlabojusies tieši tehniskā puse un viss ir daudz pārdomātāks.

Šīs pavadītās stundas pie datora ekrāna pagāja ļoti ātri un biju tiešām smēlusies daudz informāciju, guvu motivāciju, lai sāktu vairāk domāt un darīt.

Anna Uļjane (12. klase): Euroscola piedāvā vērtīgu pieredzi, ļaujot vidusskolēniem piedalīties diskusijās par aktuāliem jautājumiem Eiropaā. Bija lieliska iespēja uzzināt vēl vairāk par Eiropas Parlamentu, tostarp, tā deputātiem un politiku. Es ieguvu lielāku priekšstatu par tādām tēmām, kā globālā sasilšana, nozīmīgas klimata izmaiņas. Bija iespēja uzdot sev interesējošos jautājumus saistībā ar šim tēmām, kā piemēram, vai mēs varētu aizliegt jaunas plastmasas ražošanu un dot priekšroku otrreizējai pārstrādei. Daudzi jaunieši no dažādām Eiropas valstīm iesaistījās diskusijās. Tika diskutēts, piemēram, par plastmasu, tā lielo piesārņojumu okeānos, kā arī nepieciešamību šķirot atkritumus. Tika uzsvērts, ka tieši no jauniešiem ir atkarīga nākotne. Mūsu idejas tiek uzklausītas un tas ir svarīgi.

Kristīne Vonoga (11. klase): Pasākums bija ļoti interesants un pamācošs. Kopā ar citu Eiropas Savienības valstu jauniešiem centāmies atrast risinājumus dažādām vides problēmām. Jaunieši aktīvi iesaistījās sarunās, uzdeva dažādus jautājumus par aktuālām tēmām un saņēma izsmeļošas atbildes. Kopumā šis laiks tika pavadīts produktīvi.

Elvita Bresme (11. klase): Tiešsaiste tikšanās Stasbūrā bija ļoti interesanta. Viss notika angļu valodā, kur mēs varējām nostiprināt savas valodas zināšanas. Pētījām vides problēmas. Ieguvu labu pieredzi un jaunas zināšanas. Bija interesanti klausīties dažādu valstu jauniešu viedokli par vides problēmām viņu valstī.

Arita Semjonova (12. klase): Pasākumā liela uzmanība tika pievērsta ekoloģijai un dabas piesārņojumam. Kopā ar viceprezidenti Heidi Hautala un Giacomo Fassina kungu, tika diskutēts par vides jautājumiem un meklēti risinājumi daudzām vides problēmām. Pasākums bija izglītojošs un izzinošs!

Paldies Jolantai Bogustovai – EP Latvijā sabiedrisko attiecību speciālistei, par piedāvāto iespēju piedalīties Euroscolas pasākumā.

Ligita Ridūze – EP Vēstnieku skolas koordinatore