Skolēnu mobilitāte Sofiko vidusskolā Grieķijā

Madlienas vidusskola turpina īstenot akreditēto Erasmus+ projektu (līguma Nr. 2023-1-LV01-KA121-SCH-000123099), un mobilitāšu plāni tiek veidoti tā, lai skolēni apgūtu Eiropas daudzveidību, kas nozīmē dažādu Eiropas valstu dabas, vēstures, kultūras, valodas un tradīciju iepazīšanu.

Vienpadsmit Madlienas vidusskolas 9.–12. klašu skolēni un 3 skolotāji devās uz Sofiko vidusskolu Grieķijā.  Mobilitāte, kas notika no 2.11.2024. līdz 9.11.2024., ļāva ielūkoties un izbaudīt saulainās Grieķijas silto rudeni un daudzveidīgajās programmas aktivitātēs tuvplānā skatīt slaveno senās Grieķijas vēsturi, izjust grieķu tautas viesmīlību, kā arī prasmi baudīt un svinēt dzīvi. Katra mobilitāte dod ieskatu uzņemošās valsts izglītības sistēmā un mācību procesā, bet Grieķijas vizīte līdzās mācībām ļāva kopā ar grieķu jauniešiem un vietējās kopienas cilvēkiem izprast atvērtas un viesmīlīgas attieksmes vērtību, kopā darboties un priecāties par to.

Iespaidos par mobilitāti dalās 11. klases skolniece Linda Kalniņa: “Mobilitāte saulainajā Grieķijā pavēra iespēju izdzīvot vēstures grāmatu lapaspuses un pieredzēt ģeogrāfijas zināšanas reālajā dzīvē. Mūs sagaidīja pilnīgi jauna kultūras un izglītības pieredze. Jau lidostā sapratu, ka šī valsts būs citādāka nekā iepriekšējo mobilitāšu galamērķi – cilvēki apkārt bija smaidīgi, un ikviens šķita nesteidzīgs un patiesi laipns.

Mobilitātes pirmajā dienā iepazināmies ar Korintas kanālu – dabas brīnumu, kas atdala Peloponēsas pussalu no pārējās Grieķijas un savieno Egejas un Jonijas jūras. Manas ģeogrāfijas zināšanas ieguva jaunu, praktisku dimensiju, kad ierados pie Korintas kanāla, jo iepriekš šo biju redzējusi tikai kartēs. Dienas turpinājumā apmeklējām svētā Eliasa klosteri un dievietes Hēras svētnīcu Perahoras pussalā. Iepriekš neko nezināju par Hēras svētnīcu un tās vēsturi, tāpēc piedzīvot šo vietu klātienē bija patiešām iespaidīgi. Lasot senos stāstus un redzot arheoloģiskos atradumus, kas veltīti dievietei Hērai, man atklāja pavisam jaunu pasauli. Svētnīca, dzidra un netipiski zila ūdens ieskauta, izstaroja īpašu mieru, it kā pati vieta glabātu tās leģendas un plašo vēsturi. Pēcpusdienā baudījām Loutraki pilsētu, kas pazīstama ar termālajiem avotiem un skaistajām akmeņainajām pludmalēm. Priecājāmies par pludmali, kas bija interesanta ar to, ka smilšu vietā atradās visdažādākie akmeņi. Pats ūdens bija ļoti silts un sāļš, tāpēc peldēties bija atspirdzinoši un jautri. Pēc lielās peldes devāmies pastaigā pa Loutraki ieliņām, apskatījām Korintas līci, lielās palmas, apelsīnu kokus un visdažādākos suvenīrus.

Nākamajā dienā, kad sākās nodarbības Sofiko vidusskolā, sniedzu prezentāciju par mūsu Madlienas vidusskolu, iepazīstinot grieķu jauniešus un citus klātesošos ar mūsu kultūru un tradīcijām. Vēlāk grieķu skolēni un skolotāji iepazīstināja ar vietām un apskates objektiem, ko plānojām kopā apmeklēt nākamajās dienās. Uzturoties Grieķijā, īpašu uzmanību pievērsu arī vides ilgtspējas jautājumiem. Vakarā ar iedvesmojošu prezentāciju uzstājās nevalstiskās vides organizācijas “Ozon” pārstāvis, runājot par jūras, piekrastes un sālsūdens purvu ekosistēmu saglabāšanu un atjaunošanu.

Trešā diena bija veltīta Grieķijas kultūras mantojuma izzināšanai. Apmeklējām vēsturisko Epidauras amfiteātri, kur pat mazākā skaņa nonāk katra skatītāja ausīs, neskatoties uz to, cik tālās vai tuvās sēdvietās atrodaties – skatuve un akustika šeit ir radīta ar tādu precizitāti, kas prasa patiesu apbrīnu. Pēc tam devāmies uz Naplio – kādreizējo Grieķijas galvaspilsētu, kur redzējām ūdens apskaloto Bourtzi pili un idilliskās pilsētiņas ielas. Mājupceļā netālu no Sofiko apmeklējām arī olīveļļas ražotni. Tā bija iespēja redzēt, kā tiek ražota viena no Grieķijas svarīgākajām precēm, un arī uzzināt par olīveļļas audzēšanas un pārstrādes procesu. Dienas izskaņā bija Grieķu saldumu meistarklase, kur gatavojām “strifti” – tradicionālo Ziemassvētku desertu. Tā bija aizraujoša pieredze, jo ne tikai apguvām tā pagatavošanu, bet arī degustējām gala rezultātu. Man bija iespēja pamēģināt “atvērt” filo mīklu – ļoti plānu un smalku, kas nepieciešama, lai veidotu Grieķijai tipiskos kraukšķīgo saldumu. Šī nodarbība ne tikai iepazīstināja ar Grieķijas kulinārajām tradīcijām, bet arī pierādīja, cik svarīga ir pacietība un prasme. Saprotams, kāpēc šis ir viens no pārbaudījumiem, ar kuru Grieķu mātes pārbauda savu dēlu topošās sievas pirms precībām.

Mums bija iespēja apmeklēt arī Seno un Jauno Korintu. Senajā Korintā aplūkojām Apollona tempļa drupas – tas bija patiešām iespaidīgi, redzot šo milzīgo vēsturisko mantojumu, kas ir saglabājies līdz mūsdienām. Iepazināmies ar plašo arheoloģisko parku un muzeju. Tikšanās ar Korintas mēru radīja sajūtu, ka esam šeit patiesi gaidīti un cienīti viesi. Mums bija iespēja pabūt domes sēžu zālē, kas atšķiras no mūsu pašvaldības ar tās īpašo tehnoloģisko aprīkojumu.

Interesanta Sofiko vidusskolā bija nodarbība, kur mācījāmies sniegt pirmo palīdzību. Varējām salīdzināt šo mācību procesu Grieķijā un Latvijā. Skolā notika arī vēstures nodarbība par Atēnām un Akropoli, kas palīdzēja saprast Atēnas kā seno grieķu kultūras centru. Atēnas un slaveno Akropoli apmeklējām mobilitātes pēdējā dienā. Tā bija patiesi neaizmirstama pieredze, jo bijām tiešā kontaktā ar vienu no Grieķijas nozīmīgākajām kultūrvēsturiskajām vietām. Akropole ar savu majestātisko Partenona templi un citiem senajiem pieminekļiem sniedza iespēju izjust vēstures elpu un ielūkoties senās Grieķijas varenībā.

Mūsu naktsmītne jeb Rančo atradās kalnā, un šķita, ka katra diena sākas un beidzas ar kāpšanu augšā un lejā, lai nokļūtu līdz skolai un Sofiko ciemam. Tas, cik šī vieta bija izolēta, piešķīra visai mobilitātei papildus šarmu – kalnu ainavas, vēsie vēji, skats uz olīvu plantācijām no augšienes un nedaudz ikdienas sporta, veicot šos kāpienus 4 km garumā vienā virzienā. Piektdienā piedzīvojām deju stundas ar Sofiko skolēniem, kur apguvām gan grieķu, gan mācījām latviešu deju soļus. Atvadu BBQ Sofiko ciema centrā vēl vairāk nostiprināja draudzību un sadarbību, kur ielas vidū tika dejotas dejas un ēsti tradicionālie souvlaki.

Visu mobilitātes laiku mēs kā grupa satuvinājāmies un kļuvām vienoti – mūsu kopīgās pastaigas, kalnā kāpieni, “vakara aplīši”, dalīšanās ar iespaidiem pēc dienas piedzīvojumiem un ikdienas sadzīve. Šis brauciens bija kas vairāk nekā tikai ceļojums uz jaunu valsti – tā bija iespēja mācīties, izprast un savienot zināšanas ar realitāti, veidot jaunas draudzības un stiprināt mūsu pašu identitāti. Šī Erasmus+ mobilitāte ir devusi man gan padziļinātu izpratni par Grieķijas kultūru un vēsturi, gan motivāciju rūpēties par vidi un tās saglabāšanu.”

10. klases skolnieces Heidijas Rimšas atskats uz mobilitātes nedēļu: “Man visinteresantākā  Sofiko vidusskolā likās dejošana. Grieķu jaunieši mums mācīja savas tradicionālās dejas, kā arī mēs iemācījām dažas latviešu dejas. Es jau sen biju gribējusi izmēģināt grieķu dejas, jo tās, manuprāt, likās ļoti vienkāršas, taču, pati dejojot, sapratu, ka tas ir daudz sarežģītāk, nekā izskatās! Grieķu deju soļi prasa ne tikai precīzu ritma izjūtu un izturību, bet arī labu koordināciju. Ļoti interesanta bija diena, kad devāmies uz Epidauru un seno Grieķijas galvaspilsētu – Naupliju. Epidaurā mēs apmeklējām Epidauras amfiteātri, kas tiek uzskatīts par vislabāk saglabāto seno teātri Grieķijā perfektās akustikas un smalkās struktūras ziņā. Akustika tur tik tiešām bija iespaidīga, jo no pašas augšas ideāli varēja sadzirdēt cilvēkus, kuri runāja no lejas.

Brauciens bija ļoti izdevies. Vienīgi esmu pārsteigta, ka skaistā daba ir tik piesārņota ar sadzīves atkritumiem.  Es ieguvu jaunas zināšanas par Grieķiju un tās vēsturi, iepazinos ar lieliskiem un jaukiem cilvēkiem, pielietoju savas angļu valodas zināšanas un guvu jaunu dzīves pieredzi. Tāpēc liels, liels paldies skolotājai Ligitai, kura deva man iespēju doties šādā neizmirstamā braucienā. Kā arī dalībnieku grupiņa bija saliedēta un jauka, kas bija kā punktiņš uz i. Un Grieķijas skolotāji bija tik viesmīlīgi un atvērti, īpaši, skolotājs Aleksandrs, kurš izrādīja lielu interesi par mums un bija iedvesmas elks šīs mobilitātes laikā. Paldies!”

Arī 10. klases skolniecei Lienei Šķēlai ir savas pārdomas par mobilitāti Grieķijā: “Sarunās ar skolēniem un skolotājiem uzzināju, ka izglītības sistēma Grieķijā ļoti atšķiras no mūsējās. Sofiko vidusskolā skolēniem dienā ir tikai 5 stundas un mājas darbi netiek uzdoti, jo, kā paskaidroja skolotājs Aleksanders, laiks pēc skolas ir paredzēts draugiem un sarunām pie kafijas krūzes. Uzdot mājas darbu esot bezjēdzīgi, jo viņš zina, ka neviens no viņa studentiem to neizpildīs. Mācību stundas ir blokos pa divām, kur katras garums ir 45 minūtes. Mani ļoti pārsteidza fakts, ka skolotāji nevar izvēlēties skolu, kurā viņi gribētu strādāt. To var darīt tikai tie, kuri ir labi kvalificēti, ar augstāku grādu. Mācību stundas bija interesantas, jo ieguvām daudz zināšanu par Grieķijas vēsturi. Taču mani pārsteidza tas, cik daudz reižu jaunieši pamet klasi stundas laikā, sarunājas un bauda vēlās brokastis skolas solos.

Latvieši ir ļoti precīzi un punktuāli, ja ir dots noteikt laiks, mēs tajā ierodamies, ja ir jāklausās, tad esam klusi un pieklājīgi. Grieķi savukārt ir dzīves baudītāji. Viņi neuztraucas par dažādiem sīkumiem, bet bauda dzīvi bez steigas, darot to, kas patīk.

Kad grieķu vides aktīvists stāstīja par atkritumu piesārņojumu Grieķijas ūdeņos un laukos, es biju ļoti pārsteigta. Grieķijā visapkārt ir skaisti skati un zili ūdeņi, bet diemžēl to aizēno atkritumu “kalni”. Kad runājām par brīvprātīgo darbu vides sakopšanā Latvijā, tad viņš uzsvēra, ka grieķi nav tik gatavi brīvprātīgi iesaistīties sakopšanas darbos. Tajā brīdī es biju lepna par latviešiem kā tautu, jo mēs saprotam, ka mūsu mazais zemes gabaliņš, ko mēs saucam par mājām, ir jāuztur kārtībā un tīrība. Visiespaidīgākais, protams, bija grieķu senā vēsture. Esot vietās, kuras iepriekš biju redzējusi tikai vēstures grāmatās, bija brīnumaina sajūta. Es negaidīju, ka Grieķija būs tik skaista. Tas mani patīkami pārsteidza.

Arī grieķu jaunieši bija ļoti atvērti un komunikabli. Bija viegli sarunāties, jo viņi bija ieinteresēti dzirdēt par mums tik pat daudz, cik mēs par viņiem. Skolotājs, ar kuru mēs pavadījām visvairāk laika, bija kā saules stariņš. Viņš iedrošināja mūs sekot saviem sapņiem un nepadoties tad, kad lietas neiet, kā iecerēts. Šī bija neaizmirstama  pieredze, es iepazinu tik daudz jauku un patīkamu cilvēku, no kuriem varu mācīties tik daudz. Viņu laipnība un siltā, sirsnīgā uzņemšana patiešām sasildīja manu sirdi, un es nekad neaizmirsīšu šo braucienu. Liels paldies jums, skolotāj, par šo kolosālo pieredzi, kas paliks ar mani uz mūžu.”

Ligita Ridūze – Erasmus projekta koordinatore