14. Izlaidums – Sarmīte Mežapuķe
Madlienas vidusskolā var iegūt labu izglītību
Esmu Sarmīte Mežapuķe (dzim. Friķe), Madlienas vidusskolas 1988. gada absolvente, 14. izlaidums. Šo skolu par savu saucu jau no tālā 1976. gada, kad skolas kalnā kāpu kā nedrošs un bailīgs ķipars, lai sāktu mācīties sagatavošanas klasē, kas bija ievads skolas gaitām. Mūs, mājas bērnus, sagaidīja skolotāja Monika Ostrovska.
Sākumskolā audzinātāja bija skolotāja Anastasija Pužule. Atmiņas par šo laiku jau ir pabālējušas, jo biju slimīgs bērns, kas daudz laika pavadīja slimnīcās, bet ābolu lasīšanas un skolas lauciņu apkopšanas darbus atceros kā interesantus notikumus. Daudz rotaļu un spēļu varēja apgūt un iemācīties pagarinātās dienas grupā, kur it kā jau vajadzēja mācīties un izpildīt mājasdarbus nākamajai dienai, bet visu paspēju ātri izdarīt, un tad jau jautrība varēja sākties. Visa skola bija mūsu rīcībā, un kur vēl siltās rudens un pavasara dienas, kad bija iespēja spēlēties estrādē.
Nopietnāki mēs kļuvām, nonākot jau lielajā skolā, kur audzinātāja vairs katru neaprūpēja, vajadzēja pašiem atrast klases, mācīties plānot laiku, lai paspētu paēst pusdienas, aizskriet uz fizkultūru un izlabot nesekmīgas atzīmes. Ļoti garlaicīgas bija kopīgās līnijas, kur nācās noklausīties skolotāju aizrādījumus un dažreiz stāvēt priekšā citiem par biedinājumu.
Interesantas bija skolotājas Valentīnas Caunes vēstures stundas, bet biedēja matemātika, jo skolotāja Brigita Zukule bija ļoti prasīga. Skolotāja Silvija Tutāne iemācīja mīlēt literatūru un dzeju. Grāmatu lasīšana ir viena no manām mīļākajām nodarbēm arī šodien.
Bieži mainījās klases audzinātāji, līdz klasi saņēma skolotājs Jevgēnijs Liepa, kurš spēja mūs izturēt līdz pat vidusskolas izlaidumam. Paldies viņam par to! J. Liepa bija skolotājs, kurš raizējās par katru no mums, pārdzīvoja trakos pusaudžu gadus un mīlestības, ir palicis atmiņā kā labākais un mīļākais klases audzinātājs.
Vidusskolā, kad sākās atmodas laiks, interesantas sarunas risinājās fizikas stundās ar skolotāju Andri Karasevu. Pamācošas izvērtās sarunas par dzīves jēgu, notikumiem pasaulē un mūsu nozīmi apkārt notiekošajā. Tas bija brīvdomātāju un ideālistu laiks, kas man lika izvērtēt savus mērķus un noteica galīgo profesijas izvēli.
Pēc vidusskolas es iestājos Latvijas Lauksaimniecības universitātes veterinārmedicīnas fakultātē, kur ieguvu veterinārārsta kvalifikāciju. Daudz darba iespēju, bet mājas jau ir Madlienā. Šeit sāku savas darba gaitas kā privātpraktizējoša veterinārārste un strādāju vēl joprojām. Esmu arī PVD pilnvarotā veterinārārste kautuvē, apkalpoju ikdienā trīs kautuves, darba ir daudz, bet darbs ir arī mana sirdslieta, un citu neko nevēlos darīt.
Mans vaļasprieks ir teātris, spēlēju pati un skatos, kā to dara citi. Tā teikt, trenēju smadzenes vecumdienām, jo lomu teksti mēdz būt gari un piņķerīgi.
Esmu precējusies, ģimenē ir divi dēli. Abi puiši ir izvēlējušies mācīties manā skolā. Tas ir apliecinājums, ka Madlienas vidusskolā var iegūt labu izglītību. Lai turpinātu mācības augstskolās, nav jāmeklē labas lietas citur, tās ir tepat, mūsu pašu Madlienā.
Sarmīte Mežapuķe (Friķe)