kalendārs
Pasākumos var notikt fotogrāfēšana vai filmēšana, fotogrāfijas var tikt izmantotas izglītības iestādes publicitātes pasākumiem.

24.10.
Pedagogu konference Ulbrokā par kompetenču projektu (reģistrācija ir noslēgusies)

21. - 25.10.
Skolēnu rudens brīvdienas.

25. - 27.10.
Skolā tiek uzņemta Skautu nometne (apm. 200 skolēni).

31.10.
Valsts svētku mēneša ieskaņas koncerts, folkloras un seno cīņu kopa „Vilkači”.

NOVEMBRIS: ⇅

DECEMBRIS: ⇅

visi pasākumi
vecākiem
skolotājiem



Biedrības AEGEE-Ogre iniciatīvas projekts “Eiropas paklājs” pilnveido izpratni par Eiropu un tās kultūras dažādībām Suntažu un Madlienas vidusskolā.

No šī gada marta līdz maija mēnesim Suntažu un Madlienas vidusskolās viesojas jaunieši no dažādām Eiropas valstīm, iepazīstinot skolēnus ar viņu pārstāvēto valstu kultūru un valodu daudzveidību, kultūras atšķirībām u.c., tādējādi pilnveidojot skolēnu izpratni par Eiropu kopumā, tās kultūru daudzveidību, jauniešos veidojot Eiropas pilsoņu apziņu. Eiropas “paklājs” ir jauniešu iniciatīvas projekts, kuru realizē biedrība „AEGEE­ Ogre” ar programmas “Jaunatne darbībā” finansiālu atbalstu. Projekta mērķis ir radīt lauku jauniešiem un bērniem interesi un izpratni par Eiropu, tās kultūras dažādībām, kā arī apzināt sevi kā Eiropas pilsoņus. Projekts „Eiropas „paklājs”” tiek realizēts divās Ogres novada lauku skolās – Suntažos un Madlienā un ir paredzēts divām darba grupām – 4. klases un 12. klases skolēniem. Lai sasniegtu šo mērķi, tika piesaistīti četri ārzemju jaunieši, kuri šobrīd studē Latvijā. Projekta laikā jaunieši no Spānijas, Ukrainas, Vācijas un Turcijas iepazīstina ar savu kultūru, tās vērtībām, valodu, izglītības sistēmas atšķirībām, kā arī citiem faktoriem. Tā kā projekta mērķauditorija ir vecumā ļoti atšķirīga, organizatori izmanto arī dažādas komunikācijas metodes informācijas nodošanai. Piemēram, ceturto klašu skolēniem kultūras izzināšana norisinās, izmantojot katras pārstāvētās valsts nacionālās multiplikācijas īsfilmas palīdzību oriģinālā valodā ar mutisko tulkojumu latviešu valodā. Savukārt vidusskolēnu auditorijai nodarbības notiek diskusiju un seminārveidā. Projekts ir veidots, lai tā dalībnieki sāktu apzināties, ka viņi ir ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas pilsoņi. „Eiropas paklājs” projekta idejas autoru uzdevums ir nojaukt pastāvošās robežas – gan fiziskās, gan emocionālās. Kā atklāj biedrības „AEGEE ­ Ogre” prezidente Tatjana Boicova: „Esam priecīgi par to, ka mūsu ideju izdevās realizēt dzīvē! Svarīgākais, ko mēs redzam, ir tas, ka skolēniem ir interese par dažādām kultūrām un valodām, kā arī par Eiropā notiekošo. Katra brauciena laikā bērni un jaunieši arvien vairāk atraisās un pārliecinošāk uzdod jautājumus jauniešiem no citām valstīm. Valodas un citas komunikācijas barjeras nemanāmi izzūd.. ”

Informāciju sagatavoja: Irīna Šadrina AEGEE-Ogre pārstāve


3.maija rīts atausa nedaudz dzestrs, taču saulains. „Būs jauka diena!” neviena vien māmiņa nodomāja, savu atvasi uz skolu palaizdama. Bet bērni bija patīkami satraukti, jo jau trešo gadu skolā paredzēta izglītojoša, mežam veltīta diena, šoreiz pasākums „Iepazīsties – Koks!”.

Tāpat kā iepriekšējās reizēs, arī šoreiz to organizēja „Metsa Forest Latvia” SIA mežsaimniecības konsultante Dace Iraids, bet vadīt palīdzēja Rīgas reģionālās virsmežniecības Madlienas biroja mežziņi, kā arī vairāki čakli „rūķīši” no skolas.

Pulksten 9.00 visi sapulcējāmies estrādē, lai katra klase kopā ar audzinātāju saņemtu pasākuma karti, kurā attēlotas deviņu „staciju” atrašanās vietas un veicamie uzdevumi.

Es devos kopā ar savu 2.klasi uz sākumstaciju Nr.2 – „No koka papīrs”. Tur mēs uzzinājām, kā papīrfabrikā smalcina un šķīdina koksni, kamēr iegūst celulozi, no kuras savukārt iegūst dažādu veidu papīru. Tad kopā ar vadītāju Daci Iraids no papīra un čiekuriņiem katrs sev pagatavojām vienkāršu, bet jauku rotaļlietu. Kad bijām pareizi atbildējuši uz uzdotajiem jautājumiem, saņēmām balviņā īpašu zīmulīti un varējām doties uz staciju Nr.3. Tur pie mūsu parka visresnākā koka uzzinājām, ka tajā, cita citu netraucēdamas, var dzīvot gan lielas, gan mazas radībiņas, un ar lupu apskatījām skudru steidzīgo gaitu pa koka grubuļaino mizu.

Stacijā Nr.4 mūs jau gaidīja Ralfa Kriškāna tētis ar dažādu koku sēklām. To, kuram kokam sēklas slēpjas adatu kažociņos, visi varēja pateikt bez domāšanas, taču, ja mums būtu jāatbild uz „devītajiem” domāto jautājumu – „Kuriem Latvijā sastopamajiem lapu kokiem ir čiekuri?” – mēs to nevarētu. Stacijā Nr.5 mēs apskatījām mājsaimniecībā plaši izmantojamu koku priekšmetu kolekciju un arī centāmies pastāstīt, kur katru izmanto. Un tad jau bija laiks ierasties 6.stacijā, kur katras klases bērniem tika dota iespēja iestādīt divus sarkanos ozoliņus jaunajā ozolu birzī.

Katrs zina, kāds izskatās laimīgs cilvēks, bet 7.stacijā šoreiz sastapām laimīgu koku. Te mākslas skolotāju vadībā bērni izgatavoja košus brīnumputnus, kas iespurdza ābeles zaros un darīja to tik skaistu!

8.pieturā skolēni varēja aptaustīt, izcilāt un pasmaržot dažādus koku paraugus, skaitīt gadskārtas. 9.pieturā bērni varēja pārbaudīt savu veiklību un acumēru dažādās spēlēs. Savu iepazīšanos ar mežu un tā iemītniekiem 2.klases skolēni beidza 1.pieturā, noskatoties īsu filmiņu. Tāds bija mūsu maršruts, bet katrai klasei secība bija nedaudz atšķirīga, tāpat arī jautājumi – dažādas grūtības pakāpes. Grupiņa 8.klases zēnu kopā ar mājturības skolotāju A.Bičevski izgatavoja putnu būrus, kuri tūlīt pat tika izvietoti skolas parkā. Mežam veltītajā dienā papildinājām savas zināšanas par kokiem un to izmantošanu, saelpojāmies svaigu gaisu un baudījām saules starus. Nu mums spēka pietiks sekmīgi pabeigt šo mācību gadu! Par to visu bija parūpējusies enerģiskā Dace Iraids. Paldies viņai par to. Paldies arī sponsoriem par saldajām balvām, ko katrs skolēns saņēma pasākuma beigās!

2.klases skolotāja Dzidra Ozola-Ozoliņa


Maijā, kad visapkārt ziedu paklāji, jautri trallina putni un saule tik mīlīgi silda, svinam Mātes dienu. Tie ir svētki mammām – mūsu vismīļākajiem, labākajiem un jaukākajiem cilvēkiem. Katra sākums ir māmiņa. Viņa – sargātāja, auklētāja, lolotāja un visa laba mācītāja. Ir grūti pateikt vārdos to mīlestību, ko māmiņas iesēj bērna sirsniņā. Ir svarīgi sajust stipro plecu, palīdzīgu roku, mīļu glāstu, noraušot asariņu uz vaiga. Ir tik labi būt līdzās, lai pasaule ziedētu un plauktu kā puķe – tikai tāpēc, ka mammīte ir tepat, blakus. Lai mazi, mīļi un no sirds rakstīti vārdi iepriecina māmiņas svētkos!

Madlienas vidusskolas skolotāja Zinta Saulīte

Manu māmiņu sauc Viola. Viņai ir melni mati un zaļas acis. Mana māmiņa ir skaista. Viņa daudz strādā un pērk man saldumus. Mamma ir iemācījusi šūt. Es vēlos māmiņu iepriecināt ar torti.

Annija Kļava, 1.a kl.

Manu mammu sauc Inese. Viņa ir skaista. Mammai patīk lasīt avīzes, sportot, dejot, vārīt zupu. Māmiņai patīk puķes. Viņa māca man rakstīt. Es mammai uzdāvinātu zemenes, jo mums abām tās ļoti garšo.

Agnese Cinīte, 1.a kl.

Manu mīļo māmiņu sauc Inga. Viņai ir sarkani mati. Mamma ir strādīga, laba un mīļa. Mēs kopā grābjam lapas. Viņa mani iemācīja braukt ar velosipēdu. Es gribu māmiņai uzdāvināt ziedus un vēlos, lai viņai viss izdodas.

Ilgonis Vēzis, 1.a kl.

Manu māmiņu sauc Liene Kaņepe. Viņai ir tumši blondi mati. Mana mamma strādā veikalā. Viņai patīk jāt ar zirgiem. Vasarā kopā ar mammu labprāt peldos. Viņa man ir iemācījusi, kā rīkoties ar naudu. Māmiņai novēlu priecīgus svētkus!

Alise Trence, 1.a kl.

Latvijā ir daudz māmiņu. Viņas visas ir labas un gudras. Mana māmiņa arī. Viņu sauc Inta, un viņai ir zilas acis un blondi mati. Es mammai gribētu uzdāvināt kucēnu, jo viņai ļoti patīk suņi.

Keita Lamberte, 1.a kl.

Manu māmiņu sauc Vita. Viņai ir brūni mati un acis. Maiga seja un glīts smaids. Mēs mājās kopā taisām ēst, mācāmies spēlēt klavieres. Māmiņas mīļākās puķes ir rozes. Mammai ir glīts rokraksts, patīk adīt un tamborēt. Viņa raksta arī stāstus. Lai tev, māmiņ, garš mūžs, paldies par manu audzināšanu!

Krišs Bičevskis, 2.a kl.

Manu mammu sauc Gunita, viņa ir ļoti mīļa, labestīga un jauka. Māmiņai ir brūni mati, glīta seja, mirdzoši zilas acis. Viņa vienmēr smaida. Māmiņa man ir līdzās gan priekos, gan bēdās. Viņa man ir maģiska mamma, jo daudzi viņas vēlējumi piepildās.

Samanta Meikališa, 2.a kl.

Manu mammu sauc Iveta. Viņai ir zilas acis un maiga seja. Mamma ir mīļa un jauka, gudra un labsirdīga, izpalīdzīga un veikla. Viņai patīk bites, brīvajā laikā māmiņa ir biškope. Mammai tuva ir mūzika, un viņai ir talants spēlēt klavieres un mācīt bērnus. Mamma var izdarīt visu, ko vien vajag. Mana māmiņa ir vislabākā uz pasaules!

Edgars Mežajevs, 2.a kl.

Manu mammīti sauc Dainuvīte. Viņai ir brūnas acis, mīļa seja, maigas rokas un blondi mati. Es kopā ar māmiņu spēlējos, vasaras vakaros braucam ar velosipēdiem, ziemā – ar kamaniņām. Palīdzu mammai gatavot ēst un nomazgāt traukus. Kopā strādājam dārzā, lasām ogas. Dažreiz mamma mani palutina ar šokolādi vai konfektēm.

Elīza Megija Linde, 2.a kl.

Manu mīļo omīti sauc Ināra. Viņai ir 64 gadi. Omītei ir īsi, plāni mati, zaļas acis, biezas skropstas. Es viņai vienmēr kaut ko palīdzu. Mana mamma strādā Īrijā, taču es dzīvoju pie mīļās omītes – jau no bērnības.

Agnese Jēgere, 2.a kl.

Manu omīti sauc Zinaīda. Viņai ir zilganas acis un tumšas uzacis, sarkani mati un sārtas lūpas. Omīte man ir ļoti mīļa. Paldies viņai par visu! Vēlos, lai mēs kopā pavadām vairāk laika. Omīt, es tevi ļoti mīlu!

Linda Šķēla, 2.a kl.

Manai mīļajai māmiņai Ilvai ir brūnas acis, sarkanbrūni mati. Viņa ir strādīga, labsirdīga un devīga. Mums abām kopā patīk dejot. Savu māmiņu mīlu no visas sirds. Piedod, mammīt, ja esmu tevi sāpinājusi, tu taču zini, ka es tā negribēju.

Monta Antonoviča, 3.a kl.

Mana māmiņa ir vislabākā. Viņa par mums rūpējas, strādā „Galiņos”. Mammai patīk lasīt, vakaros pēc darba labprāt skatās televizoru. Māmiņai ir daudz māsu un brāļu – mēs esam kupla radu saime.

Alta Siliņa, 3.a kl.

Manai mammai Tatjanai ir brūnas acis un melni, lokaini mati. Viņa bērnudārzā ir auklīte. Mammai patīk strādāt dārzā. Viņa labprāt taisa ēst, vakaros skatās televizoru. Mammas mīļākā krāsa ir ķiršu sarkana. Viņai ļoti patīk spēlēt vārdu spēles.

Žanna Pjatuņina, 3.a kl.

Manu mammu sauc Santa, viņai ir pelēkas acis un blondi mati. Mamma strādā Madlienas pagasta pārvaldē. Viņas hobijs ir pērļošana. Mammai patīk stādīt puķes un skujeņus, lai ap māju būtu skaisti un jauki. Manai māmiņai patīk pucēties.

Patrīcija Laurinoviča, 3.a kl.

Mana māmiņa ir jauka un sirsnīga, čakla un strādīga, laipna un izpalīdzīga. Viņas acis ir tik mīļas kā nevienam un smaids tik silts. Man mamma ir vislabākās zāles, kuras palīdz vienmēr. Māmiņa prot mierināt un samīļot, uzmundrināt un iepriecināt. Viņa palīdzēs ikvienam ģimenē gan darbā, gan mācībās, gan glīti saģērbties un saposties. Mammītei var stāstīt visu – vai tie ir meli, kas uzvēlušies kā smagi akmeņi uz sirds, vai tās ir šaubas, māmiņa sapratīs. Mana mamma prot gatavot visgaršīgākos ēdienus. No viņas nāk liela mīlestība.

Jogita Lazdiņa, 4.a kl.

Mana māmiņa ir gudra, jauka, jautra un mīļa. Viņai patīk angļu valoda, sportot, dziedāt. Mamma cep brīnišķīgas tortes. Viņa par mani gādā un rūpējas, mīl un sargā. Mēs kopīgi gatavojam ēst, braucam ar velosipēdiem, skrienam maratonus. Mammai patīk dzīvnieki, īpaši mūsu kaķis Kesija. Mana māmiņa ir vislabākā. Ja nebūtu mammas, nebūtu arī manis. Es savu māmiņu iepriecinu ar pašas gatavotām dāvanām.

Tince Mūrniece, 4.a kl.

Mana māmiņa ir kā saules stars – tik mīļa, tik maiga un dažreiz arī stingra un prasīga. Mana mamma ir skaista. Viņa ir aktīva, dzīvespriecīga un kārtīga. Māmiņa ir vienīgā uz pasaules, ko es mīlu. Viņa ir jaukākais cilvēks uz zemeslodes. Kad mamma stāv līdzās, pasaule atplaukst un uzzied kā daudzkrāsaina puķe. Ar mammu ir tik labi kopā pastrādāt, pastaigāties un aprunāties.

Linda Streile, 4.a kl.

Mana māmiņa ir jauka kā mazs, mīļš saules stariņš. Es mammu ļoti mīlu, jo viņa ir sirsnīga un labestīga. Manai māmiņai ir „zelta rokas”, viņa ir čakla un strādīga. Man dažreiz vakaros mammas ir ļoti žēl – visu dienu viņa ir strādājusi pie bērniem, pagatavojusi gardas vakariņas, nomazgājusi traukus. Gribas pažēlot, palīdzēt un samīļot.

Elīna Vosveniece, 4.a kl.

Mana māmiņa ir ļoti jauka, labsirdīga, mīlīga, gudra, strādīga un jautra. Mamma mani mīl no visas sirds. Mēs kopīgi strādājam – gatavojam ēst, grābjam lapas, ravējam dārzu. Mamma par mani rūpējas un gādā. Man nevajag citu māmiņu, tikai manu mīļo, sirsnīgo mammīti.

Luīze Madara Dzene, 4.a kl.

Mana māmiņa ir ļoti mīļa un labsirdīga, viņa mani aizstāv. Kad man ir grūti, mamma vienmēr ir līdzās. Viņa ir visskaistākā, neviens neatņems viņas mīļumu, jo man viņa ir vislabākā uz pasaules. Mamma prot garšīgi taisīt ēst. Arī es dažreiz iepriecinu māmiņu, pats pagatavojot pusdienas.

Kristiāns Aļešķēvičs, 4.a kl.

Manu mammu sauc Laimdota, viņa ir skaista, ar lokainiem matiem. Māmiņa ir izpalīdzīga. Mēs kopā gatavojam ēst, strādājam, spēlējam dažādas spēles, mamma palīdz izpildīt mājas darbus. Es cenšos savu māmiņu iepriecināt – ar dāvaniņām, padarot kādu darbiņu.

Dāvis Grecs, 4.a kl.


Aprīļa mēnesis patiešām ir jocīgs un jokains – te spīd saule, te līst lietus, te snieg sniegi un puteņo, taču gaisma un siltums pamazām svin uzvaru. Cilvēki, iestājoties pavasarim, kļūst atvērtāki, nebēdnīgāki un jautrāki. Gribas pasaulē palūkoties ar smaidu un prieku. Šoreiz skolēni pamēģināja, kā ir, ja mazs stāsts, dzejolītis vai pasaka ir jāsacer, izmantojot vārdus, kas sākas ar vienu burtu. Izrādās – tas nav nemaz tik vienkārši! Visvieglāk, ja palīgā ņem burtu „p”, ar to rodas visvairāk jauku un interesantu darbiņu. Aprīlī var arī pasakas sagrozīt, un top ačgārnā pasaka, kurā ir tikpat neparasti notikumi kā īstajā. Pasmaidīsim aprīlim, jo veselīgi smiekli ir vislabākās zāles, lai uzlabotu garastāvokli, lai uz pasauli paskatītos ar gaišumu un ticību!

Madlienas vidusskolas skolotāja Zinta Saulīte

Brīnumainā birztala
Baltais briedītis Bembītis bradāja baltās bērzu birztalas biezajā briksnājā, bērzlapēm briestot blakus brīnišķīgi brūnajām baraviku beciņām. Brīnumainajā brīdī bēšīgi blēdīgais bebrs Bolacis brokastīs baudīja brokoļu biezzupu, bružādams bārdu balandās. Baltstarītes biedrojās bezkrāsaino baltblusiņu barā, bezgalīgi bārstīdamas blēņas. Brīnumi burbuļoja…

Ance Ikauniece, 4.a kl.

Redīsu un rutku raža
Ruta rāva redīsus – resnos rakarus.
Rīta rasā redīsi rasoja rāmi, rimti.
Redīsus Ruta rija riekšavām.
Ruta Ritai rādīja rutkus.
Rutai rutki riebjas.
Re! Rutki ripo!
Resnie rutki ripoja rīta rasā.
Ritai rutki, Rutai redīsi raženi.
Rīgā rutkus, redīsus rautin rauj.

Jogita Lazdiņa, 4.a kl.

Pelīte Pīka
Pavasarīgās piektdienas pēcpusdienā pelīte Pīka pastaigājās parkā. Pavisam piekususi, piesēda parka paēnā. Pie pelītes Pīkas parunāties pierāpoja prusaks Pēcis. Pārsprieduši paziņu privāto pasauli, pļāpas pašķīrās. Priecādamies par pavasara puķēm, Pīka pina pienenes pīnē. Pelīte priecājās par pavadīto pēcpusdienu.

Ralfs Bite, 5.a kl.

Pasaka par princi Pēteri
Princis Pēteris piedzima pirms pusgadsimta pasaku pavalstī. Pavalsts piederēja prinča pamātei Peonijai, pati pils – princim. Pils pagalms peldēja puķu pārpilnībā. Puķes pieskatīja pats Pēteris. Pilnie puķu podi priecēja pavalstniekus, pārsteidzot pašu Peoniju. Pils priekšpusē pletās pelēkzilo pulkstenīšu posms. Pamalē pacēlās pieneņu pūkas. Piesaulē pildījās pīpeņu pumpuri. Princim Pēterim patika pasmaržot piesātinātos pumpurus. Puķes plūkdama, Peonija priecājās par prinča Pētera panākumiem puķkopībā.

Reiners Bērziņš, 5.a kl.

Prātīgā pele
Pērnajā pavasarī plašajos plūdos pirmajā piektdienā pulksten piecos pēcpusdienā pelēkā, piemīlīgā, pūkainā pele pārdroši pārskrēja pagalmam. Pamanīja putekļainu piena paku. Pielavījās, pieslējās, pagaršoja. „Pretīgs, pārkarsis piens!” pele pīkstēja. Pēcāk prātīgais pelēns palīda pirts pagrīdē pagulēt.

Paula Stauža, 5.a kl.

Pastaiga
Princis piejāja pie princeses pils. Princese pasmaidīja. Princis piedāvāja pastaigāties. Princese paraustīja plecus. Princis palūdza. Princese piekrita. Pārītis pastaigājās pa pūpolu pļavu. Princis piedāvāja princesei paēst pašgatavotās pankūkas. Princese piekrita pusdienu pārtraukumam. Pēc pastaigas princese palūdza princim pienākt pie pils. Princis piedāvāja precēt princesi. Princese piekrita. Pēcāk pilī princis precēja princesi.

Kitija Balode, 5.a kl.

Pasaka par burtu B
Bonim bija bezbailīgs brālis Buksis. Brāļi bija bravūrīgi. Brīnišķīgajam Bobim bija bagāta brūte. Brūtei bija brīnišķīga burbuļvanna baltajos bērzos, bet Bonim burbuļos bija baisi. Brālim Buksim bija braši bērni. Bērni baudīja burbulinādi, bakstīja burbuļus brīnišķīgajā burbuļvannā. Buksis brauca brālim barot bites. Bobis bites biedēja.

Dārta Liepiņa 5.a kl.

Parasta Poga
Pasaulē pabija parasta Poga, protams, pateica pārējām piedzīvoto. Piepušķoja pamazām pasaku, piedodot pikantumu. Pasaka pie pārējām pabija pavisam pārveidota: „Poga pakrita, piekļūstot pasaulei. Poga pastāvēja pārbijusies, pastāvēja, padomāja, pārbaudīs Poga pasauli, protams, pasaule paliks parasta. Poga pretēji – pazaudēs parastumu, paliks poga pavisam Pogaina.” „Parastām pogām patīk, pavisam pašsaprotami patīk pārspīlēt patiesību,” pauda pingvīns Panis Pencis.

Beāte Ločmele, 6.a kl.

Pāvs un papagailis
Pa Priekuli pastaigājās pāvs. Pēkšņi priekšā parādījās papagailis. Pāvs pieskrēja pie papagaiļa, pārbaudīja pulsu, piezvanīja policijai. Policisti palīdzēja paģībušajam papagailim. Policisti pa pulti priekšniekam paziņoja par papagaili. Priekšnieks pasauca personīgo palīgu. Palīgs piebrauca pirms pieciem. Pēc pieciem palīgs palika priecīgs. Papagailis pamodās. Pat pāvs priecājās. Policisti pavēstīja priekšniekam par paveikto. Papagailis pateica: „Paldies par paveikto!” Policisti pierādīja personīgās prasmes!

Undīne Piterniece, 7.a kl.

Papīra piedzīvojumi
Pār pieneņlauku pārlaidās parastais papīrs, pielidoja pie pienenes. Pienene pabaroja papīru ar pankūkām. Papīrs pankūkas pamērcēja pašgatavotā pūdercukurā. Pienene pasmaidīja. Papīram patika pūdercukurs. Paēzdams pankūkas, papīrs pateicās pienenei par pašgatavoto pārsteigumu. Pienene pieņēma papīra pateicību.
Papīrs pielidoja pie papīrfabrikas. Pārējie papīri pieēdās pašceptus pūpēžus. Pirmais papīrs pastāstīja par pieneņu pieklājību. Papīri pārdomāja pēcpusdienu, pastāstīdami pārējiem par piedzīvojumiem.

Gerda Sedoja, 7.a kl.

Ačgārnās pasakas
Dzeltengalvīte un muļķīgā lapsa Reiz kādā siltā pavasara dienā pa mežu pastaigājās Dzeltengalvīte. Viņa gāja pie savas iecienītās filmu zvaigznes Amūras Henisas. Meitene gāja, līdz ieraudzīja skaistu ogu krūmu. Viņa nolēma salasīt sulīgās ogas. Tās varētu aiznest Amūrai, būs labs ciemakukulis. Meitene atcerējās, ka mājās aizmirsusi pīlīti. Tā bija domāta Amūrai, lai audzē.
Par pīlīti uzzināja muļķīgā lapsa. Kad meitene nāca ar visu pīli, gudriniece uztaisīja lamatas. Dzeltengalvīte ieraudzīja lapsas asti un uzkāpa uz tās. Kā negantniece brēca!
Meitene gāja tālāk. Tikko viņa pienāca pie Amūras mājas, lapsa izleca no krūmiem, lai atņemtu pīlīti. Šoreiz Dzeltengalvīte atkal uzkāpa uz sāpošās astes, lapsa sāpēs iekliedzās un aizbēga. Meitene satikās ar Amūru, un abas kļuva par labākajām draudzenēm.

Ērika Bogdanova, 4.a kl.

Trīs rūķīši un vilks
Reiz kādā mežā dzīvoja trīs rūķīši. Viņi katru dienu agri cēlās, padzēra kakao, uzvilka rūķu zābakus, uzlika galvā salmu mices un gāja uz kalnu skaldīt akmeņus mājiņas būvēšanai. Uz darbu devās dziedādami. Pēkšņi jaunākais izdzirdēja savādu skaņu. Vecākais rūķis lika brāļiem apstāties, bet pats devās uz tuvējo krūmu izlūkot. Te rūkdams izskrēja vilks un sagrāba rūķi zobos. Jaunākais un vidējais neapjuka – turot rokās darbarīkus, uzbruka vilkam. Negatnieks palaida rūķi un, sāpēs kaukdams, gribēja aizmukt. Drosminieki to sagūstīja, sasēja ar virvi un aizveda uz kalnu skaldīt akmeņus. Pašā vakarā vilku atbrīvoja. Viņš bija tā noguris, ka apsolījās rūķus nekad vairs neaiztikt, bet grūtā brīdī palīdzēt.

Rainers Kriškāns, 5.a kl.

Zaķa burkāni
Pelēkais zaķis dzīvoja savu mierīgo, kluso dzīvi mazliet iesūnojošā pavasara miteklī. Lai glābtos no garlaicības, viņš uzrušināja dārziņu, kurā reiz auga skābētu kāpostu sēklas. Kā nojaušams, garauša zināšanas par dārzeņiem, kur nu vēl divgadīgajiem, bija visai pieticīgas. Pirmajā dārziņa pastāvēšanas gadā no sēklām bija iesējies kāds augs, kuru tagad dēvē par burkānu. Toreiz zaķis lakstus uzskatīja par neizdevušos vērmeles paveidu. Otrajā gadā burkāns pret debesīm vērsa ziedus – sīkus un baltus. Lai „pieliktu punktu” burkāna bezkaunībai, garausis to izrāva, taču tādu kokainu ķēmu lakstu apakšā nebija cerējis ieraudzīt. Aiz pārsteiguma zaķis nometa augu zemē un, iespītējot Latvijas floras pētītājiem un apkopotājiem, nolēma to nevienam nestāstīt. No tā arī cēlies burkāna nosaukums – vārds „burke” angļu valodā nozīmē – noklusēt. Latviskojot vārda izskaņu, radās – burkāns.

Roberta Atraste, 7.a kl.

Trīs vilki un sivēntiņš
Mežā bija uzcelta koka būdiņa. Tajā dzīvoja trīs vilki – ēdelīgi un nebēdnīgi. Katru dienu viņi devās gulēt diendusu. Reiz nu nemaz nevarēja aizmigt, jo saule tik mīlīgi kutināja viņu purniņus. Sivēns zināja, ka vilki guļ, tāpēc droši devās uz viņu mitekli. Drosmīgais pat nenojauta, ka ļaunie zvēri ir nomodā un savu medījumu var sajust vairāku kilometru attālumā. Tuvojoties pussabrukušai mājelei, sivēntiņš ievēroja vilku pabāztos purnus pa mājiņas durvīm un skrēja projām, ko kājas nes. Vilku labi iecerētās pusdienas pagaisa, kā nebijušas! Viņi tā sabēdājās par neveiksmi, ka kļuva par veģetāriešiem…

Aiga Pīķe, 8.a kl.

No skolēnu darbiem…
Tā ir sadzīves pasaka, tāpēc ka tur ir iejaukti ēdieni.

Šī ir pasaka par uzticību, un uzticība ir tāda lieta, kad ir jāuzticas, cik vien var.

K.Skalbe bija ļoti nabadzīgs, tāpēc ka viņam nebija naudas, ko pirkt.

Dažreiz es gribu strādāt, citreiz ne. Īstenībā darbs ieliekas rokās, un tas jādara gribot negribot.

Cibiņš kaujā kaujas ar nepienākumiem.

Buņģa attēls nebija neko labs. Viņam virsū bija svārki, žakete vai, kas tur bija, lieli zābaki, dūšīgs.

Kas ir dialogs? Piedalās tikai viens galvenais varonis, un tas ir dzīvnieks.

Tad, kad egle nokrita, viņa palika skeletā.

Kāpēc novelē „Nāves ēnā” patika Grīntāls? Jo viņš uzņēmās

vadību, uzbudināja citus zvejniekus, iedrošināja.

Zvejnieku starpā Birkenbaums pazīstams kā liels kauslis un stiprinieks, taču viena acs liecina, ka viņš ir cilvēcīgs.

Pēc laika piebrauca laiva ar 4 atlūzušiem cilvēkiem.

Garausis ierauga apsi un sakārdināts metas tai virsū.

Ješka teica: „Mums jāizbalsina griesti un sūdu kaudzes.”

Vislabākais, kurš sūnciemiešus pavedināja uz labāku dzīvi, bija labais Ješka.

Mēs ar draugiem izmantojam laiku, kad vēl esam jauni, jo, kad būsim veci, vairs nevarēs tik ātri skriet.

Viņš, kā cirta, tā lācim galva nost. Un tā lācis palika bez galvas un nekā neredzēja.

Ja cilvēks ir gudrs, tad prāts būs vēl gudrāks.

Viena no manām draudzenēm ir jaunava.

Mani ir radījis dievs un mamma.

Prieks ir nozīmīga dzīves daļa, kuru nevar izmest no dzīves.


Elfa Bukša “Ūdensrozes aizaugušā dīķī”

2. vieta vecuma grupā 14 – 18 gadi

Santa Liepiņa “Zieds ūdenī”

Jolanta Kalniņa “Koks un ziedi”

Atis Liepiņš “Puķu pods upē”

Kristers Kristjansons “Kaktusi”

Roberta Atraste “Pavasaris”

Krista Klesmane “Ziemas stāsts”

Undīne Piterniece “Dālija”

Sanita Rešinska “Puķu spēles”

Linda Smilškalne “Rožu groziņš”

Beāte Ločmele “Dzīvība”

Dace Grāvīte “Aizokeāna cīnijas”

3. vieta vecuma grupā 9 – 13 gadi

Sintija Piterniece “Pavasari gaidot”

Iveta Streile “Rudens zieds”

Monta Meikališa “Ziedonī”

Laura Jēgere “Noskaņa”

Monta Antonoviča “Raibā pļava”

Marta Ločmele “Rozīt` mana nātru dārzā”

Anna Stauža “Tītenis”


stundu saraksts
informācija
sveicam!
Madlienas vidusskolas
Darbības mērķis: ⇅

Uzdevumi: ⇅

Prioritātes: ⇅

skolēniem