18. Izlaidums – Rudīte Dišereite

Skola kalnā

Mans, Rudītes Vinceles (dzim. Dišereite), laiks Madlienas vidusskolā sākās 1981. gada 1. septembrī. Mazliet uztraukusies, ar lielām, baltām matu lentēm matos gāju kalnā – pretim baltajai skolai, kuru turpmākos vienpadsmit gadus saucu par Savējo – Madlienas vidusskolu, ko absolvēju 1992. gadā (18. izlaidums).

Mana pirmā audzinātāja bija Eleonora Atslēdziņa, stingra un prasīga, bet jauka un gandrīz kā otra mamma. Skola ar saviem apmēriem man likās noslēpumaina un milzīgi liela. Starpbrīžos skriešana, rotaļāšanās un arī palaidnības bija tik aizraujošas. Spilgti atmiņā saglabājušies vasaras brīvlaiki, kuru laikā vajadzēja četras dienas strādāt skolā, veicot dažādus darbiņus; obligāta bija biešu vagu ravēšana padomju saimniecības „Madliena” laukos. Skolas laikā izveidojās jauka tradīcija, ka dziedot braucām līdz laukam, kur ravējām bietes, kā arī uz tīrumiem, kur lasījām kartupeļus vai akmeņus. Pat tagad atceros šo iedziedāšanās sākumu, norādot, kuram no autobusā sēdošam ir jāsāk dziesma. Pēc nostrādātajām stundām kā balva bija baseina apmeklējums. Tas bija fantastiski! Viena no ekstrām, ko mēs, bērni, varējām baudīt, dzīvojot Madlienā. Tā vien šķiet, ka strādāt esmu iemācījusies skolā paralēli ģeometrijas formulām, ķīmijai un A. Puškina dzejoļiem.

Uzreiz atmiņā ataust krievu valodas skolotāja Antonija Mikšta un viņas kabinets, kas bija pilns ar dāvanām no tā laika draudzības skolām visā Padomju Savienībā. Klases telpa manī rosināja ceļotāja fantāziju, mēģināju iztēloties, kādi cilvēki dzīvo Armēnijā vai Turkmēnijā… Bet Klavdija Buša, arī krievu valodas skolotāja, bija tā, kura skolēnus iepazīstināja ar Aleksandru Puškinu, Mihailu Ļermontovu. Tās bija fascinējoši aizraujošas stundas!

Skolas laikā biju aktīva, un tā vien šķiet, ka nevaru nošķirt mācību darbu no pēcstundu aktivitātēm. Darbojos dažādos pulciņos, biju gan pioniere, gan komjauniete. Kā bērns neiedziļinājos ideoloģijā, taču pasākumi bija interesanti un vērtīgi. Toreizējās komjauniešu sapulces es varētu salīdzināt ar tagadējo skolas padomes darbošanos.

Skolas laikā bija iespēja nokļūt Polijā, tas bija mans pirmais ceļojums ārpus Baltijas robežām. Spilgts notikums bija pasākums „Mis vidusskolniece”, kurā piedalījos ar draudzeni un klasesbiedreni Ditu Jēkabsoni. Konkursā vajadzēja sevi prezentēt kādā priekšnesumā, rādīt iemaņas mājsaimniecībā, dejot valsi. Apkopojot rezultātus, biju kļuvusi par konkursa uzvarētāju. Tas bija neviltots prieks!

Sports, sports, sports un, protams, Andris Šrāders – spēcīgs, harizmātisks skolotājs, man ļoti īpašs cilvēks. Sporta stundas bija vienas no manām mīļākajām. Izmantojot Latvijas gadalaikus, bijām aktīvi visu gadu – gan skrējām krosu, apguvām slēpošanas tehniku, darbojāmies šautuvē. Īpaši man patika peldēšana. Man pieder arī skolas rekords peldēšanā, šo nodarbi piekopju regulāri reizi nedēļā līdz pat šodienai. Atceros kādu notikumu – bija skolas sacensības slēpošanā, bet kādus 700 metrus līdz finišam slēpju zābaks nolūza tieši stiprinājuma vietā pie lamatiņas. Pāris sekundes manī pavīdēja doma izstāties. Padoties? Nu, nē! Tā ar vienu šļūcošu slēpi tiku līdz finišam, cik atceros, ar diezgan labu rezultātu. Bet tobrīd uzvara pašai pār sevi bija tas lielākais gandarījums. Darīt, darīt un nepadoties, darīt un neapstāties pusceļā – tas kļuvis arī kā mans vadmotīvs dzīvē.

Sākoties 4. klasei, par mūsu klases audzinātāju kļuva Silvija Tutāne. Šim posmam raksturīgs labs klases kolektīvs un saliedēti draugi, trakulīgi pusaudžu izgājieni, interesanti klases vakari. Tas laiks, kad audzinātāju aizstāja Brigita Zukule, arī bija jauks, bet mēs ļoti gaidījām savu skolotāju, kuru bijām iemīļojuši. Bija neviltots prieks, kad viņa bija kopā ar mums, veidoja un virzīja mūs līdz pat izlaiduma dienai.

Sirsnīga pateicība visiem skolotā- jiem, kuri ir manā sirdī,– Ainai Šrāderei, Broņislavam Zukulim, Mārtiņam Ošam, Vijai Funknerei.

Šobrīd man ir divi burvīgi bērni – 15 un 18 gadus veci. Pateicoties manis vadītajai vecāku padomei, mums ir izdevies ieviest Ogresgala pamatskolā skolas formas. Esam pirmie, kas to ir izdarījuši Ogres novadā. Mums, divām aktīvām sievietēm, izveidojot nevalstisku organizāciju, startējot dažādos Eiropas Savienības projektos, ir izdevies piesaistīt pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām gandrīz 40 000 EUR līdzekļu, lai iegādātos skolai tautastērpus, sporta inventāru, aparatūru, veiktu remontdarbus un apkārtējās vides uzlabojumus. Šī ir brīvprātīga aktivitāte, kura sniedz gandarījumu. Labs rezultāts – tā ir vislabākā balva un samaksa. Šobrīd strādāju kā friziere gan Latvijā, gan Norvēģijā. Labi pārzinu norvēģu un zviedru valodu. Esmu laimīgs cilvēks ar savām domām un mērķiem un speru ik dienu soļus pa ceļu, kas tikai man ejams. Esiet laimīgi arī jūs!

Rudīte Vincele (Dišereite)