15. Izlaidums – Danute Dišereite
Skolas gadi Madlienas vidusskolā – mans laiks ar bērnības garšu un visu pasauli pie kājām
Madliena ir mana dzimtā vieta, kur esmu spērusi pirmos dzīves soļus, gājusi bērnudārzā un mācījusies no 1.–11. klasei Madlienas vidusskolā, ko absolvēju 1989. gadā (15. izlaidums).
Skolas gaitas uzsāku 1978./79. mācību gadā, un tajā gadā bija divas pirmās klases. Vienā bija skolēni no bērnudārza (sk. Elga Ozoliņa) un otrā – mājas bērni (sk. Leonora Atslēdziņa). Jau 2. klasē bijām visi apvienoti vienā lielā klasē ar audzinātāju L. Atslēdziņu. Protams, ka vairāk atmiņu par skolu ir saistītas ar notikumiem vecākajās klasēs, kad ir lielāka varēšana, patstāvība, interešu grupas, bariņi, simpātijas, sirds āķīši, sporta pulciņi un ārpusskolas nodarbības. Šodienas acīm raugoties, biju aktīva, centīga un apzinīga skolniece, kā arī vecākā māsa Rudītei un Antai Dišereitēm.
Mana klases audzinātāja no 4. līdz 11. klasei bija matemātikas skolotāja Ilze Rengarte. Prasīga, spilgta personība un ļoti jauka. Skolotāja tiešām bija īpaša, kas mācēja atrast pieeju katram ar pareiziem vārdiem, un sulīgie izteicieni, kas mijās ar dažādiem salīdzinājumiem, ir skolotājas īpaša raksturiezīme. Atrast attiecīgajai dzīves situācijai salīdzinājumus vai aforismus pat ar atskaņām – tas ir jāprot! Tos dzirdot, ikvienam nācās apdomāt par savu rīcību. Citiem pietika ar vienu reizi, daži tā arī nesaprata teiciena būtību. Piemēram, skolēns, kas bija uzgūlies uz galda, tika nosaukts par ķīseli, un, dzirdot šo vārdu savā virzienā, viņš centās sasparoties, vismaz sabužināties un apsēsties skolas solā, kā pienākas.
Man pašai patika matemātika (algebra un ģeometrija). Tas noteikti ir, pateicoties skolotājai. Cipariņi, cipariņu mazie pipariņi! Bez tiem jau nekur. Matemātiskās darbības varu pat salīdzināt ar daudzveidīgu attīstību un pielietojamību arī ikdienā. Dažādās aprēķinu iespējas un pareizā gala rezultāta ieguve attīsta loģisko un analītisko domāšanu. Dzīvē, meklējot jaunas iespējas, tiek apdomāti un ieti dažādi ceļi, lai sasniegtu vēlamo rezultātu, kas sniedz gandarījumu par veikumu. Audzinātāja mūsu klasei noorganizēja jauku braucienu uz Ļeņingradu (tagad Sanktpēterburga) un Maskavu. Ceļojums, nakšņošana vilcienā, skaista pilsēta, klasesbiedri – mm, burvīgi!
Vēlos pieminēt arī krievu valodas un literatūras skolotāju Klavdiju Bušu, kura pavēra apvārsni uz bagāto krievu literatūru un gribot negribot iemācīja mīlēt A. Puškinu. Viņa dzejas rindas tik spilgti ir „iesēdušās” atmiņā, ka vēl šodien varu kādu noskaitīt.
Interesants ar dažādām aktivitātēm un pulciņiem bija „Ļeņina mazbērnu” laiks Brigitas Zukules pārraudzībā. Sporta stundas un ārpusstundu nodarbības nostiprināja izturību un cīņas sparu, jo skolotājs Jevgēnijs Liepa mācēja motivēt. Madlienas vidusskolas laiks, protams, nav iedomājams bez direktora Broņislava Zukuļa. Cieņa, liela cieņa pret direktoru bija jūtama gan starpbrīžos, gan mācību stundās, gan arī ārpus skolas.
Skaists un iespaidīgs bija tautu draudzības festivāls, kurā piedalījās skolēnu delegācijas no visām 15 bijušajām Padomju Republikām. Pasākums bija ļoti emocionāls, jo prieki mijās ar asarām. Starprepubliku sadraudzību pārraudzīja skolotāja Antonija Mikšta, un manas rakstītās vēstules tika sūtītas uz Azerbaidžānas Republiku. Tā bija arī iespēja paciemoties pie draugiem Gruzijā un iepazīt dienvidnieku viesmīlību.
Sengrieķu filozofs Aristotelis teicis: „Visvairāk cildināmi ir tie, kas bērniem sniedz izglītību un iemāca, kā dzīvot labāk.” Paldies skolotājiem!
Visā skolas laikā ir iegūts spēcīgs zināšanu pamats tālākam atspērienam dzīvē. Šodien manas dzīves gaitas sagādā gandarījumu, lepnumu par paveikto un piespēlē jaunus izaicinājumus, lai baudītu skaistu, laimīgu dzīvi. Vislielākā, dārgākā vērtība un atbalsts ir ģimene, mans prieks un acuraugs ir mazdēliņš Kārlis.
Šobrīd esmu AS „Latvenergo” Starptautisko attiecību un zīmolvadības projektu vadītāja. Manā pārziņā ir dažādi un daudzveidīgi darbi/ projekti, un to daru ar prieku. Organizēju Latvenergo koncerna publiskos pasākumus (ražošanas objektu atklāšana, Klientu dienas, Muzeju nakts, Zinātnieku nakts u.c.), sākot ar scenāriju (literārais un tehniskais) gatavošanu, ievērojot protokolu, ja pasākuma laikā piedalās augstas amatpersonas, pasākuma norises laika plāna izstrādāšana pa minūtēm, darbs ar iesaistītajām pusēm. Vienmēr jauki satikties ar madlieniešiem Muzeju nakts pasākumos Ķegumā Enerģētikas muzejā. Manā pārziņā ir korporatīvās sociālās atbildības atsevišķi pamatvirzieni (bērnu elektrodrošība un kultūra). Piemēram, Latvenergo koncerna erudīcijas konkurss 8. un 9. klašu skolēniem „eXperiments”, kurā patīkami redzēt arī Madlienas vidusskolas komandu jau vairākus gadus. Paldies skolotājai Elitai Atslēdziņai par entuziasmu, aizrautību un nerimstošu enerģiju, rūpējoties par konkursa dalībnieku motivēšanu, saliedēšanu un zināšanu veicināšanu par fiziku. Atbildu arī par Latvenergo koncerna zīmolu lietošanu publiskā vidē, vides reklāmām un korporatīvajiem izdevumiem – apsveikumiem, kalendāriem.
Madlienas vidusskolai novēlu daudzus gadu desmitus sagaidīt savās klasēs un gaiteņos priecīgas bērnu čalas, bet skolēniem un skolotājiem – būt laimīgiem par to, ka esam tieši šeit un tagad, ka nekur citur pasaulē nav un nevar būt labāk kā mājās, savā skolā, savā Madlienā!
Danute Kindzule (Dišereite)