Madlienas vidusskolas skolēni Norvēģijā

Ar skolēnu mācību mobilitāti Husoy pamatskolā Norvēģijā noslēdzām Erasmus+ akreditācijas ceturto gadu (Erasmus+ projekts: Līguma nr. 2024-1-LV01-KA121-SCH-000209588).

Desmit Madlienas vidusskolas 7.–9. klases skolēni (Agnese Laizāne, Viktorija Rudņika, Deina Valnere, Keita Žukova, Egija Liepiņa, Rihards Dišereits, Andrejs Krūmiņš, Ģirts Irbītis, Markuss Masiulis, Niks Rābe) un divas skolotājas no 15.08.2025. – 25.08.2025. piedalījās skolēnu grupas mācību mobilitātē Husojas pamatskolā Ziemeļnorvēģijā. Šajā braucienā izmantojām zaļo ceļošanu, pārvietojoties ar autobusu un prāmi. Tas ļāva skolēniem iepazīt gan Somiju, gan Norvēģiju, gan arī nedaudz ielūkoties Zviedrijā, vērojot un aplūkojot interesantus dabas un kultūrvēstures objektus.

Pirmie interesantie dabas vērojumi skolēniem bija šēras Helsinku piekrastē. Kopīgi izrunājām arī to rašanās vēsturi no laikiem, kad Somiju klāja biezs ledājs, kas kustoties pārvietoja arī klints bluķus un zemi. Helsinkos aplūkojām slavenā komponista Sibeliusa pieminekli, unikālo Klinšu baznīcu (Tempeliaukio) un Helsinku katedrāli kopā ar Senāta skvēru. Ceļojot ar autobusu, skolotāja uzdevums ir parūpēties, lai brauciens būtu gan interesants, gan izglītojošs. Ceļā turpinājām sarunas par Somiju –  populāriem apskates objektiem, dabu – bagāta ar mežiem (~70%); ezeriem – ap 180 000 ezeru, dzīvniekiem, galvenajiem eksporta produktiem, atpazīstamiem uzņēmumiem. Ceļā piestājām Vuohtomäki skatu tornī, no kura pavērās skaists skats uz tuvējo ezeru un tā salām. Skolēni gan uzkāpa tornī, gan aktīvi izkustējās, izmantojot spēļu elementus. Vakarā puišu komanda visai grupai sagatavoja vakariņas. Kopīgiem spēkiem tika pagatavoti makaroni ar sieru un dārzeņiem. Skolēniem bija iespēja patstāvīgi izplānot un sagatavoties, tieši attīstot saimnieciskās prasmes.

Apmeklējām Ziemassvētku vecīša ciematu Rovaniemi. Satikām pašu Santa Klausu. Tikšanās mirklis bija sirsnīgs, roku paspiešana un neliela saruna. Pavisam negaidīti skolēni trenēja arī vēstuļu rakstīšanas un adreses noformēšanas prasmes. Daudzi izvēlējās vecākiem nosūtīt kartīti no Ziemassvētku ciemata, tāpēc palīdzējām skolēniem izprast, kā uz pastkartes izvietot adresi un pārējo svarīgo informāciju. Lai gan prasme tiek mācīta skolā, tai bieži trūkst prakses.

Pārrunājām arī, ko nozīmē šķērsot polāro loku: šeit iespējamas polārās naktis un dienas, kad saule neuzlec vai nenoriet. Kā arī ziemeļblāzmu iespējams vērot pat 150 naktis gadā. Ļoti interesanta un aizraujoša bija sāmu kultūras iepazīšana “Samiland Exhibition” Kittilā. Muzejs piedāvā plašu ieskatu sāmu dzīvesveidā un vēsturē, apvienojot gan brīvdabas muzeju ar sāmu mājām, gan iekštelpu ekspozīciju ar fotogrāfijām, filmām un apskates objektiem no vietējās kultūras. Kopā ar skolēniem iepazinām ziemeļu pieradināšanas vēsturi, sāmu tērpus, tradīcijas un migrāciju. Skolēni informāciju atzina par skarbu un reālistisku. Pasniegtie stāsti noteikti paliks atmiņā. Turpinot ceļu, aizvien vairāk varējām pa logiem iepazīt tundras dzīvniekus un dabu: uz ceļiem sastapām ziemeļbriežus. Arī vietējos sāmu veikaliņos varēja iegādāties meža veltes: dažādus melleņu un lāceņu, kā arī brieža un lāča gaļas produktus. Piestājām arī nokāpt pie Rovijoen ūdenskrituma, kas bija tiešām iespaidīgs.

Trešās dienas noslēgumā vakariņas gatavoja meiteņu komanda. Ļoti operatīvi tika pagatavota zupa un pasniegta ar zaļumiem un rupjmaizi. Papildus meitenes bija ieplānojušas arī saldo: arbūzu. Bija prieks vērot komandas darbu gatavošanā, kā arī skolēnu izvēli pasniegt zupu ar rupjmaizi, ko visi ēda ar prieku. Pēc kārtīgām vakariņām skolēni bija gatavi izkustēties, tāpēc kopā devāmies pirmajā kalnu pārgājienā. Veicām 4 km distanci 200 m augstā kalnā aptuveni 2 stundās. Skolēni iemācījās tradīciju uzcelt akmeņu tornīti uz atgriešanos un uzbūvēja savu, tālumā saskatīja pirmo fjordu un izteica pirmās atklāsmes par to, cik kalnos pārvietoties ir izaicinoši.

Ceturtajā dienā apciemojām Norvēģijas ziemeļu galvaspilsētu Trumsi, kur apskatījām Arktisko katedrāli ar fantastisku mozaīku logu un tiešām interesantu dizainu, kā arī izpētījām Arktikas ekspedīciju muzeju – polāro muzeju, kur skolēni varēja iemācīties vēl vairāk gan par sāmu kultūru, gan polārajām ekspedīcijām, to prasīgumu, veiksmēm un neveiksmēm. Skolēni bija pārsteigti par muzeja bagātīgo eksponātu klāstu, kā arī to, ka daudzus objektus varēja aptaustīt (piemēram, roņu kažokādas), kā arī izmēģināt. Šis muzejs pavisam noteikti bija vērtīgs apskates objekts, jo tiešām piedāvāja daudz informācijas katra interesēm: gan par jūrniecību, gan izdzīvošanu, gan vietējo dabu.

Pēc Trumses apskates turpinājām ceļu uz Senjas salu. Skolēni bija sajūsmā par kalniem, ūdenskritumiem un fjordiem, kurus redzējām uz salas. Ceļojot piestājām Bergsbotn skatu laukumā, priecājāmies par Bøvær pludmali, kur izstaigājām molu, bāku, zvejnieku piestātni un plašo pludmali ar zilganzaļo dzidro ūdeni. Šeit skolēni varēja iepazīt gan pirmos okeāna radījumus, gan vietējo tipisko zvejniecības arhitektūru. Pabijām arī Tungeneset akmeņainajā pludmalē, no kuras paveras iespaidīgi skati uz fjordu un apkārtējiem kalniem. Klinšainie, baisie tuneļi, augstie kalni, ūdenskritumi un neskartā daba uz skolēniem atstāja spēcīgu iespaidu. Vakara aplītī skolēni minēja, ka ir pārsteigti par garšīgu dzeramo ūdeni, par drosmīgajiem ziemeļbriežiem visapkārt, par šaurajiem kalnu ceļiem un tuneļiem, par augstajiem kalniem, par krāsaino, spilgto un skaisto arhitektūru.

Otrdiena bija diena, kad skolēni varēja tuvāk iepazīt Husoy skolu un tās skolēnus. Devāmies nelielā skolēnu vadītā pastaigā pa salu, kā arī ekskursijā pa skolu. Bija patīkami redzēt, cik gan vietējie, gan mūsu skolēni bija atvērti jaunai pieredzei un komunikācijai. Husoy skolā mācās 31 skolēns un strādā 6 skolotāji un direktors. Tā ir vietējā pamatskola, kurā mācās ļoti daudz dažādu tautību skolēnu, kuru vecāki strādā vietējā zivsaimniecībā. Skolēni mācās apvienotās klasēs, bet, neskatoties uz mazo audzēkņu skaitu, skolai slēgšana nedraud. Katram ciematam uz salas vietējā skola ir nepieciešama, jo ziemā ceļi sniega vētru un šļūdoņu rezultātā var būt slēgti, izolējot salu no pārējās civilizācijas. Skolā skolēniem ir pieejams ziemas sporta ekipējums (slēpes, slidas), kā arī peldbaseins, jo ūdens un ziemas sports ir neatņemama izglītības sastāvdaļa. Skolēni tiek audzināti aktīvā dzīvesveidā jau no mazotnes. Skolas dienas sākas tāpat kā mums ap 8.30, bet beidzas ap 14.00 (piektdienās pat agrāk). Vasaras brīvlaiks ir no jūnija beigām līdz augusta vidum, tāpēc mēs viesojāmies tieši uz pirmo skolas nedēļu, kas tradicionāli tiek ieplānota ļoti aktīva, bez mācību stundām.

Interesanti bija uzzināt arī to, ka eksāmens 9. klasei notiek tikai divos mācību priekšmetos (viens rakstiskais un viens mutiskais) izlozes kārtībā, kas noteikti skolēniem nozīmē mierīgāku eksāmenu sezonu. Stundas notiek 30 min blokos pa divām, un skolēni pusdienās dodas mājās. Arī skolotājiem jāprot pamatskolā mācīt visi mācību priekšmeti, kas nozīmē, ka klase dienu pavada vienā telpā ar 1-2 skolotājiem, no kuriem viens pārsvarā uzņemas valodu mācīšanu, kamēr otrs – pārējos mācību priekšmetus. Interesants priekšmets ir reliģijas mācība, kurā 9. klasē var tikt izlozēts arī eksāmens.

Deina Valnere un Niks Rābe prezentēja Madlienas vidusskolu, visi kopīgi atbildēja uz jautājumiem, kā arī dalījās ar mūsu sagādātajiem saldumiem. Pēc interesantām sarunām, informācijas apmaiņas dienu skolā noslēdzām ar kopīgām sporta aktivitātēm.

Tā kā skolēni bija izrādījuši interesi doties kalnos, tad skolotāja Maira izlēma viņus uzvest Hesten kalna virsotnē, no kuras paveras skats uz Seglu – kalnu, kurš ir Senjas salas simbols. Laika apstākļi nebija paši labākie, bet citas dienas nebūtu, tāpēc bruņoti ar lietus mēteļiem, ūdeni un labākajiem pastaigu apaviem devāmies ceļā. Skati bija tiešām fantastiski, un gājiens bija izaicinošs. Skolēni daudz apguva par kalnos kāpšanu, mainīgajiem laika apstākļiem. Daudzi bija pārsteigti, ka kāpiens lejup ir grūtāks nekā augšup, īpaši sliktos un slidenos laika apstākļos. Četri skolēni kopā ar skolotāju Mairu sasniedza Hestena virsotni. Pārējie baudīja Seglu no galvenā skatu punkta. Diena bija vērtīga gan ar orientēšanās, kāpšanas, izdzīvošanas un praktiskām zināšanām, gan dziļāku izpratni par vietējo skolu sistēmu, izglītību un skolēnu ikdienu. Personīgais ieguvums katram no dienas bija savs, bet daudzi noteikti nostiprināja prasmi uzņemties atbildību paši par savu pieredzi, savu drošību, izvērtēt un apzināties, ko vēlas, kā arī to, ka jābauda ir arī kāpiens un ceļš, ne tikai virsotne.

Trešdienu iesākām ar izzinošu ekskursiju vietējā zivju apstrādes un audzēšanas uzņēmumā. Sākumā klausījāmies prezentāciju par Brāļu Karlsenu zivju ražotnes vēsturi, izaugsmi, kā arī aizdomājāmies par ilgtspējības jautājumiem. Kā izrādās, uzņēmums nelaiž zudumā nevienu zivs daļu: gan galvas, gan astes un spuras, gan tauki tiek sagatavoti eksportam uz Āfriku, Ķīnu un Japānu, kur tie atrod savu pielietojumu. Pašas lašu filejas visvairāk tiek eksportētas uz Ameriku. Uzņēmums bija pirmais, kurš Norvēģijā uzsāka organiskā jeb dabīgā (orgnic) laša ražošanu. Lai gan viņi apstrādā gan lasi, gan mencu, lielākās rūpes tiek dotas tieši lašiem: tie tiek gan audzēti, gan aprūpēti jūrā esošajās audzētavās, gan vēlāk apstrādāti šeit uz vietas. Izstaigājām arī pašu ražotni. Skolēniem bija interesanti uzzināt, ka ziemas mēnešos arī skolēniem ir iespēja strādāt šeit pēc skolas, lai gūtu pieredzi un labi nopelnītu. Kopumā ekskursija bija vērtīga, redzot vietējos darbiniekus ļoti organizētā konveijera darba vidē, sniedzot skolēniem ieskatu, kādos darbos nereti piesakās arī latviešu viesstrādnieki.

Pēc ekskursijas dienu turpinājām okeāna un ūdens tēmā. Skolēniem bija iespēja izmēģināt peldēt hidrotērpos aukstā okeānā. Šī ir regulāra prakse Norvēģu skolās, un no visiem tiek sagaidītas labas peldētprasmes. Lielākā daļa izmantoja iespēju peldēt, sajust auksto ūdeni, redzēt ūdens dzidrumu un saskatīt dažus tās iemītniekus, kā arī ielēkt ūdenī no kuģīša vai doka, pārvarot savas bailes. Aktivitāte bija aizraujoša un arī saliedējoša, jo to aizvadījām kopā ar vietējiem jaunāko klašu skolēniem: visi varējām cits citu iedrošināt, uzmundrināt un kopīgi baudīt okeāna varenību.

Vakaru noslēdzām kā sarunu ar skolēniem, lai dzirdētu vairāk par viņu pieredzi, piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem. Skolēni visas aktivitātes bija pieņēmuši ar aizrautību. Visvairāk atmiņā bija palicis gan pārgājiens Hesten, gan aktivitāte hidrotērpos, gan vienkāršās sarunas ar skolēniem. Tika secināts, ka vietēja skola tiešām norūda skolēnus, uztur tos aktīvus, kā arī šeit ir pieņemts visiem iesaistīties kopienas notikumos. Salā ar 300 iedzīvotājiem visi palīdz un strādā kopā. Skola vizuāli ir ļoti vienkārša, neizskatās pēc modernās Norvēģijas, bet skolēniem ir viss nepieciešamais, lai mācītos, un viņi to arī dara ar prieku.

Ceturtdiena mūs lutināja ar laika apstākļiem – viss izdevās tieši, kā bija plānots. Mēs kopā ar skolas skolēniem un skolotājiem devāmies ikgadējā, tradicionālajā pārgājienā pāri Riven kalnam, kas mūsējiem gan deva jaunas prasmes kalnos kāpšanā un pārgājienos, gan deva iespēju pavadīt laiku ar vietējiem skolēniem nepiespiestā gaisotnē. Visi gājām kopā jauktās grupās, sarunājoties un daloties pieredzē. Šī arī ir viena no vērtīgākajām mobilitāšu daļām: vienkāršas sarunas, jaunas draudzības un kontakti. Pārgājiena noslēgumu pavadījām saulītē pie fjorda krasta, nogaršojot vietējās kopienas sarūpēto mielastu – paštaisītus zivju burgerus.

Pašā vakarā skolēni sāka gatavoties Latvijas tradicionālo ēdienu pasniegšanai nākamajā dienā paredzētajā kopīgās gatavošanas nodarbībā. Vakarā ar vecāku palīdzību receptes sagatavošanā gan meitenes, gan puiši piedalījās pīrāgu cepšanā. Bija lepnums redzēt, ar kādām rūpēm un aizrautību tiek gatavots mūsu tradicionālais ēdiens un ar kādu aizrautību mūsu skolēni pirmajā dienā norvēģiem rādīja Dziesmu un deju svētku fragmentus. Skolēni ne tikai iepazīst jaunu kultūru, bet nostiprina lepnumu par savām vērtībām un tradīcijām.

Norvēģijas noslēdzošo dienu pavadījām kultūras apmaiņas aktivitātēs. Skolēni kopīgi gatavoja abu valstu tradicionālos ēdienus, klāja galdu, pastāstīja par sagatavoto un degustēja vietējos labumus. Norvēģi mums sagatavoja “dārgumu lādes”: tas ir vienkāršs folijā satīts ēdiens (dārzeņi un lasis). Katrs dārzeņus izvēlas pēc saviem ieskatiem. Norvēģi pastāstīja, ka šis tika iesaukts par dārgumu lādi, lai iedrošinātu skolēnus ēst veselīgi, jo dārgumu lādes sagatavot un atvērt ir interesanti.

Patiess gandarījums par mobilitāti, jo mums izdevās skolēniem parādīt skarbo un īsto Norvēģiju ar tās sirsnīgajiem, rūdītajiem un fiziski aktīvajiem cilvēkiem. Paldies Husoy skolai par spilgtiem iespaidiem! Un mēs lepojamies ar mūsu skolēniem, viņu atbildību un aktīvo iesaisti aktivitātēs!

Mājupceļā apmeklējām Kemi Ledus pili, nedaudz iepazinām ledus pils celšanas vēsturi. Kā izrādās, katru gadu ziemā ledus tās izbūvei tiek iegūts no netālā Botnijas līča. Tā kā šeit viesojamies vasarā, apmeklētājiem bija atvērta -5 grādu temperatūras iekšas ekspozīcija. Bija ļoti interesanti iepazīt ziemeļnieku mūsdienu tradīcijas un ziemas aktivitātes, kā arī redzēt iespaidīgās sniega un ledus skulptūras, ieskaitot ledus kafejnīcu un slidkalniņu. Sangis pilsētiņā netālu no naktsmītnes apskatījām arī vietējā kokgriezēja mākslas darbus: koka skulptūras, izgrebtas gleznas, un pat militāros eksponātus. Pa ceļam piestājām Zvanu muzejā (Kellomuseo) Vaskikellontie ciematiņā apskatīt iespaidīgo muzeja kolekciju ar tūkstošiem zvanu no visas pasaules. Brauciena noslēgumā vēl viesojāmies FAZER ražotnē.

Mobilitātes 11 dienās nobraucām 4600 km. Paldies skolēniem par izturību, optimismu, dzīvesprieku, atbildību, savstarpēju sadarbību! Paldies vecākiem par uzticību, sadarbību un atbalstu! Paldies mūsu šoferītim Valdim Kušniram par profesionalitāti, par veiksmīgo sadarbību pirms mobilitātes un mobilitātes laikā! Paldies par atbalstu arī Madlienas pagasta pārvaldes vadītājai Ingai Elmei!

Rakstu sagatavoja skolotājas Maira Asare un Ligita Ridūze