Madlienas vidusskolas skolēni Islandē

Jaunais ERASMUS+ projekta gads (Līguma Nr. 2025-1-LV01-KA121-SCH-000342761) Madlienas vidusskolas skolēniem sākās ar mācību mobilitāti Islandē. No 5. oktobra līdz 11. oktobrim septiņi skolēni – Deina Valnere, Agnese Laizāne, Viktorija Rudņika, Rihards Dišereits, Valters Leitāns, Niks Rābe un Girts Irbītis skolotāju Mairas Asares un Ligitas Ridūzes vadībā devās uz Haaleitis pamatskolu Islandē, lai iegūtu jaunas zināšanas par Islandes ģeogrāfiju, vēsturi, dabu un kultūru, uzlabotu angļu valodas lietošanas un komunikācijas prasmes starptautiskās mobilitātes laikā, attīstītu sadarbības prasmes, kā arī iegūtu plašāku izpratni par vides ilgtspēju, darbojoties āra aktivitātēs un apmeklējot dabas un kultūrvēstures vietas, kā arī pilnveidotu un papildinātu zināšanas STEM jomā – vides problēmas un to risinājumi, robotika.

Skola atrodas netālu no lidostas Keflavikā. Tajā strādā aptuveni 70 skolotāji un mācās 400 skolēni pamatskolas klašu grupā, kas Islandē ir 1.-10. klase. Mācību stundas sākas 8.15 no rīta un beidzas ap 14.00. Īsākas ir piektdienas. Skolā ir viss mācībām nepieciešamais: līdzīgas klašu telpas kā Latvijā, digitālie ekrāni, vienkārša sporta zāle. Visvairāk pārsteidza viņu dzīvīgā bibliotēka – tā atstāja iespaidu, ka regulāri tiek aktīvi izmantota. Islandieši lielu uzmanību pievērš lasītprasmei – visām klasēm jālasa katru dienu.

Ekskursijā pa skolas telpām daudz uzzinājām par mācību programmu. Lai gan tā kopumā ir diezgan parasta, skolēniem rotācijas veidā notiek arī tādi obligātie mācību priekšmeti kā robotika, šūšana un ēst gatavošana. Mazāko klašu skolēniem neatkarīgi no laika apstākļiem 20 minūtes ir jāpavada ārpus skolas telpām. Mācību stundas notiek ar atvērtām klases durvīm, un visās telpās valda pilnīgs klusums. Skolēni vienkārši sēž un patstāvīgi ar interesei darbojas. Tā kā nav valsts eksāmenu, tad arī testiem netiek pievērsta tik liela nozīme. Dažkārt tiek veikti standartizēti testi, lai noskaidrotu vispārējo situāciju, tomēr ikdienā galvenais mērķis ir skolēnam būt klātesošam un aktīvi iesaistīties mācību procesā. Šo mieru ļoti labi varēja just gan skolēnos, gan skolotājos.

Šajā skolā mācās bērni no vairāk nekā 40 dažādām pasaules valstīm. Ir atsevišķas telpas konsultācijām, kā arī islandiešu valodas kā otrās valodas skolotāji. Viss ir nodrošināts, lai skolēni veiksmīgi varētu iekļauties skolas vidē, pat ar valodas barjeru.

Apmeklējām mūzikas nodarbību, kas bija ļoti jauka pieredze – dzirdēt mūziku bērnu izpildījumā un sajusties kā daļai no kultūras, cenšoties dziedāt un just līdzi. Centāmies nodziedāt arī dziesmiņu par krāsām islandiešu valodā.

Islandes skolēni bija sagatavojuši arī prezentācijas par valsti un savu reģionu. Uzzinājām, ka Keflavikas ciematiņš vēsturiski ir radies, pateicoties amerikāņu militārajai bāzei, kas aizvien atrodas tepat blakus. Tas noteikti ir viens no iemesliem, kāpēc angļu valoda aizvien ir ļoti plaši lietota gan skolēnu, gan skolotāju vidū.

Jaunieši mūs aizveda arī ekskursijā pa vietējo piejūras ciematiņu. Skolēni viens ar otru varēja pavadīt laiku nepiespiestā gaisotnē, kas bija ļoti vērtīgi gan viņu sadraudzības, gan komunikācijas prasmēm. Viens no pieturpunktiem, kuru apmeklējām, bija milzu troļļa ala. Skolēni mums pastāstīja par vietējo Ziemassvētku leģendu, kurā viņiem ir 13 Ziemassvētku vecīši, nevis tikai viens. 13 dienas pirms Ziemassvētkiem katru dienu viņi saņem dāvanas, kas tiek ieliktas uz palodzes noliktā kurpē. Ziemassvētku vecīšiem ir smieklīgi vārdi: durvju ailes ostītājs, karošu laizītājs, pa logiem lūrētājs, desu zaglis, sveču zaglis. Dāvanas saņem tie, kuri labi uzvedas. Ja nē – tos trollis aiznes uz savu alu, vai dāvanā tiek pasniegts tikai kartupelis.

Skolā mums bija iespēja darboties praktiskās nodarbībās, kas deva iespēju iejusties vietējo skolēnu ikdienā un mācību stundās. Līdzdarbojāmies 3D modelēšanas stundā, kur tika izveidoti telpiski suvenīri un izprintēti uz 3D printera. Robotikas un tehniskā klase skolā ir ļoti labi aprīkota un dod iespēju skolēniem darboties ar dažādiem robotiem, iPad un tā aplikācijām. Skolēniem ir liela interese par tehnoloģijām un to pielietošanu gan mācībās, gan praktiskos uzdevumos.

Ļoti interesanta izvērtās islandiešu valodas nodarbība. Tas mums sniedza iespēju iekāpt viesstrādnieka bērna kurpēs un mācīties valodas pamatus, zinot tikai angļu valodu. Vietējie mācību materiāli ir tiešām skaisti, interaktīvi un pārdomāti: paspējām veikt gan darba lapas, gan klausīšanās uzdevumu, gan praktiskas spēles. Laiks paskrēja nemanot, un bijām iemācījušies frāzes, kā paldies un sveiki, kuras varējām izmantot visa atlikušā brauciena laikā.

Pēc aktivitātēm skolā izmantojām iespēju iepazīt arī Reikjaviku – Islandes galvaspilsētu. Apmeklējām vienu no ievērojamākajiem objektiem Islandē – vareno baznīcu “Hallgrimskirkja”. Tā sniedzas 75 metru augstumā. Lai gan kā luterāņu baznīca tā ir ļoti vienkārša, gaiša un balta, tajā var apskatīt iespaidīgi augstos griestus, skaistās ērģeles, kā arī uzbraukt tornī un apskatīt piejūras pilsētu Reikjaviku no augšas. Izstaigājām arī pārējo centrālo un piejūras apkārtni, apskatot gan vietējo mākslinieku statujas, piemēram, Jón Gunnar Árnason Saules ceļotāja laivu, Varavīksnes ielu, vietējo koka arhitektūru.

Mobilitātes laikā plašāk iepazinām Islandes dabu. Islandes zelta loks ir viens no populārākajiem un dabas daudzveidībā visslavenākajiem maršrutiem valstī, pat Eiropā. Fantastiska vietējā gida vadībā iepazinām ne tikai dabas objektus, bet daudz uzzinājām par ikdienas sadzīvi un gudriem veidiem, kā Islandē tiek izmantoti karstie avoti, lai ražotu elektrību, kā arī pilsētām nodrošinātu apkuri un silto ūdeni. Lai gan laika apstākļi ir nepatīkami un skarbi lielāko daļu gada, cilvēki ir iemācījušies šos apstākļus izmantot savā labā. Geizeru ciematos ir izbūvētas siltumnīcas, kur augļi un dārzeņi tiek audzēti cauru gadu (jo siltums un elektrība ir lēti). Cilvēki iestājas par tīru vidi un dabas aizsardzību. Viņiem ir pozitīva attieksme pret imigrantiem. Manuprāt, visas šīs ir svarīgas vērtības, kuras mums un skolēniem izdevās sajust un paņemt līdzi.

Apmeklējām Kerid vulkānisko krāteri, Gullfoss ūdenskritumu, geizerus, kā arī pastaigu taka pie kontinentu plaisas Thingvellir Nacionālajā parkā, kas zināma kā senā parlamenta turēšanas vieta. Islandes vēsture, interesanti fakti un leģendas padziļināja mūsu zināšanas. Piemēram, parlamenta turēšanas vietā uzzinājām, ka Islande jau 15. gadsimtā savā unikālajā veidā iestājās par sieviešu tiesībām. Kā izrādās, galvas nociršana tika uzskatīts par sievietēm nepiemērotu nāves sodu, jo tas skaitījās pārāk brutāls. Dzirdējām arī nostāstus par to, kāpēc Islande ir ledus zeme, lai gan liela daļa teritorijas ir zaļa, bet tikmēr Grenlande ir zaļā zeme, lai gan lielu daļu teritorijas klāj ledus. Islande bija atklāta no fjordu puses, kuros bija sastumti ledāji, tāpēc tai tika piešķirts ledus zemes nosaukums. Islandi atklāja ar putnu palīdzību – kuģojot tie tika laisti lidot. Ja tie nosēžas atpakaļ uz kuģa, tuvumā zemi var negaidīt, tomēr, ja tie šaujas citā virzienā uz leju, atliek tik sekot un tiks atrasta zeme! Plašā informācija palīdzēja izjust Islandes īsto garšu un tradīcijas. Arī laika apstākļi un vēja brāzmas līdz 20m/s mums tiešām lika izjust zemes skarbumu un apbrīnot vietējos iedzīvotājus un to priekštečus.

Pavisam atšķirīga bija lavas laukiem klātā Reikjaneses pussala – nav augsnes, nav zaļu lauku, nav koku. Tas arī norāda, ka zeme ir veidojusies salīdzinoši nesen. Kā gids minēja, vecākie akmeņi Islandē noteikti ir 20 miljonus gadu veci, bet paši jaunākie ir veidojušies vien pāris mēnešus atpakaļ. Islande piedzīvo ap 300 zemestrīcēm katru dienu, bet lielāka daļa no tām nav jūtamas, tomēr tas skaidri parāda nepārtraukto vulkānisko aktivitāti.

Apskatījām tiltu starp kontinentiem – vēl vienu Islandes daļu, kurā satiekas Amerikas un Eirāzijas kontinentālās (tektoniskās) plātnes un veido plaisu. Kā izrādās, Islande aug aptuveni 2 cm gadā, jo abas plātnes nepārtraukti virzās prom viena no otras, kas protams izskaidro seismisko aktivitāti. Apskatījām arī termālos avotus un melnās pludmales ar iespaidīgām klintīm. Dabas spēku tā pa īstam sajutām, kad viesojāmies Grindevikā, kuru pirms diviem gadiem skāra zemestrīce, kas bojāja mājas, kā arī lava, kas aprija dažas no mājām. Pilsēta šobrīd nav apdzīvota – iedzīvotājiem tika piešķirta kompensācija 95% mājas vērtībā, ja tie piekrita pārcelties. Lielākā daļa māju ir nedrošas un pamestas, tomēr ir daži cilvēki, kas ir izvēlējušies palikt – piebraucamajos ceļos var redzēt mašīnas, tomēr visi vietējie biznesi, skolas, veikali ir apturēti. Vērojot šīs katastrofas sekas, visi spējām novērtēt to, cik labi ir dzīvot Latvijā. Un, protams, Zilā lagūna ar koši zilo ūdeni, silikona sejas maskām, un termālo siltumu.

Lai bagātinātu savas zināšanas STEM jomā, apmeklējām zinātnes centru Perlan, kurā var izzināt Islandes dabu, dzīvniekus, vēsturi un vulkānisko aktivitāti. Nedaudz papildinājām savas zināšanas par dzīvniekiem: par polāro lapsu, kas ir salas pamatiemītnieks no pašiem pirmsākumiem. Uzzinājām, ka Islandē nav ne čūsku, ne odu, ne kurmju. Cilvēki ir mācījušies izdzīvot ar mazumiņu – viens no populārākajiem mājdzīvniekiem šeit ir aitas. To ir trīs reizes vairāk nekā cilvēku. No aitām vēsturiski ir izmantots viss – protams, gaļa un vilna, bet arī kauli rotaļlietu grebšanai, zvejas tīkliem, slidu gatavošanai. Perlan iekļauj arī iespaidīgu vulkāna šovu, kur 3D izrādē var ieskatīties vulkāna dzīlēs, kā arī var izstaigāt aptuveni 100 m garu ledus alu. Lai gan ziemeļblāzmu dabā redzēt neizdevās, Perlan muzeja planetārijā noskatījāmies izrādi par ziemeļblāzmu, kas apvienoja gan zinātniskos elementus, gan leģendas, kā arī varējām apskatīt ziemeļblāzmu uz citām Saules sistēmas planētām.

Reikjavikas centrā nobaudīt populārāko vietējo fast food – hotdogu. Tā popularitāti varēja novērot rindas garumā, bet gaidīšana bija tā vērta – Islandes hotdogs tiešām ir citādāks nekā pie mums, īpaši piedevu daudzumā un dažādībā – ar gan kraukšķīgiem, gan marinētiem sīpoliem, karija mērci un vietējo tomātu pastu.

Apmeklējām Sāgas muzeju, kurš vaska figūru ekspozīcijā mūs izveda cauri Islandes vēstures ainām. Katrs saņēmām audio gidu, kurš mūs virzīja cauri izstādei, vienlaikus pastāstot vēsturi un leģendas. Manuprāt, muzejs bija ļoti labi izplānots, un noteikti skolēniem paliks atmiņā īpaši tāpēc, ka viņiem bija iespēja pievienot vizuālu izpratni visam, ko iepriekšējo dienu gaitā bijām dzirdējuši.

Dienas noslēgumā, lai uz vietējo kultūru paskatītos vēl no jauna skatupunkta, apmeklējām arī vietējo mākslas galeriju. Skolēni to izstaigājot, varēja izspēlēt spēli, kas vizīti noteikti padarīja aizraujošāku. Galerija bija salīdzinoši neliela, ar modernās mākslas darbiem. Daži no tiem bija provokatīvi un noteikti lika aizdomāties.

Ģirts Irbītis: “Man patika tas, ka skolā ir vairāku tautību skolēni, nevis tikai islandieši, jo viņiem ir tradīcija, kur skolēni pārstāv savu valsti, prezentējot tās kultūru, tradīcijas un pat sagatavo kādu tradicionālo uzkodu vai ko tamlīdzīgu. Visi māk sadzīvot neatkarīgi no savu valstu, valdību uzskatiem. Savā starpā skolēni sarunājas pārsvarā tikai angļu valodā. Man iepatikās arī spēlēt galda tenisu un galda futbolu skolas lielajā zālē. Tas ir labs veids, kā pavadīt brīvo laiku starp stundām. Atmiņā paliks lielais Gulfoss ūdenskritums, ledāji un geizeri. Geizerus redzēju pirmo reizi mūžā, likās kaut kas brīnumains, tie mani ļoti ieinteresēja, es izpētīju padziļināti, kā tie vispār strādā. Neaizmirsīšu arī skaisto Zilo lagūnu, kas ir baseins, kuru silda ar pašu ģeotermālo enerģiju, ar ko Islande lepojas. Tur peldēt bija kaut kas nereāls, vēl pie tam, ka ūdens tur bija patīkami silts, tirkīzzilā tonī, kā arī maigais, vēsais lietutiņš. Šajās dienās uzzināju daudz par šīs salas dzīvi, kultūru, tradīcijām. Sapratu, ka Islandes iedzīvotāji aktīvi darbojas, lai saudzētu pasaules enerģiju un klimatu, jo, nerisinot šīs problēmas, salas skaistums var iet bojā.”

Agnese Laizāne: “Man patika iepazīšanās ar islandiešu skolēniem. Haaleitisskólì skolas skolēni aizraujoši prezentēja savas pilsētas – Ásbrú un Keflaviku, kā arī islandiešu kultūru un dabu. Mani pārsteidza, ka skolas ēdamzālē bija gan klavieres, gan dažādas atraktīvas spēles – biljarda, tenisa un futbola galds. Skolā mācās daudz skolēnu no citām valstīm, tāpēc viņiem ir jāmācās vairākas svešvalodas, piemēram, angļu, dāņu, arī spāņu. Vērtējumus izliek ar burtiem no A līdz D. Man ļoti patika nodarbība, kurā centāmies apgūt Islandes valodu. Arī es apguvu dažas jaunas frāzes un vārdus, piemēram, “Ég heiti Agnese. Hvað heitir þú?“, kas nozīmē “Mani sauc Agnese. Kā tevi sauc?”.

Apmeklējot Gullfoss ūdenskritumu, sapratu, cik ļoti maz mēs novērtējam dabas spēku. Pārsteidza melnās pludmales, kuras apskalo Atlantijas okeāns. Te man radās jautājums, vai tā ir īstenība, jo viļņi bija tik spēcīgi! To vārdos pat nevar aprakstīt, cik tur bija skaisti! Daudz jauna uzzināju interaktīvajā zinātnes centrā Perlan. Planetārijā mani pārsteidza tas, cik reāli tiek parādīts tas, kā veidojas Ziemeļblāzma. Un vulkānu šovs, kurā varēja izdzīvot 2021. gada aktīvo vulkānu. Uzzinājām arī par polārlāčiem, kuri var sasniegt ātrumu ap 40 km/h, kā arī izstaigājām ledāju alas, kurās temperatūra sasniedza līdz -15° C. Bijām arī Zilajā lagūnā. Par šo vietu pirmo reizi uzzināju jau pirms pieciem gadiem un vienmēr biju sapņojusi tur būt. Kad ierados Zilajā lagūnā, nespēju noticēt, ka mans sapnis piepildījies! Tajā brīdī sapratu, ka gaidīšana bija tā vērta – siltais ūdens, silīcija minerāļu sejas maska, siltā un pat karstā ūdens zonas! Fantastiski! Šis projekta brauciens man bija kā jauna grāmatas lapaspuse, ar jauniem iespaidiem, zināšanām un pieredzi.” 

Rihards Dišereits: “Mobilitātes laikā man bija daudz jaunu iespaidu. Pats pirmais jau bija lidošana ar lidmašīnu, jo līdz šim to nebiju piedzīvojis. Tāpat Islandes daba krasi atšķiras  no mūsu zemes. Es arī uzzināju, ka elektrības un siltuma ražošanā viņi izmanto zemes dzīļu resursus – karstos avotus. Esmu iepazinis Islandes vēsturi, kā arī saticis draudzīgus islandiešu skolēnus. Arī mūsu grupa bija tikpat draudzīga. Esmu atgriezies mājās ar jaunu pieredzi, labiem iespaidiem un jaunām zināšanām. Liels paldies projekta koordinatorei skolotājai Ligitai un skolotājai Mairai!”
Galvenās atziņas:

• Jaunieši guva dziļāku izpratni par Islandes dabu un kultūru, tās vēsturi un daudzveidību. Gan caur vietējo mūziku, ēdieniem, gan pārgājieniem un ekskursijām gida vai vietējo skolēnu pavadībā skolēni ieguva ļoti daudz vērtīgu zināšanu un izpratni par šo valsti.
• Skolēniem tā bija lieliska iespēja mācīties ārpus tradicionālās skolas vides, ļaujot iepazīt Islandes skolas dzīvi. Skolēni pamanīja un novērtēja klusumu, mieru, vienkāršu, bet sakārtotu skolas vidi. Kā skolotājas apbrīnojām bibliotēkas atvērtību un aktīvo iesaistīšanos mācību procesā. Bija vērtīgi pavērot fokusu uz lasīšanas prasmēm, kā arī laika pavadīšanu svaigā gaisā starpbrīžos.
• Mobilitāte veicināja arī skolēnu zināšanas un izpratni dažādos ģeoloģijas jautājumos, piemēram, tektonisko plātņu virzībā un ietekmē uz dabu. Katrs uzkrāja arī ļoti daudz novērojumu ilgtspējības jautājumos, redzot, kā sadzīvei tiek izmantota ģeotermālā enerģija gan elektrībai, gan apsildei, gan siltumnīcu uzturēšanai ziemas apstākļos.
• Skolēni apguva arī tik ļoti vērtīgās starpkultūru komunikāciju prasmes un praktizēja savu angļu valodu, praktiski attīstīja arī sadarbības prasmes, piedaloties dažādās aktivitātēs gan savas grupas ietvaros, gan sadarbībā ar vietējiem skolēniem.
• Mobilitāte ne tikai paplašināja skolēnu un skolotāju zināšanas, bet arī iemācīja apbrīnot dabas varenību un spēku. Tā mums atgādināja, ka pat skarbos un sliktos apstākļos ar nelielu devu radošuma un kritiskās domāšanas cilvēki var veiksmīgi pielāgoties un dzīvot. Domāju, šī mobilitāte mūs gan iedvesmoja, gan norūdīja!

Skolotājas Maira Asare un Ligita Ridūze