Pazemes ezeri, Minhauzens un sudrabs
21. septembrī 9. klases skolēni devās mācību ekskursijā uz Vidzemi. Apmeklējām 3 ļoti atšķirīgus objektus – “Vējiņu” pazemes ezerus Straupē, Minhauzena muzeju Duntē un Dzīvā sudraba muzeju Limbažos. Ielūkosimies skolēnu domās par ekskursiju!
“Minhauzena muzejā uzzināju, ka nauda Duntē aug kokos, kalendārā maijam ir 32 dienas un pulkstenis iet pretējā virzienā. Patika stāsts par pašu Minhauzenu, viņa dzīves gaitām, par to, kā viņš ir saticies ar Jakobīni un laimīgi kopā nodzīvojis 46 gadus. Interesants likās stāsts par to, kā Minhauzens iešāvis ar kauliņu briedim starp ragiem, kur pēc laika izauga ķiršu koks, no kura pagatavoja briedi ķiršu mērcē. Dzīvā Sudraba muzejā biju pārsteigta par tik skaistiem darbiem, kas veidoti no sudraba. Katru darbu papildināja gida interesantais stāstījums, piemēram, darbā “Alkatība” tiek simboliski attēlotas cilvēku vājības, kā pārspīlēts materiālisms un mantkārība. Man ļoti patika pils, kura bija nosaukta “Nākotnes pils 3001”, kas arī ir lielākā sudraba pils pasaulē.
Visbeidzot Vējiņu pazemes ezeri. Alā, kurā bija jāiet ar gumijas zābakiem, radās tāda kā klaustrofobija, jo caurums, kas bija ieeja šajā alā, bija diezgan mazs un es nevēlējos iet, taču pārvarēju savas bailes un to nenožēloju. Vējiņu pazemes ezeru alu garumi – Ezerala ir 48 m gara, Upes ala ir 42 m gara. Ļoti patika šī ekskursija, un vēlētos apmeklēt šīs vietas atkal.”
Letīcija
“Pazemes ezeri bija ļoti interesants apskates objekts, jo neko tādu vēl nekad nebiju redzējusi. Mans mīļākais apskates objekts bija Minhauzena muzejs, jo tur bija ļoti interesanti. Bija aizraujoši klausīties Minhauzena stāstus un aplūkot, kā izskatījās pats Minhauzens. Atrodoties muzejā, es centos saprast, kas īsti notika tā sirmā vīra galvā, ka viņš izdomāja šādus neticamus stāstus! Nonācu pie slēdziena, ka viņam piemita interesanta humora izjūta. Uz šo muzeju es noteikti dotos vēlreiz! Pēc muzeja devāmies uz jūru, kur vienkārši labi pavadījām laiku un palēkājām pa akmeņiem. Bija interesanti. Liels paldies par ekskursiju!”
Kristīne
“Mans mīļākais apskates objekts bija pazemes ezeru alas. Tās tiešām bija fantastiskas, un tās ir veidojusi mūsu daba. Iepriekš par tiem pat nebiju dzirdējis, bet tagad noteikti kādu reizi aizbraukšu vēl.”
Harijs
“Ļoti patika pazemes ezeri. Bija jauka gide, kura pastāstīja interesantas lietas par ezeriem. Uzzināju, ka pa ziemu ezeralā mājo sikspārņi un reizēm ūdens līmenis alā var būt tik augsts, ka to nevar apskatīt. Minhauzena muzejā patika vaska figūras, jo uzzināju daudz interesantu faktu par ievērojamiem rakstniekiem, aktieriem, kultūras darbiniekiem. Man ļoti patika Dzīvā sudraba muzejs. Paldies jums, skolotāj, par šo ekskursiju!”
Evelīna
“Minhauzena muzeju biju apmeklējis jau vairākas reizes, taču tas bija nedaudz pamainījies, un varēju atsvaidzināt Minhauzena jautros piedzīvojumus. Otrajā stāvā, aplūkojot vaska figūras, uzzināju par ievērojamiem Latvijas cilvēkiem. Viens to tiem bija Sergejs Eizenšteins, kurš bija kinorežisors. Strādāja Holivudā, un viņa tuvs draugs bija slavenais Volts Disnejs. Eizenšteins bija pirmais, kurš izveidoja krāsainu kino filmu. Netālu no Madlienas – Ķeipenē var iepazīt Eizenšteinu un viņa daiļradi. Pazemes ezeros nekad nebiju bijis. Tur man patika vislabāk. Nezināju, ka Latvijā ir tādas alas. Tas bija iespaidīgi. Izrādās, ka tās ir vienīgās visā Baltijā.”
Raivis
“Visspilgtāk atmiņā palika stāsts, kā Minhauzens saķēra pīles – tikai ar striķi un speķi. Izklausījās, ka viņš no pīlēm sataisīja krelles. Visi viņa stāsti bija nereāli, bet savā veidā patiesi. Sudraba muzejā man visvairāk patika Oļega Auzera darbs “Turaidas roze.” Tas bija skaists un akurāts. Ja man būtu iespēja, es gribētu to darbu mājās.”
Ieva
Skolēnu viedokļus par klases mācību ekskursiju apkopoja klases audzinātāja Ligita Ridūze
