33. Izlaidums – Zane Celma

Esmu no Madlienas – Latvijas centra

Par savu bērnību varu teikt, ka tā ir bijusi labāka, kādu esmu vēlējusies. Liels paldies jāsaka manai ģimenei un arī videi, kurā es uzaugu, – „Ābelēm”. Bērnībā tieši mūsu pagalmā bija visvairāk bērnu. Tajā laikā vēl nebija tik daudz mašīnu, un viss lielais pagalms bija mūsu rīcībā. Spēlējām paslēpes, paroles, klasītes, tāllēkšanas sacensības un vēl daudz, daudz dažādu spēļu. Bet, manuprāt, vismīļākā vienmēr bija tautas bumba. Tad arī visu pārējo māju bērni nāca uz „Ābelēm”, un mēs to varējām spēlēt līdz vēlam vakaram. Mūs visus vienoja ne tikai spēles, bet arī mūsu skola – Madlienas vidusskola.

Esmu Madlienas vidusskolas 33. izlaiduma absolvente (2007. gads). Šī skola ir devusi izglītību ne tikai man, bet gandrīz visai manai ģimenei. Tētis Jānis Celms ir skolas 6. izlaiduma absolvents, bet brālis Agnis – 31. izlaidums.

Pirmās skolas gaitas uzsāku 1995. gada septembrī. Klases audzinātāja bija Signe Kušnire, un mūsu klase atradās pati pirmā lielajā gaitenī. Skolotāja bija ļoti mīļa, tādēļ skola itin viegli kļuva par mūsu otrajām mājām. Klases stūrī bija iekārtots paklājs ar rotaļlietām un dažādām spēlēm, kuras varējām izmantot starpbrīžos. Atmiņā palikuši pusdienu starpbrīži, kad, noskanot zvanam, lielā ātrumā skrējām ēst. Dodoties atpakaļceļā, mēdzām dvieļos slēpt maizi no pusdienu kopgalda, jo klasē tā vienmēr garšoja vislabāk.

Jaukā atmiņā palikuši klases vakari, kuros parasti gatavojām priekšnesumus vecākiem. Visa diena tika pavadīta patīkamā satraukumā, un starpbrīžos mēs ar meitenēm atrādījām viena otrai savas laka kurpītes. Iet uz skolu mums patika tik ļoti, ka mēs, daži centra bērni, uz iemīļoto mācību iestādi nācām agrāk nekā skolas dežurante. Tad stāvējām pie lielajām durvīm un nevarējām vien sagaidīt, kad tiksim iekšā.

4. klasē tā gribējām nokļūt vecajā skolā! 5. klase bija kā pāreja starp jauno un veco skolu. Par mūsu klases audzinātāju kļuva Inta Oša, un par mūsu klasi – ģeogrāfijas kabinets. Pateicoties skolotājai Intai, klases ekskursijās apceļojām visu Latviju. Valsts ģeogrāfija mums nebija tikai grāmatās izlasīti fakti un attēli. Visus iežus, paugurus, pilis apskatījām arī dzīvē. Vislabāk, protams, patika divu dienu ekskursijas ar nakšņošanu citu skolu sporta zālēs. Vecāku līdzi dotā nauda vienmēr tika iztērēta saldumos, un ēst jau sākām, tikko kā iekāpām autobusā. Gājām arī pārgājienos, kur zēniem bija pienākums parūpēties par ugunskuru, bet meitenes gatavoja ēst.

Protams, bez izklaidējošiem pasākumiem bija arī jāmācās. Ar mācību darbu man problēmu nebija, un skola deva labas pamatzināšanas, lai vēlāk veiksmīgi iestātos augstskolā.

Visjaukākā bija matemātikas skolotāja Aina Šrādere. Vēl šodien atceros, ka viens no viņas teicieniem bija, ka Pitagora teorēma ir jāzina pat nakts vidū, pieceļoties no miega. Un tiešām es arī šodien atceros, jo to vienkārši nevarēju nezināt. Tas bija kā skaitāmpantiņš, kuru bija iemācījušies pilnīgi visi klasesbiedri. Kabinetā atradās arī noņemams sienas spogulis, ar kura palīdzību klases zēni saulainās dienās spīdināja skolas biedriem acīs saules zaķus.

Vairākus gadus darbojos skolēnu parlamentā. Tur mūs vadīja un atbalstīja skolotāja Elita Atslēdziņa. Ļoti patika gan organizēt, gan piedalīties skolas rīkotajos pasākumos. Skolotāja mums uzticējās un ļāva īstenot dažādus projektus. Pašas mīļākās vienmēr bija popielas. Allaž rūpīgi organizējām dažādus pasākumus un pēc stundām palikām gatavoties skolas aktu zālē.

Pēc Madlienas vidusskolas absolvēšanas mācības turpināju Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē. Gan iestājoties augstskolā, gan pašā mācību procesā vēlreiz pārliecinājos, ka vidusskolā iegūtā izglītība ir konkurējoša arī ar pilsētu skolām. Ceturtajā kursā sāku strādāt par grāmatvedi uzņēmumā Air Baltic Corporation un to daru arī tagad.

Madliena un skola man ir ļoti īpaša vieta vēl joprojām. Pat tagad, kad drīz jau būs pagājuši 10 gadi, kad tur vairs nedzīvoju, es ar lepnumu saku, ka esmu no Madlienas – Latvijas centra. Arī tagad, ciemojoties pie vecākiem, tradīcija ir aiziet līdz skolai un paskatīties, kas ir mainījies, un pakavēties atmiņās.

Savai skolai dzimšanas dienā novēlu pilnus gaiteņus un skolas solus ar skolēniem. Daudz laimes dzimšanas dienā!

Zane Celma