Starptautiskie tālākizglītības kursi “Kultūrmantojuma ainavas, muzeji un portugāļu kultūra” (“Heritage Landscapes, Museums and Portuguese Culture”)
06.07.2025.-11.07.2025.
5. jūlijā kopā ar matemātikas skolotāju un starptautisko projektu koordinatori Ligitu Ridūzi devāmies ceļā uz Porto Portugālē. Sestdienas vakaru un svētdienu veltījām pilsētas iepazīšanai un adaptācijai. Svētdien devāmies uz kursu grupas vakariņām, kuru laikā nogaršojām portugāļu tradicionālos ēdienus – choriso desu, grillētus zaļos piparus, pupiņu sautējumu, panētu vistas un zivs fileju, dažādas saldās kūciņas. Iepazināmies ar kursu dalībniekiem, dalījāmies pieredzē par jau apskatīto un pirmajiem iespaidiem.
Pirmdien, pirmajā kursu nodarbībā, iepazināmies ar kursu pasniedzēju João Tavares – Portugāles Zinātnes un tehnoloģiju fonda pētnieku. Katrs dalībnieks pastāstīja par sevi, savu nodarbošanos, darba un dzīvesvietu, hobijiem. Kursos piedalījās skolotāji no Itālijas, Polijas, Horvātijas, Tenerifes, Vācijas un Latvijas. Ātri sadraudzējāmies un uzsākām kopīgu komunikāciju. Pārsteidzoši, cik viegli ir sākt sarunas ar ārvalstu kursu dalībniekiem, jo uz šādiem kursiem dodas ļoti atvērti un pozitīvi cilvēki, ar vēlmi uzzināt ko jaunu, paplašināt savu redzesloku. Angļu valodas zināšanu līmenis nebija liels šķērslis komunikācijas uzsākšanai. Mēs cits citu sapratām, pilnveidojām un atbalstījām. J. Tavares kā kursu vadītājs ir jauns, tomēr izcils kultūras jomas speciālists. Pirmās darba dienas prezentācijā guvām ieskatu par pasaules mantojumiem, to veidiem, UNESCO līdzatbildību to saglabāšanā. Pēc teorijas apguves kopīgi devāmies uz Sao Bento dzelzceļa staciju. Tā ir kā liels mākslas darbs, mākslinieciski noformēta Porto vēstures grāmatas lappuse – visas sienas nolīmētas ar flīzēm, kuras apgleznotas ar kobalta zilo krāsu. Tajās attēloti svarīgākie vēsturiskie brīži no iepriekšējiem gadsimtiem. Tuvāk griestu daļai bija vērojami krāsaini sienas apgleznojumi – freskas. Griesti neparasti dzeltenā tonī kontrastēja ar kobalta zilo no flīzītēm. Elpu aizraujoša sajūta bija atrasties tik skaistā dzelzceļa stacijā. Iepazinām arī vienu no vēsturiskajiem lepnumiem – Porto katedrāli. Pilsētā ir ļoti daudz dievnamu, taču Porto katedrāle, kas atrodas vienā no pilsētas pakalniem Douro upes tuvumā, ir svarīgākā. Celta kā romantisma stila celtne, taču gadu laikā to papildināja ar citiem stiliem. Ļoti varena un izmēros iespaidīga katedrāle.
Kursu otro dienu iesākām Kristāla pils parkā (dārzi veidoti 19.gs.). Interesanti, ka pils vairs nepastāv, tomēr dārzs un parks ir saglabājis šo nosaukumu. Kādreizējā pils atrašanās vietā ir uzcelta kupolveida celtne – arēna, kurā notiek dažādi pasākumi. Porto pilsēta ir ļoti dinamiska, automašīnu un tūristu pārpildīta, tomēr šajā parkā saglabājas miera un harmonijas sajūta. Liels pārsteigums bija brīvi dzīvojošie putni. Skaistie pāvi laiski dzīvojās parka mauriņā, zosis un pīles pavisam droši atpūtās rīta saulē, vistas un krāšņie gaiļi nāca klāt pie cilvēkiem. Tas bija, kā atrasties mazā putnu paradīzē. Kristāla pils parku iepazinām pastaigājoties – dažādi ierasti un neparastāki augi apstādījumos, parkā izveidotas vairākas skatu vietas uz Douro upi un tās tiltiem. Tad sekoja Nacionālā muzeja apmeklējums. Ekspozīcijās bija izvietoti Porto nozīmīgu personību un mākslinieku veidotās skulptūras, gleznas, antīki priekšmeti, baznīcas atribūti, karaliskās rotas u.c. Muzejs ļoti plašs un bagāts ar mākslas darbiem. Lēni aplūkojot un klausoties kursu vadītāja stāstījumos, guvām plašāku un skaidrāku ieskatu Porto kultūrā.
Kursu trešajā dienā rītu iesākām ar pasniedzēja lekciju par kultūras mantojumu. Interesanti, ka no Portugāles vien UNESCO mantojumu sarakstā ir iekļautas 17 vienības. Sākot no vēsturiskiem pilsētu centriem, pieminekļiem un ēkām līdz pat nemateriālām vērtībām, piemēram, fado dziedājumiem un krāšņiem pavasara ieskandināšanas karnevāliem. Praktiski iepazinām Porto dažādās ieliņas, ēku celšanas sistēmu un Douro upes piekrasti ar slaveno Luisa I tiltu, kurš savieno Porto ar Gaiu.
Ceturtdien iepazinām sīkāk portugāļu baroku arhitektūrā un interjera elementos. Uzzinājām raksturīgo portugāļu skulptūrās un celtnēs. Baroka māksla kalpoja reliģijai, tā atainoja dievbijību. Arhitektūrā vērojami ciļņi, dekoratīvi elementi, ornamenti, bagātīgums un heraldika. Porto apskatītajos dievnamos bija iekļauti greznie kokgriezumi, kurus pēc tam apzeltīja. Karaļu/ valdnieku bagātību un varenumu skaidri varēja nolasīt pēc ārišķības interjerā. Salīdzinājumā ar latviešu baznīcu interjeriem portugāļi nav taupījuši greznus materiālus (marmoru, zeltu, sudrabu) un izdomu. Katram elementam ir sava simboliskā nozīme. Apmeklētais Santa Klaras do Porto klosteris/ baznīca bija lielisks piemērs apzeltīto kokgriezumu varenumam. Jāatzīst, ka ilgstoša uzturēšanās šādā telpā ir nomācoša, jo rada smagnēju un nospiedošu sajūtu. Man vieglāk uzturēties ir mūsu pašu baznīcās, jo interjers ir vienkāršāks, gaišāks un nepārsātināts.
Noslēdzošajā kursu dienā apguvām daudz vieglāku un izklaidējošāku tematu – Vidusjūras un portugāļu diētu. Arī kulinārija ir pieskaitīta pie UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma (2013). Tā ir unikāla ar ēdiena pagatavošanas zināšanām, praksi, amatiem un mutisko tradīciju. Vidusjūras diētu raksturo cilvēki, vietas un tradīcijas. Portugālei ir raksturīgi zivju produkti, miltu izstrādājumi un vīns. Izplatītākās zivis ir menca un sardīnes. Zivis tiek pagatavotas ļoti dažādi – ceptas, kūpinātas, vārītas, grillētas, sālītas, žāvētas, konservētas. Gaļa uzturā tiek mazāk lietota, tomēr portugāļiem ir sava slavenā choriso desa, kuru gatavo no gaļas gabaliem, dažādām garšvielām un kūpina. Šo desu portugāļi izmanto kā piedevu citu ēdienu gatavošanā vai kā uzkodu. Mums ļoti neparasts ēdiens šķita francesinha. Maizes, šķiņķa, desas un siera kārtojums, kura virspusē ir cepta ola. Pasniedz kopā ar alus, tomātu, čilli mērci. Nedēļas garumā novērojām, ka šo ēdienu bieži izvēlas pasūtīt kafejnīcās, tāpēc arī mēs pēdējā dienā to nogaršojām. Jāatzīst, ka neparastais produktu salikums bija garšīgs. Protams, kā nacionālais deserts portugāļiem ir mazās kārtainās mīklas un olu krēma kūciņas pastel de nata. Šīs kūciņas tika gatavotas kopš 16.gs. klosteros. Kursu ietvaros devāmies uz vienu no slavenākajiem un vēsturiskākajiem tirgiem Porto – Balhao tirgu. Tas iemieso portugāļu garu, jo valda rosība, dinamika un kaislīga ēdiena baudīšana. Tirgū var iegādāties svaigus augļus un dārzeņus, jūras veltes, gaļas izstrādājumus, tradicionālo keramiku, vīnu, garšvielas, olīveļļu, kafiju, ziedus u.c. Pirms diviem gadiem tirgus tika atjaunots. Nogaršojām svaigu mencu, kalmārus olīveļļā un sardīnes ar garšvielām. Ļoti estētiski skaisti un gaumīgi pasniegtas uzkodas, kuras arī garšoja labi.
Pēc obligātās kursu programmas plānojām savu brīvo laiku lietderīgi, lai pēc iespējas vairāk sajustu Porto garu. Izbraucām ar seno elektrisko tramvaju, kurš veda gar Douro upes krastu. Izmantojām piedāvājumu un apskatījām pilsētu ar tūristu autobusiem, kuri veda pa speciāli izplānotiem maršrutiem. Devāmies uz Atlantijas okeānu, lai baudītu atspirdzinošo okeāna gaisu 37-40 grādu svelmē. Tur apmeklējām akvāriju – Sea life. Apmeklējām arī “WOW” pasaules muzejus. Korķa koka un šokolādes muzejs bija moderns, interaktīvs un izzinošs, ar pārdomātām un pārsteidzošām ekspozīcijām. Tā kā Portugāle ir portvīna dzimtene, tāpēc devāmies uz divām vīna degustācijām – “Burmeister” vīna ražotni un “Pink palace experience” muzeju. Uzkāpām arī pilsētas augstākajā torni – Klerigosa zvanu tornī, kura 245 pakāpieni noveda līdz skaistākajai pilsētas panorāmai. Pārsteidzošs bija grāmatnīcas/ bibliotēkas “Livraria Lello” apmeklējums. Šīs grāmatnīcas interjers ir bijis iedvesmas avots Harija Potera autorei Dž.K.Roulingai. H.Potera grāmatnīcas interjeru iedvesmoja tieši šīs ēkas noskaņa un vītņu kāpnes. Baudījām arī nesteidzīgu 50 minūšu braucienu pa Douro upi “Sešu tiltu tūre” senlaicīga izskata kuģītī. Pārvietošanās pa pilsētu sniedza sajūtu, it kā staigātu un vērotu mākslas darbu. Gandrīz katras ēkas sienas fasādi rotāja keramikas flīzītes jeb azulejo. Metālkalumu raksti balkonu margās, smalkās logu rūtis un citi ēku arhitektūras elementi tik tiešām ir saglabāšanas vērti. Nedēļas garumā daudz vērojām ne tikai mākslas piemērus un ēkas, bet arī cilvēkus, viņu paradumus. Portugāļi ir viesmīlīgi un sirsnīgi. Atvērti tūristiem un iebraucējiem. Nav steidzīgi un pārāk skaļas dabas. Viennozīmīgi mēs jutāmies pieņemtas un iederīgas Porto ikdienā.
Kursi bija ļoti noderīgi mākslas un kultūras izpratnes pilnveidei. Gūtās zināšanas varēsim tālāk nodot saviem audzēkņiem ne tikai mākslas nodarbībās, bet arī klases stundās, matemātikā un dažādu projektu vadībā. Katrs šāds brauciens pilnveido un paplašina pasaules redzējuma krātuvi. Iesaku nelaist garām dotās iespējas, būt atvērtiem, tālredzīgiem un “nesēdēt uz vietas”, jo vēl taču ir tik daudz, ko pieredzēt un iemācīties!
Vizuālās mākslas skolotāja Sanita Kovaļkova