Veselīgs dzīvesveids * uzturs * tu
02.04.2014.

Video:

Sveiciens sieviešu dienā!
06.03.2014.

1. semestra labākie
18.01.2014.

Vislabāk mācību darbā 1.semestrī sevi ir apliecinājuši:

2.klasē Undīne Dzene, Kristianna Vjatere, Daniela Lamberte, Nauris Nutovcevs, Sandis Anančonoks, Didzis Ostrovskis, Ieva Rābe, Markuss Gulbis
3.klasē Reinis Kurtišs, Keita Lamberte, Alise Trence
4.klasē Krista Streile, Edgars Mežajevs, Elvis Veinbergs, Linda Šķēla, Krišs Bičevskis, Ralfs Kriškāns, Samanta Meikališa

5.klasē Linda Smilškalne, Reinis Jurka, Kristīne Jankava, Gerda Osokina, Elīza Rasma Bičevska
6.klasē Linda Streile, Ērika Bogdanova, Laura Krupskaja, Luīze Madara Dzene
7.klasē Māra Kļaviņa, Reiners Bērziņš, Rainers Kriškāns, Kitija Balode, Ketija Povha, Edvīns Liepiņš, Alise Dātava
8.klasē Krista Klesmane, Evija Korovacka, Beāte Ločmele

9.klasē Dace Grāvīte, Undīne Piterniece, Sanita Rešinska, Gerda Sedoja, Airita Tirša
10.klasē Aiga Pīķe, Iveta Streile, Edgars Sprukts
11.klasē Alise Birkenfelde, Madara Praliča
12.klasē Laura Jēgere, Alise Viduce, Toms Piternieks, Roberts Greibers

Salīdzinājumā ar pagājušo mācību gadu vairāki skolēni guvuši pozitīvu dinamiku, uzlabojot sekmes atsevišķos mācību priekšmetos: 6. klasē – Tince Mūrniece, Elīna Vosveniece, 7. klasē – Mirdza Marija Strelkova, 8.klasē – Estere Ozoliņa, Lauris Streilis, 9. klasē – Agate Kārkliņa, Oskars Nutovcevs, 10. klasē – Dita Žurēviča, 11. klasē –Sintija Šmate, Gusts Juris Pozņakovs, Lelde Kalniņa. Paldies ikvienam skolēnam, kurš savus tiešos pienākumus skolā veica ļoti godprātīgi, saprotot, ka mācīšanās uzlabo prāta un izziņas spējas, analizējot vispirms savus trūkumus un nemeklējot vainu citos. Ir labi, ka skolēni atzīst, ja kaut ko nezina un izrāda vēlmi to uzzināt, tādējādi veicinot labāku savstarpēju uzticēšanos starp skolēniem un skolotājiem.

Direktore vietniece Vanda Kalniņa

Blaumaņa konkursa noslēgums
18.12.2013.

Skolotāja Z.Saulīte, A.Birkenfelde, A.Viduce, B.Ločmele, skolotāja S.Tutāne Blaumaņa 9. konkursa noslēguma pasākumā

Ērgļu novada Braku muzejs jau devīto gadu organizē R. Blaumaņa literārās prēmijas konkursu, kurā aicināti piedalīties skolēni no visas Latvijas. Arī Ogres novada skolu audzēkņi ir čakli rakstītāji – Ogres Valsts ģimnāzija, Taurupes, Ogresgala, Ķeipenes pamatskolas. Madlienas vidusskolas skolēni konkursā piedalās jau sesto reizi. Gadu gaitā atzinību ir ieguvusi Līva Kalniņa, Elfa Bukša, Aiga Pīķe.

Šogad uz Blaumaņa konkursu no Madlienas vidusskolas aizceļoja trīs domraksti, autori – Beāte Ločmele (8. kl.), Alise Birkenfelde (11. kl.), Alise Viduce (12. kl.). Pavisam žūrijai nācās lasīt un izvērtēt 214 darbus, no tiem 72 labāko domrakstu autori tika uzaicināti 7. Decembrī Ērgļos uz noslēguma sarīkojumu.

Beāte Ločmele rakstīja par tematu „Es satiku savu R. Blaumani” un saņēma pamatskolu grupā atzinību par veiksmīgu izjūtu tēlojumu. Beāte savā domrakstā atklāja, kā iepazinusi pamatīgāk rakstnieku, lasot viņa darbus – pasaku „Velniņi”, noveli „Nāves ēnā” – un ciemojoties Braku muzejā. Alise Birkenfelde izvēlējās tematu „R. Blaumanim Braki, man Cerības”, saņemot vidusskolu grupā atzinību par sirsnīgu dzimtas tēlojumu. Viņa tik jauki un mīļi rakstīja par savu vecvecāku mājām „Cerības”, kurās labā dvēselīte bija vecmāmiņa. Alise Viduce uzrakstīja pārspriedumu par tematu „Pārdomas par kādu R. Blaumaņa darba iestudējumu”, tas bija sirsnīgs un izjusts darbs par pašu madlieniešu iestudēto R. Blaumaņa komēdiju „Trīnes grēki”. A. Viduce saņēma atzinību par veiksmīgu R. Blaumaņa iestudējuma analīzi.

Līdzās dažādām pārsteiguma balvām meitenes saņēma jauno Braku muzeja grāmatu „Blaumaņa smaids”, kuru caurstrāvo gaišs humors. Izdevumā ir publicēti arī vizuālās mākslas konkursa „Blaumaņa brīnumzālītes” dalībnieku ilustrācijas, starp kurām ir Beātes Ločmeles un Lindas Smilškalnes zīmējumi.

Ielūkosimies skolēnu domrakstu atziņās!

Atmiņā viss noraso un notek kā lietus pilieni pa loga rūti. Doma kļūst skaidra, jo es tagad zinu, ko meklēju. Un atradu. Es atradu savu Rūdolfu Blaumani šajās atmiņās – pasakā „Velniņi”, novelē „Nāves ēnā”, skolas ekskursijā. Visas atmiņas kopā veido vienu skaidru tēlu – ģeniālo Blaumani. Es atradu Blaumani un pievienoju tēlam daļiņu no sevis.

Beāte Ločmele, 8. kl.

Mājas – tā ir siltuma sajūta, mīļa vieta, manas ģimenes dzīves telpa. Vieta atpūtai, relaksācijai. Vieta, kur varu justies nepiespiesti, omulīgi neatkarīgi no laika apstākļiem. Mājas ir iespēja „iziet ārā” no ikdienas un pasaules, iespēja patverties un neko netēlot. Tās mums katram ir savas un vienīgās, kuras aizstāt nav iespējams. Nekādu bagātību vai zeltu nevar iemainīt pret mājām.

Alise Birkenfelde, 11. kl.

Lugu „Trīnes grēki” ir ne tikai interesanti skatīties, bet arī spēlēt. Caur jokiem un dažādām dzīves situācijām strāvo patiesa mīlestība, kas mūsdienās ir retums. Luga liek aizmirst par straujo ikdienu un apstāties, lai paskatītos uz dzīvi no malas.

Alise Viduce, 12. kl.

Paldies meitenēm par uzdrīkstēšanos, vēlmi iepazīt un izzināt rakstnieku R. Blaumani, par uzņēmību un neatlaidību! Lai veiksme arī citos konkursos!

Madlienas vidusskolas skolotāja Zinta Saulīte

Latvijai – 95
14.11.2013.

Latvijas – manas mājas
13.11.2013.

Mūsu dzimtene ir maza valstiņa pie Baltijas jūras – ar savu vēsturi, kultūru un tradīcijām. Sīksta un lepna tauta te dzīvo, kas darba nebaidās, kas savu senču gudrības mantojusi, kas svētkos māk skanīgi dziedāt un raiti dejot. Latvija – tās ir mūsu mājas. Te saule mīlīgāk silda, te vēji maigāk žūžo, te baltākās ziemas, jaukākie pavasari, smaržīgākās vasaras un krāsainākie rudeņi. Cik labi ir vakarā atgriezties mājās, kur mūs sagaida savējie – mamma un tētis, māsas un brāļi, vecmāmiņa un vectētiņš! Ielūkosimies Madlienas vidusskolas skolēnu pārdomās par savu Latviju, kura sākas ar mūsu mājām! Ilustrācijas – variācijas par latviskajiem ornamentiem – veidojuši 7. klases audzēkņi.

Madlienas vidusskolas skolotāja Zinta Saulīte

Manas mājas atrodas Zādzenē,svaigs, tīrs gaiss. Ap mājām aug stalti un stipri koki. Kad pienācis ziedēšanas laiks, visur virmo brīnumainas smaržas. Rudenī, pūšot maigajam vējam, var redzēt, kā košās lapas lidinās pa gaisu. No rītiem pamostos un priecājos par skaisto sauli, kas iespīd sejā. Esmu laimīga, jo dzīvoju Latvijā. Šeit ir skaisti. Te dzīvo mana mīļā māmiņa, tētis, māsas un brāļi, un mēs nebrauksim prom uz Angliju.

Krista Streile, 4. kl.

Kopā ar ģimeni dzīvoju „Atvaros”. Mājai ir ap 40 gadu. To uzbūvēja mans vectētiņš. Mājām ir skaists pagalms, kurā ir lielas šūpoles un jauka smilšu kaste. Ap ēkām aug vairākas ābeles, varens ozols, kupla kļava, bērzs un lazda. Mums ir savs sakņu dārzs, vislabāk man garšo pašu audzētās zemenes.

Krišs Bičevskis, 4. kl.

Es dzīvoju Madlienas „Jaunbirzniekos”. Te vasarā skaisti zied puķes. Glīti izskatās, kad ir nopļauts mauriņš. Ap mājām aug daudz ābeļu, kas rudeņos ir pilnas ar garšīgiem āboliem. Tad mēs tos salasām un spiežam sulu. Rudenī priecājos par krāsainajām koku lapām. Kad uzsnieg sniegs, es labprāt slēpoju un slidoju. Pavasarī, laikam paliekot aizvien siltākam, atlido putni, saplaukst koki. Es savā dzimtenē jūtos vislabāk.

Edgars Mežajevs, 4. kl.

Manas mājas ir Ogres novada Taurupes pagastā. Blakus ēkām ir daudz koku, un īpaši skaistas ir ābeles. Kad dodos pāri pļavai, tad redzu lazdas, liepas, ozolus, vecās šūpoles, reizēm var manīt arī čūsku, kas guļ, saritinājusies saulītē. Netālu ir dīķītis, kurā makšķerēju, te peld arī pīlītes. Piekalnītē skaistas aug meža zemenītes. Kad būšu liels, noteikti dzīvošu laukos, jo man te patīk.

Elvis Veinbergs, 4. kl.

Es dzīvoju Lauberē, tas ir lauku ciemats. Man šeit patīk. Vasarā es peldos, makšķerēju, sauļojos, spēlēju futbolu, florbolu. Rudenī labprāt grābju lapas, lasu ābolus, braucu ar kvadraciklu. Ziemā ir tik jauki braukt ar slēpēm un ragavām, slidot, spēlēt hokeju, pikoties un celt sniegavīrus. Kad ir atnācis pavasaris, es spēlējos, braucu ar velosipēdu, peldos un dodos makšķerēt.

Ralfs Kriškāns, 4. kl.

Mana dzimtā vieta ir Lauberes pagasta „Kavenčos”. Mājas ir vecas, tām ir vairāk nekā 70 gadu, netālu ir divi dīķi un tālumā mežs. Ap mājām ir skaista apkārtne – glīts rožu dārzs, te aug gan ķirši, gan ābeles, gan avenes. Kad no rītiem izeju ārā, man uzpūš maigs vējiņš un sejā iespīd saules siltie stariņi. Manu suni sauc Unna, bet kaķus – par Pūciņu un Česi. Mājas man ir ļoti mīļas.

Zenta Vītola, 4. kl.

Latvija vienmēr būs ieslēgta dziļi manā sirdī un domās. Te ir manas mājas, kurās jūtos droši, gaidīta un mīlēta. Sajūtas, ieejot mājās, ir vienreizējas. Maizes smarža, siltums un saticība… nekas cits nav vajadzīgs. Es Latviju cienu un godāju. Kā dārgumu, kas vienmēr mirdz. Mums visiem jāsaka liels paldies tiem cilvēkiem, kas, nedomādami par sevi, aizstāvēja mūsu mājas, lai mums, jaunatnei, būtu, kur atgriezties, un būtu, ko saukt par mājām.

Megija Veselova, 10. kl.

Es mīlu Latviju – zemi, kurā dzīvoju. Mīlu šos mežus, vēja šalkoņu un reizēm tik skarbos laika apstākļus. Manā dzimtenē ir dažādi dzīvnieki. Visu gadu
trallina putni, kas piepilda mūsu dzīvi ar skanīgām dziesmām. Es vienmēr palikšu Latvijā, cienīšu un mīlēšu to, jo, kā sacījis J.Jaunsudrabiņš, zaudējis Latviju, tu zudīsi pats”.

Aiga Pīķe, 10. kl.

Latvija ir manas mājas. Latviešu valoda ir mana dzimtā valoda. Mūsu valsts ir bagāta ar tradīcijām un tikai latviešiem raksturīgajiem svētkiem. Es varu būt lepns par Latviju, jo manā dzimtenē ir daudzi godalgoti sportisti, kas guvuši slavu visā pasaulē. Piemēram, Māris Štrombergs izcīnīja 1.vietu BMX riteņbraukšanā. Volejbolisti Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš ieguva medaļas volejbolā. Latvijai ir sava himna, savs karogs, un tā ir ieguvusi neatkarību, tas nebija viegli. Man pašam patīk šeit dzīvot, jo te ir manas mājas, draugi un ģimene.

Edgars Sprukts, 10. kl.

Es Latviju uzskatu par savām mājām, jo esmu šeit piedzimis un joprojām dzīvoju. Ļoti svarīgi ir nenonicināt savu tēvzemi un vienmēr runāt par to tikai labu. Nepiegružot Latvijas dabu, bet gan to kopt un saudzēt, lai pašam prieks iziet svaigā gaisā un jauki atpūsties. Es priecājos, ka Latvijā ir daudz lielisku un jauku sportistu. Ja vajadzētu pārstāvēt Latviju kādā pasākumā, tad es to darītu ar lielāko prieku, jo Latvija ir manas mājas.

Normunds Puriņš, 10. kl.

Latvijā esmu piedzimusi, uzaugusi un savu mūžu nodzīvošu. Te ir mana dzimtene, mājas, ģimene un draugi. Šobrīd Latvija ir brīva valsts, un par to mēs
varam pateikties mūsu senčiem, kuri karā lēja savas asinis par mūsu zemi, lai tā būtu brīva. Tādēļ godāsim un pieminēsim šos cilvēkus un Latviju! Katram
savas mājas ir vismīļākās, un man tā ir Latvija.

Liene Leitāne, 10. kl.

Es lepojos, ka dzīvoju Latvijā. Te ir skaista daba, brīnišķīgas tradīcijas un svētki. Visjaukākās sajūtas mani pārņem Dziesmu un deju svētkos. Lai gan tajos neesmu piedalījusies, bet ceru, ka man dzīvē būs tāda iespēja, lai pēc tam varētu dalīties ar neaizmirstamām atmiņām. Es mīlu savu zemi un ieteiktu to darīt arī citiem, jo nekur nav tik labi kā mājās – Latvijā.

Dita Žurēviča, 10. kl.

Latvija vienmēr paliks manas īstās mājas – neatkarīgi no tā, kur nākotnē es dzīvošu, jo dzīves apstākļi šeit ir ne visai labvēlīgi. Par patriotu sevi neuzskatu, bet domāju, ka vienīgā vieta pasaulē, kur pa īstam jūtos kā mājās, ir mana dzimtene, kurā esmu dzimis un audzis. Mājās ir vienmēr prieks atgriezties, īpaši no ilgas prombūtnes, jo savas dzimtenes vienmēr pietrūkst. Latvija ir manas mājas un ceru, ka te pavadīšu visu savu dzīvi.

Edvards Jēkabsons, 10. kl.

Latvija ir mana dzimtene. Lai kurp es dotos, tēvzeme tāpat būs manas mājas neatkarīgi no tā, vai labāk sokas citur vai šeit. Es pat nevēlos pamest Latviju, varbūt tikai uz pāris dienām, lai apciemotu savus tuviniekus, bet ilgāk vai uz palikšanu nekādā gadījumā. Es ļoti ceru, ka man dzīvē nenāksies pamest dzimteni, lai dzīvotu un strādātu ārpus tās.

Evija Dišlere, 10. kl.

Latviju īpašu padara mūsu veidotā vēsture. Tas, kā mūsu senči ir cīnījušies par brīvību, padzenot svešās tautas, iznīcinot citu valstu kundzību. Mēs esam maza un ļoti sīksta valsts, kas mūs visus padara īpašus. Vēsture mūsos ir atstājusi cīņas sparu un veido mūsu katra raksturu un dzīves izpratni.

Toms Balodis, 12. kl.

Rudens – pārmaiņu gadalaiks
07.11.2013.

Dabā lēnām ir ienācis rudens – ar krāsu bagātību, dzestrajiem rītiem, pelēko miglas paklāju, aukstajiem vējiem un lietus mākoņiem. Vai rudens nav skaists? Acis ik dienas priecē krāsainie pavedieni pļavās, mežos un māju pagalmos. Kaut rudens burvība ir gaistoša un ātri beidzas, tomēr sirdi tā priecina, un cilvēks lēnām sagatavojas ziemai – baltajai, cēlajai un aukstajai. Palūkosimies, kā Madlienas vidusskolas skolēni priecājas par rudeni un ko skaistu saskata šajā gadalaikā! Tā šis gads aizrit Ojāra Vācieša (1933–1983) 80. jubilejas zīmē, tad skolēnu dzejoļi lai ir kā veltījums mūsu lielajam rakstniekam dzimšanas dienā. Ilustrācijas dzejolim „Astoņi kustoņi” zīmējuši 5., 6. klases audzēkņi.

Madlienas vidusskolas skolotāja Zinta Saulīte

Rudeni, rudeni, tu esi tik skaists!
Tavs krāsainais kažoks žilbina mani.
Dālijas košās un asteres raibās
Pārsteidz un priecina mani.

Rudeni, rudeni, tu esi tik skaists!
Tavi miglainie rīti spirdzina mani.
Tavi vēji un salnas nebaida mani.
Es smejos un rūdos, ziemeli gaidot.

Patrīcija Laurinoviča, 5. kl.

Ruden, ruden, cik bagāts tu!
Krāšņās lapas vējā virpuļo,
Daudzas zīles ozoli dod.
Spilgtos ziedus salna kož,
Siltā saule mākoņos zūd.
Ruden, ruden, palīdzi man!
Krāsainās lapas pie manis sauc!
Ozolu zīles dāvini man!
Neļauj salnai ziedus kost,
Mākoņus projām no saules dzen!

Linda Smilškalne, 5. kl.

Rudens jau ir atnācis,
Vasaru projām aizdzinis.
Krāso savas lapas
Oranžas, sārtas un brūnas.
Visas lapas nokrāsotas,
Tās īsu brīdi priecē acis.
Nokrīt viena, nokrīt otra,
Nokrīt visas pārējās.
Zeme, noklāta ar lapām,
Visa krāsaina un koša.

Ance Ikauniece, 6. kl.

Zelta rudens ienāk
Katrā sirdī
Ar drēgnajiem rītiem
Un krāsainām lapām.
Salna, kas apvij laukus
Un gaišās debesis,
Izejot no mājas,
Un mēness, kas debesīs spīd.
Kļavu lapas, kas
Savijušās no koka krīt,
Un visu krāsu palete
Debesīs spīd.

Laura Krupskaja, 6. kl.

Vasara ienāk manā sirdī
Un ar smaidu projām iet,
Klāt jau atkal krāšņais rudens,
Mācības un bērnu prieks.
Koku lapas dzeltēt sāk
Un no koka lejā krīt,
Visiem prieks, ka rudens klāt,
Jo lapas krīt un dancot sāk.

Amanda Brauere, 6. kl.

Jau septembris ir kalendāra lapā,
Bet ne jau sirdī, ne jau dabā.
Tik nedaudz iekrāsotas koku lapas
Un dzestri rīti, novakari.
Jau agrā rītā bērni steidz uz skolu,
Tiem rokās asteres un gladiolas.
Ir sācies atkal skolas laiks,
Kaut gribas, vasara lai turpinās.
Ir daži gājputni jau ligzdas atstājuši,
Tās tukšas, pamestas un vientuļas.
Tik jautri pīlēni vēl peras mūsu dīķī
Un nemaz nedomā, ka rudens tuvojas.

Liene Krūmiņa, 7. kl.

Klau, dzērves kliedz aiz loga,
Tās manu vasaru nes prom.
Es atceros – bij saule, ziedi, prieks
Un upes čalojošā balss.
Nu viss ir prom.
Nes dzērves savos spārnos
manu vasaru.

Mirdza Marija Strelkova, 7. kl.

Pulkstenis tikšķ,
Un mēneši skrien.
Vasara aiziet teciņiem vien.
Tik rudens lieliem soļiem brien.
Saule mākonī biežāk slēpj vaigu,
Lietus asaras pašķinās spraigi.
Zeltainās lapas zemē krīt naigi,
Pļavas pārklāj miglāji maigi.
Līdz ar gājputnu dziesmām
Aizsteidzas vasaras treļļi.
Asteru zvaigznes dārzā zied raibi,
Skola sauc bērnus mācīties raiti.

Annija Studere, 7. kl.

Rudens krāsās lapas krīt,
Rudens krāsās saule riet.
Putni nu jau dienvidos,
Gan jau kādreiz atlidos.
Rītus rotā rudens salnas,
Rudens dienas paliek drūmas.
Zaļo zāli krāso lapas,
Mūžam nepaliks jau kokos.
Dārzos uzzied asteres –
Tās jau rudens vēstneses.
Rudenī tik košas tās,
Lielas, cēlas, brīnišķas.

Sonora Sproģe, 7. kl.

Vasara jau atkal galā,
Lielie darbi jāliek malā.
Pirmais septembris – jau skola,
Bērniem pasliktinās oma.
Negribu uz skolu celties,
Prāts vēl grib pa gultu velties.
Skolotājas ļoti bargas,
Darbadienas skarbas, skarbas.
Labāk palikt vasarā
Tā kā bērnu pasakā.
Nebij pienākumu man,
Vasarā bij jautri gan.

Rainers Kriškāns, 7. kl.

Re, kā
Rudens vēji triecas
Nopūst pirmās rudens lapas!
Re, kā
Mazie kastanīši nu jau nokrituši klusi!
Re, kā
Katra koka lapa
Nokrīt zemē raibu raibā!
Re, kā
Lietus lāses maigi klauvē manā logā!
Re, cik
Skaļi putni dzied,
Kad nu projām jāiet tiem!
Re, cik
Skaisti rudens zied – manā sirdī!

Alise Dātava, 7. kl.

Palūkojos es pa logu,
Ieraudzīju skaistu koku.
Lapas tajā krāsojās,
Rudentiņis tuvojās.
Dzestrā rīta agrumā
Biezas miglas tinumā
Ieraudzīju ābeli,
Kurā skaisti āboli.
Skaisti koki, skaistas lapas,
Sākušās ir rudens talkas.
Rudens ienāk sētiņā
Neticamā ātrumā.

Ketija Povha, 7. kl.

Laukā jau drēgns un rudenīgs laiks,
No rītiem salnas pieskāriens maigs.
Vēl šur tur saulīti manām,
Biežāk jau lietu pilinām.
Stiprāk sāk pūst vējš,
Koku krāsainās lapas plēš.
Biežāk paceļas migla –
Viegla, balta un mikla.
Sāk palēnām aizlidot putni,
Un kukaiņi mājvietas rod.
Vēl nedaudzās puķītes zied,
Kaut daba pie miera jau iet.
Klusi kā pelīte aizgāja vasara,
Lēnītēm nokrita lietus asara.
Ātri atskrēja rudens,
Atkal ražīgs un varens.

Ieva Jēgere, 8. kl.

Kad esi viens visā mājā
Vakarā patiešām vēsā,
Piespied sevi iziet ārā,
Lai justu rudens vēsmas gaisā.
Ieelpo āra gaisu svaigo
Un pacel kastani – pirmo…
Kā īstu pierādījumu
Par rudens atnākšanu.
Nēsā to līdzi kā suvenīru
Vai kā veiksmes talismanu.
Apbur to ar pozitīvo,
Ticības piepildīto.

Beāte Ločmele, 8. kl.

Ir septembris, lapas sāk
krāsoties. Tās ir gan sārtas,
gan dzeltenīgas. Vakari ātri
vien kļūst tumši un drēgni. No
rītiem lēnām izgaist migla un,
saulei paceļoties, pazūd rasa.
Rudens ir vislietainākais gadalaiks.
Ceļus klāj peļķes, kuras
piebirst ar raibajām lapām. Tās
peld kā mazi kuģīši un zaigojas
rudenīgajā saulē. Rudens ir
skaists gadalaiks, jo daba gatavojas ziemai.

Tince Mūrniece, 6. kl.

Katrs rīts kļūst tumšāks un dzestrāks. Koki rotājas gandrīz visās varavīksnes krāsās. Drīz tie jau nometīs savus krāšņos lapu plīvurus. Zem kokiem veidojas krāsaini čaukstošu lapu paklāji. Rudens neizpaliek bez lietavām un drēgnā laika. Smagnējs lietus lēni kapā dvēseli un ilgu ceļus. Rudens krāšņumziedi steidz vērt vaļā pumpurus, lai tos atrādītu pasaulei. Katrs zieds atšķiras ar krāsu, formu un smaržu melodijām. Rudens mums uzdāvina arī saulainas dienas, kuras ikkatrs steidz izbaudīt. No meža puses plūst saules uzsildīts rudens smaržu piesātināts gaiss. Katru dienu rudens nebeidz pārsteigt ar savu daudzveidību.

Sanita Rešinska, 9.kl.

Nevar nepamanīt, ka dienas
kļūst arvien īsākas, bet naktis –
garākas un ievērojami vēsākas.
Putni pulcējas baros un gatavojas
ilgajam, nogurdinošajam
ceļojumam uz siltajām zemēm.
Visi dzīvnieki gatavojas ziemai,
saltai un stindzinošai. Āboli un
bumbieri paukšķēdami birst
dārzos, lapas pēkšņi nokrāsojas
un tad nokrīt. Rudenī bieži līst
lietus, veidojas peļķes. Vakari
paliek arvien aukstāki, no rītiem
ir salnas. Rudens cilvēkus sagatavo ziemai.

Gerda Sedoja, 9. kl.

Rudenī caur koku raibajām galotnēm saule zeltainiem stariem apspīd visu pasauli. Lapas, skaistu deju dejodamas, krīt no kokiem un izkrāso zemi. Katrs koks, krūms, zālājs nokrāsojies dažādajās rudens krāsās. Aukstais vējš skrien caur kokiem un veido krāsainas lapu rotaļas. Kaudzēs, zīles un čiekurus meklēdamas, skraida vāveres, mežmalās, no plēsējiem mukdamas, bēguļo stirnu ģimenes, bet pāri visiem lielie gājputnu kāši lido uz siltajām zemēm. Dažviet redzama migla, kas ietin visu savā baltajā mētelī. Pasaule ir izkrāsota un priecājas par visu skaisto, ko rudens dod.

Undīne Piterniece, 9. kl.

Putras diena Madlienas vidusskolas 1. klasē
24.10.2013.

10. oktobris ir pasludināta kā Starptautiskā Putras diena. Šajā nedēļā un dienā arī Latvijā pirmskolas izglītības iestādēs un skolās norisinājās dažādi pasākumi saistībā ar šo dienu – projekti, konkursi, sacensības. Arī Madlienas pirmklasniekiem Rīgas Dzirnavnieks dāvināja ātri pagatavojamo putras paciņu un bukletu – GRAUDĀ IR SPĒKS. Mēs iepazināmies ar profesora Grauda padomiem kā graudaugu produkti var uzlabot sasniegumus mācībās, darbos un sportā. 24. oktobri sākām ar brokastīm skolas ēdnīcā, proti, bērni paši sev pagatavoja biezputru. Ar ēšanu bija kā bija, jo puse no klases bērniem putru neēda. Sarunās ar bērniem noskaidroju, ka tikai 9 bērniem mājās vāra biezputras, un viņi labprāt tās ēd, 6 bērniem putras negaršo, taču 10 bērni varbūt ēstu, ja viņiem piedāvātu. Domāju, ka ļoti daudziem būtu jāpārdomā sava ēdienkarte, iekļaujot tajā veselīgus produktus. Lūk, daži padomi arī citiem no profesora Grauda rokasgrāmatas – dienā ēd četras līdz piecas maltītes. Tas būs veselīgi! Neaizstāj ēdienreizes ar našķiem!

Graudaugi ir svarīgākā produktu grupa. Uzturā aptuveni pusei no produktiem ir jābūt no graudaugiem. Ēd dažādus graudaugu produktus – putras, pilngraudu maizi un rupjmaizi, griķus, rīsus, makaronus un citus. – Ēd katru dienu arī augļus un dārzeņus.

  • Izdzer vismaz divas glāzes piena vai kefīra dienā.
  • Iekļauj maltītēs zirņus, pupas, zivis vai liesu gaļu. Ēd zivis vismaz divas reizes nedēļā.
  • Samazini uzturā pārlieku sāļus vai saldus produktus. Atceries, ka šokolāde, krāsainās konfektes, cepumi, čipsi un citai neveselīgi našķi nevar aizstāt pilnvērtīgu ēdienreizi un tie var kaitēt tavai veselībai.
  • Dzer daudz ūdens. Zini, ka limonādes un citi saldināti dzērieni nevar aizstāt ūdeni.
  • Sporto! Protams, vienkārši jau ir runāt, bet, ja atceries, ka to visu ir vērts darīt savas veselības labā, tad sāc jau šodien! Mūsu dzīvē nav nekā dārgāka un svarīgāka par veselību, jo ja ar to viss ir kārtībā, spēsim arī visu pārējo.

Profesora Grauda rokasgrāmatā ielūkojās 1.klases audzinātāja Vita Volkopa

Madlienas vidusskolas

Darbības mērķis
I. Iestādes darbības mērķis, pamatvirziens un uzdevumi

1. Iestādes darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot mācību un audzināšanas procesu, lai nodrošinātu valsts izglītojamo audzināšanas vadlīnijās, valsts pamatizglītības standartā un valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanu.

Turpināt lasīt
Misija
Nodrošināt mūsdienu prasībām un izglītības attīstības tendencēm atbilstošu, kvalitatīvu mācību procesu skolēna personības un pratības izaugsmei.
Vīzija
Uz savstarpēju uzticēšanos balstīta sadarbība starp pedagogiem, skolēniem un vecākiem kvalitatīvas izglītības iegūšanai un nacionālās pašapziņas stiprināšanai.
Vērtības
• Cilvēks
• Dziļas un noturīgas tradīcijas
• Savstarpēja cieņa
• Droša fiziskā un emocionālā vide
• Taisnīgums un atbildība
Pamatskolas absolvents
• Mācīties un pilnveidoties gribošs jaunietis
• Ar atbildību izturas pret sev uzticēto darbu, kritiski izvērtē situācijas, arī stresa un laika trūkuma apstākļos
• Pārliecināts un ieinteresēts
• Ar zināšanās balstītu viedokli par sabiedrībā notiekošajiem procesiem
• Ir savas dzimtās vietas patriots un ģimenes vērtību turpinātājs
Vidusskolas absolvents
• Pilnībā gatavs iesaistīties darba tirgū
• Izlēmīgs un drošs par iegūtajām zināšanām
• Personība ar augstu pašapziņu
• Radošs darītājs
• Emocionāli inteliģents un analītiski domājošs Viedoklis apkopots un formulēts pamatojoties uz pedagogu grupu darbā izteikto viedokli, skolas padomes vecāku pausto redzējumu un skolēnu parlamenta pārstāvju skatījumu.
Mācību darba prioritātes
Pedagogu sadarbība mācību procesā kompetenču pieejā balstīta mācību satura kvalitatīvai realizācijai.
Audzināšanas darba prioritātes
Atbalsts mācību un audzināšanas darbā ikvienam izglītojamajam, veicinot aktīvas un līdzatbildīgas personības attīstību, ņemot vērā izglītojamā individuālās spējas un intereses. Prioritātes apspriestas un saskaņotas metodiskajās komisijās